Sveicieni

Aija Bāliņa no 1975. gada mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tērpu modelēšanas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Apģērba dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi tolaik bija: scenogrāfi Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), Valdis Treijs (1927-2002; RLMV pedagogs no 1958, Telpu dekoratīvās noformēšanas “Dekoratoru” nodaļas vadītājs 1960-1987),

Māksliniece Zoja Geraskina atpazīstamību guvusi ar savu radošo darbību grafikā – oforta tehnikā, un glezniecības mākslas veidos. Kā gleznotāja strādājusi eļļas un akvareļa tehnikās, daiļradē sevi apliecinot modernisma stilistikā, kas izvērsta plenēros gūtajā krāsu un iespaidu paletē. Mākslinieces iecienītie žanri ir klusā daba, ainava, portrets, kur autore risina asociatīvās kompozīcijas

Valdis Līcītis plašākai sabiedrībai atpazīstams kā ainavas žanra gleznotājs, kas strādā pasteļa un eļļas tehnikās. Daiļradē sākotnēji iezīmējās mazpilsētu urbānā ainava, tverta lieliem, tonāliem krāsu laukumiem. Vēlāk mākslinieks gleznojis skaidri un līdzsvaroti komponētus mazpilsētu skatus, lauku ainavas, klusās dabas, saglabājot personīgo stilistiku. Valdis Līcītis mācījās Teodora Zeiferta Olaines pamatskolā, uzrādīja

Andrejs Ķiģelis mācījies Saldus 1. septiņgadīgajā skolā. Jau skolas laikā viņam radās interese par veidošanu, bija aktīvs Kārļa Taubes (1911-1993) vadītā zīmēšanas pulciņa dalībnieks. 1959. gadā Andrejs Ķiģelis beidza Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas (tag. MIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) Keramikas nodaļu. No 1959. gada mācījās Latvijas PSR Valsts

Mākslinieks Jānis Galzons darbojies radošo personu lokā – tēvs, gleznotājs Jānis Galzons (1912-1979), dzīvesbiedre Antra Galzone u.c. Jānis Galzons no 1971. gada mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi tolaik bija: scenogrāfi Imants Žūriņš

Inese Jakobi ir viena no aktīvākajām un savdabīgākajām latviešu tekstilmāksliniecēm, kas aizsāka lielizmēra telpisku tekstila objektu veidošanu Latvijā. Objektiem izmantojusi koku, sizālu, vilnu, kokvilnu un citas organiskās un sintētiskās šķiedras, paplašinot tekstilmākslā izmantojamo materiālu klāstu un krāsu paleti. Inese Jakobi no 1956. gada mācījās Rīgas 6.vidusskolā un pēc 1960. gada

Īra Rozentāle no 1966. gada mācījās Svitenes astoņgadīgajā skolā, kur skolotāji  bija direktors Gunārs Čonka, Irēna Rozentāle, direktora vietniece mācību darbā Spulga Rence u.c. Pie skolotājas Birutas Gustiņas (1917-2006) Īra Rozentāle privāti apguva zīmēšanu un viņas darbs “Svētku parāde” tika izvēlēts skolēnu zīmējumu izstādei Maskavā (1969, Krievija). 1974. gadā pēc

Kā katru gadu 15. aprīlī, atzīmējot gleznotāja, tēlnieka, zinātnieka Leonardo da Vinči (1452-1519) dzimšanas dienu, tiek svinēta arī Pasaules Mākslas diena. Pasaules Mākslas diena 2019. gadā tika iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā ar mērķi visā pasaulē stiprināt saikni starp māksliniecisko jaunradi un sabiedrību, veicināt lielāku izpratni par māksliniecisko izpausmju daudzveidību,

Modris Adumāns ir plaša spektra mākslinieks, pārvalda vairākas vizuālās mākslas jomas – gan Rīgas pilsētvides dizainu, gan grāmatu grafikas specifiku, strādājot izdevniecībās “Liesma”, “Sprīdītis”, “Elpa” u.c. Mākslinieka-grafiķa diapazons ietver viņam tuvo bērnu grāmatu noformējuma stilistiku, komiksus. Autora rokraksts un noskaņa ir atpazīstama arī viņa ilustrētajās grāmatās – romantiskajās novelēs, ceļojumu