Indulis Folkmanis – nozīmīgs Latvijas tēlnieks, strādā monumentālajā, mazās formas tēlniecībā, medaļu mākslā. Tēlnieks ir veidojis portretus un figurālas kompozīcijas modernisma stilistikā kapara, bronzas, granīta materiālos un bagātinājis Daugavpils publisko telpu ar plastiskiem risinājumiem. Nozīmīgs ir mākslinieka devums tēlnieka Kārļa Jansona 20.gs. 30.gados veidoto pieminekļu atjaunošanā kopā ar tēlnieku Andreju Jansonu. Indulis Folkmanis radošajā darbā pārvalda materiālu apstrādes tehnoloģijas, kas dod iespēju veidot sarežģītus, telpiskus, skulpturālos darbus.
Indulis Folkmanis no 1945. gada mācījās Bārbeles septiņgadīgajā skolā (tag. Bārbeles Zēnu pamatskola “Saknes un spārni”, Bārbeles pagasts, Bauskas novads) un to beidza 1953. gadā. Izglītību turpināja iegūt Skaistkalnes vidusskolā, 1953./1954. mācību gadā pabeidza astoto klasi. Turpmāk no 1954. gada Indulis Folkmanis mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās tēlniecības nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Formas dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi bija: gleznotājs Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959), tēlnieki – Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), Eduards Klēbahs (1899-1967; RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas vadītājs, pedagogs 1949-1967), Līze Dzeguze (1908-1992; RLMV veidošanas pedagoģe 1946-1962), Ella Leimane (1910-2004; RLMV pedagoģe 1948-1965), Ojārs Siliņš (1927-2003; RLMV pedagogs 1954-1968), arhitekte Marta Staņa (1913-1972; RLMV pedagoģe 1953-1959), gleznotāji – Nikolajs Petraškevičs (1909-1976; RLMV pedagogs 1948-1957), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1978), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), G.Ķepsnis (RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas metāla lietuves vadītājs), J.Kukša (RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas metāla lietuves meistars) u.c.
Indulis Folkmanis 1959. gadā beidza RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļu un kopā ar viņu absolvēja arī topošā grafiķe Lolita Zikmane u.c.
No 1959. gada Indulis Folkmanis turpināja iegūt profesionālo izglītību Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības specialitāte). Pasniedzēji LMA Tēlniecības nodaļā bija Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicēji: Teodors Zaļkalns (1876-1972; LMA Tēlniecības katedras vadītājs 1944-1945, 1946-1958), Kārlis Zemdega (1894-1963; LMA Tēlniecības katedras vadītājs 1940-1941, pedagogs 1947-1962), Emīls Melderis (1889-1979; LMA tēlniecības pedagogs 1947-1962, 1958-1971, Tēlniecības katedras vadītājs 1945-1946, 1958-1971, konsultants līdz 1979), Kārlis Jansons (1896-1986; LMA tēlniecības pedagogs 1937-1972, vasaras prakses vadītājs līdz 1984), Arnolds Skribnovskis (1908-1989; LMA tēlniecības pedagogs 1940-1941, 1944-1956), Oļģerts Jaunarājs (1907-2003; LMA Zīmēšanas katedras asistents 1944-1950). Studējot LMA, Indulis Folkmanis kopā ar Tēlniecības nodaļas studentiem trīs gadus no 1.-3. kursam darbojās vasaras praksē tēlnieka Kārļa Jansona mājā-darbnīcā “Siļķēs” netālu no Cēsīm. Indulis Folkmanis apliecināja prasmi strādāt akmenī rokas kalšanas tehnikā ar kaltiem un āmuru, izkala meitenes portretu (1961) u.c. Darbojās kopā ar vecākā kursa audzēkņiem, nākamajiem tēlniekiem Jāni Aivaru Karlovu, Arvīdu Drīzuli (1934-2019), Zigrīdu Džoanu Rapu (1936-1924) u.c.
Indulis Folkmanis 1965. gadā absolvēja LMA Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu “Robežsargs”, vadītājs Emīls Melderis. Līdzās Indulim Folkmanim LMA Tēlniecības nodaļu pie vadītāja Emīla Meldera absolvēja Antonija Gulbe (1930-1996) ar darbu “Sporta balva”, Vilma Bēta, Maija Drīzule.
1965. gadā pēc LMA absolvēšanas Indulis Folkmanis tika norīkots darbam Daugavpilī, kur sākotnēji strādāja Daugavpils Centrālajā kultūras namā (tag. Vienības nams) un no 1966.-1970. gadam Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā. Sākotnēji Indulis Folkmanis strādāja kā mākslinieks noformētājs pie izstāžu noformējuma dizaina un etiķešu grafiskā dizaina, no 1969. gada bija Mākslas nodaļas vadītājs.
Indulis Folkmanis bija pirmais LMA absolvents, mākslinieks, kas pēc domes uzaicinājuma uzsāka darbu Daugavpilī, kur no 1965. gada veidojās radoša profesionālu mākslinieku kopa. Pilsētas pašvaldības vadītājs no 1967.-1977. gadam bija mākslas entuziasts Vladislavs Azāns (1928-2006), un viņa pārraudzībā pilsētā būvēja un piešķīra māksliniekiem darbnīcas, veidoja pasūtījumu politiku. Kopas pamats bija Induļa Folkmaņa, Valdas Mežbārdes LMA kursa un studiju biedri, kā tēlniece Jeļena Volkova (1949-2019), metālmākslinieks Mārtiņš Kupcis (1947-1980; Daugavpils galvenais mākslinieks 1968-1975), gleznotāji – Mārtiņš Lapiņš, Mārcis Stumbris (1942-2014), Kārlis Dobrājs (Daugavpils LMS organizācijas dibināšanas rosinātājs un vadītājs, 1975-1977), Inta Dobrāja (1940-2020), Jānis Svenčs (1935-2023) un Dagmāra Staprēna, interjeristi – Uģis Auziņš (Daugavpils LMS organizācijas priekšsēdētājs, 1977, Daugavpils galvenais mākslinieks, 1975) un Ausma Auziņa, stikla māksliniece Ludmila Safronova (Daugavpils galvenā māksliniece 1985) u.c.
Indulis Folkmanis sadarbībā ar LPSR Mākslas fonda kombinātu “Māksla” Daugavpilī veidojis: Jāņa Raiņa portretisko kompozīciju (1967, bronza 100x55x60 cm, granīts, skvērā pie bij. Daugavpils pedagoģiskā institūta, tag. Daugavpils Universitāte), piemiņas vietu “Dvinci” (1967, cilnis, kaparkaluma tehnikā, Ø120 cm, dolomīta atbalsta sienas apšuvums, bij. Slavas skvērs, tag. Daugavpils pasažieru vilciena stacijas laukums), “Tautas dziesma” (1969, cilnis, betons, 170×170 cm, bij. Komjaunatnes, tag. Dubrovina parka estrāde), memoriālā ansambļa obeliska fragmentu bij. Slavas skvērā “Slavas obelisks” (1969, arhitekts Valdis Kalniņš (1932-1984; Daugavpils pilsētas galvenais arhitekts 1961-1984), Daugavpils Mūzikas skolas fasādes sienas dekoru (1972, ar mākslinieku Mārtiņu Kupci, kapars, 4,3×2 m), pieminekli “Latviešu strēlniekiem” arī “Pilsētas aizstāvjiem 1919.gadā” (1975, arhitekts Valdis Kalniņš, bronza), pilsētas ģerboni dzīvojamās ēkas fasādē, veltītu pilsētas 700. gadadienai (1978, kaparkalums, mikrorajons Jaunbūve, Daugavpils). Mākslinieks veidojis cilni Daugavpils pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas ēkas fasādei (1980, ar Mārtiņu Kupci, kaparkalums), Jāņa Raiņa portretisku pusfigūras kompozīciju (1990, kapars, šūnakmens, Ilūkste) u.c.
Vēlāk Indulis Folkmanis Daugavas novadā veidoja piemiņas akmeņus Vecajam Stenderam (1989, arhitekte Nansija Tamane, granīts, Eglaine), selekcionāram Paulam Sukatniekam (1991, granīts, Bebrene), ornitologam Kārlim Grigulim (1994, granīts, Saliena) u.c.
Nozīmīga bija Induļa Folkmaņa piedalīšanās tēlniecības darbu atjaunošanā, sākotnēji veicis Daugavpils nacisma terora upuru memoriāla centrālā tēla rekonstrukciju (1976-1979, uzstādīts 1960, tēlnieks Harijs Sprincis (1928-2002), arhitekts Zigurds Ābelīte (1911-1980), kapars, Mežciems, 20.gs. 90.-tos gados demontēts).
Vēlāk, piedalījies tēlnieka Kārļa Jansona darbu atjaunošanā no 1988. gada kopā ar tēlnieku Andreju Jansonu (1937-2006). Tika uzveidoti, atjaunoti darba modeļi un realizēts bronzā Kārļa Jansona un Leona Tomašicka (1904-1996) 1939. gadā uzstādītais un 1950. gadā nojauktais piemineklis “Vienoti Latvijai” (1992, bronza, granīts, Rēzekne). Atjaunots tika arī Kārļa Jansona 1938. gadā uzstādītais un 1941.-1945. gados iznīcinātais piemineklis “Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem 1919.-1920.” (1993, bronza, granīts, akmeņkalis Pēteris Kravalis (1954-2016), h-9 m, Balvi), granītā atjaunots Kārļa Jansona 1932. gadā uzstādītais un 1950. gadā nojauktais “Jelgavas atbrīvošanas piemineklis” (1992, granīts).
Indulis Folkmanis atjaunojis pēc tēlnieces Maijas Baltiņas (1941-2016) meta 1938. gadā uzstādīto un 1950. gadā nojaukto scenogrāfa Jāņa Rozenberga (1901-1966), tēlnieka E.Āboliņa, metālmākslinieka Jāņa Zibens (1909-1967) veidoto pieminekli Cēsu pulka Skolnieku rotai (1992, kapars, šūnakmens, Cēsis).
Indulis Folkmanis kopā ar tēlnieku Ivo Folkmani veidoja figurālu kompozīciju “Māte Latgale raud”, veltīts Krāslavas un Dagdas novadu visu okupāciju varu terora upuru piemiņai (2003, kapars, Krāslava).
Indulis Folkmanis piedalījies Republikāniskajā 9. Jauno mākslinieku izstādē (1970, Valsts Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, LNMM), Daugavpils Jauno mākslinieku grupas izstādē (1971, Daugavpils), Daugavpils mākslinieku darbu izstādē (1976, Mākslinieku nams) u.c.
Indulis Folkmanis saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu (1975). Māksliniekam par nopelniem Latvijas tēlniecībā un tās atjaunošanā piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis (1999).
Indulis Folkmanis ir LMS biedrs no 1972. gada un uzņemts ar tēlnieku Kārļa Jansona, Emīla Meldera, Ēvī Upenieces rekomendācijām, LMS Tēlnieku sekcijas priekšsēdētāja, tēlnieka Laimoņa Blumberga (1919-2014) parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 2/38.
Induļa Folkmaņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, Krāslavas novada muzejā, arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Indulis Folkmanis “Dekors Daugavpils mūzikas skolas fasādei” (tag. Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola), kapars, 430x200cm, 1972, foto no LMS muzeja arhīva