Aivars Krūklis dzima populārā dzejnieka Alfrēda Krūkļa (1921-2003) ģimenē. 20.gs. 60.-70. gados latviešu komponisti, kā Raimonds Pauls komponēja daudzas solo, estrādes, kora dziesmas ar Alfrēda Krūkļa tekstiem.
Aivars Krūklis no 1952. gada mācījās Rīgas Leona Paegles 1.vidusskolā (tag. Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) un to beidza 1963. gadā.
No 1963. gada Aivars Krūklis studēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina specialitāte). LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļas pedagogi bija: tēlnieki Tālivaldis Gaumigs (1930-2016; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1961-2016, vadītājs 1964-2016), veidošanas pasniedzējs Arvīds Drīzulis (1934-2019; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1965-2018), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; LMA pedagogs 1968-2013), grafiķis Aleksandrs Dembo (1931-1999; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1964-1999), mākslas zinātnieks, dizaina teorētiķis Herberts Dubins (1919-1993; LMA pedagogs 1958-1987), gleznotāji – Leo Svemps (1897-1975; LMA pedagogs 1940-1941, 1945-1975, rektors 1961-1975), Valdis Dišlers (1922-2011; LMA pedagogs no 1953, rektors 1976-1986) u.c.
Aivars Krūklis absolvēja LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļu 1968. gadā ar teicamu vērtējumu par diplomdarbu “Mikroautobusa projekts”, makets 1:10, vadītājs Tālivaldis Gaumigs. Līdzās Aivaram Krūklim pie vadītāja Tālivalža Gaumiga absolvēja topošie dizaineri: Zigfrīds Rozenbergs ar darbu “Telpisks simbols”, dzīvesbiedre Helga Krūkle (Muceniece, Geidāne) ar darbu “Virtuves kombaina makets”, Afanasijs Krasiļņikovs ar diplomdarbu “Zivju pārstrādes ierīču paraugi”, Mārtiņš Kupcis (1945-1980) u.c.
Pēc LMA absolvēšanas, no 1968.-1971. gadam Aivars Krūklis strādāja bij. Rīgas Eksperimentālajā autobusu rūpnīcā (RAF) par mākslinieku-konstruktoru. RAF tolaik plānoja mašīnas “RAF-982” ražošanu un jaunas ražotnes izbūvi Jelgavā, kā arī izgatavoja tūristu mikroautobusa eksperimentālo paraugu uz “RAF-977 DM” bāzes. 1970. gadā Aivars Krūklis izstrādāja dizaina metus: RAF mikroautobusa vadītāja durvju iekšējam rokturim (stikla šķiedra, mākslīgā āda, tērauds), pasažieru salona durvju iekšējam rokturim (organiskais stikls, tērauds), pasažieru sēdekļiem (metāla caurule, presētā gumija, mākslīgā āda) u.c. Mākslinieks veidoja arī RAF 20. gadadienai veltītas apsveikuma kartītes metu (“RAF – 20.gadi”, papīrs, tuša).
No 1971.-1986. gadam Aivars Krūklis strādāja tolaik jaundibinātajā bij. Ražošanas apvienības “Radiotehnika” (RRR) konstruktoru birojā “Orbīta”. Tajā tolaik darbojās konstruktoru biroja “Orbīta” priekšnieks J. Cerkovskis, dizaineri: Ādolfs Irbīte (1910-1983), Modris Bakmanis (1935-2019), Ilgvars Robežnieks (1935-2012), Oļegs Bočarnikovs, Juris Piete, akustikas sistēmu konstruktors Gunārs Magone u.c. Uzņēmumā tika turpinātas A.Popova rūpnīcas radio konstruktoru Voldemāra Ivana, Voldemāra Slavas, Leopolda Stiras, Alberta Brača, Anša Kundziņa iestrādes.
Aivars Krūklis projektēja dizaina metus RRR produkcijai: radiolām “Viktorija – 002” (1973, koks, organiskais stikls, metāls), “Viktorija – 003”, “Melodija – Stereo” (1975); stereo pastiprinātājiem “UKU – 010”, “UKU – 020” (1975), “UKM- 021” (1978), magnetolai “Rīga – 110” (1979), atskaņotājiem – elektrofoniem “Aleko-001” (1975), “Radiotehnika – 001” (1980), akustisko sistēmu komplektam (1985) u.c. Darbojoties RRR, Aivars Krūklis saņēmis ap 18 autorapliecību par produkcijas prototipu izgatavošanu un pēc autora metiem veidotā RRR produkcija tika eksponēta PSRS gadatirgos un Starptautiskajā Radioaparatūras izstādē “Svjaz-75” (Maskava, tag. Krievija), Starptautiskajā Leicigas gadatirgū (1977, bij. VDR, zelta medaļa) u.c.
Mākslinieks no 1986.-1992. gadam darbojās Latvijas Mākslas fonda (MF) uzņēmumā “Artdizains”. Veidojis vizuālās informācijas projektus bij. kinoteātra “Jūrmala” tolaik populārajai kafejnīcai “Aero” (1977, interjera dizaineri Aleksejs Bugajevs (1937-2009), Aivars Krūklis, Helga Krūkle, Ģirts Kiršteins, P.Krūmiņš, tag. Jūrmalas kultūras centrs), bij. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas pansionātam “Zinātņu nams” (1985, kopā ar Helgu Krūkli, Lielupe, 1985). Mākslinieks bija līdzautors MF Lietišķās mākslas kombināta “Māksla” firmas stilam un logotipam (1978).
Aivars Krūklis izstādēs piedalās kopš 1969. gada, pirmā izstāde – Republikas 2. Dizaina izstāde (1969, bij. Republikāniskais Zinību nams). Mākslinieka darbi bijuši eksponēti izstādēs: Republikas 2. Grāmatzīmju izstāde (1970, Mākslinieku nams), Baltijas republiku 3. plakātu izstāde (1970, Lietuva), 3. Republikas dizaina izstāde (1971, bij. Republikas zinātnes un tehnikas propagandas institūta izstāžu zāle, tag. LNMM, piedalījās arī Helga Krūkle, Ādolfs Irbīte, Vladimirs Pļetņevs (1930-2022), Gunārs Glūdinš (1938-2020), Ilga Kera (1922-2016), Tālivaldis Gaumigs, Aleksandrs Dembo, Herberts Dubins u.c.), Republikas 3. Grāmatzīmju izstāde (1973, LPSR Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, LNMM), 4. Republikas dizaina izstāde (1974, bij. Latvijas zinātniski tehniskās informācijas un tehniski ekonomisko problēmu zinātniskās pētniecības institūta izstāžu zāle, tag. LNMM; izstādē piedalījās dizaineri: Helga Krūkle, Līvija Brigita Pavlovska, Georgs Grīnbergs (1944-2011), Ēriks Rozentāls, Valdis Celms, Silvija Dišlere, Igors Sitnovs, Māris Aberiņš (1949-2019), Indulis Valdmanis u.c.), 5. Republikas dizaina izstāde (1977), Republikas Lietišķi-dekoratīvas mākslas izstāde (1978, bij. Valsts Mākslas muzejs, tag. LNMM).
1990. gadā Aivars Krūklis kopā ar dzīvesbiedri, dizaineri Helgu Krūkli Eduarda Smiļģa muzejā (tag. LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs) organizēja un vizuāli noformēja Latvijas Mākslinieku savienības rīkoto pirmo “Pasaules latviešu dizaina mākslinieku video saietu”. Pasākumā piedalījās vairāk kā simts Latvijas un trimdas latviešu izcelsmes dizaineru, lai dibinātu kontaktus un veidotu turpmāko sadarbību. Dalībnieku vidū bija Vitauts Sīmanis (1928-2003) un Ilmārs Rumpēteris (ASV), Ivars Alberts (Vācija), Aina un Auseklis Ozoliņi, Olafs Jēkabsons (1932-2014), Artūrs un Ināra Riņķi, Sandra Belsone, Igors Sitnovs, Āris Segliņš u.c., kas diapozitīvu un video formātā auditorijai rādīja ieskatu dažādu jomu dizaina aktualitātēs savās mītnes zemēs.
Aivars Krūklis veidojis nelielu grupas izstādi 1981. gadā Rīgas Sv. Pētera baznīcā kopā ar dizaineriem Helgu Krūkli, Dzintaru Kāvi (1935-2019), Ģirtu Kiršteinu.
2000. gadā Aivars Krūklis piedalījās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas muzeja ekspozīcijas izveidē, kas tika iekārtota ēkas pagrabstāvā, 150 m2 platībā. Arhitekti Andrejs Holcmanis (1920-2009; 1939. g. absolvents) un Gunārs Birkerts (1925-2017; 1944. g. absolvents) veidoja metu. Muzeja konceptu izstrādāja LU skaitļošanas tehnikas un informātikas muzeja speciālists, skolotājs Andrejs Skuja (1950. g. absolvents), ekspozīcijas noformējumu veidoja mākslinieki: Helga Krūkle (1960. g. absolvente), Jānis Kārlis Krievs (1942-2016; 1960. gada absolvents), tekstuālo informāciju veidoja Viesturs Veckalns (1999. g. absolvents).
Aivars Krūklis ir LMS biedrs kopš 1971. gada un uzņemts ar LMA pedagogu -grafiķa Aleksandra Dembo, tēlnieka, dizainera Tālivalža Gaumiga, gleznotāja Valda Dišlera rekomendācijām, RAF direktora I.Pozņaka izsniegtu raksturojumu, LMS dizaineru grupas org. biroja priekšsēdētāja, tēlnieka Tālivalža Gaumiga parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja p.i., tēlnieka Ļeva Bukovska (1910-1984) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 14/15. Aivars Krūklis bija ievēlēts LMS valdē (1999-2002; 2002-2005). Valdes priekšsēdētājs bija tekstilmākslinieks Egils Rozenbergs, valdes locekļi bija gleznotāji Sandra Krastiņa, Aldis Kļaviņš, Juris Ģērmanis, tēlnieki Aigars Bikše, Ģirts Burvis, Gļebs Panteļejevs, grafiķi Nele Zirnīte, Guntars Sietiņš, tekstilmāksliniece Ieva Krūmiņa, mākslas zinātniece Ieva Kalniņa u.c.
Aivars Krūklis “Minibuss”, makets m 1:10, metāls, koks, organiskais stikls, 1968, fotogrāfija, papīrs, 17×23 cm, LMS muzeja arhīvs