Inese Baranovska ir nozīmīga mākslas zinātniece, kuratore un daudzu grāmatu un publikāciju autore. Ievirzi mākslas pasaulē viņa ieguva ģimenē – māte bija Anna Inna Baranovska (1931-2017; Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas (JVLMA, tag. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) dejas pedagoģe.
Inese Baranovska 1977. gadā beidza Rīgas 50. vidusskolu (tag. Rīgas Centra humanitārā vidusskola, Kr. Barona iela 97a, Rīga). Pēc skolas absolvēšanas Inese Baranovska uzsāka darbu LPSR Mākslas muzeju un izstāžu apvienotajā direkcijā (LMMIAD; Latvijas Mākslas muzeju apvienība no 1989, tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, LNMM) sākotnēji kā mašīnrakstītāja (1977-1979). LMMIAD darbinieki tolaik bija – mākslas zinātniece Ināra Ņefedova (1930-2022; direktora vietniece zinātniskajā darbā no 1967, direktore 1975-1989), Māra Lāce (LMMIAD zinātniskā līdzstrādniece no 1973; šobrīd LNMM vadītāja kopš 2001), Edvarda Šmite (LMMIAD/LNMM darbiniece 1972-2015, Tēlniecības fondu glabātāja no 1975), LMMIAD tēlniecības fondu glabātāja Lilita Jēkabsone u.c. Latvijas Mākslas muzeju apvienībā 20. gs. 2.pusē ietilpa: bij. Latvijas Valsts Mākslas muzejs (Māra Lāce līdzstrādniece no 1963, vadītāja 1989-2000), bij. Aizrobežu mākslas muzejs (AMM, Ausma Belmane (1925-1989; AMM līdzstrādniece 1963-1980, direktora vietniece 1980-1982, direktore 1982-1988), Mārīte Lapiņa (AMM vadītāja no 1989 (Daiga Upeniece no 1995)), bij. G.Šķiltera memoriālais muzejs (vadītāja Ilga Skujeniece no 1973), bij. T.Zaļkalna memoriālais muzejs (1976-1994; vadītāja Mirdza Vilka (1940-1978), vadītāja 1976-1978; Irēna Bužinska vadītāja no 1984), bij. izstāžu zāle “Latvija” (vadītāja Aneta Sviķe no 1988-1998).
Strādājot LMMIAD, Inese Baranovska 1979. gadā uzsāka neklātienes studijas Sanktpēterburgas I.Repina Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta Tēlotājmākslas vēstures un teorijas fakultātē (SPMA, tag. I.Repina Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas Mākslu teorijas un vēstures fakultāte, Krievija). SPMA pedagogi tolaik bija grafiķis, gleznotājs Boriss Ugarovs (1922-1991; SPMA rektors 1977-1983), gleznotājs Pjotrs Fomins (1919-1996; SPMA rektors 1983-1990) u.c.
Studiju laikā SPMA Inese Baranovska bija LMMIAD Izstāžu daļas laborante (1979-1980), jaunākā zinātniskā līdzstrādniece LMMIAD bij. izstāžu zālē “Latvija” (no 1981; vadītājs bija grafiķis Jānis Liepiņš (1930-1991; izstāžu zāles “Latvija” direktors 1980-1986)). Ineses Baranovskas pienākumos bija izstāžu sagatavošana izstāžu zālē “Latvija” un ekspozīciju ekskursiju vadīšana. No 1984. gada Inese Baranovska līdzās mācībām un pienākumiem LMMIAD bija lektore Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (tag. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) un lekciju tēma bija mode un apģērba vēsture.
Studiju laikā Inese Baranovska aktīvi publicēja tekstus par mākslu žurnālā “Draugs” (1979, nr.12; 1980, nr.3; 1980, nr. 11 – par plakātu mākslu; 1982, nr.1 – par gleznotāju Juri Baklānu), laikrakstā “Padomju Jaunatne” (1981, nr.5), LR vakara ziņās Republikas 14. Jauno mākslinieku izstādes apskatu (1981) u.c.
Inese Baranovska absolvēja SPMA 1985. gadā ar diplomdarbu “60. un 70. gadu ASV mākslas kritikas analīze” vai “Glezniecības attīstības problēmas 20. gs. 60. gados ASV. Abstrakcionisms. Pop arts. Reālisms” (vadītāja, mākslas zinātniece Tatjana Jurjeva (1943-2021; SPMA pedagoģe 1969-1989, 2000-2020; Sergeja Djagiļeva laikmetīgās mākslas centra veidotāja un vadītāja no 1989-2021, Sanktpēterburga, Krievija).
Vēlāk Inesei Baranovskai tika piešķirts humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslā, Mākslas zinātnes un kultūras teorijā (1993, LMA).
Pēc SPMA absolvēšanas 1985. gadā Inese Baranovska turpināja darbu kā zinātniskā līdzstrādniece (1985-1988) LMMIAD izstāžu zālē “Latvija” un bija JVLMA lektore līdz 1990. gadam.
No 1987. gada Inese Baranovska publicēja rakstus par modes vēsturi un no 1990.-1993. gadam bija literārā redaktore bij. Rīgas Modeļu nama (RMN) žurnālā “Rīgas Modes”. Žurnālā mākslas zinātniece iepazīstināja lasītāju ar materiāliem par modes industrijas skatēm Vīnē (Austrija), Hamburgā (Vācija), Viļņā (Lietuva), Tallinā (Igaunija), sagatavoja intervijas ar dziedātāju Ievu Akurateri, RMN modelēm Ievu Leju (RMN manekene), Unu Kārkliņu (Vice Mis Latvija ’92, arī RMN modeļu demonstrētāja un žurnāla “Rīgas Modes” pastāvīgā modele, konkursa “Elite” uzvarētāja), Līgu Baškeri u.c.
No 1995.-2005. gadam Inese Baranovska darbojās LMS un piedalījās tās laikmetīgā, starptautiski atpazīstama tēla izveidē, līdzās LMS prezidentam Egilam Rozenbergam, viceprezidentei, mākslas zinātniecei Rutai Čaupovai, gleznotājiem Sandrai Krastiņai, Edgaram Vērpem, Ivaram Heinrihsonam, tēlniekiem Aigaram Bikšem, Gļebam Panteļejevam, LMS darbiniecēm – mākslas zinātniecei Ilzei Amoliņai (LMS referente 1986-2006), Astrīdai Rogulei (LMS projektu vadītāja 1997-2003), Astrīdai Valterei (1947-2017; LMS muzeja krājuma pārzine 1994-2015). Inese Baranovska bija LMS galerijas vadītāja, tās stratēģijas un tēla veidotāja. Mākslas zinātniece no 1991. gada piedalījās LMS starptautisko mākslas simpoziju veidošanā, radīja publikācijas par Starptautisko emaljas mākslas simpoziju (1991, bij. LMS Radošais nams, Dzintari, Jūrmala), 5. Starptautisko tekstilmākslas simpoziju (1991, bij. LMS Radošais nams, Dzintari, Jūrmala), Starptautisko keramikas simpoziju (1991, bij. LMS Radošais nams, Dzintari, Jūrmala), Starptautisko 6., 7. tekstilmākslas simpoziju (1992, 1993, bij. LMS Radošais nams, Dzintari, Jūrmala), Starptautisko Ziemeļvalstu simpoziju (1997; 2000, kuratore Agnese Treija, LMS Starptautiskajā mākslas un izglītības centrā Zvārtavas pilī, tag. LMS muzejs Zvārtavas pils, Gaujienas pagasts, Smiltenes novads), 4. starptautisko mākslas simpoziju “Tilts 2000” (2000, tag. LMS muzejs Zvārtavas pils, katalogs – I.Baranovska, Ģirts Muižnieks).
Inese Baranovska veidoja un kūrēja izstādes: “Latviešu mākslas izstāde” (1994, Vācija, Kipra), Baltijas kultūras dienas UNESCO ēkā (1996, Parīze, Francija), “Latvijas tekstilmākslas izstāde” (Pekina, Ķīna, 2000, eksponēja mākslinieku Egila Rozenberga, Aijas Baumanes (1943-2019), Lijas Rages, Ainas Muzes (1943-2017), Dzintras Vilks u.c. darbus), “Metropole” (2001, kopā ar gleznotāju Frančesku Kirki, Rīgas biržas ēka, tag. LNMM, katalogs I.Baranovska, M.Timrote, “Aģentūra Rīga 800”), “Laikmeta liecinieki” (2002, kuratore Inese Baranovska, LNMM), “Latvijas māksla” (2002, Zvolle, Nīderlande, rīkoja Zvolles pilsētas muzeja direktors Hermanis Ārtss un trīs Latvijas kuratori: Dace Lamberga (LNMM), Inese Baranovska (LMS), Aleksejs Naumovs (LMA), katalogs), “Spriedze” (2003, LMS galerija), “Savvaļas fotogrāfi” (2003, bij. “Sapņu fabrika”, tag. “Zuzeum”), veidoja izstāžu apmaiņu ar Igaunijas Mākslinieku savienības Tartu pilsētas nodaļu (2003), “Daba. Vide. Cilvēks” (2004, izstāžu zāle “Arsenāls”), “Niši Murakami. Re Baltic” (2004, LMS galerija), “Vīzijas un realitāte” (2006, Hāga, Nīderlande) u.c.
Inese Baranovska atbalstīja LMS muzeja izveides ideju, sastādīja LMS izdevumus: “Glezniecība. Laikmeta liecinieki. 20. gadsimta 60., 70. un 80. gadi” (2002, koncepcijas autore gleznotāja Sandra Krastiņa, LMS, “Neputns”), “Daba. Vide. Cilvēks. 1984-2004” (2004, sastādītāja, autore, LMS, “Neputns”). Mākslas zinātniece ir koncepcijas un teksta autore katalogiem, kā Latvijas ekspozīcijai Starptautiskajā tekstilmākslas triennālē (1993, Turnē, Francija), “Latvijas mūsdienu māksla” (1994, Minhene, Vācija), “Latviešu māksla” (1997, Strasbūra, Francija), “50 akmens sievas” (1999, Inese Baranovska, Juris Petraškevičs un fotogrāfs Armands Lācis, LMS, “Neputns”), “Baltic Art” (2000, ASV), “Par Vilni Zāberu” (2004, ar Ingrīdu Zāberu, LMS, “Neputns”) u.c.
Inese Baranovska publicējusi rakstus par mākslu izdevumos: žurnālos “Māksla”, “Studija”, laikrakstos “Tev”, “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Literatūra un Māksla”, “Literatūra un Māksla Latvijā”, “Diena”. Mākslas zinātniece lasījusi lekcijas un piedalījusies konferencēs Latvijā, Eiropas valstīs, Krievijā un ASV, veidojusi arī televīzijas raidījumus.
Pēc darba LMS Inese Baranovska bija Kultūras ministrijas valsts aģentūras “Jaunie trīs brāļi” fondu glabātāja, vadīja Rīgas pašvaldības izstāžu zāli “Rīgas Mākslas telpa” (2008), bija vieslektore Latvijas Mākslas akadēmijā. No 2011. gada Inese Baranovska ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja departamenta vadītāja.
Inese Baranovska bija kuratore un projekta vadītāja dizainera Artūra Analta instalācijai “Matter to Matter” (2018) Londonas Dizaina biennālē.
2019. gadā Inese Baranovska tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru un piešķirta ordeņa virsnieces pakāpe. 2008. gadā mākslas zinātniece apbalvota ar Francijas Republikas Mākslu un literatūras ordeņa kavaliera pakāpi. Saņēmusi arī LMS Gada balvu vizuālajā mākslā nominācijā “Gada kurators” (2001, 2004).
1982. gadā Inese Baranovska tika uzņemta LMS Jauno Mākslinieku apvienībā (JMA) un bija ievēlēta JMA valdē (1987). LMS biedre ir kopš 1987. gada un uzņemta ar tekstilmākslinieka Rūdolfa Heimrāta (1926-1992), bij. izstāžu zāles “Latvija” direktora, grafiķa Jāņa Liepiņa, mākslas zinātnieces Daces Lambergas rekomendācijām, bij. LMMIAD ģenerāldirektores, mākslas zinātnieces Ināras Ņefedovas parakstītu raksturojumu, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas priekšsēdētāja vietnieces, mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 10/37.
Inese Baranovska bija ievēlēta LMS valdē (2005-2008) un pārstāvēja LMS Starptautiskās Mākslas asociācijas (IAA/IAAP) Latvijas Nacionālās komitejas valdē (1999-2002).
Inese Baranovska ir Latvijas Žurnālistu savienībā kopš 2000. gada.
Vija Maldupe “Talka”, 1982, audekls, eļļa, 160×120 cm, LMS muzejs