Modris Adumāns ir plaša spektra mākslinieks, pārvalda vairākas vizuālās mākslas jomas – gan Rīgas pilsētvides dizainu, gan grāmatu grafikas specifiku, strādājot izdevniecībās “Liesma”, “Sprīdītis”, “Elpa” u.c. Mākslinieka-grafiķa diapazons ietver viņam tuvo bērnu grāmatu noformējuma stilistiku, komiksus. Autora rokraksts un noskaņa ir atpazīstama arī viņa ilustrētajās grāmatās – romantiskajās novelēs, ceļojumu aprakstos un kriminālromānos, kā arī veidotajos skaidrojošajos zīmējumos žurnālam “Veselība”.
Modris Adumāns no 1961.-1969. gadam mācījās Zasas vidusskolā (tag. Zasa, Zasas pagasts, Jēkabpils novads). Pēc astotās klases beigšanas 1969. gadā Modris Adumāns turpināja mācības Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļā (Rēzeknes LMV, tag. MIKC Latgales mūzikas un mākslas vidusskolas struktūrvienības Rēzeknes Mākslas un dizaina skolas Reklāmas produktu dizaina programma). Rēzeknes LMV pedagogi tolaik bija: Antons Indāns (Rēzeknes LMV direktors no 1968), gleznotāja Silva Linarte (1939-2018; Rēzeknes LMV mākslas priekšmetu pedagoģe 1961-1968, mācību daļa 1968-1971), akvareļgleznotājs Jānis Unda (1928-2000; Rēzeknes filiāles vadītājs 1959-1968, mākslas vēstures, gleznošanas, zīmēšanas, kompozīcijas un gleznošanas pedagogs 1972-1996), gleznotāja Mirdza Cimdiņa (1937-1994; Rēzeknes LMV pedagoģe no 1961), grafiķis Igors Moceičuks (1938-2005; Rēzeknes LMV pedagogs no 1961), keramiķes Marta Krastiņa (1920-2006; Rēzeknes LMV Keramikas nodaļas vadītāja 1959-1975), Janīna Gribuste (Rēzeknes LMV Keramikas nodaļas vadītāja no 1976), gleznotājs Pēteris Gleizdāns (1934-2013; Rēzeknes LMV zīmēšanas un gleznošanas pedagogs no 1964, mācību daļas vadītājs, direktors 1977-1987), tekstilmāksliniece Anita Pētersone (Rēzeknes LMV pedagoģe, Aušanas nodaļas vadītāja), Viktors Lazarevs (Rēzeknes LMV zīmēšanas, gleznošanas pedagogs), Osvalds Zvejsalnieks (1944-2022; Rēzeknes LMV zīmēšanas pedagogs 1970-2021, direktors kopš 1993) u.c. Modris Adumāns beidza Rēzeknes LMV Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļu 1973. gadā un viņam līdzās absolvēja Olga Kozlova, Sergejs Minakovskis ar darbu “Internacionālās draudzības zāles noformējums otrajā vidusskolā”, Jānis Justs ar darbu “Deputātu istabas interjers Rēzeknes izpildkomitejā”, savukārt B.Vilkauša, I.Turka, R.Orbidāne, E.Kazakeviča diplomdarbu projektos veidoja interjeru noformējumus dzelzceļa mezglam poliklīnikā, bērnudārzos u.c.
1973. gadā Modris Adumāns iestājās T.Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina apakšprogrammas Funkcionālā dizaina specialitāte), kur pasniedzēji tolaik bija tēlnieks Tālivaldis Gaumigs (1930-2016; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1961-2016, vadītājs 1964-2016), veidošanas pasniedzējs Arvīds Drīzulis (1934-2019; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1965-2018), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; LMA pedagogs 1968-2013), grafiķis Aleksandrs Dembo (1931-1999; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1964-1999), mākslas zinātnieks, dizaina teorētiķis Herberts Dubins (1919-1993; LMA pedagogs 1958-1987) u.c.
Studiju laikā LMA Modris Adumāns darbojās kā mākslinieks noformētājs bij. Ogres Trikotāžas kombinātā, Zasas kultūras namā (tag. Zasas tautas nams) un bij. A.Popova Rīgas Radio rūpnīcā (1976-1978).
Modris Adumāns 1978. gadā absolvēja LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļu ar teicamu vērtējumu par diplomdarbu – plakātu sēriju “Tallina-80”, vadītājs, grafiķis Aleksandrs Dembo. Līdzās Modrim Adumānam LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļu pie Aleksandra Dembo absolvēja Valda Batraks ar diplomdarbu “Titri Latvijas televīzijai”, Indulis Kalniņš ar darbu “Polifunkcionālie elementi mikrorajoniem”, Jānis Kārkliņš ar darbu “Autobuss kinooperatoriem”, Zigurds Krebs ar darbu “Projekcijas aparatūra”, Andris Grīnvalds ar darbu “Sporta automobiļa virsbūve”, A. Erdmanis ar darbu “Pirmsskolas vecuma bērnu mēbeles”, I.Možeiko ar darbu “Elektroniskais telefons” u.c. Modrim Adumānam humanitāro zinību maģistra grāds mākslās tika piešķirts 2003. gadā (LMA).
Pēc LMA absolvēšanas, no 1978.-1982. gadam Modris Adumāns darbojās bij. Stučkas (tag. Aizkraukle) rajona Kultūras nodaļā kā mākslinieks-noformētājs. 1979. gadā Modris Adumāns un dzīvesbiedre Biruta Adumāne bija pedagogi tolaik jaunizveidotajā Jaunjelgavas Bērnu mākslas skolā. Latvijā šādas mākslas skolas darbojās arī Valmierā, Liepājā, Madonā un Kuldīga.
Strādājot pašvaldībā, Modris Adumāns piedalījies konkursos: LPSR Valsts Izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komitejas, izdevniecības “Liesma” un Latvijas PSR Mākslinieku savienības rīkotajā bilžu grāmatu konkursā (1979, ilustrācijas savai un dzejnieka Jāņa Baltvilka (1944-2003) grāmatai “Vasarā laukos”, trešā prēmija), 2. estrādes dziesmu festivāla emblēmas konkursā (1981, prēmija) u.c. Turpmāk mākslinieks darbojās tolaik pieprasītajā grafiskā dizaina un noformēšanas nozarē Rīgas starprajonu zvejnieku kolhozu patērētāju biedrībā (1982), P.Stradiņa medicīnas muzejā (1982-1983) un bij. ražošanas apvienībā “Latbithim” (1983).
Modris Adumāns strādā grāmatu grafikā, veido ilustrācijas. No 1983. gada autors strādāja par māksliniecisko redaktoru LKP CK izdevniecībā “Liesma”. Mākslinieciskā redaktore izdevniecībā “Liesma” bija arī grafiķe Maija Dragūne no 1979.-1994. gadam. Ar izdevniecību sadarbojās grafiķi: Maigonis Osis (1929-1988), Vasilijs Kovaļovs (izdevniecības galvenais mākslinieks 1965-1974), Valentīns Ozoliņš (1929-2024), Tālivaldis Banis (1926-2021) u.c.
Darbojoties izdevniecībā, Modris Adumāns veidoja metus ilustrācijām guašas u.c. tehnikās uz papīra, piemēram, izdevumiem: Imants Ziedonis (1933-2013) “Kas tas ir kolhozs” (1983, “Liesma”), Boriss Zubkovs (1923-1986) “Kā uzcelt debesskrāpi” (1984, “Liesma”), “Pieci labi draugi” (1984, sērija “Brīnumzeme. Pasaules tautu pasakas”, sastādīja Ausma Sprīvule, “Liesma”), B. Levins, L.Radlova “Astronomijas bilžu grāmata” (1985, sērija “Gribu visu zināt”, “Liesma”), Arnolds Auziņš “No tevis nešķiršos” (1984, “Liesma”), Modris Adumāns “Zvēru dārzs” (1985, sērija “Izkrāso pats”, “Liesma”), Jānis Baltvilks, Modris Adumāns “Vasarā laukos” (1985, “Liesma”). Modris Adumāns grafisko noformējumu veidoja arī izdevumiem: Jānis Kalnbērziņš (1893-1986) “Atmiņas” (1983, “Liesma”), Monika Zīle (1941-2023) “Zem riekstkoka un bērza” (1984, “Liesma”), V.Lācis “Darba dēls”, Boriss Vasiļjevs (1924-2013) “Dzīves kalve” (1984, “Liesma”), Sigurds Hols (1890-1960) “Apburtais loks” (1984, “Liesma”), Aleksandrs Pelēcis (1920-1995) “Alūksnes grāmata” (1984, “Liesma”), Tūrs Heijerdāls (1914-2002) “Ekspedīcija “Kon-Tiki”” (1984, “Liesma”), Anda Burtniece (1931-2023) “Antra Lieckalniņa” (1984, “Liesma”), Vasils Bikovs (1924-2003) “Dzērves kliedziens” (1984, “Liesma”), Anrī Perišo (1917-1967) “Tulūza Lotreka dzīve” (1984, sērija “Ievērojamu cilvēku dzīve”, “Liesma”), Fjodors Abramovs (1920-1983) “Māja” (1985, sērija “Padomju aktuālais romāns”, “Liesma”), Irina Grekova (1907-2002) “Katedra” (1985, “Liesma”), Kārlis Freinbergs (1984-1967) “Taurētāja aicinājums” (1985, “Liesma”), Ingrīda Sokolova (1923-2012) “Par mieru un māju domājot” (1985, “Avots”), Aivars Kļavis “Kur kritīs ābols” (1985, “Liesma”), Arvīds Grigulis “Zeme deg dziesmā” (1985, sērija “Dzeja jaunatnei”, “Liesma”), Arvīds Skalbe “Gaismiņa” (1985, sērija “Dzeja jaunatnei”, “Liesma”), “Pasaku kalendārs 1987” (1986, sastādījusi un ievads Ausma Sprīvule “Liesma”), Oļess Gončars (1918-1995) “Tava rītausma” (1987, sērija “Padomju aktuālais romāns”, “Liesma”), Ernests Birznieks-Upītis (1871-1960) “Kā trusītis uzvarēja lauvu” (1988, “Liesma”), Anna Klodzinska (1915-2008) “Aiz tumsas sliekšņa” (1988, “Liesma”), Kārlis Pamše (1917-2015) “Ja mana dzīve būtu tik mana viena” (1989, “Liesma”), Enco Ruso “Sermuliņu midzenis” (1990, “Liesma”), “Pasaku kalendārs 1991” (1990, sastādījusi Ausma Sprīvule, “Sprīdītis”), “Pasaka par Sindbadu – jūras braucēju” (1991, “Sprīdītis”), “Saule kāpa augstu kalnu. Latviešu gadskārtu ticējumi” (1991, “Sprīdītis”), Mihaels Ende (1929-1995) “Bezgalīgais stāsts” (1993, “Sprīdītis”), Knuts Lesiņš (1909-1999) “Janka muzikants” (1993, “Liesma”), Anna Brigadere (1861-1933) “Sprīdītis” (1993, “Spīdītis”), Milošs Macoureks (1926-2002) “Burvju klausule” (1992, “Spīdītis”, prēmija “Zaļā aste”), “Sienas kalendārs – plakāts 1996” (1995, “Sprīdītis”), Jāzeps Osmanis (1932-2014) “Lielais sklandrausis” (1995, “Sprīdītis”), Andrē Lištanberžē (1870-1940) “Mazais Trots” (1998, “Sprīdītis”), Frīders Lauksmans (1933-2014) “Filozofijas ABC” (1999, “Alberts XII”), Daina Nītiņa “Rīgas detektīvs” (1999, aģentūra “LVAVP” Latviešu valodas apguves valsts programma), Rūta Rudzīte “Vecmāmiņ, kas ir trimda?” (2003, “Elpa”), Vitauts Ļūdēns (1937-2010) “Klau, kur Vau?” (2004, “Elpa”) u.c.
Mākslinieku Modra Adumāna, Agra Liepiņa, Aivara Rušmaņa, Dmitrija Feoktistova komiksi tika publicēti grāmatā “Tuvi – tāli piedzīvojumi” (1990, “Sprīdītis”).
Modra Adumāna veidotās grāmatas kā izdevniecību produkcija bijušas eksponētas grāmatu gadatirgos Latvijā – LPSR TSSI (Rīga), Daugavpilī, Liepājā, Lietuvā – Viļņā, Gruzijā – Tbilisi, bij. PSRS teritorijā – TSSI (Maskava, Krievija) un arī Vācijā, Zviedrijā, bij. Dienvidslāvijā, bij. Čehoslovākijā, Bangladešā, Sīrijā, Laosā, Birmā, Vjetnamā, Madagskarā, Siera Leonē u.c.
Modris Adumāns darbojās arī bērnu un jauniešu apgādā “Sprīdītis” kā mākslinieks (1990-1996), galvenais mākslinieks (1996-2000), bija apgāda “Rasa” galvenais mākslinieks, direktors (2000-2002). No 2002. gada Modris Adumāns strādāja Rīgas domes (RD) Attīstības departamentā kā bij. Centra rajona galvenais mākslinieks (2002-2010), vēlāk kā RD pilsētas būvvaldes galvenais vides dizaina mākslinieks (2010-2015). Mākslinieks izstrādāja metu Rīgas Juglas vidusskolas siltinātās fasādes dekoratīvajam apgleznojumam (2017), veidojis Latvijas Dabas muzeja Mineraloģijas nodaļas ekspozīciju un izstāžu dizainu (2018-2019).
Modris Adumāns izstādēs piedalās kopš 1973. gada, pirmā izstāde – Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolas audzēkņu un diplomandu darbu izstāde (1973, bij. Rēzeknes novadpētniecības muzejs, tag. Latgales Kultūrvēstures muzejs). Mākslinieka darbi bijuši eksponēti izstādēs: Republikāniskā izstāde “Rudens 78” (1978, bij. Latvijas PSR Mākslas muzejs, LNMM), Baltijas republiku plakātu triennāle (1978, bij. Rīgas Arhitektūras un celtniecības muzejs, tag. Rīgas Sv. Pētera baznīca), LPSR 8. Plakātu izstāde (1982, bij. Valsts Mākslas muzejs), 6. Republikāniskā grāmatu grafikas izstāde (1984, “Mākslinieku nams”), 7. Republikāniskā grāmatu grafikas izstāde (1987, “Mākslinieku nams”), Grāmatu grafikas triennāle (1984, 1987, 1990, Viļņa, Lietuva), Starptautiskā bērnu ilustrāciju biennāle “BIB-93” (1993, Bratislava, Slovākija), “Latviešu bērnu ilustrāciju izstāde “Mākslinieki bērniem”” (1999, Somija) u.c.
Autors veidojis iespiedplakātus: “1.jūnijs – starptautiskā bērnu aizsardzības diena” (1989, “Avots”), “Veselā miesā – vesels gars” (1984, “Avots”), “Vecāki vai jūs zināt, kur pašreiz rotaļājas jūsu bērni” (1984), “Sveicam grāmatdienās!” (1989, “Liesma”), “Izstāde “Šveices sudrabs. Zeltkaļu un sudrabkaļu māksla no Šveices Nacionālā muzeja” Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. 2005.g. 9. novembris – 2006.g. 26. februāris” (2005) u.c.
Modris Adumāns ir LMS biedrs kopš 1985. gada un tika uzņemts ar grafiķu Aleksandra Dembo, Vasilija Šelkova (1923-2013), Maijas Dragūnes rekomendācijām, izdevniecības “Liesma” direktora V.Jansona parakstītu raksturojumu, LMS Grafiķu sekcijas priekšsēdētāja, grafiķa Ināra Helmūta izsniegtu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 4/40. PSRS MS valde LMS lēmumu apstiprināja ar vecākās instruktores S.Ivanovas parakstu 1986. gadā.
Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Alūksnes novada muzejā, Jūrmalas muzejā, Tukuma muzejā, Roberta Mūka muzejā Galēnos, Piebalgas muzeju apvienībā “Orisāre”, Aktieru Amtmaņu muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Modris Adumāns “Kā sivēns ciemos gāja I”, 1984, papīrs, guaša, 23×18 cm, LMS muzejs