Aktualitātes

Mārīte Djačenko kopā ar dzīvesbiedru, keramiķi Aleksandru Djačenko veidojusi lielizmēra keramikas panno pilsētas publisko ēku interjeros – Jelgavas rajona kultūras namā un Jelgavas 1. vidusskolā (1979), kur skulpturālā panno trīs daļas – “Rīts”, “Diena”, “Vakars”, tika izgatavotas šamotā un atturīgi glazētas. Jelgavas 1.bērnudārzam veidojuši panno “Laimīgā bērnība”. Daudzfigūru kompozīcijā mākslinieki

Nozīmīgā Latvijas kultūras mantojuma speciāliste Rūta Kaminska dzimusi mācītāja, Latvijas Centrālās padomes dalībnieka Artūra Kaminska (1914-2003) ģimenē, kurš tika represēts gan nacistiskās Vācijas, gan PSRS okupācijas laikā. Rūta Kaminska no 1957. gada mācījās Neretas vidusskolā bij. Jēkabpils rajonā (tag. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola, Neretas pagasts, Aizkraukles novads) un no 1961.

Māksliniece Betija Strautniece bija pieredzējusi “Mākslinieku nama” tapšanu, 11.novembra krastmalā 35, Rīgā, un 1961. gadā strādāja ēkas pirmā stāva tēlniecības darbnīcā pie skulptūras meta “Rīgas aizstāvjiem” brāļu kapos Graudu ielā. Līdzās māksliniecei tēlnieks Emīls Melderis pusloka darbnīcā ar luktu veidoja mālā “Pētera Stučkas” sešus metrus augstu, stāvošu figūru (uzstādīta Pils

Jānis Jansons no 1957. līdz 1968. gadam mācījās Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā. Pēc vidusskolas (1968.-1969.g.) Jānis Jansons strādāja Skrīveru zinātniski pētniecības saimniecībā (tag. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes “Zemkopības institūts”) un pēc obligātā dienesta PSRS Bruņotajos spēkos no 1971.- 1973.gadam bija laborants T.Zaļkalna Valsts Mākslas

Latvijas izstāžu praksē 20. gs. 70.-80. gados aktualitāti ieguva mākslas, kultūras un sociāli didaktiskais plakāts, un to autori centās norobežoties no politiskās propagandas un komerciālās plakāta funkcijas. Plakātu mākslā autori apliecināja spēju aktīvi reaģēt uz norisēm visās dzīves jomās un radīja lielu sociālu rezonansi. Plakāta māksla spēja iesaistīt citu jomu

Nozīmīgi, ka 20. gs. 90. gadi bija laiks, kas deva lielu impulsu pārmaiņām dažādās dzīves jomās. LMS darbinieces – mākslas zinātnieces, kas bija nodarbinātas, kā fondu glabātājas, referentes, izstāžu zāles vadītājas, nu kļuva par kuratorēm un galeriju vadītājām.  Inese Riņķe, vadot mākslas galeriju “Rīgas Galerija”, spēja izveidot radošo platformu, kurā

Keramiķis no 1974. gada izstādēs eksponējis Ukrainas etnogrāfisko motīvu stilistikā ieturētus darbus, bet 20.gs. 80. gados pievērsās modernisma stilistikai un veidoja plastiski nosacītus, polihromus figurālo kompozīciju ciklus māla un šamota materiālos. Šobrīd Oresta Misjko keramikas darbos aktualizēti Ukrainas folkloras elementi sīkplastikas asamblāžas tehnikā rotātos sadzīves priekšmetos un dekoratīvajos traukos. Oresta