Aktualitātes

Mākslinieka Viktora Suškēviča daiļradi raksturo tēlnieciskās valodas sinkrētisms un figurāls, jūgendstila estētikas strāvojums. Tēlnieks radoši interpretē un idealizē antīkā mitoloģijā, kā arī kristietībā aizgūtus tēlus un simbolus. Darbos mākslinieks izkopis sev raksturīgu, robustu, plastikā un proporcijās atpazīstamu stilu. Viktors Suškēvičs radījis portretus, mazās formas, medaļas un memoriālās tēlniecības darbus granītā,

Mārtiņš Heimrāts vizuālās mākslas pamatus iepazina ģimenē. Tēvs Rūdolfs Heimrāts (1926-1992) bija Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs, latviešu profesionālās tekstilmākslas pamatlicējs, māte Frīda Heimrāte (1918-2001) – keramiķe, darbojusies bij. LPSR Mākslas fonda Eksperimentālajā keramikas darbnīcā, Ķīpsalā. Mārtiņa Heimrāta daiļrades attīstībā vērojama stilistiska daudzveidība. Dažādu radošo periodu darbiem raksturīga precīza, smagnēja stabilitāte

Inese Āboliņa ieskatu vizuālajā mākslā, īpaši keramikā guvusi ģimenē, jo māte Olita Āboliņa (1931-2000) bija keramiķe, savukārt tēvs Mihails Āboliņš (1913-1969) – Rīgas Krievu drāmas teātra scenogrāfs. Inese Āboliņa veido dekoratīvus traukus, sīkplastiku, dārza keramiku, izmantojot mālu, šamotu, akmens masu. Keramiķe ir iecienījusi veidot telpiskus, detaļām bagātus objektus, uzsverot kompozīcijas

Žanete Žvīgure ir porcelāna apgleznošanas meistare ar grafisku un izsmalcinātu rokrakstu. Māksliniece veido modernisma stilistikas traukus un to virsglazūras apgleznojumā akcentē zīmējuma lineāro ritmu kompozīciju, attēlo ziedu, augu dekoratīvos motīvus. Darbos redzama vēlme atspoguļot gaišu un pozitīvu noskaņu, kuru papildina smalkais porcelāna materiāls, kas uztverams kā gaismas un tīrības simbols.

Leons Balodis guvis panākumus kā liriskais pilsētvides fotogrāfiju meistars. Rīgas ainava māksliniekam ir viena no galvenajām daiļrades tēmām, izmantojot atšķirīgas fototehnikas un paņēmienus. Leona Baloža fotogrāfijām raksturīga klusināta noskaņa, kur redzama autora izkoptā gaume, bez ārišķīgiem eksperimentiem. Leons Balodis no 1947.-1948.gadam mācījies Zantes pamatskolā un no 1950.-1965. gadam Jūrmalas vispārizglītojošajā

Māksliniece Sarmīte Leja darina tērpus, grāmatu ādas iesējumus, dekoratīvas kārbas, apdarē izmanto aplikācijas un ādas mozaīkas tehniku. Darbos ir ietverts autores savpatnais, stilistiskais redzējums, kas reducē ādas plastikā dabas ainavu, kā arī empātijā bāzētus ironiskus vērojumus.  Sarmīte Leja (Pavāre) no 1962.-1963. gadam mācījās Rīgas 36. vidusskolā (tag. Rīgas Teikas vidusskola)

Indulis Landaus no 1947. gada mācījās Staļģenes 7-gadīgajā skolā (tag. Staļģenes pamatskola) un no 1951. gada izglītību turpināja J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pedagogi tolaik bija: grafiķis Kārlis Bušs (1912-1987; JRRMV direktors 1948-1962), gleznotāji Ansis Stunda (1892-1976; JRRMV pedagogs no 1946), Oļģerts