Sveicieni

Šoruden viens no retajiem glezniecības meistariem, kas joprojām radoši strādā – Vladimirs Kozins atzīmē 100 gadu jubileju! Vecmeistara – gleznotāja Vladimira Kozina daiļrade veidojusies latviešu, baltkrievu un ebreju kultūru saplūsmē, darbos mākslinieks pasauli atveido nosvērti, apcerīgi, gleznotos tēlus ietverot līdzsvarotās, tonālās kompozīcijās. Liela nozīme mākslinieka daiļradē ir jaunībā apmeklētajām veidošanas

Juris Toropins ir mākslinieks, kas dinamiski un emocionāli uzsāka radošo darbu jaunajā scenogrāfijas tēlainībā, radīja telpiskas dekorāciju struktūras modernisma stilistikā. Mākslinieks iekļāvās 20.gs. 70.-80. gadu scenogrāfijas laikmeta paradigmā. Latvijas teātrī tolaik aktualizējās un tika atjaunotas 20.gs. 20.gadu tradīcijas un aktiermākslas robežu paplašināšana. Savukārt, glezniecībā Juris Toropins veido krāsu laukumos būvētas

Mākslinieks Igors Celms, raksturojot savas daiļrades mērķus, 1980. gadā teicis: “Pirmais – lakonisms, plastiska forma, faktūras attiecības, vēlēšanās likt formai iekšēji darboties, panākt iekšēju kustību. Otrais – tēlainība, simbolisms, krāsainība, fantastiskums”. Igors Celms ir daudzpusīgs mākslinieks, gleznojis eļļas tehnikā uz audekla vai kartona, pievērsies portreta, klusās dabas, ainavas žanriem, veidojis

Vita Jurjāne: “Manās gleznās ir tās izjūtas, kas mani pēdējā laikā nodarbina. Pēc dabas esmu pesimiste, bet savās gleznās mēģinu šo pesimismu pārvarēt un noticēt tam, ko gleznoju. Noteiktu likumību iegrožotas, bet būtībā neierobežotas ir gleznas būvēšanas, konstruēšanas iespējas, kad pats ieej nereālā, maģiskā pasaulē.” Māksliniece daiļradē pievērsusies figurālām kompozīcijām,

Māksliniece Dzintra Aulmane iekļāvās 20.gs. 70. gadu mākslinieku radošajā tendencē veidot atšķirīgu, klusinātu tēlainību, papildinātu ar psihodēlisku un bērnišķīgi labestīgu stāstījuma naratīvu vairākos mākslas veidos, piemēram,  animācijā. Līdzās Dzintrai Aulmanei animācijā darbojās Juris Dimiters, Miervaldis Polis, Vitolds Kucins, Daina Lapiņa, Gina Slapiņa u.c. Dzintra Aulmane izveidoja savu, viegli atpazīstamu un

Valentīns Ozoliņš ir zināms kā smalks grāmatu grafiķis, kas grāmatu noformējumā izmantojis kaligrāfiski filigrānu šriftu. Grafiķis radošajos darbos akcentējis Vecrīgas romantiskos skatus, lietojot apgaismojuma kontrastus un izkopto štriha ritmiku, un arī lauku ainavas, bagātinātas ar gadalaiku noskaņu raksturojošiem stafāžas elementiem.  Valentīns Ozoliņš, mācoties Ludzas vidusskolā, izjutis interesi un vizuālās mākslas

Mākslinieks Anatolijs Borodkins, būdams jau starptautiski atpazīstams, iesaistījās Latvijas profesionālās keramikas apritē. Darbojoties kopā ar keramiķi, pasniedzēju, dzīvesbiedri Jevgēniju Loginovu mākslinieku simpozijos Zvārtavas pilī, veicinājis keramikas nozares atpazīstamību. Anatolijs Borodkins no 1963.-1966. gadam mācījies Krimas mākslas skolas glezniecības nodaļā Simferopolē (Ukraina). Pēc tam studējis Veras Muhinas Rūpnieciskās mākslas augstskolas (tag.

Mākslinieka Alda Dobenberga mūsdienu daiļrade ir interesi rosinoša ar tēlu – vārnas, kraukļi – izvēli, bet tā ir arī savdabīga, jo viņš glezno ar paša gatavotām eļļas krāsām, to veidošanas procesā dažādus materiālus samaļot dzirnaviņās, kā arī tēlainības atraisītībai izmanto krāsns sodrējus un cinka pulveri.  Gleznotājs savu daiļradi veidojis nopietnā,

Latviešu māksliniece Ligita Ulmane (Franckeviča) kā talantīga formas plastikas pārvaldītāja tēlniecībā sevi pieteica 20.gs. 70.gadu vidū, strādājot gan monumentālajā un medaļu mākslā, gan memoriālajā un mazo formu tēlniecībā visdažādākajos materiālos: bronzā, granītā, marmorā u.c. Viņas tēlniecībai raksturīga vitalitāte un jūtīgums, kas visprecīzāk izpausti bronzas skulptūrās: figurālā, animālistiskā, dekoratīvā žanrā. Tēlniece