Sveicieni

Zigmunds Bielis strādā portreta, mazās formas un memoriālajā tēlniecībā, sākotnēji modernismā, vēlāk postmodernisma stilistikā. Tēlnieks ir iecienījis un radošajam darbam izmanto dažādus materiālus – bronzu, arī koku, granītu, metālu, betonu, ledu un citus materiālus. “Par savas darbības galveno mērķi uzskatu cilvēka ķermeņa skaistuma reabilitāciju mākslā,” ir tēlnieka radošais moto. Zigmunds

Mākslas zinātniece Ruta Čaupova savu daiļradi ir veltījusi tēlniecības un tās autoru darbu formveides izpētei. Mākslas zinātniece personīgi pazīst un pārzina Latvijas tēlnieku daiļradi. Rutas Čaupovas tēlniecības redzējums ir bāzēts klasiskajā modernismā un viņas viedokļa kompetence ir augsti novērtēta. Ruta Čaupova (Žuniņa) no 1945. gada mācījās Līksnas septiņgadīgajā skolā (tag.

Lidija Zariņa darbojusies Latvijas vēsturē nozīmīgākajā modes dizaina uzņēmumā “Rīgas Modeļu Nams” kā māksliniece, tērpu modelētāja, modeļu demonstrētāja un galvenā mākslinieka vietniece no 1966.-1988. gadam. Māksliniece daiļradē pārvaldīja plašu sieviešu apģērbu diapazonu, radīja gan biroja un dažādu nozaru apkalpojošās sfēras darbinieču funkcionālus tērpus, gan brīvi veidotus sintētiskā auduma lietusmēteļus jauniešiem.

“Māksliniece nereti savu keramiku apglezno ar angobām un pigmentiem. Savās kompozīcijās izmanto dabas formas ziedu-augu stilizāciju,” Intas Lindemanes daiļradi raksturojis keramiķis Kārlis Knopkens. Māksliniece strādā mālā, veido šķīvjus, podus, ziedu traukus, krūzes, bet šamotā veido dārza keramiku. Keramiķes daiļradē nozīmīga loma bija dzīvesbiedram, tēlniekam Kārlim Danem (1943-1982). Inta Lindemane no 1951.-1958.

Marija Karkovska (Kokorēviča) no 1961.-1969. gadam mācījās Rīgas 3.internātskolā (tag. Rīgas Valdorfskola). 1964. gadā viņas zīmējums bija publicēts žurnālā “Zīlīte”, un 1966. gadā piešķirta medaļa Maskavas starptautiskajā bērnu zīmējumu izstādē “Mana zeme – manas mājas”. No 1969. gada Marija Karkovska mācības turpināja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļā

Maija Elizabete Meņģele ir daudzpusīga radošā persona. Māksliniece, arhitekte, interjera dizainere – autore radošajā darbā spējusi apvienot 20.gs. 80.-90. gados, 20.- 21.gs. mijā raksturīgas polārās kultūras dimensijas, gan abstraktā ekspresionisma iezīmes akvareļglezniecībā, gan arhitektūras pieminekļu atjaunošanu un restaurāciju. Maija Elizabete Meņģele no 1951. gada mācījās Rīgas 38. vidusskolā (tag. Rīgas

Jānis Aivars Karlovs kopš 20.gs. 60.gadu beigām Latvijas tēlniecībā iedibināja jaunu plastiskās formveides paradigmu. Mākslinieks savā daiļradē turpina modernisma stilistikas profesionālās tradīcijas, sakņotas stingrā kompozīcijas uzbūvē, formas un radošās domas tīrībā. Autors kā pedagogs to iekļāva paša izstrādātajā modernisma pasniegšanas metodē. Modernisma formveides tēlniecības apguve tolaik bija iespējama pašdarbniekiem VEF

Baiba Rītere ieskatu vizuālajā mākslā guva pašmācības ceļā un pie tekstilmākslinieces Emīlijas Kazakevičiutes. Strādājot gobelēna tehnikā, autore tekstilmākslā izkopusi personīgo rokrakstu, darbojas ainavu, marīnas žanros, auž karogus, veido dekoratīvas kompozīcijas ar floristikas un etnogrāfiskiem motīviem modernisma un stilizēta reālisma stilistikā. Baiba Rītere (Rubule) no 1978. gada studēja Pētera Stučkas Latvijas

Inese Stražnova (Saveļjeva) no 1956.gadā mācījās Rīgas 41. vidusskolā un kopš 1966.gada Rīgas J.Raiņa strādnieku jaunatnes 8. vakara (maiņu) vidusskolā (tag. Rīgas Raiņa vidusskola) un to beidza 1967.gadā. Mācību laikā Inese Stražnova strādāja Rīgas 2.klīniskajā slimnīcā (Rīgas 2.slimnīca) par sanitāri un apmeklēja Tautas mākslas studiju. 1967.gadā Inese Stražnova uzsāka mācības