Valentīna Lūse savu izvēli kļūt par radiotehnikas dizaineri izdarīja, iestājoties darbā r/a “Radiotehnika” (1973, tag. a/s “VEF Radiotehnika RRR”), kas bija viens no lielākajiem radioelektronikas uzņēmumiem PSRS. “Radiotehnika” uzdevums 20.gs. II pusē bija izstrādāt un nodrošināt PSRS militāro un kosmosa rūpniecību ar sakaru elektronikas izstrādājumiem, kā arī līdztekus ražot iedzīvotāju
Dzidras Baumas akvareļiem ir raksturīga liriska, plaša kompozīciju veidojošu triepienu amplitūda un enerģisks, ekspresīvs gleznojums. Priekšmetu proporciju izvēle klusās dabas darbos un ainavās ir pakļauta mākslinieces emocionālam noskaņojumam un gleznas formātam. Mākslinieces izvēlētā krāsu palete radošā mūža laikā mainījusies no fovisma stilistikas košajām krāsām uz brieduma piesātinātām. Katrs darbs, ko
Maira Veisbārde glezno klusās dabas, portretus, ainavas, t.sk. marīnas, kā arī sadzīves žanra figurālās kompozīcijas eļļas tehnikā. Gleznotāja realizējusi vairākas lielizmēra altārgleznas klasiskajā “eļļa uz audekla” tehnikā katoļu dievnamos Latvijas pilsētās – Jūrmalā, Gulbenē, Smiltenē, Alūksnē, kā arī ārzemēs – Kazahstānas Republikā. Gleznotāja strādā reālisma un modernisma tradīciju ietekmētā stilistikā,
Mākslinieki un arhitekti 20.gs. 70.gados atsaucīgi uztvēra sociālās vides demokratizācijas tendences, cenšoties caur literatūru, personīgiem kontaktiem ārpus Latvijas paplašināt praksei nepieciešamās zināšanas dizaina jomā. Latvijas mākslā tika integrētas Skandināvijas dizaina stilistiskās tendences un materiālu pielietojums, kā arī “sociālistiskā bloka valstu” pieredze interjeru veidošanā. Sabiedrībā pakāpeniski veidojās pieprasījums dizaina jomā, un
Latvijā 20.gs. 70-tajos gados bija vērojamas iezīmīgas mākslinieku paaudžu un radošo prioritāšu izmaiņas visos mākslas veidos. Šajā laikā mākslā sevi pieteica māksliniece Maija Dragūne, apliecinādama piederību citam mākslinieciskās izpratnes laikmetam, kas mākslā vēlējās redzēt un attēlot ko vairāk par dekoratīvo reālismu. Šīs paaudzes māksliniekiem svarīga bija vēlme sniegties pēc ideāliem,
Aija Zavicka ar grafikas darbiem oforta un litogrāfijas tehnikās, plakāta mākslā, pastelī un akvarelī piedalījusies izstādēs Latvijā un ārzemēs. Māksliniece darbos izmantojusi brīvu, rotējošu detaļu kārtojumu grafikas lapā, kas sakņojas modernisma tradīcijās. Kompozīcija bagātināta ar raksturīgiem, atpazīstami stilizētiem laikabiedru portretiem un simboliskiem augļu un putnu atveidiem. Asociatīvās tēlainības stilistika caurvij
Laiks, kurā veidojās Vijas Krastas radošā darbība, bija Latvijas PSR, 20. gs. 70-80. gadi, kam iezīmīga bija sabiedrības ieinteresētība vizuālās mākslas norisēs, īpaši – sadzīviskās, no ideoloģijas nošķirtās radošās izpausmēs glezniecībā, grafikā un akvarelī. Šādu ievirzi sekmēja arī industriālā dzīvojamo rajonu plānošana un būvniecība, kā arī dzīvokļu interjeru vienkāršie dizaina
Atis Ieviņš, Ingūna Zariņa, Miervaldis Polis “Boksa cimdi”, 1986. Jaukta tehnika, 30×40 cm. LMS muzejs
Klāvs Veinbahs daiļradi veido atstatus no dominējošām stilistiskām paradigmām. Viņa darbi turpina mākslinieka vecāku iesākto, 20. gs. 60-70. gados neoreālisma garā ieturēto, robusto, ar “art naive” citātiem bagāto izpratni. Mākslinieks strādā tēlniecības un glezniecības mākslas veidos. Klāvs Veinbahs šobrīd ir bieži sastopams Rīgā gleznojot arhitektūras pieminekļus – Dannešterna namu, Rīgas
Nikolajs Krivošeins glezno spilgtus, harmoniskus, smalkām tonālām pārejām bagātus lielformāta darbus eļļas tehnikā un autortehnikā. Autors veido melanholiskas krāsu kompozīcijas ar simbolisma formu un elementu atveidu. Nikolajs Krivošeins absolvējis bij. Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu (RCAI, past. 1967-1992). Vizuālās mākslas pamatus Nikolajs Krivošeins apguva no 1978.-1990.gadam, apmeklējot bij. RCAI kultūras
