Sveicieni

Babkens Stepanjans dzimis Armēnijā, beidzis M. Sarjana Erevānas mākslinieciski tehniskās vidusskolas nr.8 Keramikas fakultāti 1973. gadā ar teicamu vērtējumu. Diplomdarbā Babkens Stepanjans veidoja kompozīciju “Ziedu svētki” (vāzes, šamots), vadītājs – mākslinieks, keramiķis Karlens Ovsenjans (1929-2002). Babkens Stepanjans skolā ieguva ģipša formētāja specialitāti. 1973. gadā Babkens Stepanjans izlēma tālāk studēt bij.

Linda Dombrovska no 1978.-1982. gadam mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tērpu modelēšanas un konstruēšanas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Apģērbu dizaina izglītības programma), kurā pedagogi bija: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), gleznotājs Vitālijs Karkunovs (1925-2006;

Māra Genere (Kārkliņa) dzimusi radošā ģimenē. Tēvs – tēlnieks Hermanis Kārkliņš un māte-keramiķe Velta Kārkliņa. Hermanis Kārkliņš bija latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicēja Kārļa Jansona skolnieks LMA, LPSR Mākslas fonda (MF) kombināta “Māksla” akmeņkalis, piedalījies nozīmīgo pieminekļu tapšanā Latvijā kopš 1938.gada kopā ar Romualdu Griņeviču, Jāzepu Kurpnieku (1913-1986), Ernestu Golovenko, Dmitriju

Latvijas Mākslinieku savienības galerijas darba laiks svētku laikā: 04.05. – 07.05. plkst. 12.00-18.00 Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā līdz 21. maijam ir apskatāma LMS ikgadējā vizuālās mākslas izstāde “Mākslas dienas 2023. Atspulgs. Atmiņa”. Leonīds Āriņš “Ziedi uz balta fona”, 1970, audekls, eļļa, 65×81 cm, LMS muzejs

Laimdota Griķe mācoties Rīgas 4.vidusskolā nolēma apgūt mākslas izglītību un no 1967.-1972. gadam mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi tajā laikā bija: Ausma Žūriņa (RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe 1954-1989), Rita Einberga (1921-1979; RLMV Keramikas

Miervaldis Paulovičs dzimis zemnieku ģimenē bij. Valkas apriņķa Ziemeru pagasta Poliešu mājās, un tēva brālis bija gleznotājs, Vilhelma Purvīša students Teodors Paulovičs (1912-1971), bij. Rīgas Pionieru pils Tēlotājmākslas studijas vadītājs. Pēc Ziemeru septiņgadīgās skolas beigšanas 1958. gadā Miervaldis Paulovičs strādāja Alūksnes rajona k/z “Vārpa” un nolēma turpināt mācības mākslas jomā.

Inese Ziemele no 1954.-1961. gadam mācījās Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skola). Mācību laikā Ineses Ziemeles radošās dotības bija pamanītas un autores darbs “Ainava” tika publicēts žurnālā “Bērnība” (1959). JRRMV 1959. gada rīkotajā kompozīciju konkursā Inese Ziemele ar darbu “Skārnis” ieņēma 2.vietu, Māris

Tatjana Semane ir apguvusi glezniecību pašizglītības ceļā, ilgtermiņā uzturoties ārpus Latvijas. Viņas rokraksts ir sakņots starptautiskajā mākslas un izstāžu praksē, kurā ilgstoši dominē modernisma stilistika, īpaši pievēršoties postimpresionisma un naivisma izpausmēm. Autore krāsu un tēlu valodā sublimē filozofiskās un autobiogrāfiski eksistenciālās atziņas. Gleznās izmantotie simboli un tēli – lelle, manekens,

Zinaīda Ceske (Lapiņa) pēc Bārtas astoņgadīgās skolas beigšanas 1973. gadā iestājās Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļā (LLMV, tag. Liepājas Mūzikas, Mākslas un dizaina vidusskolas interjera dizainera izglītības programma). LLMV pedagogi bija: gleznotāji Skaidrīte Elksnīte (1929-2002; LLMV gleznošanas un zīmēšanas pedagoģe 1965-1997), Andrejs Palka, Aldis Kļaviņš (LLMV pedagogs