Sveicieni

Metālmākslinieks Māris Auniņš radījis un attīstījis savpatnu, ģeometriski kompozicionālā uzbūvē sakņotu rotu dizainu, īpašu vērību veltot perfektai materiāla izjūtai un apstrādei. Māris Auniņš dzimis radošā ģimenē, tēvs – metālmākslinieks Eižens Auniņš (1911-1992), māte – metāla un dzintara apstrādes daiļamata meistare Biruta Auniņa, brālis – rotkalis Aldis Auniņš (r/a “Daiļrade” Ogres

Oleksijs Krasnovs 1978. gadā beidzis Vižņicas Lietišķās mākslas vidusskolas Koktēlniecības nodaļu (tag. V. Shkribļaka Vižņicas Lietišķās Mākslas koledžas Dekoratīvās un lietišķās mākslas specializācijas Koka dekoratīvās apstrādes specialitāte, Ukraina). Oleksijs Krasnovs studijas turpināja Ļvovas Lietišķās un dekoratīvās mākslas institūta Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļā (tag. Ļvivas Nacionālās mākslas akadēmijas Dekoratīvās un lietišķās

Inārs Helmūts strādā galvenokārt grafikā (linogriezuma, oforta, sietspiedes, litogrāfijas u.c. tehnikās), kā arī glezniecībā eļļas tehnikā. Nozīmīgi grafikas darbi ir cikls “Latvijas mazpilsētas” (60. gadu beigas), “Liepājas metalurgi” (1972), “Kosmonauti” (1976), “Saknes” (1980) u.c. Veidojis ilustrācijas vairāk nekā simts grāmatām, piemēram, A. Skalbes “Tēva dubļi sudraboti” (1972), M. Ķempes “Mīlestības

Sandra Eglīte ir attīstījusi savu radošo darbību fotomākslā, piedalījusies grupu izstādēs un rīkojusi personālizstādes Rīgā, Kuldīgā, Valmierā, Liepājā u.c. Nozīmīga bija Sandras Eglītes dalība LMS kā organizācijas veidošanā līdzās nozīmīgiem māksliniekiem, LMS vadītājiem, kā Džemma Skulme, Juris Petraškevičs, Egils Rozenbergs, mākslas zinātniecēm Rutai Čaupovai, Rūtai Muižniecei, Ilzei Amoliņai, Astrīdai Valterei,

Inese Baranovska ir nozīmīga mākslas zinātniece, kuratore un daudzu grāmatu un publikāciju autore. Ievirzi mākslas pasaulē viņa ieguva ģimenē – māte bija Anna Inna Baranovska (1931-2017; Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas (JVLMA, tag. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) dejas pedagoģe. Inese Baranovska 1977. gadā beidza Rīgas 50. vidusskolu (tag. Rīgas

Māra Brašmane ir dokumentāli tēlainās stilistikas pārstāve melnbaltajā fotogrāfijā latviešu vizuālajā mākslā. Mākslinieces daiļrade ir savpatna, nozīmīgi ir autores fotogrāfiju cikli: “Cilvēks” (no 1965), “Dabas noskaņas” (no 1965), “Klusā daba” (no 1968), “Ceļojums” (no 1980), “Barikādes” (1991). Māra Brašmane 1962. gadā beidza Rīgas 36. vidusskolu (tag. Rīgas Teikas vidusskola). Pedagogi

Agnese Krastenberga dzimusi radošā ģimenē, mākslinieces māte – gleznotāja Edīte Krastenberga (1929-2016) un tēvs – gleznotājs, restaurators Ļevs Rešetovs. Māksliniece savus radošos talantus profesionāli attīstījusi ne tikai vizuālajā mākslā, bet arī akadēmiskajā mūzikā. Agnese Krastenberga no 1961. līdz 1969. gadam mācījās Pļaviņu vidusskolā un Pļaviņu bērnu mūzikas skolas, apgūstot klavierspēli

Aivars Krūklis dzima populārā dzejnieka Alfrēda Krūkļa (1921-2003) ģimenē. 20.gs. 60.-70. gados latviešu komponisti, kā Raimonds Pauls komponēja daudzas solo, estrādes, kora dziesmas ar Alfrēda Krūkļa tekstiem. Aivars Krūklis no 1952. gada mācījās Rīgas Leona Paegles 1.vidusskolā (tag. Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) un to beidza 1963. gadā. No 1963. gada

 Helga Jaksone no 1966. gada mācījās Rīgas 36.astoņgadīgajā skolā (tag. ēkā atrodas Pārdaugavas bērnu un jauniešu centrs “Altona”) un no 1970. gada turpināja iegūt izglītību J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pasniedzēji bija: direktores Elza Stalaža, Silvija Lāce, gleznotāji Uldis Prēdelis (1920-1994;