Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par mākslas zinātnieces Rutas Čaupovas aiziešanu mūžībā. Mākslas zinātniece Ruta Čaupova savu daiļradi bija veltījusi tēlniecības un tās autoru darbu formveides izpētei. Mākslas zinātniece personīgi pazina Latvijas tēlniekus un pārzināja viņu daiļradi. Rutas Čaupovas tēlniecības redzējums ticis bāzēts klasiskajā modernismā un viņas viedokļa kompetence bija
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres aiziešanu mūžībā. Edīte Pauls-Vīgnere veikusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tekstilmākslā, veicinot tās starptautisko atpazīstamību. Viņas darbi, kā “Kafijas kantāte”, “Svētku salūts”, “Rīga”, kopš 20.gs. 70.gadiem guva ievērību autores izstāžu praksē. Mākslinieces darbi bija eksponēti plašai sabiedrībai pieejamos publiskajos interjeros, kā bij. restorāns
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par nozīmīgā dizainera Mintauta Kārļa Lāča aiziešanu mūžībā. Mintauts Kārlis Lācis ir viens no pirmajiem profesionālo izglītību guvušiem dizaineriem, kas izvērsis plašu darbību un veidojis atpazīstamus Latvijas dizaina zīmolus kā elektrisko kafijas dzirnaviņu “Straume” dizainu (1970) un grafiskā dizaina logotipus: rūpnīcai “Straume” (1968), Rīgas Sporta
Latvijas Mākslinieku savienība sēro par gleznotājas Dagmāras Staprēnas aiziešanu mūžībā. Mākslinieces Dagmāras Staprēnas dzīves gājums aizsācies pasaules traģisko notikumu kontekstā, Otrā pasaules kara laikā, kad Latvija atradās PSRS un Vācijas Trešā reiha perioda okupācijas zonās. 1943. iestājās Rīgas Franču licejā, 1944. gada rudenī, kad tuvojās PSRS karaspēks, Dagmāras Staprēnas ģimene,
Latvijas Mākslinieku savienība sēro par stikla mākslinieces, pedagoģes Māras Kārkliņas aiziešanu mūžībā. Mākslinieces Māras Kārkliņas daudzveidīgajā daiļradē īpaša nozīme ir Zvārtavas pils (Smiltenes novads) vestibila kupola vitrāžai bez kuras neogotikas stilistikā ieturētais pils interjers nav iedomājams. Mārai un visai Kārkliņu ģimenei Zvārtavas pils ir bijusi nozīmīga vieta kopš 1981. gada.
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par nozīmīgas keramiķes, pedagoģes Janīnas Gribustes aiziešanu mūžībā. Janīnas Gribustes virpotos, dekoratīvos taukus – krūzes, piena krūzes, eļļas traukus, podus, raksturo formas lakoniska vienkāršība un estētisks lietišķums. Daiļrades sākuma darbu formālo vēstījumu papildināja zemestoņu gammā ieturētās glazūras. Vēlāk 20. gs. beigās dekoratīvo trauku glazūru izvēlē
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par nozīmīgas gleznotājas Birutas Delles aiziešanu mūžībā. Birutas Delles glezniecība balstīta mākslinieces personīgā un patiesā empātiskā pārdzīvojumā. Gleznotāja Latvijas mākslā ir iezīmīga ar izkopto sirreālistisko stilistiku, savpatno krāsu tonalitāti un filozofisko pārdomu tēmu loku. Gleznotāja darbojusies portreta, ainavas, klusās dabas un figurālajā žanrā. Biruta Delle
14. janvārī mūžībā devies tēlnieks Zigmunds Bielis, kas pazīstams Latvijas tēlniecībā ar mazās formas darbiem, kuros izkopa savu ekspresīvo sievietes skaistuma redzējumu ar grotesku un asprātību, arī erotiskām iezīmēm. Lielākoties mākslinieks šos darbus veidoja bronzas materiālā, formas tika pulētas. Tēlnieks radījis arī portretus, animālijas, dekoratīvus objektus un darbojies memoriālajā tēlniecībā,
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par pedagoga, gleznotāja Edvīna Kalnenieka aiziešanu mūžībā. Edvīns Kalnenieks darbojies pasteļa glezniecības tehnikā figurālā, klusās dabas, ainavas un akta žanrā. Mākslinieka darbus raksturo plastiski tēli un mierpilnu tēmu risinājumi. Edvīns Kalnenieks darbojies līdzās Latvijas pasteļa gleznotājiem Felicitai Pauļukai (1925–2014), Indulim Landauam, Baibai Vegerei, Jānim Strupulim
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par nozīmīgā mākslinieka, nonkonformista Eižena Valpētera (21.10.1943. – 23.12.2024.) aiziešanu mūžībā. Eižens Valpēters (Ivanovs) dzimis Sverdlovskas apgabalā, Krievijā. Mācījies Rīgas 3. vidusskolā (tag. Rīgas Valsts 3.ģimnāzija). 1961. gadā mākslinieks, atsaucoties laikmeta aicinājumam par vēstures izpēti, beidza restaurēšanas darbu kvalifikācijas kursus. Eižens Valpēters darbojies 20.gs. 60.-70.
