Latvijas Mākslinieku savienība piemin mākslas zinātnieka, kultūras darbinieka Arņa Zīles aiziešanu mūžībā. Publikācijas par vizuālo mākslu Arnis Zīle sāka rakstīt kopš 1965. gada, mākslas zinātnieks pievērsies dažādiem vizuālās mākslas jautājumiem un aktualitātēm, tomēr īpaši specializējies scenogrāfijas un teātra kostīmu dizaina jomās. Mākslas zinātnieks veidojis publikācijas laikrakstiem “Literatūra un Māksla”, “Cīņa”,
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par nozīmīga mākslinieka, karikatūrista Ērika Oša aiziešanu mūžībā. Mākslinieks savā daiļradē ir pilnveidojis Latvijas profesionālo karikatūru, izkopis humora tradīciju attīstību un izpratni. Autora radošais rokraksts 20.gs. 2.pusē bija nozīmīgs un atpazīstams LTV un žurnālā “Dadzis” ar satīriskām figurālām kompozīcijām. Ēriks Ošs preses izdevumos publicējis karikatūras
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par nozīmīgas tekstilmākslinieces, teātra kostīmu mākslinieces Lijas Rages aiziešanu mūžībā. Lijas Rages radošais mūžs noritējis Latvijas mākslai nozīmīgos posmos, kas saistās ar 20.gs. 60.-80.gadu nozīmīgo scenogrāfu Ilmāra Blumberga (1943-2016), Gunāra Zemgala (1934-2018), Marta Kitajeva (1925-2020), Andra Freiberga (1938-2022) un Daiļa Rožlapas (1932-2014) darbību teātros, mainot
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par mākslas zinātnieces Rutas Čaupovas aiziešanu mūžībā. Mākslas zinātniece Ruta Čaupova savu daiļradi bija veltījusi tēlniecības un tās autoru darbu formveides izpētei. Mākslas zinātniece personīgi pazina Latvijas tēlniekus un pārzināja viņu daiļradi. Rutas Čaupovas tēlniecības redzējums ticis bāzēts klasiskajā modernismā un viņas viedokļa kompetence bija
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres aiziešanu mūžībā. Edīte Pauls-Vīgnere veikusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tekstilmākslā, veicinot tās starptautisko atpazīstamību. Viņas darbi, kā “Kafijas kantāte”, “Svētku salūts”, “Rīga”, kopš 20.gs. 70.gadiem guva ievērību autores izstāžu praksē. Mākslinieces darbi bija eksponēti plašai sabiedrībai pieejamos publiskajos interjeros, kā bij. restorāns
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par nozīmīgā dizainera Mintauta Kārļa Lāča aiziešanu mūžībā. Mintauts Kārlis Lācis ir viens no pirmajiem profesionālo izglītību guvušiem dizaineriem, kas izvērsis plašu darbību un veidojis atpazīstamus Latvijas dizaina zīmolus kā elektrisko kafijas dzirnaviņu “Straume” dizainu (1970) un grafiskā dizaina logotipus: rūpnīcai “Straume” (1968), Rīgas Sporta
Latvijas Mākslinieku savienība sēro par gleznotājas Dagmāras Staprēnas aiziešanu mūžībā. Mākslinieces Dagmāras Staprēnas dzīves gājums aizsācies pasaules traģisko notikumu kontekstā, Otrā pasaules kara laikā, kad Latvija atradās PSRS un Vācijas Trešā reiha perioda okupācijas zonās. 1943. iestājās Rīgas Franču licejā, 1944. gada rudenī, kad tuvojās PSRS karaspēks, Dagmāras Staprēnas ģimene,
Latvijas Mākslinieku savienība sēro par stikla mākslinieces, pedagoģes Māras Kārkliņas aiziešanu mūžībā. Mākslinieces Māras Kārkliņas daudzveidīgajā daiļradē īpaša nozīme ir Zvārtavas pils (Smiltenes novads) vestibila kupola vitrāžai bez kuras neogotikas stilistikā ieturētais pils interjers nav iedomājams. Mārai un visai Kārkliņu ģimenei Zvārtavas pils ir bijusi nozīmīga vieta kopš 1981. gada.
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par nozīmīgas keramiķes, pedagoģes Janīnas Gribustes aiziešanu mūžībā. Janīnas Gribustes virpotos, dekoratīvos taukus – krūzes, piena krūzes, eļļas traukus, podus, raksturo formas lakoniska vienkāršība un estētisks lietišķums. Daiļrades sākuma darbu formālo vēstījumu papildināja zemestoņu gammā ieturētās glazūras. Vēlāk 20. gs. beigās dekoratīvo trauku glazūru izvēlē
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par nozīmīgas gleznotājas Birutas Delles aiziešanu mūžībā. Birutas Delles glezniecība balstīta mākslinieces personīgā un patiesā empātiskā pārdzīvojumā. Gleznotāja Latvijas mākslā ir iezīmīga ar izkopto sirreālistisko stilistiku, savpatno krāsu tonalitāti un filozofisko pārdomu tēmu loku. Gleznotāja darbojusies portreta, ainavas, klusās dabas un figurālajā žanrā. Biruta Delle