Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par nozīmīga mākslinieka, karikatūrista Ērika Oša aiziešanu mūžībā.
Mākslinieks savā daiļradē ir pilnveidojis Latvijas profesionālo karikatūru, izkopis humora tradīciju attīstību un izpratni. Autora radošais rokraksts 20.gs. 2.pusē bija nozīmīgs un atpazīstams LTV un žurnālā “Dadzis” ar satīriskām figurālām kompozīcijām. Ēriks Ošs preses izdevumos publicējis karikatūras līdzās māksliniekiem – Gunāram Bērziņam (1927-1999), Gunāram Vīndedzim (1918-1991), Imantam Melgailim (1923-2018), Uģim Mežavilkam (1929-1998), Ludmilai Bulikinai, Anatolijam Kravcovam, Dainim Breikšam, Jānim Briņķim, Ludim Danilānam, Armīnam Lejiņam u.c. Mākslinieks bija radoši aktīvs un no 1994.-2023. gadam publicējis karikatūras “Lauku Avīzē”.
Ēriks Ošs no 1934. gada mācījies Liepājas Karostas pamatskolā (tag. Liepājas Karostas Kalpaka pamatskola), kur zīmēšanas skolotājs, gleznotājs Jānis Ērglis (1891-1964) ievēroja viņa talantu un ieteica to attīstīt. Ērika Oša tēvs bija Latvijas armijas virsnieks un ģimene sekoja viņam dienesta vietās, tādēļ mākslinieks bieži mainīja skolas – no 1937. gadā mācījās Balvu pamatskolā, no 1938. gada Rīgas 4. pamatskolā, no 1941.gada Rīgas 5.vidusskolā (tag. Rīgas Valsts vācu ģimnāzija) un to beidza 1946.gadā. Ēriks Ošs 1946.gadā bija uzsācis studijas bij. Latvijas Valsts Universitātes Arhitektūras fakultātē (LUAF, tag. Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūts), kurā pedagogi bija arhitekti: Ernests Štālbergs (1883 – 1958; LU pedagogs 1921-1950, LUAF arhitektūras darbnīcas vadītājs 1944-1946), Sergejs Antonovs (1884-1956; LU pedagogs 1921-1954, LUAF arhitektūras darbnīcas vadītājs), Augusts Malvess (1878-1951; LU pedagogs no 1919, LUAF pedagogs 1928-1950), Aleksandrs Birzenieks (1893-1980; LU pedagogs 1922–1955, RPI 1957-1962) u.c. Vēlāk Ēriks Ošs izstājās no LUAF un turpināja studijas vizuālajā mākslā. Mākslinieks no 1947.-1953.gadam studējis Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības specialitāte). LMA pedagogi tolaik bija: gleznotāji Eduards Kalniņš (1904-1988; Glezniecības katedras pedagogs no 1945), Vladimirs Kozins (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995, vadītājs 1953-1989), Kārlis Brencēns (1879-1951; LMA pedagogs no 1923), Ģederts Eliass (1887-1975; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1944-1953), Arvīds Egle (1905-1977; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1950), Jakovs Kozlovs (1918-2015 ; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1949-1955), Oto Skulme (1889-1967; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1940-1941,1944-1956, Monumentālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs 1944-1956), Jānis Roberts Tillbergs (1880-1972; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1947-1957, Portretu darbnīcas vadītājs 1947-1957), Eduards Vītols (1877-1954; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1946-1954), Raimonds Auniņš (1907-1960; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1947-1952), Konrāds Ubāns (1893-1981; LMA pedagogs 1925-1981, Glezniecības katedras pedagogs 1956-1981), Nikolajs Breikšs (1911-1972; LMA pedagogs 1945-1972), Kārlis Miesnieks (1887-1977; LMA Zīmēšanas pedagogs 1922-1953) u.c. Studējot LMA tika atzīmēta Ērika Oša spēja zīmēt precīzus kolēģu un pedagogu šaržus.
Ēriks Ošs absolvējis LMA Glezniecības nodaļu 1953.gadā ar diplomdarbu “Jaunais motocikls”, vadītājs, gleznotājs Eduards Kalniņš. Līdzās Ērikam Ošam LMA Glezniecības nodaļu pie vadītāja Eduarda Kalniņa absolvēja Gunārs Kamradziuss (1923-1989) ar darbu “Jaunā avīze”, pie vadītāja Vladimira Kozina absolvēja Laimdots Mūrnieks (1922-2011) ar darbu “Spārnotājs palīgs”. LMA Teātra glezniecības nodaļu pie Arvīda Spertāla (1897–1961) absolvēja Arnis Zupiņš (1926-2002) ar darbu “Dekorāciju meti B.Smetanas operai “Pārdotā līgava”” u.c.
Pēc LMA absolvēšanas no 1953. līdz 1956.gadam Ēriks Ošs bija pedagogs Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā (LLMV, tag. MIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola). Ēriks Ošs LLMV darbojies līdzās pedagogiem: gleznotājam Kārlim Lejniekam (1911-1984; LLMV pedagogs 1952–1971), Jānim Lauvam (1906-1986; LLMV pedagogs 1952-1968), Kārlis Celmiņš (1894-1973; LLMV zīmēšanas, gleznošanas, veidošanas pedagogs 1946-1967), Zavickis Matīss (1911-1988; LLMV pedagogs no 1952), Valteram Uzticim (1914-1991; LLMV pedagogs 1952-1989, LLMV Dekoratīvās noformēšanas nodaļas vadītājs 1952-1989), LMA Keramikas meistardarbnīcas prof. Rūdolfa Pelšes audzēknim, keramiķim Pēterim Kļaviņam (1892-1979; LLMV pedagogs 1945-1957, direktors 1948-1949), vēsturnieks, arheologs Pēteris Stepiņš (1914-1999) u.c. LLMV Ērika Oša audzēkņi bija topošie mākslinieki: tēlnieki Arta, Dumpe, Ilga Zandberga (1932-2013), Zezostris Ķēde (1936-2000), Raimonds Muzikants (1924-2014), grafiķe Malda Muižule (1937-2022), gleznotājs Ivars Muižulis (1935-2023) u.c.
Rīgas Televīzijas studijas Āgenskalnā (tag. LTV) galvenā mākslinieka Zigurda Filica (1924-2004) uzrunāts, Ēriks Ošs no 1956.gada turpināja darbu tolaik 1954.gadā izveidotajā LTV, kā mākslinieks-dekorators, mākslinieks-inscenētājs un galvenais mākslinieks (1970-1990). Mākslinieks bija LTV galvenais mākslinieks no 1970.-1990. gadam, šajā laikā pie radījumu veidošanas darbojās ap 16 darbiniekiem. Ar LTV 20.gs. 50.gados sadarbojās arī mākslinieki Zigurds Zuze (1929–2003), Gunārs Cilītis (1927–2007), vēlāk 20.gs.70.gados Ģedimins Kotello (LTV mākslinieks inscenētājs 1972-1975) un Vadims Zorins u.c.Mākslinieka pienākumos ietilpa: raidījuma interjers, raidījumu dekoratīvais noformējums, titru un grafiska dizaina izveide, karikatūru sagatavošana raidījuma mākslinieciskam un sižetiskam noformējumam. Ar LTV tolaik sadarbojās mākslinieki Zigurds Zuze (1929–2003), Gunārs Cilītis (1927–2007).
Ēriks Ošs veidojis satīrisku televīzijas žurnālu “Dadzis” māksliniecisko noformējumu ar varoņiem “Brenci” un “Žvinguli” (1958, režisors Kārlis Piesis (1911–1973), raidījuma režisora asistents Viesturs Sveilis, komponists Ģederts Ramanis (1927-1999), lomās Alfrēds Jaunušāns (1919 –2008), Egons Beseris (1932-1984).
1961.gadā LTV raidījumus veidoja: mākslinieki bija Zigurds Filics un Ēriks Ošs, galvenie režisori Kārlis Piešs un Milda Puķe, režisori Aina Smildziņa, Jānis Dzenitis, Aija Zuze, Edgars Šāvējs, skaņu režisori Aleksandrs Grīva un Ģederts Ramanis, operatori Visvaldis Strēlis, Andris Indriksons, Paulis Liberts, diktores Laimdota Rone un Gerda Riekstiņa, Viktors Grundulis.
Ēriks Ošs kā mākslinieks inscenētājs piedalījies:
- Borisa Lavrentjeva (1891-1959) lugas “Lūzums” LTV uzvedumā (1967, režisore Velta Rūža);
- Marčello Ardžilli (1926-2014) stāsta “San Lorenco kvartāla bērni” ekranizācijā (1969, mākslinieks Ēriks Ošs, režisores Astrīda Savisko (1934-2017) un Ija Bite (1938-2007), vadošais operators Visvaldis Strēlis, mūzikas režisors Jānis Radziņš);
- Eriha Veinerta (1890-1953) TV seriāla viencēlienam “Vilciens stāv piecas minūtes” (1969, režisors Jānis Cekuls (1941-2018), pie kamerām bija Sergejs Jurjevs (1928-2008), Edgars Šāvējs (1928-2008), Laimonis Kalējs, mākslinieks Ēriks Ošs);
- LTV ekrāna teātra “Tuvplāns” izrāde Mersedes Salnājas (1922–2005) viencēliens “Baltais bērzs” (1970, režisore Žanete Jurjāne (1942-1996), vadošais operators Uldis Vītols, mākslinieks Ēriks Ošs, mūzikas režisors Jānis Radziņš);
- LTV “Pauka un Šmauka piedzīvojumi” pēc Inīdas Bleitenas (1897- 1968) stāsta dramatizējuši Vera Singajevska (1923-2014) un Valfrīds Eglītis (1906-1984) (1970, režisore Astrīda Savisko un režisora asistente Mirdza Blanka mākslinieks Ēriks Ošs, operatori Ēvalds Viesis, Laimonis Kalējs un Uldis Peičs (1935 – 2013), skanu režisors Jānis Radziņš, komponists Arvīds Žilinskis (1905-1993));
- Ēriks Ošs veidojis lielizmēra karikatūras Gunāra Priedes (1928-2000) komēdijai “Otīlija un viņas bērnu bērni” (1971, režisore Biruta Bauma, scenogrāfs Ēriks Caune (1924-2004), komponists Aivars Ozols, bij. Valsts Liepājas teātris);
- LTV uzvedums “Svarīga ir katra barikāde” piedalās Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks Nikolajs Mūrnieks, Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki Osvalds Krēsliņš, Juris Lejaskalns, Ēvalds Valters, aktieri Lidija Pupure, Didzis Саuка, Jānis Filipsons, Žanis Priekulis un Kārlis Trencis (1971, režisors Elmo Skurstenis (1928 – 1982), scenārijs Pēteris Zirnītis (1944–2001), mākslinieks Ēriks Ošs);
- LTV muzikālais uzvedums “Parīze teica “nē!”” (1971, režisore Lilija Daugaviete (1923-2013), scenārijs Raimonds Skrābāns (1911–1980), vadošais operators Alvils Indriksons (1934-2022), mākslinieks Ēriks Ošs).
LTV vadītāji bija – Kazimirs Jalinskis (1907-1967; Rīgas televīzijas studijas direktors 1955–1963), Visvaldis Albins (1925-1993; Latvijas PSR radioraidījumu un televīzijas Valsts komitejas priekšsēdētāja vietnieks 1963-1969), Nikolajs Neilands (1930-2003; Latvijas PSR radioraidījumu un televīzijas Valsts komitejas priekšsēdētāja vietnieks 1969–1972), Jāzeps Barkāns (Latvijas PSR radioraidījumu un televīzijas Valsts komitejas priekšsēdētāja vietnieks 1972–1986; 1988–1990), Aigars Misāns (Latvijas PSR radioraidījumu un televīzijas Valsts komitejas priekšsēdētāja vietnieks 1986), Jānis Leja (1933-2017; Latvijas PSR radioraidījumu un televīzijas Valsts komitejas priekšsēdētāja vietnieks 1986 -1987). Pārejas periodā pēc Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas 04.05.1990. raidorganizāciju vadīja Jāzeps Barkāns (1990) un Imants Rākins (1990–1992).
Satīriskā prese sevišķi uzplauka pēc PSKP XXII kongresa un jau 1957. gada janvārī iznāca izdevums latviešu valodā “Dadzis”. Ēriks Ošs līdzās darbam LTV no 1957.-1995.gadam publicējis karikatūras tolaik izveidotajā iknedēļas izdevumā – ilustrētajā humora un satīras žurnālā “Dadzis”, kas bija LKP CK izdevniecības, laikraksta “Cīņa” izdevums. Redaktors bija Fricis Rūmnieks (1919-1960), publicējās mākslinieki: G. Bērziņš, L. Bērziņš, S. Gūtmanis, V. Zaķis, N.Zvirbulis, U. Mežavilks, I. Melgailis, E. Ozoliņš, E. Ošs, M. Ramane, E.Rusmanis, A. Stankevičs, R. Tillbergs, Ha-Ha (Z. Haskins), G. Cīlītis u.c.
20.gs. 80.gados redakcija atradās bij. “Preses namā” Balasta dambī 3, Rīgā. Redakcija 1989.gadā – galvenais redaktors Igors Palkovs (1920-2004; žurnāla “Dadzis” redaktora vietnieks, galvenais redaktors 1956-1989), redakcijas kolēģija: Harijs Grundulis (1932-2017), Alfrēds Ivanovskis, Osvalds Mačs, Staņislavs Matisāns, Ēriks Ošs, Edvards Rusmanis, galvenais. māksi, redaktors Antons Sondors, atbildīgais sekretārs Andrejs Vite, galv. redaktora vietnieks, māksi, redaktors Uģis Mežavilks. Vēlāk redaktors bija Strautiņš (“Dadža” galvenais redaktors no 1990-1995).
Publikāciju piemēri – “Dadzis” – Nr.9 (01.09.1995), Nr.10 (15.05.1994), Nr.23-24 (01.12.1994), Nr.22 (15.11.1993), Nr.19 (01.10.1993), Nr.12 (15.06.1993), Nr.4 (15.02.1992), “Sveicam Uģi Mežavilku” Nr.16 (15.08.1989), Nr.5 (01.03.1987), Nr.20 (15.10.1983), Nr.21 (01.11.1980), Nr.21 (01.11.1979), Nr.21 (01.11.1978), Nr.1 (01.01.1977), “Ērikam Ošam-50!” Nr.5 (01.03.1977), Nr.19 (01.10.1977), Nr.17 (01.09.1973), Nr.7 (01.04.1970), Nr.11 (01.06.1970).
Ēriks Ošs publicēja karikatūras žurnālos – “Liesma”, “Sieviete”, “Veselība” Nr.3 (01.03.1975) “Jaunie zinātņu doktori”; laikrakstos – “Lauku Avīze”; “Literatūra un Māksla”- “Pasaule pastāv, jo tā smejas” Nr.36 (04.09.1981); “Rīgas Viļņi”, Nr.30 (23.07.1979) “Žiguļi un porcelāns”; “Padomju Jaunatne” -par Kārli Miesnieku “No sarmas šīs tik jāpasarga sirds”.Nr.21 (30.01.1957), “No savām un kaimiņu kabatām” Nr.185 (24.09.1978), “Lielā mīlestība”, Nr.94 (13.05.1979), “Par karikatūru nopietni?” Nr.144 (29.07.1983); “Cīņa”, Nr.298 (31.12.1978); “Pionieris”, Nr.47-48 (13.06.1986). Mākslinieks karikatūras veidojis akvareļa un tušas tehnikā.
Ēriks Ošs piedalījies “Politiskā plakāta” konkursā (1963, veicināšanas prēmija) u.c.
Mākslinieks izstādēs piedalījās kopš 1953.gada: Vissavienības mākslas augstskolu diplomdarbu izstāde (1953, Maskava, Krievija), PSRS Jaunrades nama radošā gleznotāju grupa (1955, Gurzufa, Ukraina, kopā ar Jurģi Skulmi (1928-2015)), “Ērika Oša un Nikolaja Karagodina darbu izstāde”” (1955), Republikāniskā tēlotājas mākslas izstāde veltīta Oktobra revolūcijas 40. gadadienai (1957, LPSR Latviešu un krievu mākslas muzejs, VMM, LMMIAD, tag. LNMM), 1. Republikas karikatūru izstāde (1962, Mākslinieku nams, piedalījās Harijs Joršs, Solomons Gūtmans (1907-2005), Zamuels Haskins (1909-1974), Gaida Grundberga (1928-2021), Līze Dzegūze (1908–1992)), 2. Republikas karikatūru izstāde (1965, “Mākslinieku nams”), 3. Republikas karikatūru izstāde (1968, “Mākslinieku nams”, ar Gunāru Bērziņu, Ludi Bērziņu (1929-2021), Gunāru Cilīti, Ilmāru Dzerko (1932-1990), Solomonu Gūtmanu (1907-2005), Zamuelu Haskinu (1909-1974), Imantu Melgaili, Uģi Mežavilku, Maldu Muižuli, Edgaru Ozoliņu (1930-1987), Ēriku Priedkalnu (1928-2006), Mirdzu Ramani (1921-1996), Romānu Tillbergu (1920-1993), Gunāru Vīndedzi, Kiru Voitkāni, Vili Zaķi (1937-1977), Normundu Zvirbuli (1929-1973)), Karikatūristu grupas izstāde (1969, Republikāniskais Zinību nams), Starptautiskā izstāde “Satīra cīņā par mieru” (1969, Maskava, Krievija), Starptautiskā izstāde “Satīra cīņā par mieru” (1973, Maskava, Krievija), 4. Republikas karikatūru izstāde (1973, “Mākslinieku nams”), 2. Starptautiskā karikatūru un satīrisko skulptūru biennāle “Gabrova” (1975, Gabrova, Bulgārija), Baltijas republiku 1. karikatūru izstāde (1975, Viļņa, Lietuva), 5. Republikas karikatūru izstāde (1976, “Mākslinieku nams”), Baltijas republiku karikatūru izstāde (1976, Tallina, Igaunija), 3. Starptautiskā karikatūru un satīrisko skulptūru biennāle “Gabrova” (1977. Gabrova, Bulgārija), Baltijas republiku karikatūru izstāde (1978, bij. Jūrmalas izstāžu zāle, Dzintari), 6. Republikāniskā karikatūristu darbu izstādē (1980, veidojis izstādes plakātu, “Mākslinieku nams”, ar Valeriānu Ardašovu, Mirdzu Ramani u.c.), 7. Republikas karikatūru izstāde (1983, “Mākslinieku nams”), 5.Starptautiskā karikatūru un satīrisko skulptūru biennāle “Gabrova. Pasaule pastāv, jo tā smejas” (1981, ar Romānu Vitkovski, Gabrova, Bulgārija), Baltijas republiku 4. karikatūru izstāde “Homo Sapiens” (1984, Viļņa, Lietuva), 8. Republikāniskā karikatūristu darbu izstāde (1986, bij. izstāžu nams “Dzintari”, ar Imantu Melngaili, Uģi Mežavilku, Kiru Liedi, Tamāru Sergijenko u.c.), Karikatūru izstāde “Par un ap telefonu” (2002, Zilās gvardes nams, Rīgā, Ēriks Ošs saņēma skatītāju balvu), Ērika Oša karikatūru personālizstāde ES dalībvalstu kultūras projekta “Desmitgades kultūras gads” ietvaros, (2004, Berlīnes parlaments, Vācija), ceļojošā izstāde “Latvijas vēsture karikatūrās” (2007, Nīderlande, Somija, Čehija, Francija, Igaunija, Latvija), Karikatūru izstāde “Kā dadzis acī” (2008, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, DMDM, LNMM), “Dombrovska valdība karikatūrās” izstāde (2011, Latvijas Ministru kabinets), Karikatūru izstāde “Ar mani, Par mani, Pret mani”, kurā būs apskatāmas karikatūras, kurās attēlots Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (2013, Ventspils Teātra nams “Jūras vārti”) u.c.
Mākslinieka daiļradei veltīti: LTV raidījums no cikla “Mūsu mākslinieki. Ēriks Ošs”, kurā piedalījās žurnāla “Dadzis” galvenais redaktors I. Palkavs, karikatūristi Uģis Mežavilks un Gunārs Cīlītis (1978, režisore Marta Videniece (1931-2008), māksliniece Maruta Bička), karikatūru grāmata “Ēriks Ošs. Kopoti raksti” (2002, “Lauku Avīze”).
Mākslinieka Ērika Oša radošais devums 2017.gadā ir novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru.
Ēriks Ošs bija LMS biedrs kopš 1969.gada un uzņemts ar karikatūristu – gleznotāja Uģa Mežavilka, grafiķa Normunda Zvirbuļa, Edvarda Rusmaņa rekomendācijām, LPSR MP Radioraidījumu un televīzijas komitejas priekšsēdētāja vietnieka Visvalža Albina parakstītu raksturojumu, Ilustrētā žurnāla humoram un satīrai “Dadzis” galvenā redaktora Igora Palkova parakstīto raksturojumu, LMS Grafiķu sekcijas priekšsēdētāja, grafiķa Riharda Skrubja (1928-1995) parakstītu raksturojumu, LMS valdes priekšsēdētāja p.i., tēlnieka Ļeva Bukovska (1910-1984) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs lēmums 29/3. Ēriks Ošs bijis ievēlēts LMS valdē (1977), aktīvi darbojies LMS piedalījies “Mākslas dienu” rīkošanā,
Ērika Oša darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā u.c. muzejos un privātkolekcijās.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Ērika Oša tuviniekiem un kolēģiem.
Ē.Ošs “Mēs paļaujamies uz mākslinieku gaumi”, 1966. Papīrs, akvarelis, guaša, tuša, 26×34 cm. Publicēts žurnālā “Dadzis”, 1966.g. Nr.7
Ēriks Ošs “Bez vārdiem”, papīrs, akvarelis, tuša, 30x15cm, 1968, LMS muzeja arhīvs