Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par nozīmīgas gleznotājas Birutas Delles aiziešanu mūžībā.
Birutas Delles glezniecība balstīta mākslinieces personīgā un patiesā empātiskā pārdzīvojumā. Gleznotāja Latvijas mākslā ir iezīmīga ar izkopto sirreālistisko stilistiku, savpatno krāsu tonalitāti un filozofisko pārdomu tēmu loku. Gleznotāja darbojusies portreta, ainavas, klusās dabas un figurālajā žanrā.
Biruta Delle (Priekule) no 1951. līdz 1962. gadam mācījās bij. Malda Skrejas un Džema Bankoviča Rīgas 2.vidusskolā (tag. Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), kur interesi par mākslu rosinājuši skolas pedagogi – gleznotāji Auseklis Baušķenieks (1910-2007) un Ansis Stunda (1892-1976). Biruta Delle septiņus gadus apmeklējusi gleznošanas nodarbības pie Anša Stundas.
Biruta Delle līdzās nākamām gleznotājām Silvijai Brigitai Meškonei un Marinai Ainbinderei pulcējās bij. kafejnīcā t.s. “Kaza” (kafejnīcā “Sputņik” Vaļņu ielā 10, Rīga), kurā sastapa gleznotājus Maiju Noru Tabaku, Bruno Vasiļevski (1939–1990), Leonīdu Mauriņu (1943-2012), Laimu Eglīti, Andreju Ģērmani, Jāni Krievu (1942-2016), Nikolaju Karagodinu (1922-2015), Juri Pudānu (1941-2017), māksliniekus Māru Rikmani, Andri Grīnbergu, Māri Bišofu, režisori Māru Ķimeli, rakstnieku Juri Zvirgzdiņu (1941-2023), ansambļa “Rīgas Pantomīma” mīmus Modri Tenisonu (1945-2020), Ansi Rūtentālu (1949-2000), Eiženu Valpēteru (1943-2024), dzejniekus Jāni Rokpelni, Aivaru Neibārtu (Ņurbuli; 1939-2001), dzejnieku, tulkotāju Uldi Bērziņu (1944-2021), Uldi Leinertu (1936–1969), Vari Leikartu (1940–1978), Juri Veitneru (1943–1995), Ināru Eglīti (1948–2020), Osvaldu Kravali (1942-2008), Miervaldi Kalniņu, Brigitu Skirusu, Tālivaldi Margēviču, Armandu Melnalksni, Andri Gasparsonu, Austru Sukuri, dramaturģi Leldi Stumbri, rakstniekus Albertu Belu (1938–2024), Andri Bergmani (1945-2009), tulkotāju Maiju Silmali (1924–1973), mūziķi, modeli Intu Grīnbergu u.c.
Jaunietes apbūra brīvo, atklāto sarunu un diskusiju iespēja, kas 20.gs. 60.-80.gadu radošai jaunatnei paplašināja izpratni par viedokļu daudzveidību, pasaules notikumu redzesloku un sekmēja domas kultūras veidošanos un izaugsmi.
Biruta Delle 1963.gadā uzsāka studijas Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmija). LMA pasniedzēji bija: Valentīna Hibnere (LMA Pedagoģijas nodaļas pedagoģe 1959-1973), Lidija Grasmane (LMA Pedagoģijas nodaļas pedagoģe 1964-1973), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA rektors 1988-1997, Glezniecības katedrā pedagogs 1962-1997), Rasma Lāce (1923-2008; LMA mākslas zinātnes katedrā 1952-1978, katedras vadītāja 1953-1975), Konrāds Ubāns (1893-1981; LMA pedagogs 1925-1981), Edgars Iltners (1925-1983; LMA Zīmēšanas katedras pedagogs kopš 1960-1973) u.c. Studiju laikā Biruta Delle piedalījās LMA Studentu darbu izstādēs. Tomēr neraugoties uz pozitīvu sadarbību ar pedagogu, gleznotāju Konrādu Ubānu 1967.gadā studijas LMA 2.kursā pārtrauca. Jāatzīmē, ka tolaik LMA Pedagoģijas nodaļā studēja mākslinieki, pedagogi: Inta Celmiņa, Uno Daņiļevskis (1945-2007), Juris Jurjāns (1944-2023), Leonīds Mauriņš (1943-2012), Gaitis Mūrnieks (1943-2003), Ansis Ozoliņš (1942-1987), Maija Pīlāga (1943-2015) u.c.
Izstādēs māksliniece piedalās kopš 1967. gada, vēlāk 7. Republikāniskajā Jauno mākslinieku izstādē (1969, bij. Valsts Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, LMMAD, tag. LNMM), “Mākslas dienas” (1972, bij. kinoteātris “Spartaks”), 9. Republikāniskajā Jauno mākslinieku izstādē (1972, AMM), Vissavienības jauno mākslinieku izstāde “Mūsu zemes jaunība” (1976, Maskava, Krievija), Republikas “Mākslas dienas -77”, “Mākslinieki – mieram” tēlotājas mākslas izstāde (1977, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LMMAD, LNMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde LOSR-60 (1977, bij. LPSR Valsts Mākslas muzejs, VMM, LMMAD tag.LNMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens” (1977, AMM), Starptautiskai bērnu aizsardzības dienai veltīta izstāde (1979, Jūrmalas izstāžu paviljons Dzintari), Republikas portretu izstāde (1981, VMM), “Mājoklis un ģimene” (1981, veidoja projektu vasaras mājoklim kopā ar arhitekti Ausmu Skujiņu (1931–2015) darbam “Vecmāmiņas mājā”, pēc tradicionālā tautas mājokļa principa, “Arhitektu nams”), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens” (1981, bij. izstāžu stāžu zālē “Latvija”, LNMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens” (1983, bij. izstāžu stāžu zālē “Latvija”), Baltijas republiku glezniecības triennāle (1984, Viļņa, Lietuva), Pārdaugavas mākslinieku izstāde (1988, JRLMVM Eduarda Smiļģa Teātra muzejs), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Rudens – 88” (1988, izstāžu zāle “Arsenāls”, LMMAD, tag. LNNM), “Latviešu mākslinieku izstāde” (1989, Ņūjorka, ASV), “Latviešu mūsdienu māksla” (1989, Kijiva, Ukraina), Viļņas glezniecības triennāle (1990, Viļņa, Lietuva), “70.gadi. Lietas un Cilvēki” (1998, LMS galerija), 2. Vispārējā latviešu mākslas izstāde (1998, bij. izstāžu zāle “Latvija”), darbi tika iekļauti izstādēs “Laikmeta liecinieki” (2002, bij. VMM), “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985-1991” (2023-2025, LNMM) u.c.
Biruta Delle un tolaik zīmēšanas skolotājs Andris Grīnbergs veida izstādi “Bērnu zīmējumi”, kurā bija iekļauti bij. Mazirbes internātskolas audzēkņu darbi (1979, LPSR Dabas muzejs). Gleznotāja vadījusi mākslas studiju un rīkojusi tās audzēkņu izstādi “Birutas Delles un viņas audzēkņu gleznu izstāde Torņakalnā” (1981, bij. Jauniešu un pusadžu klubā “Olimpija” zālē, Vienības gatvē 50, Rīga). Vēlāk ar Torņkalna mākslinieku studiju “Zemūdene” rīkoja izstādi Arkādijas parka bij. paviljonā (1989, kopā ar Ingrīdu Indāni, Ivaru Aizkalnu, Māri Salmiņu).
Māksliniece publicēja tekstus laikrakstā “Literatūra un Māksla” Nr.16 (19.04.1985), Nr.1 (07.01.1989) u.c.
Biruta Delle rīkojusi personālizstādes: “Biruta Delle darbu izstāde” (1970, Kuldīgas novadpētniecības un mākslas muzejs), “Birutas Delles darbu izstāde” (1978, bij. LZA Organiskās ķīmijas institūts, Latvijas PSR Valsts plāna komitejas Plānošanas zinātniskās pētniecības institūts, Republikas Kinoamatieru klubs “Rīgas Kino nams”, Bulduru dārzkopības sovhoztehnikums, Republikas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētniecības institūts, Mākslas darbinieku nams), “Birutas Delles gleznu izstāde” (1983, “Mākslinieku nams”, Dundagas vidusskola), “Birutas Delles gleznu izstāde” (1983, Valkas Kultūras nams, Mazirbes Tautas nams, Cēsu vēstures un mākslas muzejs, Tukuma muzejs), “Birutas Delles darbu izstāde” (1985, Valmieras Ziemeļu tiklu pārvalde), “Gleznotāja Biruta Delle” (1989, “Mākslinieku nams”), 1991 (bij. LMS JMA klubs “Jāņa sēta”); “Biruta Delle” (1993, bij. Valsts Mākslas muzejs, VMM, tag. LNMM); 1994, 1997 (bij.“Rīgas Galerija”); 1999 (“Gadalaiki Torņakalnā” galerija “Čiris”); “Attiecības” (2000, galerija “Čiris”), “Naivā esība” (2003, galerija “Čiris”), “Biruta Delle. Gleznas” (2004, LMS galerija); “Ceļš uz mājām” (2007, LMS galerija), “Tveramais un netveramais” (2011, galerija “Daugava”), “Mans realisms” (2014, galerija “Daugava”), “Ikdiena” (2016, galerija “Daugava”), “Daba skatās uz mums” (2020, Ogres Vēstures un mākslas muzejs), “Biruta Delle. Gleznot katru dienu” (2024, LNMM).
Birutas Delles daiļrade ir atspoguļota:
dokumentālā filma “Biruta Delle” (1986, režisore Daila Rotbaha (1957-2024), 9. kinoamatieru filmu konkurss “Aprīļa palete”, veltīts latviešu tēlotājai mākslai);
Filmu konkursa “Grand prix”, īsmetrāžas dokumentāla filma “Rīga manās krāsās” (1990, režisore Daila Rotbaha, scenārija autors Tālivaldis Margēvičs, operators Andrejs Viesturs Seleckis (1947-2016), mūzikas autors Mārtiņš Brauns (1951-2021), “Rīgas Dokumentālo filmu studija”),
dokumentālā filma, īsmetrāžas “Biruta Delle”;
Portretfilmu cikls “Dominante” (2006, režisore Ilona Brūvere, studija “Kinolats”),
dokumentāla filma “Kaza kāpa debesīs” (2019, režisore Laima Žurgina, komponists Imants Kalniņš, studija “Ego Media”),
pilnmetrāžas dokumentālā filmā “Delle” (2021, režisors Andrejs Verhoustinskis, scenārijs-Henrieta Verhoustinska, Andrejs Verhoustinskis, komponiste Katrīna Anna Verhoustinska, “Studija Centrums”) u.c.
Mākslinieces daiļradei veltīti izdevumi: “Biruta Delle” (1989, LPSR Mākslinieku savienības Jauno mākslinieku klubs “Jāņa Sēta”, autobiogrāfiskie – “Delle” (1993, Biruta Delle, “Jāņa sēta”), “Mans ceļs” (2007, Biruta Delle, “Atēna”), “Biruta Delle” (2013, sast. Anda Treija, galerija “Daugava”).
Biruta Delle bija LMS biedre kopš 1975.gada un uzņemta ar gleznotāju Džemmas Skulmes (1925-2019), Andreja Ģērmaņa, mākslas zinātnieces Rasmas Lāces rekomendācijām, LMA rektora, gleznotāja Edgara Iltnera izsniegto izziņu, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Edvarda Grūbes (1935-2022) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 3/34. Mākslinieces Birutas Delles uzskati tika iztirzāti LMS valdē un tika izteikts aizrādījums (15.05.1979).
Birutas Delles darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Bauskas muzejā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Tukuma muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību gleznotājas, Birutas Delles tuviniekiem un kolēģiem.
Atvadīšanās no gleznotājas Birutas Delles notiks sestdien, š.g. 1.februārī, no plkst.12.00-13.00 Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes evanģēliski luteriskajā baznīcā, pēc tam plkst. 14.00 no Rīgas 1. Meža kapu vārtiem mākslinieces pavadīšana pēdējā gaitā uz Mākslinieku kalniņu.
Biruta Delle “Cilvēka ģeometrija”, audekls, eļļa, 69x63cm, 1989, LMS muzejs