Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par nozīmīgas tekstilmākslinieces, teātra kostīmu mākslinieces Lijas Rages aiziešanu mūžībā.
Lijas Rages radošais mūžs noritējis Latvijas mākslai nozīmīgos posmos, kas saistās ar 20.gs. 60.-80.gadu nozīmīgo scenogrāfu Ilmāra Blumberga (1943-2016), Gunāra Zemgala (1934-2018), Marta Kitajeva (1925-2020), Andra Freiberga (1938-2022) un Daiļa Rožlapas (1932-2014) darbību teātros, mainot skatuviskā vēstījuma paradigmu. Lija Rage savā darbībā ir iekļāvusies Latvijas tekstilmākslas stilistikas un tematikas plašumā un tās dimensijās līdz ar autoriem Rūdolfu Heimrātu (1926-1992), Aiju Baumani (1943-2019), Edīti Pauls – Vīgneri (1939-2025), Egilu Rozenbergu u.c.
Māksliniece radošajā dzīvē saskārās ar joprojām aktuālo situāciju Latvijas kultūrvidē, kur mākslas centru dinamika ir nepietiekama mākslinieku radošajām ambīcijām un daiļrades plašumam. Kā risinājumu Lija Rage rada aktīvu dalību mākslas norisēs pasaulē, iedvesmu smeļoties ārzemēs rīkotajās izstādēs.
Lija Rage no 1963. līdz 1968. gadam mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tērpu konstruēšanas un modelēšanas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Tērpu dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi bija: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2002; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), gleznotāji – Eduards Grūbe (1935-2022; RLMV pedagogs 1960-1971), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945- 1977), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), mākslinieks Jānis Borgs (RLMV pedagogs 1966-1990), grafiķis, ādas dizaina mākslinieks Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV Burtu mācības pedagogs 1961-1978) u.c. RLMV mācību praksē Lija Rage bija bij. Ļeņina komjaunatnes Valsts Jaunatnes teātrī (VJT) un scenogrāfe, kostīmu māksliniece Maiga Spertāle (1901-1986) viņu rosināja diplomdarbā izstrādāt tērpu teātra izrādei. Lija Rage beidza RLMV Tērpu konstruēšanas un modelēšanas nodaļu 1968.gadā ar diplomdarbu “Kostīmi Ivana Gončarova (1812-1891) lugai “Parastais stāsts”” iestudējumam VJT.
Lija Rage 1968.gadā turpmāko izglītību bija ieguvusi Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā (LMA, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļa Tekstilmākslas specialitāte). LMA pedagogi tolaik bija: LMA Tekstilmākslas nodaļas dibinātājs Rūdolfs Heimrāts (1926-1992; LMA pedagogs 1961-1992), Aija Baumane (1943-2019; LMA Tekstilmākslas nodaļas pedagoģe 1972-2019, katedras vadītāja 1992-2019), Rita Eglīte (LMA Tekstilmākslas katedras asistente 1967-1969, pedagoģe no 1969), Gaida Vecvagare (1920-1983; LMA Tekstilmākslas katedras mācību meistare 1961-1983), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; LMA Tekstilmākslas katedras interjera kompozīcijas pedagogs 1965-1969), gleznotāji Rita Valnere (1929-2015; LMA Tekstilmākslas un Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1971- 2019), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1963-2000), Valdis Dišlers (1922-2011; LMA pedagogs no 1953, rektors 1976-1986), Leo Svemps (1897-1975; LMA pedagogs 1940-1941, 1945-1975, rektors 1961-1975) u.c.
Studējot LMA, no 1968. līdz 1976. gadam Lija Rage strādājusi kā kostīmu māksliniece VJT un sadarbībā ar scenogrāfiem Andri Freibergu (1938-2022), Martu Kitajevu (1925-2020), Daili Rožlapu (1932-2014) veidojusi kostīmus VJT uzvedumiem: Ivana Gončarova (1812-1891) lugai “Parasts stāsts” (sarakstīta 1841, iestudēta 1968), Leonīda Maļugina (1909-1968) luga “Vecie draugi” (sarakstīta 1946, iestudēta 1968) Astrīdas Lindgrēnas (1907-2002) bērnu novele “Pepija Garzeķe” (tapusi 1945, iestudēta 1970).
Lija Rage 1973.gadā absolvējusi LMA Tekstilmākslas nodaļu ar darbu “Kostīma mets “Meža mātes tēlam Annas Brigaderes lugā “Sprīdītis”” un līdz ar viņu pie Rūdolfa Heimrāta absolvēja Zita Beimane (Gaumiga) ar diplomdarbu “Zāļu vakars”, Astrīda Bērziņa ar darbu “Noskaņa”, Irisa Blumate ar darbu ”Kompozīcija” u.c.
Pēc LMA absolvēšanas Lija Rage turpinājusi darboties VJT pie uzvedumiem: Korneja Čukovska (1882-1969) šaržu almanahs “Čukokkala” (tapis 1969, rež. Ādolfs Šapiro, 1971); Karlo Goci (1720-1806) luga “Zaļais putniņš” (tapusi 1765, iestudēja rež. Nikolajs Šeiko, 1971); Aleksandra Ostrovska (1823-1889) luga “Negaiss” (tapusi 1859, iestudēta 1971), Gunāra Priedes (1928-2000) luga “Aivaru gaidot” (režisors Ādolfs Šapiro, scenogrāfs Marts Kitājevs, kostīmu māksliniece Lija Rage, 1974); pēc Jāņa Jaunsudrabiņa (1877–1962) literāriem darbiem “Baltā grāmata” un “Ar makšķeri” veidotā izrāde “Saule rasas pilienā” (sarakstīta 1921, iestudēja režisore Lūcija Baumane (1905-1988), scenogrāfija Lija Rage, 1978); Miervalža Birzes (1921-2000) luga “Rozā Zilonis” (sarakstīta 1976, iestudēja režisors Uldis Pūcītis (1937-2000), Andra Freiberga dekorācijas, Lijas Rages kostīmi, 1981) u.c.
Māksliniece ar kostīmu metiem piedalījusies iestudējumu veidošanā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī – Frīdriha Dīrrenmata (1921-1990) traģikomēdija “Vecās dāmas vizīte” (tapusi 1921, iestudēja režisors Izraels Pekels, 1974); Dailes teātrī (bij. J.Raiņa Akadēmiskais Dailes teātris) – Bena Džonsona (1572-1637) komēdija “Volpone jeb Viltīgais lapsa” (tapusi 1606, iestudēja rež. Jānis Zariņš (1893-1979), 1973); Valmieras Drāmas teātrī (bij. Leona Paegles Valmieras Drāmas teātrī) – Ellas Foņakovas (1934-2012) luga “… un laimi personīgajā dzīvē” (iestudēja režisors Fēlikss Deičs (1937-2019), scenogrāfe Lija Rage, 1976, aktrise Ligita Dēvica saņēma prēmiju); Allas Sokolovas (1944-2018) “Fantāzijas/ Farjatjeva fantāzijas” (1976, iestudēja režisors Felikss Deičs, scenogrāfe Lija Rage) u.c. Piedalījusies bij. LTV “Telefilma-Rīga” dokumentālās filmas “Talsu zvaniņš” veidošanā (1971, režisors un operators Vilnis Folkmanis (1931-1999). Māksliniece Lija Rage kopā ar scenogrāfu Valdi Verneru Treiju (1927-2002) izgatavoja metus LPSR Valsts Filharmonijas tērpiem koncertiem Rīgā, Tartu (Igaunijā) un Minskā (Baltkrievijā).
Lija Rage izstādēs piedalās kopš 1970. gada: “Teātra plakāts” (1970, bij. “Mākslas darbinieku nams”), Republikas Lietišķi-dekoratīvas mākslas izstāde (1971, bij. Aizrobežu Mākslas muzejs, AMM, LMMIAD, tag. LNMM), Starprepubliku scenogrāfijas izstāde (1973, Mākslinieku nams, bija eksponēti Ilmāra Blumberga (1943-2016), Gunāra Zemgala (1934-2018), Marta Kitajeva, Andra Freiberga darbi), “Latvijas grafika, keramika, tekstils” (1973, Sv. Nikolasa galerija, Stokholma, Zviedrija, piedalījās gobelēna meistari: Lija Rage, Rūdolfs Heimrāts, Edīte Vīgnere, Georgs Barkāns, Irisa Blumate, Rita Blumberga (1925-2008), Sarma Eglīte, Anna Eltermane, Zinta Beimane, Zenta Logina (1908-1983) un Elīza Atāre (1915-1993), Lilita Policija (Postaža, 1941-2011), Egils Rozenbergs u.c.), 10. Republikas jauno mākslinieku darbu izstāde (1974, bij. Valsts Mākslas muzejs, VMM, LMMIAD, tag. LNMM), Latviešu gobelēnu un dzintara izstāde (1974, Rietumberlīne Republikas scenogrāfu Teātra kostīmu izstāde” (1975, bij. V. Lāča LPSR Valsts bibliotēka, Dailes teātris, ceļojoša izstāde), Republikas lietišķi dekoratīvās mākslas izstāde (1975, VMM), LPSR gobelēnu izstāde (1975, Itālija), Baltijas republiku jauno mākslinieku lietišķās mākslas ekspozīcija (1980, Rīgas Sv. Pētera baznīcas izstāžu zāle, piedalījās Inga Skujiņa, Viesturs Bērziņš (1954-2019), Arvīds Priedīte, Aiva Žūriņa), 3. Republikas tekstilmākslas un 4. miniatūrtekstiliju izstādes (1983, bij. izstāžu zālē “Latvija”, LMMIAD, miniatūrtekstiliju ekspozīcijā bija vairāk nekā pusotra simta darbu izstādījuši četrdesmit astoņi autori Lija Rage, Inese Jakobi, Laima Kaugure, Uģis Jankavs un Pēteris Sidars), Latvijas PSR mākslas izstāde (1984, bij. Centrālajā Mākslinieku nama, Maskava, Krievija), 5. Starptautiskā miniatūrtekstila biennāle (1984, Sombatheja, Ungārija, piedalījās 261 autori no 28 valstīm), bij. Latvijas PSR Valsts Mākslas muzeja. Kultūras sakaru komitejas un Klāva Sīpoliņa fonda (Kanāda) ceļojoša izstāde (1987, Kanādā un ASV), 1. Vispārējā latviešu mākslas izstāde (1990, Rīgas Sv. Pētera baznīca), Starptautiskā 4. tekstilmākslas simpozija T.Zaļkalna PSRS Mākslas fonda Jaunrades namā Dzintari izstāde (1990, bij. Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs, tag. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, DMDM, LNMM), Starptautiskā 5. tekstilmākslas simpozija T.Zaļkalna PSRS Mākslas fonda Jaunrades namā Dzintari izstāde (1991, DMDM, LNMM), Starptautiskā 6. tekstilmākslas simpozija T.Zaļkalna PSRS Mākslas fonda Jaunrades namā Dzintari izstāde (1992, DMDM), 7.Starptautiskā tekstilmākslinieku simpozija izstāde (1993, DMDM), “Gobelēns” (1996, bij. galerija “Rīgas Galerija”), Latvijas mākslinieku grupas izstāde (1997, Strasbūra, Francija), “Laikmetīgā māksla un dizains no Latvijas” (1998, Parīze, Francija, katalogs), “Latvijas Tekstilmāksla Itālijā” (1999, Atēnas, Grieķija), “Latvijas tekstilmāksla” (2000, Pekinas starptautiskajā mākslas pils, Ķīna), “Šķiedras mākslas izstāde” (2000, DMDM), Modernās šķiedras izstāde “Rīga 800” (2001, UNESCO galvenā mītne, Parīze, Francija), “Latvijas Tekstilmāksla” (2004, Sevilja, Spānija), “Audums un mūsdienu kultūra” (2008, Lielbritānija), “Cik sver gaisma?” (2022, Jūrmalas muzejs, ) u.c.
Māksliniece rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Ineses Jakobi un Lijas Rages darbu izstāde” (1984, Madonas bērnu mākslas skolā, tag. Jāņa Simsona Madonas Mākslas skola), Tekstiliju izstāde (1991, DMDM, piedalījās Lija Rage, Astrīda Bērziņa, Irisa Blumate, Zinta Beimane), “Kultūras zīmes” (2001, bij. “Rīgas Galerija”), “Sarkanais un melnais” (2001, galerija “Daugava”), “Pirms eiroremonta” (2004, galerija “Daugava”), “Pārtapšana” (2009, LMS galerija, vad. Aija Zariņa), “Ķīnas sindroms” (2012, galerija “Daugava”, vad. Anda Treija), “Lija Rage. Krāsas” (2018, Rotko muzejs), “Grafitī ” (2024, Jūrmalas muzejs) u.c.
Ar mākslinieces daiļradi iespējams iepazīties izdevumā “Lija Rage. Noslēpums” (2002, teksts Inese Baranovska, “Neputns”).
Lija Rage ir LMS biedre kopš 1976. gada un uzņemta ar kostīmu mākslinieces Maigas Spertāles, scenogrāfa Andra Freiberga, tekstilmākslinieces Aijas Baumane, VJT direktora S.Gudzuka raksturojumu, LMS Scenogrāfijas sekcijas priekšsēdētāja, scenogrāfa Gunāra Zemgala parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 30/8. PSRS Mākslinieku savienība LMS lēmumu apstiprināja ar protokola daļas vadītājas S.Kozlovas parakstu 1978.gadā.
Lijas Rages lūgumu par pāreju no LMS Scenogrāfu sekcijas uz LMS Lietišķās mākslas sekciju LMS valdes prezidijs apstiprināja ar LMS valdes sekretāra, tēlnieka Aivara Gulbja (1933-2024) parakstītu protokolu 1981.gadā. Māksliniece piedalījās LMS darbā, bijusi Revīzijas komisijas locekle (2007-2011).
Lijas Rages darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību tekstilmākslinieces Lijas Rages tuviniekiem un kolēģiem.
Atvadīšanās no tekstilmākslinieces Lijas Rages notiks 22.03.2025. plkst. 13:00 Rīgas 2. Meža kapu kapličā, Gaujas ielā 12.
Attēlā: Lija Rage “Dzirnakmenis”, ø88×24 cm, 1986, lins, vilna, stikla šķiedra, plastmasa, LMS muzejs