Latvijas Mākslinieku savienība sēro par gleznotājas Dagmāras Staprēnas aiziešanu mūžībā.
Mākslinieces Dagmāras Staprēnas dzīves gājums aizsācies pasaules traģisko notikumu kontekstā, Otrā pasaules kara laikā, kad Latvija atradās PSRS un Vācijas Trešā reiha perioda okupācijas zonās. 1943. iestājās Rīgas Franču licejā, 1944. gada rudenī, kad tuvojās PSRS karaspēks, Dagmāras Staprēnas ģimene, baidoties no Sarkanās armijas, VDK represijām pret civiliedzīvotājiem, devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Karam beidzoties ģimene atradās PSRS okupācijas zonā un atgriezās Latvijā.
Dagmāra Staprēna no 1945.-1951. gadam mācījusies Rīgas 49.septiņgadīgajā skolā un Rīgas 14.septiņgadīgajā skolā. Līdzās mācībām apmeklējusi LPSR Pionieru pils (tag. Rīgas pašvaldības iestāde “Bērnu un jauniešu centrs “Rīgas Skolēnu pils””) tēlotājas mākslas nodaļas pulciņu pie vadītāja, gleznotāja Jāņa Skuča (1908-1998; LPSR Pionieru pils pulciņa pedagogs 1944-1951) un pedagogiem Oļģerta Saldava (1907-1960), Jāņa Kakša (1926-2002), Ausekļa Baušķenieka (1910-2007; tēlotājmākslas pulciņa vadītājs 1949-1962).
Dagmāra Staprēna no 1951.-1955. gadam mācījusies J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pedagogi tolaik bija: grafiķis Kārlis Bušs (1927-1987; JRRMV direktors 1948-1961), gleznotāji Ansis Stunda (1892-1976; JRRMV pedagogs no 1946 ), Irma Jaunarāja (1907-1972; JRRMV pedagoģe 1947-1971), Alfrēds Barons (JRRMV gleznošanas tehnoloģijas pedagogs), Jānis Mednis (1910-1997; JRRMV pedagogs), Jūlijs Viļumainis (1909-1981; JRRMV un RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1946, 1949-1953), Oto Pladers (1897-1970; JRRMV pedagogs), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), mākslas zinātnieks Herberts Dubins (1919-1993; JRRMV mākslas vēstures pedagogs 1947- 1952) u.c. Dagmāra Staprāne beigusi JRRMV 1955. gadā un viņai līdzās JRRMV vidusskolu absolvējuši Edvards Grūbe (1935-2022), Māra Zītare (1937-2018), Ilona Ceipe (1937–1991), Ilze Rudzīte, Zigmunds Beļēvičs (1934 – 2015), Laimonis Stīpnieks (1936–2023), Ēriks Cihovskis, Līvija Kiršfelde u.c.
Dagmāra Staprēna no 1956. gadā studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare). LMA Glezniecības nodaļas pedagogi bija gleznotāji: katedras vadītājs Vladimirs Kozins (LMA Glezniecības katedrā strādāja 1949-1995), Konrāds Ubāns (1893-1981; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1925-1981), Nikolajs Breikšs (1911-1972; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1925-1972), Jānis Roberts Tillbergs (1880-1972; LMA Figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs 1921-1932, LMA Portretu glezniecības darbnīcas vadītājs 1947-1957), Ārijs Skride (1906-1987; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1942-1964), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Raimonds Auniņš (1907-1960; LMA Glezniecības katedras asistents 1947-1952) un Eduards Vītols (1877-1954; LMA Glezniecības katedras asistents 1946-1954) u.c.
Dagmāra Staprēna 1962. gadā absolvēja LMA Glezniecības nodaļu pie profesora Eduarda Kalniņa ar zvejnieku darba tematikai veltītu diplomdarbu “Pret vēju”. Līdzās Dagmārai Staprānei LMA Glezniecības nodaļu pie vadītāja Eduarda Kalniņa absolvēja Andrejs Rozenbergs (1937-2017) ar diplomdarbu “Sprinteri pirms starta”, Gunārs Ezernieks (1932-2019) ar diplomdarbu “Vagonu būvētāji”, Laimonis Kupcis (1928-1976) ar diplomdarbu “Brocēnos”, Mirdza Cimdiņa (1937-1994) ar darbu “Jaunā keramiķe” u.c. LMA Glezniecības nodaļas Scenogrāfijas specialitāti pie vadītāja Arvīda Spertāla (1897–1961) absolvēja Arnolds Plaudis (1927-2008) ar diplomdarbu scenogrāfijā “J.Raiņa lugai “Jāzeps un viņa brāļi””, “Eino Tamberga “Baletsimfonija”.
Pēc studijām LMA gleznotāja no 1962.-1963. gadam darbojās kā māksliniece noformētāja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (tag. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte), no 1963.-1964. gadam strādājusi bij. trikotāžas uzņēmumā “Rīgas adītājs” (uzņēmums pastāvēja 1956-2006).
Dagmāra Staprēna no 1964-1967. gadam kopā ar dzīvesbiedru, grafiķi Jāni Svenču (1935-2023) radoši darbojās Altaja novada, Barnaulas pilsētā, KPFSR (tag. Krievija), bij. KPFSR Mākslas fonda grafikas darbnīcā un izdevniecībā.
Dagmāra Staprēna un Jānis Svenčs no 1974. gada līdz 1979. gadam dzīvoja un strādāja Pļaviņu pilsēta un darbojās Daugavpils LMS organizācijā, kur pilsētas pašvaldības vadītājs no 1967.-1977. gadam bija mākslas entuziasts Vladislavs Azāns (1928-2006), un viņa pārraudzībā pilsētā būvēja un piešķīra māksliniekiem darbnīcas, kā arī veidoja pasūtījumu politiku. Radošās kopas pamats bija 20.gs. 70.-tajos gadu LMA absolventu kursa un studiju biedri, kā tēlnieki – Indulis Folkmanis, Jeļena Volkova (1949-2019), metālmākslinieks Mārtiņš Kupcis (1947-1980; Daugavpils galvenais mākslinieks 1968-1975), gleznotāji – Valda Mežbārde, Mārtiņš Lapiņš, Mārtiņš Zitmanis, Mārcis Stumbris (1942-2014), Kārlis Dobrājs (Daugavpils LMS organizācijas dibināšanas rosinātājs un vadītājs 1975-1977) un Inta Dobrāja (1940-2020), interjeristi – Uģis Auziņš (Daugavpils LMS organizācijas priekšsēdētājs 1977, Daugavpils galvenais mākslinieks, 1975), Ausma Auziņa, Mārīte Kluša u.c.
Izstādēs māksliniece piedalījās kopš 1962. gada: 5. Jauno mākslinieku izstāde (1962, bij. Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs, VMM, LMMIAD, tag. LNMM), Republikas Tēlotājas mākslas izstāde VĻKJS-45 (1963, VMM), piedalījās Sibīrijas mākslinieku izstādēs (Novosibirskā, Maskavā, Omskā) kā 1. KPFSR Altaja novada zonālā izstāde “Sociālistiskā Sibīrija” (1964, Novosibirska, Krievija), “Sibīrijas mākslinieki” (1965, ceļojoša izstāde Krievija), 14. KPFSR Altaja novada mākslas izstāde (1966, Barnaula, Krievija), 1. KPFSR Altaja novada jauno mākslinieku izstāde (1966, Barnaula, Krievija), KPFSR jauno mākslinieku izstāde (1966, Maskava, Krievija), 2. KPFSR Altaja novada zonālā izstāde “Sociālistiskā Sibīrija” (1967, Omska, Krievija), “Padomju Krievija” izstāde veltīta LOSR-50. gadadienai (1967, Maskava, Krievija), Republikas tēlotājmākslas izstāde “LOSR-50” (1967, VMM), Republikas 8. jauno mākslinieku izstāde (1970, Valsts aizrobežu mākslas muzejs, AMM, LMMIAD, tag. LNMM), Republikas tēlotājas mākslas izstāde “Rudens” (1973, VMM), Republikas tēlotājas mākslas izstāde “Rudens” (1974, VMM), Republikas tēlotājas mākslas izstāde “Rudens” (1975, VMM), 4.Daugavpils mākslinieku darbu izstāde (1975, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejs, DNMM), 5.Daugavpils mākslinieku darbu izstāde (1975, DNMM), Daugavpils mākslinieku izstāde (1976, “Mākslinieku nams”), Republikas tēlotājmākslas izstāde “VĻKJS-60” (1978, VMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde “PSRS mūsu dzimtene” veltīta PSRS -60 dibināšanas gadadienai (1982, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LMMIAD, tag. LNMM), Vissavienības jauno mākslinieku darbu izstāde “Komjaunatnes XIX kongresam veltīta “Dzimtenes jaunība”” (1982, Maskava, Krievija), 5. Baltijas republiku atbrīvošanas 35.gadadienai veltīta izstāde “Baltijas mākslinieki – padomju armijai” (1980, VMM), 3. izstāde “Mākslas meistari pavasarim” (2002, Dailes teātris), 5. izstāde “Mākslas Meistari Pavasarim” (2004, Dailes teātris).
D.Staprēna piedalījusies LMS “Rudens”, “Mākslas dienas” un Daugavpils mākslinieku rīkotajās izstādēs ar 20.gs. 70.-80. gadiem raksturīgajām lielformāta portreta žanra darbiem kā “Mazmeita” (1977), “Antuāns de Sent-Ekziperī” (1978), “Altajiete Altin-aru” (1982), batāliju žanra darbs “Sarkanā pilsēta”, 1968) un klusās dabas žanru kompozīcijām eļļas tehnikā.
Dagmāra Staprēna ar gleznotāju un grafiķi Jāni Svenču 1977. gadā piedalījusies Daugavpils mākslinieku bij. Daugavpils pionieru nama (tag. Daugavpils pilsētas BJC “Jaunība”) interjera veidošanā un apgleznošanā.
Dagmāra Staprēna un Jānis Svenčs veidojuši “pasaku istabas” monumentālos, figurālos gleznojumus par pasaku tēmām temperas tehnikā. Inta Dobrāja un Ausma Auziņa veidoja “internacionālā kluba interjeru”, Kārlis Dobrājs -“oktobrēnu istabu”. Dagmāras Staprēnas darbiem raksturīga teiksmaina, asimetriska modernisma kompozīcija, tumšgaišo un pretkrāsu niansēm bagātā krāsu gammā.
Jāatzīmē mākslinieces devums grāmatu grafikā, autore veidojusi ilustrācijas: žurnālam “Zvaigzne” (Nr.5, 05.03.1970.), žurnālam “Zīlīte”- Jāņa Sirmbārža (1937–2015) “Brālītis Jānītis” 15 dzejoļi bērniem (“Zīlīte”, Nr.6, 01.06.1974.), Junna Morica “Laimīgais vabolis” (“Zīlīte”, Nr. 2, 02.02.1974.), Ilzes Indrānes “Cilvēka un kuģa brīvība” (“Zīlīte” Nr.1, 01.01.1975).
Dagmārai Staprēnai sadarbībā ar izdevniecību “Liesma” bija tapuši izdevumi: Skaidrīte Kaldupe (1922–2013) “Griezes bērns” (1970, “Liesma”), “Ko es lellei vārda likšu” (Humors latviešu tautas dziesmās) (1970, sastādījusi Anna Graubiņa, “Liesma”); Imants Lasmanis (1937-1977) dzeja “Kā mākonītis mazgājās” (1971, “Liesma”); sērijas “Bitīte” grāmata – Vitauts Ļūdēns (1937–2010) grāmata “Mārīte un vējš” (1971, “Liesma”); Ārija Elksne (1928–1984) “Kā Pēcītis gāja pie rūķiem” 1972, “Liesma”); Jaņīna Degutīte (1928-1990) “Krāsainas dziesmiņas” (1973, “Liesma”); Skaidrīte Kaldupe “Dižā kalve” (1974, “Liesma”); Herberts Dorbe (1894–1983) dzejoļi bērniem “Vīrs un vārds” (1974, “Liesma”); Hiljo Menda “Sunītim kabatā” (1978, “Liesma”) u.c.
Dagmāra Staprēna bija uzņemta KPFSR Mākslinieku savienības (MS) biedres kandidātes statusā 1964.gadā. Māksliniece bija KPFSR MS Altaja novada nodaļas biedre kopš 1966. gada un uzņemta ar gleznotāja Semjona Černova (1924-1988), gleznotāja, grafiķa Fjodora Filonova (1919-2003), tēlnieka Pjotra Mironova (KPFSR MS Altaja novada nodaļas valdes priekšsēdētājs 1964–1966), KPFSR MS Altaja novada nodaļas valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Semjona Černova parakstītu lēmumu.
Dagmāra Staprēna 1968.gadā tika pārcelta par LMS biedri ar KPFSR MS Altaja novada valdes locekļu – gleznotāju Semjona Černova, Genādija Borunova (1928-2008), grafiķa Jurija Kabanova (1938-2019), tēlnieka Vladimira Dobrovoļska (1929-2002) rekomendācijām, KPFSR MS Altaja novada nodaļas valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Semjona Černova parakstītu ieteikumu un bija apstiprināta par LMS biedri ar LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Savukārt, 1980.gadā Dagmāras Staprēnas LMS Daugavpils organizācijas biedres personas lietas pārcelšanu uz LMS apstiprināja ar LMS valdes priekšsēdētāja p.i., gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu.
Dagmāras Staprēnas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja, Bauskas muzeja, Latgales Kultūrvēstures muzeja, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja, Skrindu dzimtas muzeja kolekcijās, kā arī privātkolekcijās.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces Dagmāras Staprēnas tuviniekiem un kolēģiem.
Dagmāra Staprēna “Māls”, 1975.g., audekls, eļļa, 81x92cm, LMS muzejs