Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par nozīmīgas keramiķes Maigas Dimzas-Dimmes aiziešanu mūžībā. Maiga Dimza-Dimme (Vīgante) no 1947. gada mācījās Ogres septiņgadīgajā skolā, vēlāk līdz 1952. gadam Rīgas 8. septiņgadīgajā skolā. Mācību laikā Maigas Dimzas-Dimmes intereses bija daudzveidīgas, viņa apmeklēja dramatisko pulciņu, mākslas vingrošanas un slēpošanas nodarbības. No 1952.-1957. gadam Maiga
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par rotu mākslinieces, pedagoģes Mirdzas Burves aiziešanu mūžībā. Mirdza Burve radošo mūžu veltīja dzintara rotu formas un kompozīcijas risinājumu izkopšanai, darbos uzsvēra dzintara krāsu un tekstūras. Māksliniece izveidoja individuālu, atpazīstamu stilistiku rotu mākslā, veidojot dzintara piespraudes, kaklarotas, piespraudes un saktas, apvienotas ar metāliem – sudrabu,
30. maijā mūžībā devies tēlnieks, koktēlnieks, gleznotājs, pedagogs Guntars Zvaigzne. Guntars Zvaigzne no 1956. gada mācījās Rīgas 4.vidusskolā (tag. Rīgas Angļu ģimnāzija) un no 1964.-1968. gadam mācības turpināja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Koka mākslinieciskās apdares nodaļā (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, Koka izstrādājumu dizaina programma). Pedagogi RLMV
30. maijā mūžībā devies nozīmīgs gleznotājs, pedagogs Juris Jurjāns. Juris Jurjāns auga radošā ģimenē, māte Jūlija Jurjāne bija audēja, tautas daiļamata meistare un māsa Ināra Dzene – arhitekte. Juris Jurjāns mācījās Rīgas 6. vidusskolā un no 1955.-1962. gadam J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. PICK Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) informē, ka 26. maijā mūžībā aizgājusi nozīmīgā tēlniece, pedagoģe Rimma Pancehovska. Rimma Pancehovska pirmo ieskatu mākslā guva ģimenē, vecāki 20.gs. 30. gados bija darbinieki bij. akciju sabiedrības “M.S.Kuzņecovs” porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrikā. Tēvs, Josifs Pancehovskis (1900-1952) bija Kuzņecova fabrikas, vēlāk Rīgas Porcelāna un fajansa
Latvijas Mākslinieku savienība sēro par aktrises Regīnas Razumas (22.09.1951. – 14.05.2023.) aiziešanu mūžībā. Regīnas Razumas vitālais raksturs ietekmēja Latvijas mākslinieku dzīvi un daiļradi – dzīvesbiedrs, mākslinieks Uldis Razums (1944-2019), bija viens no Latvijas grafiskā dizaina jomas aizsācējiem. 20.gs. 80.gados Regīna Razuma bija gleznotājas Maijas Noras Tabakas iedvesmas personība, kas palīdzēja
Atis Kļaviņš pēc skolas Rūjienā beigšanas no 1956.-1958. gadam uzsāka studijas bij. Latvijas Valsts Universitātes (LU) Inženiertehniskās fakultātes Arhitektūras nodaļā, kurā pedagogi bija arhitekti Pēteris Bērzkalns (1899-1958; LU Arhitektūras katedras vadītājs 1956-1958), Aleksandrs Birzenieks (1893-1980), Arnolds Krastiņš (1902-1971), Alberts Vecsīlis (1903-1988), Alberts Bajārs (1912-1993) u.c. Sakarā ar LPSR izglītības sistēmas
Laimutis Šiurna 1976.-1982. gadam mācījies J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pasniedzēji bija: direktore, gleznotāja Ģertrūde Zeile, gleznotāji – Imants Prēdelis (1920-1994; JRRMV pedagogs 1949-1950, 1966-1980), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Harijs Blunavs
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par nozīmīgās keramiķes, pedagoģes Ausmas Žūriņas (11.06.1926. – 14.03.2023.) aiziešanu mūžībā. Mākslinieces Ausmas Žūriņas radošā darbība bija nozīmīga Latvijas mākslā 20.gs. 2. pusē, kas cieši saistīta ar mākslas izglītības procesu un viņas dzīvesbiedru Imantu Žūriņu, scenogrāfu, ilggadējo Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (tag. MIKC Rīgas Dizaina
2023. gada 6. martā mūžībā devusies nozīmīgā gleznotāja, pedagoģe Daina Riņķe. Māksliniece Daina Riņķe glezniecībā pavēra jaunu paradigmu, kurā izmantoti ikdienišķi sadzīviskie sižeti, arī nosacīti attēlojot retu sižetu Latvijas mākslā – satiksmes negadījumu ainas. Mākslinieces meistarība bija “būvēt” skatītāja emocijas, izmantojot un rosinot gleznas vērotājā labestību un spēju līdzpārdzīvot.
