Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par mākslas zinātnieces Rutas Čaupovas aiziešanu mūžībā.
Mākslas zinātniece Ruta Čaupova savu daiļradi bija veltījusi tēlniecības un tās autoru darbu formveides izpētei. Mākslas zinātniece personīgi pazina Latvijas tēlniekus un pārzināja viņu daiļradi. Rutas Čaupovas tēlniecības redzējums ticis bāzēts klasiskajā modernismā un viņas viedokļa kompetence bija augsti novērtēta. Liela nozīme Rutas Čaupovas daiļradē bija privātām sarunām ar tēlniekiem – Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicējiem Teodoru Zaļkalnu (1876-1972), Emīlu Melderi (1889-1979) un Lietuvā dzīvojošo tēlnieku Robertu Antini (1898-1981). Mākslas zinātniece profesionāli darbojās keramiķu un tēlnieku grupās 20.gs. 80.gados bij. T.Zaļkalna PSRS Mākslas fonda Jaunrades namā Dzintaros, kā arī uzturēja aktīvu komunikāciju ar tēlniekiem Aivaru Gulbi (1933-2024), Jāni Karlovu, keramiķi, arhitektu Pēteri Martinsonu (1931-2013), kuri tolaik vadīja radošās grupas. Tomēr kā pārlaicīgs devums vērtējams publicētie mākslas zinātnieces izdevumi, kas radīja rezonansi kultūras aprindās: “Portrets latviešu tēlniecībā” (1981, “Zinātne”), “Profesionālā tēlniecība Latvijā. Ievirzes. Personības. Notikumi” (2023, “Neputns”).
Ruta Čaupova (Žuniņa) dzimusi Daugavpils apgabaltiesas viceprokurora (no 1938.-1940.gadam) Nikolaja Žuniņa (1907-1942) ģimenē. PSRS okupācijas laikā 1941.gadā ģimene bija represēta: tēvs Nikolajs Žūniņš – izsūtījumā notiesāts un nošauts, māte, skolotāja Helēna Žuniņa (1912-2006) izsūtīta. Rutu Čaupovu no izsūtījuma izglāba radinieki. Tēva sodāmība 1963.gadā PSRS tiesā tika atcelta.
Ruta Čaupova no 1945. gada mācījusies Līksnas septiņgadīgajā skolā (tag. Līksnas pamatskola, Vaikuļāni, Līksnas pagasts, Augšdaugavas novads) un no 1952. gada mācības turpinājusi Rīgas 5.vidusskolā (RVĢ, tag. Rīgas Valsts vācu ģimnāzija) un to beidza 1956. gadā. Skolotājas tolaik bija Marija Krastiņa (1913-1993; RVĢ direktore 1951-1969), H.Lāčkāja (RVĢ angļu valodas skolotāja).
1958. gadā Ruta Čaupova iestājusies Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļā (tag. LU Humanitāro zinātņu fakultātes Angļu filoloģijas nodaļa/ LU Humanitāro zinātņu fakultātes Anglistikas, Eiropas valodu un biznesa studijas). Ruta Čaupova 1961. gadā beidza LU Filoloģijas fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļu ar diplomdarbu “Angļu portretglezniecība”.
Pēc LU absolvēšanas Ruta Čaupova strādājusi par angļu valodas skolotāju Auces vidusskolā (1961-1963).
Līdzās pedagoģes darbam Ruta Čaupova no 1962. gada studējusi LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļā (LMA, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas apakšnozare). LMA pedagogi tolaik bija mākslas zinātnieki: Rasma Lāce (1923-2008; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1952-1978, katedras vadītāja 1953-1975), Jānis Pujāts (1925-1988; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1953-1963), Tatjana Kačalova (1915-2010; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1959-1970, 1972-1999), Eduards Kļaviņš (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-šobrīd), Genoveva Tidomane (1927-2006; LMA darbiniece 1961-1967, Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1967-1979, informācijas centra zinātniskās laboratorijas darbiniece 1979-1992, vēlāk vadītājas vietniece), Emīlija Jaunzeme (1925-2017; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1999, no 1985 lasīja kursu krievu mākslas vēsturē), Pēteris Zeile (1928-2020; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-1998), Gundega Ivanova-Andersone (1928-2017; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1984, pēc 1984 lasīja kursus par lietišķo mākslu), Jurģis Skulme (1928-2015; LMA darbinieks 1961-1977), Romis Bēms (1927-1993; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs), Renāte Bļodone (1933-2018; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1967-1982), Herberts Dubins (1919-1993; LMA pedagogs) u.c.
Studiju laikā LMA Ruta Čaupova strādāja par pedagoģi Rīgas 9. vidusskolā (1963-1964) un bij. Rīgas Politehniskā institūta Svešvalodu fakultātē (RTU, tag. Rīgas Tehniskā universitāte, pedagoģe 1964-1966, 1968-1970), kā arī beigusi Izglītības ministrijas Augstākos pedagoģijas kursus (1966-1968).
Ruta Čaupova studējot LMA bija apmetusies gleznotājas Hildas Vīkas dzīvoklī, kur pulcējās radošā inteliģence un rosināja autores interesi par tēlnieču Leas Davidovas-Medenes, Aleksandras Briedes, Martas Langes, Valentīnas Zeiles daiļradi un sastādīja monogrāfiju “Lea Davidova-Medene” (1968, sast. R.Čaupova, “Liesma”). Līdzīgi noturīga zinātniska interese radās par Latvijas tēlniecības pamatlicēju K.Zāles, T.Zaļkalna, K.Zemdegas, E.Meldera, M.Skulmes radītiem modernisma stilistikas darbiem un pieminekļiem.
Ruta Čaupova 1969. gadā absolvējusi LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu neklātienē ar diplomdarbu “Portrets latviešu tēlniecībā”, vadītājs Eduards Kļaviņš. Līdzās Rutai Čaupovai LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu pie vadītāja Herberta Dubina absolvējis mākslas zinātnieks, pedagogs Voldemārs Ansulis (1919-1997) ar darbu “Latviešu padomju lietišķi dekoratīvās mākslas attīstības un stilistisko iezīmju problēmas”, pie vadītājas Rasmas Lāces absolvējusi Zaiga Kuple ar darbu “Raiņa lugu ilustrētie izdevumi”, Skaidrīte Cielava (1920-2005) ar “Latviešu stājglezniecība no 1907. līdz 1917. gadam” un Mirdza Vilka (1940-1978) ar diplomdarbu “Rīgas Meža kapu skulptūra”. Alberts Eglītis ar darbu “Roberts Stārosts” un Katrīna Freimane (Vītola) ar darbu “Rīgas Doma dekoratīvo kokgriezumu kolekcija” absolvēja pie vadītāja Roma Bēma, pie vadītājas Genovevas Tidomanes absolvēja Svetlana Hajenko (1941-2013) ar darbu “Tēlotājmāksla kā skolēnu audzināšanas līdzeklis”, Laima Reihmane ar darbu “Rihards Zariņš”, Skaidrīte Roginska ar diplomdarbu “Latviešu padomju kokdzelēji”. Pie vadītājas Gundegas Ivanovas absolvēja Mirdza Santiņa (Landratova) ar darbu “Tukuma keramika”, Brigita Sturme (1940-2016) ar darbu “Ādas mākslinieciskā apstrāde Latvijā laikā no 1940. gada līdz mūsu dienām”, Taisija Poluikēviča (1937-2002) ar diplomdarbu “Rīgas rūpnīcu padomju porcelāns”, bet pie vadītāja Jurģa Skulmes absolvēja Māra Ukstiņa (Markēviča, 1938-2012) ar darbu “Klusās dabas žanrs Latviešu Padomju glezniecībā”, Ļusja Vlaseviča ar darbu “Latviešu estamps no 50. gadu otrās puses”. Savukārt Ilze Konstante (Zarahoviča) absolvēja ar darbu “LPSR Operas un baleta teātra scenogrāfija laikā no 1940. gada līdz 1958. gadam” pie vadītājas Emīlijas Jaunzemes, bet Leonards Kļimovičs ar darbu “Materiāli par V.I.Ļeņina tēlojumu Latviešu padomju mākslā” absolvēja pie vadītājas Tatjanas Kačalovas un Dace Strazdiņa absolvēja ar darbu “Ekskursiju vadonis pa Vecrīgu” pie vadītāja, arhitekta Vladimira Šalajeva.
Vēlāk, 1993. gadā Ruta Čaupova LMA ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu, bet 1994. gadā doktora grādu ar diplomdarbu “Portrets latviešu tēlniecībā. Stilitiskās ievirzes un tipoloģijas aspekti 1900.-1976.”.
Pēc LMA absolvēšanas Ruta Čaupova veidojusi rakstus par tēlniecības problēmām un autoriem: “Sava laikmeta tēlu autore” (laikraksts “Cīņa”, 29.10.1969), “Valentīna Zeile” (žurnāls “Dekoratīvā māksla”, Nr.5, 1970, Krievija, Maskava, krievu val.), “Īstais brieduma laiks” (par tēlnieci Ellu Leimani, žurnāls “Padomju Latvijas Sieviete”, Nr. 4, 1970), “Jubilejas medaļas un to autori” (laikraksts “Cīņa”, 04.08.1970.), “Sava laikmeta tēlu autore” (par tēlnieci Artu Dumpi, laikraksts “Cīņa”, 29.10.1969.), “Lea Davidova-Medene” (žurnāls “Draugs”, Nr.3, 1971), “Atvasara” (par tēlnieci Aleksandru Briedi, žurnāls “Māksla”, 07.01.1971.), “Idejas un īstenojums” (par tēlnieku Aivaru Gulbi, laikraksts “Literatūra un Māksla”, 24.08.1971.), “Sarkanajiem strēlniekiem” (par pieminekļa ansambļa autoriem, tēlnieku Valdi Albergu, arhitektiem Gunāru Lūsi-Grīnbergu, Dzintaru Dribu, laikraksts “Literatūra un Māksla”, Nr.50 (16.12.1972.)),
Mākslas zinātniece piedalījās LTV raidījumu veidošanā: “Keramika un ziedi” (1972), “Aleksandra Briede” (1972), “Viesu grāmata” (1972, par PSRS Mākslas fonda Jaunrades nama Dzintaros keramiķu grupas darbu), cikls “Literatūras un mākslas darbinieku portreti” (1976, par tēlnieku Kārli Baumani, Teodoru Zalkalnu, Romānu Sutu, autori mākslas zinātnieki: Laima Slava, Ruta Čaupova un Tatjana Suta), “Caur akmeni un laiku” (“Rīgas Kinostudija”, rež. Laima Žurgina, scenārijs Ruta Čaupova) u.c.
Ruta Čaupova no 1972.-2002. gadam darbojās bij. LPSR Zinātņu akadēmijas A.Upīša Valodas un literatūras institūta Tēlotājas mākslas nodaļā (LZAVLI, tag. LU Latviešu valodas institūts). LZAVLI strādāja nozīmīgas mākslas zinātnieces: Rasma Lāce (LZAVLI vadītāja 1975-1988, pētniece 1988-1992), Elita Grosmane, Dzidra Skaidrīte Blūma (1936-2011), Laila Bremša u.c. Darbojoties LZAVLI, Ruta Čaupova sagatavojusi referātus konferencēm “Borisa Vipera lasījumi”, publicējusi zinātniskus un populārzinātniskus rakstus arī par keramikas un akvareļglezniecības attīstības jautājumiem. “Viesojās Eiženija Heniša” (laikraksts “Komunisma Uzvara”, 09.01.1973., Aizkraukle)), “Keramika Talsos” (Literatūra un Māksla, Nr.8 (23.02.1974), “Pārnākšana” (par keramiķi Ritu Einbergu, žurnāls “Māksla”, Nr.4, 1980), “Personība – avots” (par mākslinieku Kurtu Fridrihsonu, laikraksts “Padomju Jaunatne”, Nr.173 (08.09.1981)), “Sestā – lielākā” (par 6. akvareļglezniecības izstādi, laikraksts “Padomju Jaunatne”, Nr.7 (11.01.1983)), “Dienasgrāmata” (1987, par Vijas Krastas personālizstādi, laikraksts “Literatūra un Māksla” u.c.
Apkopojot izpētes materiālus Ruta Čaupova veidojusi rakstus “Latviešu tēlniecības skolas evolūcija pēdējā desmitgadē” krājumam “Mūsdienu tēlniecība” (1973, izdevniecība “Padomju Mākslinieks”, krievu val., Maskava, Krievija), “Latviešu tēlnieks A.Gulbis” (1974, krājums “Padomju Tēlniecība -74”, Maskava, Krievija), “Piemineklis tautas rakstniekam Vilim Lācim Meža kapos” (par tēlnieku Aivaru Gulbi, arhitektu Juri Skalbergu, laikraksts “Literatūra un Māksla”, Nr.34 (24.08.1974)), “Starojums” (par tēlnieku Teodoru Zaļkalnu”, žurnāls “Māksla”, Nr.4 (01.10.1976), “Tēlnieka kalta un gleznotāja otas iemūžinātais” (par tēlniekiem Kārli Baumani, Teodoru Zaļkalnu, “Rīgas Viļņi”, Nr.23 (31.05.1976)), “Rīga -76” (par kvadriennāles izstādi, laikraksts “Literatūra un Māksla”, Nr.39 (25.09.1976)), “Skulptūra un mūsdienas” (par kvadrinnāles izstāžu problemātiku, žurnāls “Māksla”, Nr.1 (01.01.1977)), “Starptautiskais tēlniecības simpozijs Dzintaros” (laikraksts “Padomju Jaunatne”, Nr.211 (03.11.1979)), “Uz zemes pamata” (par tēlnieku Emīlu Melderi, žurnāls “Māksla”, Nr.3 (01.02.1979), “Pats sevī un citos” (par keramiķi Pēteri Martinsonu, laikraksts “Literatūra un Māksla”, Nr.16 (20.04.1979)), “Kas mans, tas tautas” (par tēlniecības simpoziju Dzintaros, žurnāls “Māksla”, Nr.2 (01.04.1980), “Jaunu saikni meklējot” (diskusija par kvadriennāli -1980, laikraksts “Literatūra un Māksla”, Nr.16 (17.04.1981)), “Kvadriennāle -80” (krājumam “Jaunrade” Nr.3, 1981, Maskava, Krievija), “Pēteris Martinsons. Porcelāns” (žurnāls “Māksla”, Nr.2 (01.04.1981)), “Kustība-būt” (par tēlnieci Artu Dumpi, žurnāls “Māksla”, Nr.4 (01.10.1983)), “Skaidrība un veldzējoša tīrība mūs aptver un tur savā varā, kad, ienākuši Tēlnieku namā” (par tēlnieci Rasmu Bruzīti, laikraksts “Literatūra un Māksla”, Nr.2 (13.01.1984)), “Rīgas tēlniecības kvadriennāle, tās rezonanse un problēmas” (laikraksts “Literatūra un Māksla”, 08.1984)), “Zemi un telpu skatot” (par keramiķa Pētera Martinsona izstādi, laikraksts “Literatūra un Māksla”, Nr.23 (05.06.1987)), …”Un tomēr tēlniecība: guvums un cerības” (par tēlniecības kvadriennāli, laikraksts “Literatūra un Māksla”, Nr.4 (22.01.1988)), “Emīlam Melderim 100” (žurnāls “Zvaigzne”, Nr.10 (20.05.1989), “Nepadošanās redzējums” (par tēlnieku Jāni Karlovu, žurnāls “Māksla”, 01.01.1994.). “Plastiski būtiskais – atkal un vienmēr” (1996, par tēlnieku Igoru Dobičinu, laikraksts “Literatūra. Māksla. Mēs” ), “Tēlniecības rakursi” (par tēlnieku Igoru Dobičinu, žurnāls “Studija”, Nr.5, 1998), “Akmens sievas – katra ar savu dvēseli un vēsti” (par tēlnieku Laimoni Blumbergu, laikraksts “Literatūra un Māksla Latvijā”, 07.10.1999), “Otrais akmentēlniecības simpozijs un konference” (2000, “Studija” Nr.4) “Starptautiskā tēlniecības kvadriennāle “Rīga -2000”. Saskarsmes vieta objektu radītājiem” (2000, par tēlniecības kvadriennāli “Rīga -2000”, “Studija” Nr.4), “Kristaps Gulbis. Aizrautīgs spēlētājs atvērtos uztveres laukos” (2001, “Studija” Nr.1 ), “Akmentēlniecības simpozijs Zvārtavā” (2001, “Studija” Nr.3), “Tēlniecības izstāde “Bronzas laikmets” (2003, “Studija” Nr.29”), “Roberta Dinera būtnes un cilvēkzvēri. Roberta Dinera personālizstāde “Cilvēks putns, kas nelido” galerijā “Māksla XO”” (2003, “Studija” Nr.29), “Caur skatienu ainavā mēs” (par Pedvāles mākslas parku, 2005, “Studija” Nr.1), “Starp debesīm un zemi. Tēlnieka Aivara Gulbja darbu izstāde” (2007, “Studija” Nr.1), “Ojāra Feldberga gads Pedvālē” (2007, “Studija” Nr.3) u.c.
Ruta Čaupova veidojusi šķirkļus: “Cilvēka atklāsmes, stila un tipoloģijas jautājumu latviešu portrettēlniecībā” (krājumam “LPSR Zinātņu akadēmijas vēstis” Nr.3 1980), par tēlnieku Induli Ranku (krājumam “Latviešu lietišķā māksla”, 1985, “Liesma”), “Latviešu lietišķā māksla” (1989, sast. Brigita Sturme, “Liesma”), “Akmens kā tēlniecības materiāls un kultūrsimbols” (“LZA vēstnesis”, Nr.7), “Centralizēta spaidu politika mākslā” (1991, krājums “Doma-1”, LMMIAD),“Tēlnieku aktivitātes Pārdaugavā “Rīga-800””(1995, Latvijas Kultūras fonda gadagrāmata), “Romantisma uztveres aspekti latviešu literatūrā un mākslā 20.gadsimta sākumposmā” izdevumam “Romantisms un neoromantisms Latvijas māksla” (1998, sast. Elita Grosmane, AGB), “Starpnacionālie sakari latviešu tēlniecības dažādos 20.gs. cēlienos” izdevumam “Latvijas māksla starptautisko sakaru kontekstā. Materiāli mākslas vēsturei” (2000, sast. Silvija Grosa, “Neputns”), “Tēlniecības aktualitātes” (2001, izdevums “Doma 6”, LMMA), “Tēlnieks Roberts Antinis vecākais un Latvija. Saiknes un analoģijas” izdevumam “Latvijas māksla un likteņgaitas. Materiāli mākslas vēsturei” (2001, sast. Rūta Kaminska, “Neputns”) , “Dažas ziņas par zviedru metālmākslinieka Ragnāra Mirsmēdema veikumu Brīvības tēla izkalšanā un viņa dēla stāstījums par meistara dzimtu” izdevumam “Brīvības piemineklis – tautas celts un aprūpēts” (2002, Brīvības pieminekļa fonds), “Teodora Zaļkalna “Māmiņas”. Daži semantikas arhetipisko sakņojumu un formrades aspekti” izdevumam “Latvijas māksla tuvplānos” (2003, sast. Kristiana Ābele, “Neputns”) u.c.
Mākslas zinātniece ir gatavojusi rakstus mākslas zinātnes izdevumiem Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Krievijā un vizuālās mākslas izstāžu katalogiem – “Mazo formu tēlniecība Marokā” (1980), “Emīla Meldera tēlniecības darbu izstāde” (1982, bij. Valmieras muzeja Sīmaņa baznīca), “Guntas Zemītes personālizstāde” (1982, bij. Tēlnieku nams), “Leas Davidovas-Medenes personālizstāde” (1984, bij. Rīgas skulptūru dārzs), “Jāņa Karlova personālizstāde” (1984, bij. Siguldas muzejā), “Arvīda Voitkāna personālizstāde” (1985, bij. Doles muzejs), “Viļņa Titāna, Jāņa Baltvilka”, Gunta Eniņa izstāde “Ceļā”” (1985, bij. Tēlnieku nams), “Pētera Martinsona personālizstāde” (bij. Aizrobežu Mākslas muzeja Velvju zāle) u.c.
Ruta Čaupova veidojusi monogrāfijas – “Lea Davidova-Medene” (1973, sast. R.Čaupova, izd. “Padomju Mākslinieks”, Maskava, Krievija), “Teodors Zaļkalns” (1974, sast. R.Čaupova, bij. izd. “Māksla”, krievu valodā, Maskava, Krievija), Martu Skulmi (1992, “Zinātne”), “Portrets latviešu tēlniecībā” (1981, “Zinātne”, mākslinieks – Alnis Mitris). Rutas Čaupovas Latvijas autoru daiļrades apkopojums ietverts autores sastādītajā izdevumā “Profesionālā tēlniecība Latvijā. Ievirzes. Personības. Notikumi” (2023, “Neputns”, dizains Ivo Grundulis).
Nozīmīga bija mākslas zinātnieces dalība “Starptautiskā tēlniecības kvadriennāle “Rīga””, Rutas Čaupovas zinātniskā interese bija vērsta tēlnieciskās formveides attīstības un globālo radošo ietekmju pētījumā. Izstāde veicināja Baltijas tēlniecības autoru plašāku atpazīstamību. No 1972.-2000. gadam Ruta Čaupova kā LMS pārstāve piedalījusies izstāžu “Starptautiskā tēlniecības kvadriennāle “Rīga”” rīkošanā un darbu atlasē, izstādes norises vieta bija (bij. Rīgas skulptūru dārzs, bij. izstāžu zāle “Tēlnieku nams”, izstāžu zāle “Arsenāls”, bij. Aizrobežu mākslas muzejs, tag. LNMM). Mākslas zinātniece rīkoja un piedalījās ar referātiem un atziņām par profesionālās tēlniecības problemātiku un izstādes rīkošanas publicitāti konferencēs “Tēlniecība un laikmetīgums” (1976, 1980, 1984, 1988). Konferencēs ar referātiem uzstājās mākslas zinātnieki, tēlnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Turkmenistanas, Krievijas.
Darbam pie kvadriennāles rīkošanas tika iekļauti Kultūras ministrija, Latvijas Mākslas muzeju un izstāžu zāļu apvienības direkcija, LPSR Mākslas fonds, LMS. Organizēšanā bija pieaicināti mākslas zinātnieki: Gundega Ivanova, Miķelis Ivanovs (1927-1991), Ināra Ņefedova (1930-2022), Skaidrīte Riņķe, Arnolds Salenieks (1924-2015), Ilga Straume (1925-2015), Laima Slava, Gundega Cēbere, Astrīda Rogule, Ilze Konstante, Elita Ansone, Tatjana Suta (1923-2004), filozofs Moisejs Kagans (1921-2006), Igaunijas mākslas zinātnieks Boriss Bernšteins (1924-2015).
Ruta Čaupova bija klātesoša mākslinieku, tēlnieku izstāžu atklāšanās un personālizstādēs, veicināja simpozijos Dzintaros (1979-1992), Mālpilī (1977, 1987), Valmierā (1984-2004), Ezerciemā/Inciemā (1984-1989), Mārupītes tēlnieku parka plenērus, Rīgā (1985-2015), LMS Akmens tēlniecības mītne “Gaujas iela”/LMS Radošā kvartāla “Kombināts MĀKSLA” izveidi Gaujas ielā, Rīgā (2000, 2013), Raganā, apmeklēja Mazo formu plastikas biennāli (1973, Budapešta, Ungārija), kur iepazinās ar tolaik pastāvošo tēlniecības metodisko dalījumu un terminiem izstāžu darbos un sīkplastikā. Ruta Čaupova ar referātu “Ainavu aspekti un motīvi mūsdienu tēlniecībā” konferencē “Mūsdienu mākslas un ainavu mijiedarbība” (2000, Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs) u.c.
No 1993. gada Ruta Čaupova bija LMA Mākslas vēstures un teorijas katedras pedagoģe, bija LMA Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares vieslektore un darbojas līdzās pedagogiem: Silvijai Grosai (Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares vadītāja), Aigai Dzalbei, Ilmāram Dirveikam, Andrim Teikmanim (Profesionālās doktora studiju programmas direktors, profesors), Elitai Grosmanei, Gintai Gerhardei-Upeniecei, Inesei Siricai, Kristiānai Ābelei, Kristīnei Oglei, Lailai Bremšai, Stellai Pelšei, Eduardam Kļaviņam, Ojāram Spārītim, Intai Pujātei, Raimondam Kalējam, Rihardam Pētersonam, Agitai Gritānei (Prorektore zinātniskajā darbā, doktora studiju programmas vadītāja) u.c. Ruta Čaupova bija LMA Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece (2002–2009). Pie Rutas Čaupovas LMA maģistra darbu izstrādājuši: tēlnieks Valts Barkāns ar darbu “Tēlniecības formu uztvere dažu filozofisku uzskatu kontekstā” (1997, LMA), mākslas zinātniece Baiba Guste ar darbu “Tēlnieces A.Dumpes radošā darbība” (2004, LMA) u.c.
Novērtējot Rutas Čaupovas ieguldījumu Latvijas kultūrā, Valsts prezidents un Ordeņu kapituls 2002. gadā mākslas zinātniecei piešķīra Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru un iecēla par ordeņa virsnieci. Ruta Čaupova par izciliem sasniegumiem mākslas kritikā apbalvota ar Latvijas Mākslinieku savienības medaļu (1975), PSRS Ļeņina ordeni (1982), LPSR AP Goda rakstu (1986), piešķirts LPSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces nosaukums (1989), Starptautiskās tēlniecības kvadriennāles “Rīga -96. Krustceles” diploms (1996).
Ruta Čaupova bija LMS biedre kopš 1972. gada un uzņemta ar mākslas zinātnieku Rasmas Lāces, Herberta Dubina, tēlnieces Leas Davidovas-Medenes (1921-1986) rekomendācijām, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas priekšsēdētājas, mākslas zinātnieces Gundegas Ivanovas-Andersones parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 1/31.
Ruta Čaupova vairākkārtīgi no 1977.-1993. gadam bija ievēlēta LMS valdē un piedalījās nozīmīgu lēmumu pieņemšanā par LMS īpašumu un kolekcijas saglabāšanu. No 1994.-1999. gadam mākslas zinātniece bija LMS viceprezidente no 1999.gada LMS prezidenta vietniece.
Ruta Čaupova aktīvi iesaistījusies LMS darbā, bijusi iecelta LPSR Mākslas fonda nozaru Mākslas padomē (1974), KM Monumentālās skulptūras komisijā (1984), KM ekspertu komisijā par tēlotājas un dekoratīvi lietišķās mākslas darbu iegādi (1985), piedalījusies LMS Tēlnieku un Mākslas zinātnieku sekciju darbā, Rīgas Domes pieminekļu padomē.
Ruta Čaupova savā darbībā paplašinājusi radošo organizāciju lomu sabiedrībā un dibinājusi ārvalstu kontaktus, bijusi ievēlēta par Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētāju no 1994.-1999. gadam. Mākslas zinātniece no 1995. gada vadījusi Starptautiskās Vizuālās mākslas asociācijas (IAA/AIAP) Eiropas nodaļas Latvijas Nacionālo komiteju aktīvi iestājusies par mākslinieku tiesībām, piedalījusies likumdošanas iniciatīvu izstrādē un piedalījās IAA/IAAP Ģenerālās asamblejās rodot Latvijas mākslas un LMS atpazīstamību. Viņas veidotais un iecerētais likums – “Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums” stājas spēkā (01.01.2018.).
Atvadīšanās no mākslas zinātnieces Rutas Čaupovas notiks 11. martā, plkst. 12.00 Apbedīšanas un kremācijas centra “Atvadas” Lielajā atvadu zālē, Tēraudlietuves ielā 3, Rīgā.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslas zinātnieces Rutas Čaupovas tuviniekiem un kolēģiem.
Valda Malēja (1927-2004) “Rutas Čaupovas portrets”, 1984, bronza, 52x50x40 cm, LMS muzejs