Mākslas zinātniece Gundega Cēbere ir izstāžu kuratore, daudzu mākslas publikāciju un izdevumu par māksliniekiem autore.
No 1950.-1957. gadam mācījusies Matkules septiņgadīgajā skolā, beigusi Tukuma 1.vidusskolu un no 1961.-1966. gadam strādājusi bij. Rīgas Centrālā universālveikala (tag. tirdzniecības centrs “Galerija Centrs”) gatavo apģērbu noliktavā par mašīnrakstītāju.
No 1966. gada Gundega Cēbere mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās tēlniecības nodaļā (RLMV; tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Formas dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi tolaik bija: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), Ausma Žūriņa (1926-2023; RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe 1954-1989), tēlnieki Eduards Klēbahs (1899-1967; RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas vadītājs, pedagogs 1949-1967), Juris Mauriņš (1928-1993; RLMV veidošanas pedagogs 1954-1968), Ojārs Siliņš (1927-2003; RLMV veidošanas pedagogs 1954-1968), Olita Nigule (RLMV veidošanas pedagoģe 1967-1993), Mirdza Lukaža (1930-2014; RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas pedagoģe 1968-1973), kompozīcijas pedagogi bija tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV pedagogs 1.kursā 1961-1986), arhitekti Ivars Bumbiers (1932-2020; RLMV pedagogs 1.kursā 1966-1977), Pēteris Martinsons (1931-2013; RLMV pedagogs 2.-4. kursā 1962-1971), gleznotāji – Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1978), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Edvards Grūbe (1935-2022; RLMV gleznošanas pedagogs 1964-1971), Arvīds Būmanis (1942-2000; RLMV zīmēšanas un gleznošanas pedagogs 1968-1973), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV pedagogs 1961-1978), fotomākslinieks Gunārs Binde (RLMV fotogrāfijas pedagogs 1964-1975) u.c.
Gundega Cēbere beidza RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļu 1969. gadā, viņas kursabiedri bija nākamā tēlniece Dagnija Nīcmane (1948-1982), Vladimirs Glušenkovs (1948-2009) u.c.
No 1969.-1971. gadam Gundega Cēbere bija māksliniece bij. LPSR Vietējās rūpniecības ministrijas Speciālajā mākslinieciskās konstruēšanas un patentu nodaļā (SMKB). SMKB bija izvietots ēkā, kas uzbūvēta virs tēlnieka A.Folca bij. darbnīcas Valdemāra ielā 73, Rīgā, saglabājot darbnīcas vārtu elementus. Līdzās Gundegai Cēberei SMKB darbojās biroja galvenais konstruktors Jevgeņijs Švabs, stikla māksliniece Anna Sondore (SMKB strādāja no 1966-1977), projektu mākslinieks, arhitekts Bruno Artmanis (1915-2007), kas izstrādāja gāzētā ūdens automātiskā trauka modeli (1968) u.c.
Gundega Cēbere darbojusies kā retušas māksliniece bij. Rīgas Paraugtipogrāfijā (1971-1972) un 1972. gadā uzsāka darbu kā zinātniskā līdzstrādniece LPSR Mākslas muzeju un izstāžu apvienotajā direkcijā (MMIAD, tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, LNMM). MMIAD direktors tolaik bija gleznotājs Konstantīns Andrejevs (1914-1981; bij. Valsts Mākslas muzeja direktors 1951-1963; MMIAD direktors 1963-1975), strādāja arī Māra Lāce (MMIAD zinātniskā līdzstrādniece no 1973 un šobrīd ir LNMM vadītāja kopš 2005) u.c. Gundega Cēbere bija MMIAD Glezniecības nodaļas vadītāja (1974-1980).
Līdzās darbam MMIAD, no 1973.-1979. gadam Gundega Cēbere studēja neklātienē un absolvēja Mākslas vēstures nodaļu I.Repina Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtā Ļeņingradā (tag. I.Repina Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskais glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūts, Krievija). Mākslas zinātniece absolvēja ar diplomdarbu “Tekstilmākslas aktualitātes 1970. gados”. No 1980. gada Gundega Cēbere izstrādāja disertāciju “Latviešu memoriālā tēlniecība” bij. PSRS Zinātņu akadēmijas Mākslas teorijas un zinātnes zinātniski pētnieciskajā institūtā. Gundegas Cēberes veiktais pētījums tika iekļauts grāmatā “Meža kapu memoriālā skulptūra” (veidots kopā ar Dzidru Rivari, Jāni Rivari, “Zinātne”, 1987).
Vēlāk, 1993. gadā mākslas zinātniece ieguva humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās par darbu “Meža kapu memoriālā skulptūra” (LMA).
Gundega Cēbere no 1980. gada strādāja bij. LPSR Kultūras ministrijas Muzeju, tēlotājas mākslas un pieminekļu aizsardzības pārvaldē par inspektori, vēlāk LR Kultūras ministrijas Mākslas un kultūras mantojuma galvenajā pārvaldē par vadošo inspektori, galveno speciālisti, priekšnieka vietnieci, ministrijas mākslas padomnieci. 20.gs. 80.-90. gados darbojās pie Latvijas mākslas pieminekļu uzskaites kataloga izveides.
Gundega Cēbere bija LPSR Kultūras ministrijas monumentālās tēlniecības ekspertu komisijas sekretāre un strādāja ar tās radošo kolektīvu, kas veicināja mākslinieciski kvalitatīvu pieminekļu un dekoratīvu skulptūru projektu realizāciju materiālā. Komisijā strādāja arī tēlnieki Kārlis Baumanis (1916-2011), Imants Lukažs, Ojārs Siliņš (1927-2003), Arvīds Drīzulis (1934-2019), Jānis Aivars Karlovs, arhitekti Elmārs Salguss, Teodors Nigulis (1923-2020), Ivars Bumbiers u.c. KM pārvaldes komisijā 20.gs. 80.gados vadītājs bija tēlnieks Imants Lukažs (1930-2007).
Gundega Cēbere 20.gs. 70.-80.g. atbalstījusi LMS Tēlnieku sekcijas aktīvo tēlnieku dalību izstādēs (Ligita Ulmane, Ojārs Breģis, Ojārs Arvīds Feldbergs, Juris Zihmanis, Dagnija Nīcmane (1948-1982), Vilnis Titāns (1944-2006), Kārlis Dane (1943-1982), Aivars Gulbis, Jānis Aivars Karlovs, Kārlis Baumanis u.c.).
Vēlāk Gundega Cēbere bija LNMM gleznotāja Borisa Bērziņa kolekcijas glabātāja un kuratore izstādēm: “Boriss Bērziņš (1930-2002). Sudrabs / zelts” (2016, LNMM), “Tēlniekam Emīlam Melderim – 130” (2019, LNMM) u.c.
Gundega Cēbere bijusi starptautisko tēlniecības izstāžu “Tēlniecības kvadriennāle Rīga” kuratore, rīkotāja, sadarbībā ar mākslas zinātniecēm Rutu Čaupovu, Astrīdu Roguli, Andu Treiju, tēlniekiem Aivaru Gulbi, Ojāru Feldbergu, Igoru Dobičinu u.c.
Gundega Cēbere veido publikācijas par vizuālās mākslas autoriem, norisēm, problēmām kopš 1972. gada. Mākslas zinātnieces publikācijas bijušas žurnālos “Skola un Ģimene”, “Zvaigzne”, laikrakstos – “Literatūra un Māksla”, “Dzimtenes Balss”, “Rīgas Balss”, “Padomju Jaunatne”, “Sovetskaja Latvija”, kā arī veidojusi sižetus Latvijas Radio no 1977. gada.
Gundega Cēbere sastādījusi izdevumus par tēlnieci Artu Dumpi (1985, “Liesma”), tēlnieku Aivaru Gulbi (1989, “Liesma”), par māksliniekiem: “Laris Strunke” (“Neputns”, 2004), “Leonīds Āriņš. Glezniecība, zīmējumi, dienasgrāmatas” (“Neputns”, 2006), “Jānis Skučs” (“Neputns”, 2009), Herbertu Siliņu (2012).
Latvijas Mākslinieku savienības biedre Gundega Cēbere ir kopš 1984. gada un tika uzņemta ar mākslas zinātnieču Rutas Čaupovas, Laimas Reihmanes, tēlnieka Aivara Gulbja rekomendācijām, LPSR KM ministra vietnieka, arhitekta Ilgvara Batraga (1943-2020) parakstītu raksturojumu, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas priekšsēdētājas Laimas Reihmanes izsniegtu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 4/42. PSRS MS LMS valdes lēmumu apstiprināja ar vecākās inspektores S.Ivanovas parakstu (1986).
Kā rakstīja laikrakstā “Literatūra un Māksla”: “Mākslas zinātnieku sekcija par biedriem uzaicināja: Gundegu Cēberi, mākslas zinātnieci, LPSR Kultūras ministrijas Muzeju, tēlotājas mākslas un pieminekļu aizsardzības pārvaldes inspektori, Imantu Lancmani, Rundāles pils muzeja direktoru, mākslas zinātnieku un vēsturnieku, Pēteri Zelli, Valsts mākslas akadēmijas estētikas un mākslas zinātnes katedras vadītāju, filozofijas, estētikas un mākslas speciālistu, Zigurdu Konstantu, LPSR Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūta laboratorijas vadītāju un mākslas zinātnieku. Sekcija par biedriem uzņēma arī Jāni Borgu, aktīvu mākslas zinātnieku un kritiķi, žurnāla “Māksla” māksliniecisko redaktoru” (Literatūra un Māksla, Nr.25 (22.06.1984)).
Nozīmīga bija Gundegas Cēberes dalība KM komisijā “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” (2022; kopā ar Kultūras ministrijas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvjiem, LMS prezidentu Igoru Dobičinu, mākslas zinātnieci Rutu Čaupovu). Komisijas uzdevums bija demontējamo pieminekļu mākslinieciskās vērtības un autorības noteikšana.
Juris Mauriņš “Klauns”, bronza, 54x26x24 cm, 1975, LMS muzejs