Valdis Celms no 1951. gada mācījās Rīgas 45.septiņgadīgajā skolā, pēc septītās klases beigšanas Rīgas 2.vidusskolā (tag. Rīgas Valsts 2. ģimnāzija) un no 1957.-1961.gadam mācījās bij. Rīgas Celtniecības tehnikumā (tag. Rīgas Celtniecības koledža). Pēc mācībām tehnikumā Valdis Celms strādāja par tehniķi konstruktoru bij. LPSR Papīra un Kokapstrādāšanas rūpniecības ministrijas Speciālajā konstruēšanas un tehnoloģijas birojā.
Pēc obligātā dienesta PSRS Bruņotajos spēkos, no 1965. gada Valdis Celms studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnozare). LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļas pedagogi tolaik bija: tēlnieki Tālivaldis Gaumigs (1930-2016; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1961-2016, vadītājs 1964-2016) un veidošanas pasniedzējs Arvīds Drīzulis (1934-2019; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1965-2018), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; LMA pedagogs 1968-2013), arhitekti Oļģerts Ostenbergs (1925-2012; LMA pedagogs no 1976), Ivars Bumbiers (1932-2020; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1970-1986), grafiķis Aleksandrs Dembo (1931-1999; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1964-1999), mākslas zinātnieks, dizaina teorētiķis Herberts Dubins (1919-1993; LMA pedagogs 1958-1987), LMA Rūpnieciskās mākslas katedras konsultants bija Latvijas dizaina vecmeistars Ādolfs Irbīte (1910-1983) u.c.
Valdis Celms LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļu absolvēja 1970. gadā ar teicamu vērtējumu par diplomdarbu “Redzes kabinets” jeb “Psihofizioloģiskās laboratorijas iekārta cilvēka reakcijas pārbaudēm pēc redzes signāliem” (makets 110x160x30 cm, planšete 50×70 cm). Līdzās Valdim Celmam LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļu ar teicamu vērtējumu absolvēja Andrejs Sirmais par darbu “Dekoratīvais gaismas ķermenis Jūrmalas viesnīcai”, Tatjana Seveiko par darbu “Rotu komplekts”, absolventu vidū bija arī nākamais dizainers Andrejs Palka, Lietuvas tēlnieks Roberts Antinis, kas absolvēja LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļu ar darbu “Dekors Elektronikas institūta priekšlaukumam Kauņā” u.c.
Studējot LMA, Valdis Celms sāka strādāt bij. uzņēmuma “Sojuzbithim” / “Latbithim” Speciālajā ķimizācijas konstruktoru birojā (SĶKB) par mākslinieku konstruktoru (1968-1975). SĶKB kopš 1965. gada galvenais mākslinieks, lietišķās grafikas brigādes vadītājs bija arhitekts Atis Kļaviņš (1938-2019), kas darbam birojā pieaicināja māksliniekus: Edīti Gornovu-Rasmusenu, Uldi Razumu (1944-2019) u.c. Valdis Celms, darbojoties SĶKB, bija izstrādājis preču iepakojuma metus, izmantojot tolaik aktuālos un pieprasītos polimēru materiālus, kā arī bija rūpnieciskā dizaina brigādes vadītājs (1973-1975). Valdis Celms izstrādāja metu objektam “Radioteleskopiskā antena” polistirola materiālā (1971, M 1:50, h-60cm).
Pēc LMA absolvēšanas Valdis Celms bija LMA Mākslinieciskās konstruēšanas vakara kursu pedagogs. Tolaik LMA Mākslinieciskās konstruēšanas vakara kursu pedagogi bija: dizainers Tālivaldis Gaumigs, arhitekts, LMA docents Oļģerts Ostenbergs, LMA vecākais pasniedzējs, arhitekts Ivars Bumbiers un dizainers Alnis Mitris (LMA kursu pedagogs no 1975), lekcijas bionikā lasīja biologs Māris Kundziņš (1936-2018), tehniskajā estētikā – Edīte Bērziņa. Stilu mācības pedagoģe bija arhitekte, gleznotāja Maija Elizabete Meņģele. No 1975.-1977. gadam Valdis Celms bija LMA Rūpnieciskās mākslas katedras lektors.
1999. gadā Valdis Celms ieguva humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslas (LMA).
Valdis Celms darbojās MF Dekoratīvās mākslas kombinātā no 1977.-1979. gadam, sadarbībā ar kuru tapa: gaismas panno “Dziesma” (nakts bāram bij. viesnīcā “Latvija”), dekoratīvs vides objekts “Pozitrons” (bij. elektronikas rūpnīca “Promprilad”, Ivanofrankivska, Ukraina) u.c. No 1979. gada Valdis Celms strādāja bij. uzņemumā “Latvijas reklāmas kooperācija”.
Valda Celma plakāti tika tiražēti izdevniecībā “Avots” (20.gs. 80.g.).
Mākslinieks piedalās izstādēs no 1970. gada. Piedalījies 8. Republikāniskajā jauno mākslinieku izstādē (1970, bij. Latvijas PSR Aizrobežu mākslas muzejs, LNMM), 3. Dizaina izstādē (1971, Republikāniskā zinātnes un tehnikas propagandas institūta izstāžu zāle, bij. Rīgas 17. jūnija laukums 6, tag. Rīgas Doma laukums, LNMM), 3. Republikāniskajā plakātu izstādē (1971, “Mākslinieku nams”), izstādē “Pieskārieni. Unikālais dizains. Kinētika. Fotomontāža. Plakāts” (2013, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, LNMM). 2021. gadā Valdis Celms tika nominēts vizuālās mākslas “Purvīša balvai 2021” par darbiem “Pozitrons” un “Dzīvības ritmi”, kas bija eksponēti Rīgas Starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē “Riboca2” (2020).
Valdis Celms rīkojis personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Valda Celma, Anduļa Krūmiņa, Artūra Riņķa darbu izstāde” (1978, Rīgas Sv.Pētera baznīca), “Kinētikas Arheoloģija” (2016, Rīgas Mākslas telpa, kopā ar Ievu Alksni).
Valdis Celms bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1971. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1972. gada un uzņemts ar gleznotāja Valda Dišlera (1922-2011), grafiķa Aleksandra Dembo, tēlnieka Tālivalža Gaumiga rekomendācijām, “Sojuzbithim” / “Latbithim” SĶKB vadītāja p.i. G.Spēlmaņa parakstītu raksturojumu, LMS Dizaina grupas priekšsēdētāja Ādolfa Irbītes izsniegtu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 1/28. Valdis Celms bija apstiprināts par LPSR Mākslas fonda (MF) dizaina mākslas padomes priekšsēdētāju (1974), MF kombināta “Māksla” mākslas padomē (1975, kopā ar grafiķiem Georgu Smelteru (1942-2014), Osvaldu Dinvieti (1929-2016), arhitektu Jāni Pipuru (1939-2013), gleznotāju Bruno Aidi (1913-1994)), MF izstāžu pieņemšanas komisijā (1984), kā arī tika nozīmēts darbam LPSR Ministru padomes Valsts plāna “Starpnozaru tehniskās estētikas padomē” (1978).
Valdis Celms bijis ievēlēts LMS pārvaldes struktūrās – LMS valdē (1982), LMS Revīzijas komisijā (1977), nozīmēts izstāžu projekta “Mākslas dienas 1984” komisijā, izstādes “Daba. Vide. Cilvēks” sagatavošanas komisijā, LMS jauno mākslas zinātnieku darbu vērtēšanas komisijā (1978) u.c.
LMS izvirzīja Valdi Celmu piedalīties semināros “Dizains – Kuldīgā” (1983), kas bija starptautiski atpazīstams, profesionālu, populāru domu un ideju apmaiņas vieta, kurā piedalījās dažādu mākslas jomu un veidu Latvijas radošie speciālisti. Darbam semināros tika pieaicināti dizaina teorētiķi – mākslas zinātnieki: Vladimirs Aronovs (1941-2022; Krievija), Velga Opule, Herberts Dubins (1919-1993), Jāzeps Kukulis-Baltinavietis, dizaineri Helēna Medne, Vitālijs Jermolajevs, Igors Bočarņikovs, Dzintars Lemhens (1945-2007), rūpnieciskā dizaina speciālisti – Gunārs Glūdiņš (1939-2020), Ilmārs Krūss (1932-2014), Aivars Krūklis, “Dizaina centra” pārstāvis Jānis Ancītis, arhitekts Arno Heinrihsons, Jānis Lejnieks, Edgars Krūmiņš (1952-1991), Gunārs Lūsis-Grīnbergs (1932-2015), tekstilmākslinieki – Anna Mētra, Pēteris Sidars, Inese Jakobi, karikatūrists Romans Vitkovskis, reklāmiste Ļ.Zžonova, kinētiķis Artūrs Riņķis, jaunie mākslinieki – Gunta Celma (V.Celma dzīvesbiedre), Inga Suta, Uģis Piešiņš un citi, kā arī Lietuvas PSR Mākslinieku savienības uzskatāmās aģitācijas un dizaina komisijas priekšsēdētāja Vida Zamalīte, mākslinieks Vilis Pronas u.c. profesionāli speciālisti no Lietuvas. Seminārs veicināja arī sadarbības līguma noslēgšanu starp Kuldīgas pašvaldību un LMS (1981). Seminārus “Dizains – Kuldīgā” sākotnēji no 1977.-1983. gadam organizēja mākslinieks, dizainers Mintauts Lācis, kurš centās atjaunot, uzturēt un izkopt pilsētvides dizaina tradīcijas – izstrādājis ielu apzīmējumu un grafisko zīmju metus (1978-1979).
No 1997.-2008. gadam Valdis Celms bija Latvijas Kara muzeja galvenais mākslinieks. Strādājis arī kā pasniedzējs Rīgas Tehniskajā universitātē, MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā u.c.
Valdis Celms devis būtisku ieguldījumu latviešu tradicionālo rakstu zīmju pētniecībā, publicējis teorētiskos pētījumus par zīmju kultūru un izdotas grāmatas “Latvju raksts un zīmes” (Folkloras informācijas centrs, 2008), “Baltu dievestības pamati” ( “Lauku avīze”, 2016).
Mākslinieks veidojis vizuālo noformējumu svētku norisēm un aktīvi iesaistījies pilsētvides un interjera projektu izstrādāšanā. Piedalījies “Mākslas dienu” akcijās Doma laukumā Rīgā (1983), 25. Vispārējo latviešu Dziesmu un 15. Deju svētku mākslinieciskās koncepcijas veidošanā (2013), bijis Latvijā notikušo Starptautisko folkloras festivālu “Baltica” galvenais mākslinieks, kā arī festivāla logo un karoga dizaina autors.
Valdis Celms ir arī pazīstamo robežzīmju “Rīga” meta autors (265x1339x140 cm, balts krāsots metāls, 1980, Valsts nozīmes mākslas piemineklis “Dizaina objekts robežzīme RĪGA (4)”, 2015). Zīmes šobrīd ir izvietotas 4 vietās: Rīga, Ziepniekkalna iela 68 (pie autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža); Mārupes nov., Babītes pag. (pie autoceļa A10 Rīga-Ventspils); Salaspils nov., Salaspils pag. (pie autoceļa A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža); Ropažu nov., Garkalnes pag., Berģi, “Augšvimbas” (pie autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža).
Valdis Celms 2014. gadā tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru un iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri, mākslinieks saņēmis arī Ministru kabineta balvu par ieguldījumu Latvijas mākslas un dizaina attīstībā.
Valda Celma darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Okupācijas muzejā, Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Latvijas Sporta muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
Valdis Celms “Tautasdziesmas maratons”, kartons, tempera, kolāža, 91×90,5 cm, 1988, LMS muzejs