Agnese Krastenberga dzimusi radošā ģimenē, mākslinieces māte – gleznotāja Edīte Krastenberga (1929-2016) un tēvs – gleznotājs, restaurators Ļevs Rešetovs. Māksliniece savus radošos talantus profesionāli attīstījusi ne tikai vizuālajā mākslā, bet arī akadēmiskajā mūzikā.
Agnese Krastenberga no 1961. līdz 1969. gadam mācījās Pļaviņu vidusskolā un Pļaviņu bērnu mūzikas skolas, apgūstot klavierspēli pie pedagoģes P.Lēpes.
Agnese Krastenberga pēc 8.klases, no 1969.-1973. gadam turpināja izglītību Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā pie pedagoģes Maijas Saivas (1924-2006). Pēc Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas absolvēšanas Agnese Krastenberga strādājusi par koncertmeistari Pāvela Jurjāna mūzikas skolā (1973-1976), no 1976.gada bijusi Klavieru nodaļas pedagoģe Stučkas bērnu mūzikas skolā (tag. P.Barisona Aizkraukles Mūzikas skolā).
Agnese Krastenberga no 1977. līdz 1985. gadam studējusi Latvijas Valsts konservatorijā (LVK, tag. JVLMA, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), kuras rektors tolaik bija diriģents Imants Kokars (1921-2011; JVLMA pedagogs 1963-2000, rektors 1977- 1990). Agnese Krastenberga studēja profesora Māra Švinkas klavieru klasē, studējusi pie prof. Valda Janča (1934-2014), Kameransambļa katedrā un Koncertmeistaru katedrā (1979–1991, kopš 2002.g. JVLMA Kameransambļa un klavierpavadījuma katedra) studējusi pie doc. Maijas Saivas un doc. Dagnijas Gailītes, u.c. Studiju laikā Agnese Krastenberga turpināja darbu kā klavieru nodaļas pedagoģe Stučkas bērnu mūzikas skolā (1977-1982).
Pēc JVLMA absolvēšanas Agnese Krastenberga turpināja pedagoģisko darbu – no 1985. līdz 1988. gadam bija klavieru nodaļas vadītāja un pedagoģe Jāņa Ozoliņa Jelgavas Mūzikas vidusskolā (Jegavas Mūzikas vidusskola). Jelgavas Mūzikas vidusskolas vēsturē pedagogi bija mūziķi: Jūlijs Grūtups (1908-1981), Valdis Miezītis, Gunārs Ordelovskis (1927-1990), Jānis Krūskops, Vilmārs Vasulis, Georgs Sniķeris, Arnis Eizenbergs, Kārlis Venckus, Gunta Micāne, Valentīna Butāne, Velta Rieksta, Silvija Līce, Ārija Melngaile, Ērika Židele, Felicita Šnē, Romāns Šnē u.c.
Agnese Krastenberga nolēma papildināt zināšanas vizuālajā mākslā un 1988. gadā uzsāka studijas T.Zaļkalna Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā (LMA, Latvijas Mākslas akadēmija, nodaļa šobrīd nepastāv). LMA Pedagoģijas nodaļas pedagogi tolaik bija: grafiķi Valdis Villerušs (LMA Pedagoģijas nodaļas pedagogs no 1970), Dainis Rožkalns (1928-2018; LMA pedagogs 1976-2000), gleznotāji Dagmāra Villeruša (LMA Pedagoģijas nodaļas pedagoģe), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA rektors 1988-1997, Glezniecības katedrā pedagogs 1962-1997), Juris Jurjāns (1944-2023; LMA Pedagoģijas katedras pedagogs 1988-1992), Jānis Zemītis (1940-2008; LMA pedagogs no 1981, Glezniecības katedras vadītājs 1993-1998), Ivars Heinrihsons (LMA Pedagoģijas katedras pedagogs 1973-1992), Arvīds Būmanis (1942-2000; LMA zīmēšanas pedagogs 1972-1999), Īra Rozentāle (LMA pedagoģe 1992-1994) u.c., konsultēja gleznotājas Helēna Heinrihsone, Inta Celmiņa.
Studējot LMA Agnese Krastenberga turpināja darbu kā klavieru nodaļas pedagoģe un klavieru nodaļas vadītāja (1988-2002) Rīgas 5. mūzikas skolā (tag. Juglas Mūzikas skola).
Agnese Krastenberga absolvēja LMA Pedagoģijas nodaļu 1993. gadā ar diplomdarbu gleznu “Mēģinājums”, diplomdarba vadītājs Juris Jurjāns, un teorētisko darbu “Pļaviņu apkārtnes mākslinieki”, vadītāja, mākslas zinātniece Ingrīda Burāne. Līdzās Agnesei Krastenberga LMA Pedagoģijas nodaļu absolvēja Jānis Galzons (ar diplomdarbu – gleznu ciklu “Torss”, teorētisko darbu – “Idejas arheoloģija”, vadītājs Ivars Heinrihsons), Aivars Kleins, Daiga Kalēja-Gasparoviča, Agita Ansule, Ludmila Pereca, Ieva Vītola-Linkvista, Igors Bernāts u.c.
No 1995.-1997. gadam Agnese Krastenberga apmeklēja gleznotāja Laimdota Mūrnieka (1922-2011; Glezniecības studijas vadītājs 1958-2007, Elizabetes iela 57, Rīga) vadīto profesionālo mākslinieku glezniecības studiju (bij. LMS Glezniecības studiju). Studijā figurālos modeļus gleznoja mākslinieki: Rūdolfs Pinnis (1902-1992), Felicita Pauļuka (1925-2014), Jāzeps Pīgoznis (1934-2014), Aleksandrs Stankevičs (1932-2015), Boriss Bērziņš (1930-2002), Ērika Romane (1920-2002), Laimdonis Grasmanis (1916-1970), Juris un Andrejs Ģērmaņi, Māra Rikmane, Lilita Upeniece, Olita Gulbe, Ināra Pēda, Mārīte Jansone, Biruta Magone, Laimdota Junkara, Biruta Baumane (1922–2017), Oļģerts Jaunarājs (1907 – 2003), Jānis Kalnmalis (1939-2023) u.c.
Izstādēs Agnese Krastenberga piedalās kopš 1994. gada, pirmās izstādes – kursabiedru grupas “Sensus” izstāde (1994, Aizkraukles un Jūrmalas Mūzikas skolās) un studiju biedru grupas “rīts..vakars..rīts” izstādes (1996, bij. Majoru kultūras nams, tag. Jūrmalas Kultūras centrs, Jūrmala; 1997, tag. Ogres Vēstures un mākslas muzejs).
Mākslinieces darbi bijuši eksponēti izstādēs: “Lielā vasaras izstāde 2005” (2005, galerija “Mans’s”, Jēkabpils), latviešu gleznotāju ziedu izstādē (2006, Reiterna nams, Rīga), LMS rīkotajās izstādēs “Rudens 2007. Kas notiek Latvijas mākslā?” (2007, Latvijas Pasta ēka, Rīga), “Rudens 080808, es esmu gruzīns!” (2008, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs, LMS galerija) un “Mākslas dienas 2009. Pašportrets” (2009, LMS galerija). Gleznotāja piedalījusies plenēra “Sēlijas palete” mākslinieku grupas izstādē (2010, Skrīveru kultūras centrs), 1. starptautiskajā mākslas biennālē “Marina 2017” (2017, Jūrmalas pilsētas muzejs), izstādē “Ziemas stāsti” (2018, Rīgas Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”), izstādē “Daugava” (2019, Rīgas Latviešu biedrības Baltā zāle), Jaunjelgavas plenēra dalībnieku izstādē “Karstās dienas Jaunjelgavā” (2021, Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs, Jelgava), Jelgavas Mākslinieku biedrības izstādē “Tonis” (2024, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs).
Agnese Krastenberga rīkojusi personālizstādes un koncertejusi koncertzālē “Ave Sol” (1994, 1996, 1997, 1999, 2001, bij. Rīgas Svētā Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca), Pļaviņu Mūzikas skolā (2007), Juglas Mūzikas skolā (2009), P.Barisona Aizkraukles Mūzikas skolā (2010), Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skolā (2011), grāmatu namā “Valters un Rapa” (2016, Rīga), galerijā “Ilgais ceļš” (2011 – “Gaismā un vējā”; 2014 – “Ziedēšana un horizonti”; 2016 – “Mani plenēri-veltījums māmiņai”, Rīga), Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Imanta” (2017), Pļaviņu kultūras centrā (2012 – “Pārdomu mirkļi”; 2021 – “Mājup”) u.c.
Māksliniece rīkojusi kopīgas izstādes ar māti, gleznotāju Edīti Krastenbergu galerijā “Mans’s” (1996, 1997, Jēkabpils), izstādi “Gaismu piesaucot” (2022, Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs, Jelgava), “…ar cerībām uz gaismu, ko radām…” (2023, Tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālā māja “Galdiņi”, Bebru pagasts, Aizkraukles novads).
Agnese Krastenberga ir aktīva plenēru dalībniece. Gleznotāja piedalījusies mākslinieku biedrības “Sidegunde” rīkotajā Mālpils plenērā (2007), starptautiskajā zīmētāju un gleznotāju plenērā “Liepājas marīna” (2009, 2010, 2012, 2016, 2017 (laureāte), 2018, 2020), “Sēlijas plenērā” (2008, 2007, 2010, 2017 – Pļaviņās; 2020 – Viesītē), starptautiskajā glezniecības plenērā “Laisma” Rēķu kalnā (2016).
Agnese Krastenberga aktīvi koncertējusi solo un dažādos kameransambļa sastāvos, sniegusi koncertus bij. LPSR Mākslas darbinieku namā “Ave Sol” koncertzālē, Latviešu biedrības Zelta zālē (2017, “Klaviermūzikas pēcpusdiena” – Māra Švinkas un audzēkņu Jana Bārtula, Inese Circina, Lilita Dunska, Ilze Dzērve un Jānis Matulis, Astra Graudiņa, Laila Plakane, Ingrīda Reinholde, Ieva Šmite, Vita Švinka, Antra un Normunds Vīksnes, Māris Žagars koncertā) u.c.
Latvijas Mākslinieku savienības biedre Agnese Krastenberga ir kopš 2006. gada un tika uzņemta ar mākslinieku, grafiķu Daiņa Rožkalna, Dzidras Ezergailes (1926-2013), gleznotāju Andreja Ģērmaņa, un Edmunda Lūča (1959-2017) rekomendācijām un LMS valdes priekšsēdētāja, interjera dizainera Mārtiņa Heimrāta lēmumu.
Agneses Krastenbergas darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, Austrijā.

Agnese Krastenberga, LMA diplomdarbs “Mēģinājums”, audekls, eļļa, 167x120cm, 1993, LMS Muzeja arhīvs, foto, 10x7cm