18. septembrī Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sveic jubilejā gleznotāju, pedagoģi Silviju Brigitu Meškoni!

Pēc Jelgavas vidusskolas beigšanas 1960. gadā Silvija Brigita Meškone strādāja LPSR Vēstures muzejā (Latvijas Nacionālais vēstures muzejs) kā zāles uzraudze (1963-1964) un interesējās par franču gleznotāja Pola Sezana (1839-1906) radīto glezniecības teoriju un sistēmu. Silvija Brigita Meškone līdzās vidusskolas beidzējām, nākamajām gleznotājām Birutai Dellei un Marinai Ainbinderei pulcējās bij. kafejnīcā t.s. “Kaza” (kafejnīca “Sputņik” Vaļņu iela 10, Rīga), kurā sastapa gleznotājus Maiju Tabaku, Bruno Vasiļevski (1939-1990), Leonīdu Mauriņu (1943-2012), režisori Māru Ķimeli, rakstnieku Juri Zvirgzdiņu, ansambļa “Rīgas Pantomīma” mīmus Modri Tenisonu (1945-2020), Ansi Rūtentālu (1949-2000), Eiženu Valpēteru u.c. Jaunieti apbūra brīvo, atklāto sarunu un diskusiju iespēja, kas 20.gs. 60.-80.gadu radošajai jaunatnei paplašināja izpratni par viedokļu daudzveidību, pasaules notikumu redzesloku un sekmēja domas kultūras veidošanos un izaugsmi.

 Silvija Brigita Meškone, etniskā lietuviete, “Kazas” sarunās guva pārliecību par LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA, Latvijas Mākslas akadēmija) konservatīvu apmācības metodi, iestājās un no 1964. līdz 1969. gadam studēja Lietuvas PSR Valsts Mākslas institūta Mākslas pedagoģijas fakultātes Glezniecības nodaļā (tag. Viļņas Mākslas akadēmija, VMA) pie gleznotājiem Aļģirda Petruļa ((1915-2010), VMA profesors kopš 1968), Vinsenta Geča ((1931-2020), VMA prorektors 1969-1974, rektors 1974-1988), Silvestra Džiaukšta ((1928-2022), VMA Gleznošanas pedagogs 1962-1972), Jona Švaža ((1928-1979), VMA Gleznošanas pedagogs 1953-1976, profesors no 1965). Silvija Brigita Meškone absolvēja VMA ar teicamu vērtējumu par diplomdarbu “Airētāji” (audekls, eļļa, 130×150 cm), vadītājs Jonas Švažas. Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās Silvijai Brigitai Meškonei tika piešķirts par darbu “Mana paaudze glezniecībā (20.gs. 70.-tie un 80.-tie gadi)” (LMA, 1999).

Pēc VMA absolvēšanas Silvija Brigita Meškone strādāja bij. Apvienoto saimniecības preču veikalā (Tirdzniecības pārvalde) par mākslinieci-dekoratori (1969-1971).

Silvija Brigita Meškone izstādēs piedalās kopš 1969. gada. Mākslinieces darbi bijuši eksponēti Viļņas Jauno mākslinieku izstādē (1969), Lietuvas mākslinieku izstādēs (bij. Viļņas Mākslas muzejs, 1972, 1985 (Jona Švaža atcerei)), Jelgavas Jauno mākslinieku izstādē (1971), LPSR Jauno mākslinieku izstādēs (1971, 1973, Cēsis; 1977, Ščecina, Polija), Jelgavas mākslinieku grupas izstādē (1972-1980), Republikas marīnistu grupas izstādē (1972, 1973), Republikāniskās tēlotājmākslas izstādē (“Darba cilvēks tēlotājmākslā”, 1973, 1976), Latvijas mākslinieku propogandas un komerciālās izstādēs (Bulgārija, 1981, 1984, Francija, 1990, ASV, galerija “Astra”, 1990-1993), “Brēmene-Rīga” (simpozijs, izstāde “Zvārtavas pilī”, galerija “Daugava”, 2005), “Sieviete ainavā” (kopā ar gleznotājām Anitu Melderi un Gunu Millersoni, “Mūsdienu mākslas un kultūras mantojuma centrā “Sinagoga”, Sabile, 2006), “Mākslas meistari pavasarim un rudenim” (Dailes teātris, 2001-2006, rīkoja “Radošo senioru nams”, kuratore Helēna Medne).

LMS biedru Silvijas Brigitas Meškones, Borisa Bērziņa (1930-2002), Leonīda Āriņa (1907-1991), Miervalda Poļa darbi tika iekļauti nozīmīgās izstādēs, kurās eksponēja LMS muzeja darbus: “-70.gadi-lietas un cilvēki-gleznas” (LMS galerija, 1998, kuratore Inese Baranovska), “Laikmeta liecinieki” (LNMM, 2002, izstādes un kataloga koncepcijas autores Sandra Krastiņa un Inese Baranovska, mākslinieks Juris Petraškevičs), “Glezniecība Latvijā 1950.-1990. no Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijas” (“Rīgas mākslas telpa”, kuratore Inga Šteimane, 2010) u.c. Silvija Brigita Meškone piedalījusies LMS rīkotajās gadskārtējās izstādēs “Mākslas dienas” (1972-1991, 2002, 2004 (LNMM “Arsenāls”, kuratori Helēna un Vilnis Heinrihsoni), 2009 (“Portrets”, LMS galerija, kuratore Aija Zariņa)), izstādēs “Rudens” (1973, 1976, 2006 (Dzelzceļa muzejs), “08.08.08. Es esmu gruzīns” (Dzelzceļa muzejs, 2008, kurators Normunds Pucis)). Nozīmīgi jāvērtē Silvijas Brigitas Meškones dalība Viļņas glezniecības triennālē (1978, 1981, 1987, Viļņas Mākslas muzejs, Lietuva), konkursizstādēs – galerijas “Asūna” konkursa izstādē “Gada glezna” (1995, vadītāja Agija Sūna), “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā” (nominācija 2018, izstāde Bauskas muzejā).

Silvija Brigita Meškone rīkojusi personālizstādes: “Gleznas” (bij. Bulduru sovhoztehnikums, 1978, “Mākslas dienas”), “Silvija Meškone. Gleznas” (“Mākslinieku nams”, 1984, katalogs; 1984), “Silvijas Meškones gleznu izstāde” (LPSR ZA Organiskās sintēzes institūts, 1985), “Silvija Meškone. Gleznas” (Ogres vēstures un mākslas muzejs, 1987), “Ceļojumu piezīmes” (Talsu novadpētniecības un mākslas muzejs, 1988), “ĻR Valsts gadadienai veltīta izstāde” (kopā ar grafiķi Neli Zirnīti, bij. “Mākslas darbinieku nams”, 1988), “Silvija Meškone. Gleznas” (galerija “Daugava”, Jāņa sēta, 1996), personālizstādes Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā (2001, 2010), “Silvija Meškone. Gleznas” (bij. galerija “Rubīns”, 2002, “Mākslas dienas 2002”), “Starp debesīm un zemi. Zīmējumi” (galerija “Bastejs”, 2006), “Krāsa. Telpa. Laiks” (galerija “Pegazs”, 2009), “Silvija Meškone. Gleznas” (Talsu muzejs, 2009, kuratore Guna Millersone), “No Bētlemes līdz Antarktīdai” (Jūrmalas muzejs, 2017).

Būtiska loma mākslinieces daiļradē ir dalībai simpozijos un plenēros. Pirmais glezniecības plenērs Latvijā “Plenērs 75” notika Daugavpilī, J.Rudzutaka lokomotīvju remonta rūpnīcas strādnieku atpūtas bāzē, kurā kopā ar daugavpiliešiem piedalījās arī mākslinieki no Jelgavas un Liepājas. “Plenērs 76” notika Lielaucē, tur strādāja 18 mākslinieki no Jelgavas, Daugavpils un Liepājas, kā arī pārstāvji no Maskavas, Šauļiem un Rīgas. Noslēgumā izstāde notika Jelgavā, Lauksaimniecības akadēmijas (tag. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) telpās, kur piedalījās gleznotāji Silvija Brigita Meškone, Inta Dobrāja (1940-2020), Ritma Zikmane, Dzintra Zvejniece (1939-2002), Andrejs Zvejnieks (1939-2018), Uģis Auziņš, Gunārs Ezernieks (1932-2019).

Silvija Brigita Meškone ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1973. gada, un uzņemta ar gleznotāju Edvīna Kalnenieka, Lolitas Zikmanes, Māras Kažociņas (1936-1992), LMS Jelgavas nodaļas vadītāja, gleznotāja, grafiķa Gunta Strupuļa (1933-1974) rekomendācijām un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu.

Māksliniece pedagoģes karjeru uzsāka 1972.-1973. gados, kad Jelgavas Kultūras namā uzņēmās vadīt gleznošanas studiju, un vadīja arī bij. Jelgavas Pionieru nama zīmēšanas pulciņu (1975-1976). No 1998. līdz 2013. gadam māksliniece bija Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes (RTU AF) Tēlotājmākslas katedras pedagoģe. Silvija Brigita Meškone bija RTU AF Tēlotājmākslas katedras vadītāja p.i. un vadītāja (2002-2007), kā arī zīmēšanas, gleznošanas, skulptūras, grāmatu grafikas, plakāta mākslas izglītības programmu lektore. S.B.Meškones audzēkņi bijuši šobrīd praktizējošie arhitekti un arhitektūras teorētiķi: Pēteris Bajārs, Ilze Mekša, Valdis Onkelis, Zane Tetere, Vents Vīnbergs, Elīna Rožlapa, Evelīna Ozola, Toms Kokins, Viktors Valgums, Uldis Bērziņš u.c.

Silvija Brigita Meškone bija Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra scenogrāfe dekoratore (1978), un teātrī tolaik kā aktrise līdz 1987. gadam darbojās arī mākslas zinātniece Astrīda Valtere (1947-2017).

1984. gadā LPSR Mākslas fonda Izstāžu daļa izdeva Silvijas Brigitas Meškones izstādes “Mākslinieku namā” katalogu (sastādīja Karīna Kropa), kā arī pati māksliniece veidojusi katalogu “Silvija Meškone. Gleznas” (2011).

Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), citos muzejos un privātkolekcijās Francijā, Itālijā, Japānā un citās valstīs.

Silvija Meškone “Pašportrets”, 1980, audekls, eļļa, 100×73 cm, LMS muzejs