Šoruden viens no retajiem glezniecības meistariem, kas joprojām radoši strādā – Vladimirs Kozins atzīmē 100 gadu jubileju! Vecmeistara – gleznotāja Vladimira Kozina daiļrade veidojusies latviešu, baltkrievu un ebreju kultūru saplūsmē, darbos mākslinieks pasauli atveido nosvērti, apcerīgi, gleznotos tēlus ietverot līdzsvarotās, tonālās kompozīcijās. Liela nozīme mākslinieka daiļradē ir jaunībā apmeklētajām veidošanas nodarbībām, kur gūtās prasmes vēlāk glezniecības kompozīcijām piešķīra plašākā dimensijā tvertu viengabalainību un stabilitāti. Sākot no 20.gs.vidus V.Kozins ir bijis līdzās un radoši pats darbojies Latvijas mākslas procesos kopā ar daudzām personībām, gleznotājiem: Leo Svempu, Oto Skulmi, Džemmu Skulmi, Ģedertu Eliasu, Jāni Pauļuku, Maiju Tabaku, Leonīdu Mauriņu, Juri Jurjānu, Aiju Zariņu, Ivaru Heinrihsonu, Helēnu Heinrihsoni, Birutu Delli u.c., kuri veidojuši mūsu glezniecības kopainu. Vladimirs Kozins piedalījies izstādēs Latvijā, Vācijā, Japānā, Krievijā, Uzbekistānā u.c.
Gleznotājs, pedagogs Vladimirs Kozins dzimis 1922. gada 17. septembrī Gomeļas guberņā (šobrīd Brjanskas apgabals), Starodubas rajona Ļevenkas sādžā, Krievijā. Kozinu ģimenei pārceļoties uz Bežicas pilsētu Brjanskas apgabalā, Vladimiram Kozinam bija iespēja apmeklēt Bežicas Pionieru pils veidošanas pulciņu, kuru vadīja Zinaida Meijere. Pulciņā pasniedzējas vadībā, veidojot žanriskas figūriņas, kas tika eksponētas TSSI (Tautas saimniecības sasniegumu izstāde), Maskavā, Vladimirs Kozins guva pārliecību turpināt mākslas izglītību. Pirmo māksliniecisko izglītību viņš ieguva Vitebskas Mākslas vidusskolas Glezniecības nodaļā (tag. Baltkrievijas Republika; mācījies no 1937.-1941.g.) pie mākslas pedagogiem, gleznotājiem: portretu un monumentālo darbu autora, baltkrieva Ivana Ahremčuka (1903-1971) un figurālo kompozīciju gleznotāja, ebreja Hanana Gutermana (1909-1943?).
Vladimirs Kozins piedalījies Otrajā pasaules karā, pēc dienesta PSRS bruņotajos spēkos iekļāvies Latvijas kultūrā. 1945. gadā Vladimirs Kozins iestājās Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Glezniecības nodaļā (tag. LMA Vizuālas mākslas nodaļa, Glezniecības apakšnozare). Vladimira Kozina LMA pedagogi bija: gleznotājs Oto Skulme ((1884-1967), Monumentālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs 1940-1941, 1944-1956, LMA rektors 1940-1941, 1944-1961); gleznotājs Ģederts Eliass ((1887-1975), LMA 1925-1953, LMA Stājglezniecības meistardarbnīcas vadītājs 1944-1953); gleznotājs Jānis Roberts Tillbergs ((1880-1972), LMA Figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs 1921-1932, LMA Portretu glezniecības darbnīcas vadītājs 1947-1957), gleznotājs Jānis Liepiņš ((1894-1964), LMA Glezniecības katedras pedagogs 1940-1950); gleznotājs Ārijs Skride ((1906-1987), LMA Glezniecības katedras pedagogs 1942-1964), Arvīds Egle ((1905-1977), LMA 1945-1977, Glezniecības katedras pedagogs 1945-1950) u.c.
Vladimirs Kozins LMA absolvēja 1949. gadā ar diplomdarbu “Ganāmpulki ceļā uz aizmuguri”, vadītājs – gleznotājs Ģederts Eliass. Diplomdarbā, kas tika veidots eļļas tehnikā uz audekla, 143×213 cm, Vladimirs Kozins ar humānu izpratni attēloja kara ikdienas ainu. Līdzās Vladimiram Kozinam 1949. gadā LMA absolvēja nākamie mākslinieki: pie gleznotāja Ģederta Eliasa absolvēja Maija Eliase (1924-1991) ar darbu “Ābolu novākšana”, Harijs Veldre (1927-1999) ar darbu “Ielu bruģētāji”, Milda Bīrīte (1909-1988) ar darbu “Mākslas akadēmijas bibliotēka”, pie pedagoga, gleznotāja Jāņa Liepiņa (1894-1964) ar diplomdarbu “Pionieri botānikas stundā” absolvēja Mārcis Avotiņš (1922-1975), Hermanis Doncovs (1916-2001) ar darbu “Ievēro pretinieku”, Lidija Auza (1914-1989) ar darbu “Baleta mēģinājumā”, Velta Ozola (1921-1985) – “Kokmateriālu sagatavošana”; pie Oto Skulmes (1884-1967) absolvēja Džemma Skulme (1925-2019) ar darbu “Dziesmu svētki”, Arturs Mucenieks (1912-1984) ar darbu “Fizkultūriešu svētki”, Oļģerts Egons Urbāns (1922-1977) ar darbu “Fizkultūriešu parāde Maskavā”. Nikolajs Karagodins (1922-2015) 1949. gadā no LMA izstājās.
Vladimirs Kozins bijis LMA ilggadējs pasniedzējs, kā mācībspēks viņš strādājis akadēmijā no 1949. gada līdz 1999. gadam. Pēc studijām mākslinieks tika uzaicināts kļūt par LMA Glezniecības katedras asistentu līdzās gleznotājiem: Raimondam Auniņam ((1907-1960), LMA Glezniecības katedras asistents 1947-1952) un Eduardam Vītolam ((1877-1954), LMA Glezniecības katedras asistents 1946-1954). 1953. gadā Vladimiru Kozinu apstiprināja par docentu un 1964. gadā par profesoru. Mākslinieks ilglaicīgi vadīja LMA Glezniecības un kompozīcijas katedru (1953-1989). V. Kozins kā tolerants pedagogs ir piedalījies vairāku latviešu gleznotāju paaudžu audzināšanā un radošā redzesloka paplašināšanā, devis ieguldījumu plenēra, reālistiskās glezniecības un tās krāsu redzējuma popularizēšanā LMA. Vladimira Kozina audzēkņi bijuši: Laimdots Mūrnieks (1937-2011), kas LMA absolvēja ar darbu “Spārnotais palīgs” (1953), Gunārs Mitrevics (1928-2007), absolvēja ar darbu ”Kuģu remonta rūpnīcā/Ostā” (1956), Aleksandrs Rodins (1922-2001) ar darbu “Uz medībām” (1956), Aleksejs Fjodorovs (1924-1997) ar darbu ”Sapūdējis labību” (1956), Edīte Krastenberga (1929-2016) “Uz pārceltuves” (1958), Vladislavs Rubulis “Rojas zvejnieki” (1982), Gunārs Hehts (1954-2005) ar darbu “Studenti pie zvejniekiem” (1983) u.c. Jāatzīmē, ka Vladimira Kozina audzēkņiem var piepulcināt Latvijas gleznotājus, kas bija studējuši LMA no 1953. gada. LMA pirmajos trīs kursos klusās dabas, portreta, figurālās kompozīcijas gleznošanas uzstādījumus studenti bija apguvuši arī pie pedagoga Vladimira Kozina.
Vladimirs Kozins ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1952. gada, un uzņemts ar LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja Arvīda Egles ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Leo Svempa lūgumu PSRS Mākslinieku savienībai (PSRS MS), ko apstiprināja ar PSRS MS orgkomitejas priekšsēdētāja, tēlnieka Matveja Maņizera (1891-1966) lēmumu. Iepriekš, 1949. gadā V. Kozins ar LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, scenogrāfa Artura Lapiņa (1911-1983) ieteikumu un PSRS MS orgkomitejas priekšsēdētāja, gleznotāja Aleksandra Gerasimova (1881-1963) lēmumu tika uzņemts par LMS biedra kandidātu.
Vladimirs Kozins bijis aktīvs mākslas procesos, darbojies kā LMS valdes loceklis un revīzijas komisijā (1964, 1968, 1977), bijis LMS Glezniecības sekcijas vadītājs, Mākslas fonda valdes priekšsēdētājs, kas veicinājis “Mākslinieku nama” (1960) tapšanu un celtniecību. Mākslinieks bijis LPSR Kultūras ministrijas mākslas darbu ekspertu komisijā (1965, 1968, 1970, 1972, 1976, 1977). LMS rīkoto “Mākslas dienu” (1960) laikā ticies ar skatītājiem savā darbnīcā Šarlotes ielā, līdzīgi kā to Rīgā darīja citi: darbnīcā Kalnciema ielā tēlniece Aleksandra Briede (1901-1992), darbnīcā Miera ielā gleznotājs Kārlis Melbārzdis (1902-1970), gleznotājs Kārlis Miesnieks darbnīcā Iecavas ielā, tēlnieks Kārlis Zemdega darbnīcā Astras ielā, gleznotājs Aleksandrs Zviedris darbnīcā bij. Gorkija ielā.
Pirmā izstāde, kurā ar diplomdarbā veidoto gleznu piedalījās Vladimirs Kozins, bija Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 32. gadadienas izstāde (1949), kurā varēja vērot arī Eduarda Kalniņa, Ārija Skrides un Staņislava Dinģeļa (1899-1988), Rūdolfa Piņņa (1902-1992), Aleksandra Zviedra (1905-1993), Anša Artuma (1908-1997), Staņislava Ivaņicka (1908-1971), Vitālija Kalvāna (1909-1965), Kārļa Miesnieka (1887-1977) u.c. darbus. Mākslinieks turpināja izstāžu praksi un sevi apliecināja ar aktiera Karpa Klētnieka portreta kompozīciju Republikāniskajā tēlotājmākslas izstādē 1950. gadā, un ar citiem darbiem vēlāk arī 1951.,1952., 1953., 1957. gados. Gleznotāji Vladimirs Kozins, Nikolajs Breikšs (1911-1972) un Aleksandrs Toropins (1924-1960) profesora Oto Skulmes vadībā kopā veidoja pasūtījuma darbu – monumentālu gleznojumu “Padomju varas pasludināšana Latvijā” Republikas tēlotājmākslas izstādei (1953). Vēlāk piedalījies Vissavienības mākslas izstādēs (Maskava, 1951, 1952), “Latviešu mākslas un literatūras dekādes izstādē PSRS Mākslas akadēmijas telpās (Maskava, 1955). Tā bija nozīmīga izstāde, un atalgojot māksliniekus par dalību dekādē 1955.gadā PSRS Augstākās Padomes prezidijs apbalvoja ar Ļeņina ordeni tēlnieci Aleksandru Briedi un gleznotāju Arturu Lapiņu; ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvoti gleznotāji Eduards Kalniņš, Oto Skulme, Jānis Tillbergs, kā arī grafiķis Voldemārs Valdmanis (1905-1966) un tēlnieks Teodors Zaļkalns (1876–1972). Pastāvot izstāžu stingrai ideoloģiskai uzraudzībai un atlasei tādi gleznotāji kā Kirilovs, Valija Janševska (1910-1988), Vladimirs Kozins, Harijs Veldre, Leo Kokle (1924-1964), Oļģerts Egons Urbāns, Arturs Mucenieks, Džemma Skulme, Ādolfs Melnārs (1908-1963), Antons Megnis (1907-1982), Jūlijs Viļumainis (1909-1981) savus audeklus veltījuši jaunajai kolhozu dzīvei un revolucionāriem strādnieku nemieriem 1905. gadā (LPSR izstāde Maskavā, 1956) un arī darba tēmai (PSKP 22. kongresam veltīta Republikāniskā izstāde, Rīga, 1961; VĻKSM 45. gadadienai veltīta izstāde, Rīga, 1963).
LPSR I Jauno mākslinieku izstādē (1956) Vladimirs Kozins eksponēja darbus līdzās tolaik jaunajiem gleznotājiem Valdim Dišleram (1922-2011), Ojāram Ābolam (1922-1983), tēlniekiem Valdim Albergam (1922-1984) un Annai Nollendorfai (1920-1999) u.c. Mākslinieks piedalījies “Mākslinieku dienu / Mākslas dienu” izstādēs (1967, 1973, 1974, “Pavasara salons” (LMS galerija, 1995), “Mākslas meistari pavasarim” (rīkoja “Radošo senioru nams”, Dailes Teātris, 2002, 2004)), “Rudens” izstādēs (1977, 1978, 1979,1980, 1981). Vladimira Kozina darbi bijuši eksponēti izstādēs “Latvijas māksla 20. gs. otrajā pusē” (LNMM, Izstāžu zāle “Arsenāls”, 2005, koncepcijas autore Irēna Bužinska un iekārtotāja Sandra Krastiņa), I Starptautiskajā jūras ainavu izstādē “Marina – 2006” (Jūrmalas muzejs, 2006, kuratore Aira Ozoliņa), kurā piedalījās gleznotāji: Andrejs Ģērmanis, Olita Gulbe, Nikolajs Karagodins, Juris Ģērmanis, Zigmunds Šņore, Maira Veisbārde, Roberts Muzis, Jānis Anmanis, Uldis Zemzaris (1928-2022), Ralfs Jansons u.c.
Zīmīga vieta Vladimira Kozina daiļradē kopš diplomdarba ir atvēlēta Otrajā pasaules kara (2 PK) piedzīvotajiem iespaidiem Kaukāzā, Ukrainā, Baltijas valstīs u.c. atainojumam. PSRS Padomju armijas veterānu kustība bija ideoloģiski motivēta un kara dalībniekiem bija priekšrocības izglītības iespējās un sociālās garantijas. Karam veltīto un kara veterānu izstāžu rīkošana Latvijā aktualizējās 20.gs. 60.-80.-tos gados. V.Kozins vadīja LMS mākslinieku – kara veterānu sekcijas biroju, kas organizēja dažādus pasākumus un izstādes, piemēram, 1978. gadā izstādi “Padomju armijai – 60”, kas bija eksponēta Alūksnes novadpētniecības un mākslas muzejā. Izstādē piedalījās gan paši kara veterāni: LPSR Valsts Mākslas akadēmijas profesors Vladimirs Kozins, gleznotāji Vladimirs Karjakins (1924-1980), Teodors Uldriķis (1909-1973), Romans Podobedovs (1920-1991), tēlniece Leja Novožeņeca (1921-2012), gan mākslinieki Valdis Kalnroze (1894-1993), Jānis Roberts Tillbergs, Igors Vasiļjevs (1940-1997). Padomju armijas 65. gadadienai veltītajā izstādē (1982), kurā gleznotāji Aleksandrs Rodins un Miķelis Golts (1922-2007), Valdis Bušs (1924-2014), Vladimirs Kozins, grafiķis Josifs Elgurts eksponēja ainavās un klusajās dabās ietvertos privāto pārdzīvojumu motīvus, līdzās bija izstādīti gleznotāju Alekseja Kotļarova (1918-2006), Jurija Cirkunova (1925-1996) un grafiķes Gundegas Vaskas (1917–2006) portreti. Uzvaras 40. gadskārtas izstādē (1985) bija pārstāvēti gleznotāju Jāņa Oša (1926–1991), Kārļa Dobrāja, Mihaila Korņecka, Ritas Valneres (1929-2015) darbi. Jau toreiz, pārlūkojot tēlotājas mākslas devumu un atzīmējot sasniegto, V. Kozins izteicies, ka “deheriozācijas un dehumanizācijas iezīmes atsevišķos darbos kropļo kara galveno patiesību. Karš bija briesmīgs, taču varonīgs”. V.Kozinam par dalību 2PK piešķirti PSRS apbalvojumi: medaļa “Par Kaukāza atbrīvošanu” (1944), medaļa “Uzvara par Vāciju Lielā Tēvijas karā 1941-1945” (LTK, bij. PSRS praktizētais 2PK posma apzīmējums), medaļa “Trīsdesmit gadi uzvarai LTK 1941-1945” (1975).
Būtiski ir Vladimira Kozina daiļradē izcelt arī šobrīd autoram aktuālos klusās dabas un ainavu žanra darbus, kas pārliecina ar gaišo, tonāli līdzsvaroto sniegumu. Klusajās dabās tiek iekļauti arī pareizticīgo ikonu motīvi (kopš 1973.g.), kas apliecina autora personīgās emocijas.
Vladimira Kozina personālizstādes notikušas Gulbenes vēstures un mākslas muzejā (“Nikolaja Karagodina un Vladimira Kozina gleznu izstāde”, 1982), Lapmežciemā (1985), galerijā “Nellija” (2004), LNMM Izstāžu zālē „Arsenāls” (2009) un Rīgas Mākslas telpā (2010), LMS galerijā (“Lidojums”, 2012, kuratore Diāna Laguna; “Glezniecība”, 2017, kuratore Natālija Taicka; “Vladimirs Kozins-100. Glezniecība”, 2022, kuratore Ludmila Pereca), Rietumu bankas Mākslas telpā (2019). Vladimira Kozina darbi tika iekļauti arī sociālistiskā reālisma izstādē “Padomju Latvijas tēlotāja māksla. 1944.-1957.” (LNMM, Izstāžu zāle “Arsenāls”, 1988, kuratore Ilze Konstante). Radošos braucienos mākslinieks apmeklējis Franciju, Spāniju, Itāliju, Krieviju u.c. Gleznotājs savā daiļradē strādājis eļļas tehnikā un radījis lielformāta figurālas kompozīcijas, batālijas, ainavas žanros, veidojis nozīmīgu latviešu kultūras darbinieku, kā aktiera K. Klētnieka, gleznotāju I.Zariņa (1977), L.Svempa (1978), Ģ.Eliasa (1979), N.Breikša (1980) u.c. portretus. Šobrīd Vladimirs Kozins glezno klusās dabas. Mākslinieks strādājis arī akvareļglezniecībā, veidojis grāmatu grafiku un ilustrācijas: Maksima Gorkija “Pasakas par Itāliju” (“Latgosizdat”, 1953), Arkādija Gaidara “Timurs un viņa komanda” (“Latgosizdat”, 1956), A.Dubova “Bārene” (“Latgosizdat”, 1957) u.c. Ilustrāciju meti tika veidoti akvareļa tehnikā uz papīra. Mākslinieka radošā mūža devums apkopots monogrāfijā “Vladimirs Kozins. Glezniecība” (teksts Natālija Jevsejeva, 2020) un albumā “Vladimirs Kozins. Zīmēšana. Glezniecība. Grafika” (2021) autora redakcijā.
Mākslinieks par pedagoga devumu gleznotāju paaudžu audzināšanā un novērtējot viņa radošo sniegumu ir saņēmis apbalvojumus: Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1979), ordenis “Par izcilību darbā” (1986), LPSR Augstākās Padomes Goda raksts (1956, 1965, 1969, 1972, 1982), medaļa “Par izcilu darbu V. Ļeņina 100 dzimšanas dienā”(1970), LPSR Ministru padomes un Latvijas Arodbiedrību padomes Goda raksts (1985), LMS Goda raksts (1981, 1982), prēmija “Atzīšana-2011” (Krievija).
Vladimira Kozina darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latgales Kultūrvēstures muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
