Mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš piedzīvojis zinātnes prakses paradigmas maiņu un pārvērtību brīdī spējis saglabāt loģiskos spriedumos un tradīcijās balstītu stabilu mākslas procesu un prakses vērtējuma metodi.
Eduards Kļaviņš mācījies vairākās Rīgas vidusskolās (1945-1956), bet pēc Rīgas 1. vidusskolas absolvēšanas izlēma saistīt izglītību ar vizuālās mākslas jomas pētniecību. Eduards Kļaviņš no 1956.-1962. gadam studēja Ļeņingradas I.Repina Glezniecības, tēlniecības, arhitektūras institūta Mākslas vēstures un teorijas fakultātē (SMA, tag. Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas Teorijas un tēlotājmākslas vēstures fakultāte, Krievija) un absolvēja ar diplomdarbu “19.gs. un 20.gs. mijas latviešu ainavu glezniecības attīstības jautājumi”. Eduarda Kļaviņa diplomdarba vadītājs bija mākslas zinātnieks un mākslinieks Viktors Plotņikovs (1925-1978), kura lekciju tēma bija “PSRS tautu mākslas vēsture pirms revolūcijas”. SMA pie V.Plotņikova zinātniskajā vadībā disertācijas aizstāvēja PSRS mākslas zinātnieki no nacionālajām republikām Lietuvas, Latvijas, Armēnijas un autonomiem apgabaliem Jakutijas, Altaja u.c. Eduardam Kļaviņam tika piešķirts mākslas zinātnes kandidāta grāds par darbu “Latviešu portretu glezniecība 19.gs. 2.pusē un 20.gs. sākumā” (krievu valodā, SMA, 1977), darbs tika publicēts krājumā ”LPSR ZA Vēstis” (1972), pētījums tika izdots “Latviešu portretu glezniecība 1850-1916” (“Zinātne”, 1996, mākslinieka Valda Villeruša grafiskā apdare). Eduardam Kļaviņam piešķirts Habilitētā zinātņu doktora grāds (LZA, 1995).
Pēc SMA absolvēšanas 1962. gadā Eduards Kļaviņš sāka strādāt LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļas Estētikas un mākslas zinātnes katedrā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares Mākslas zinātnes nodaļa), līdzās pedagogu, mākslas zinātnieku paaudzēm un pieredzēja to nomaiņas, sekoja ideālu un “modes” aktualitāšu maiņai mākslas zinātnē. Darbību LMA Eduards Kļaviņš uzsāka līdzās mākslas zinātniekiem: Rasmai Lācei ((1923-2008), LMA mākslas zinātnes katedrā 1952-1978, katedras vadītāja 1953-1975), Jānim Pujātam ((1925-1988), LMA Mākslas zinātnes katedrā 1953-1963), Tatjanai Kačalovai ((1915-2010), LMA Mākslas zinātnes katedrā no 1959), Genovevai Tidomanei ((1927-2006), LMA 1961-1967, Mākslas zinātnes katedrā 1967-1979, informācijas centra zin. laboratorijā kopā ar Jurģi Skulmi 1979-1992, vēlāk vadītājas vietniece), Emīlijai Jaunzemei ((1925-2017), LMA Mākslas zinātnes katedrā 1965-1999; 1985 lasīja kursu Krievu mākslas vēsturē), Pēterim Zeilem ((1928-2020), LMA Mākslas zinātnes katedrā 1962-1998), Gundegai Ivanovai-Andersonei ((1928-2017), LMA Mākslas zinātnes katedrā 1965-1984, pēc 1984.g. lasīja kursus par lietišķo mākslu), Jurģim Skulmem ((1928-2015), LMA strādāja 1961-1977), Romim Bēmam ((1927-1993), str. LMA Mākslas vēstures un teorijas katedrā no 1961), Renātei Bļodonei ((1933-2018), LMA Mākslas zinātnes katedrā darbojās 1967-1982) u.c. Šobrīd Eduards Kļaviņš LMA darbojas līdzās zinātniekiem: Lailai Bremšai, Stellai Pelšai, LMA Mākslas vēstures institūta (MVI) direktorei Kristiānai Ābelei, Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares vadītājai Silvijai Grosai, Ojāram Spārītim, Rutai Čaupovai u.c. Īpaši jāakcentē mākslas zinātnieka Eduarda Kļaviņa dzīvesbiedres, LMA MVI vadošās pētnieces, mākslas zinātnieces Elitas Grosmanes klātesamība, emocionālais ieguldījums un devums mākslas zinātnē un pedagoģijā.
Eduards Kļaviņš ir ilggadējs LMA darbinieks, LMA Senāta loceklis (kopš 1996), Promocijas padomes priekšsēdētājs (kopš 2002). Līdz 2022. gadam bijis Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta (LMA MVI) direktors, institūta vadošais pētnieks, emeritētais profesors (kopš 2016). Eduards Kļaviņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis un Latvijas Zinātnes padomes apstiprināts eksperts mākslas zinātnē.
Eduards Kļaviņš ir LMS biedrs kopš 1985. gada, un tika uzņemts ar mākslas zinātnieku Tatjanas Kačalovas, Emīlijas Jaunzemes, Roma Bēma rekomendācijām, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas parakstītu ieteikumu un LMA rektora, gleznotāja Induļa Zariņa (1929-1997) izsniegtu raksturojumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Līdzās Eduardam Kļaviņam LMS Mākslas zinātnieku sekcijā iestājās mākslas zinātniece Elita Grosmane, mākslas zinātniece, bij. LPSR Kultūras ministrijas Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniski pētnieciskās padomes vecākā zinātniskā līdzstrādniece Rūta Kaminska, bij. LPSR Valsts Mākslas muzeja darbiniece Ludmila Neimiševa, bij. VMA Rūpnieciskās mākslas katedras docents un arhitekts Oļģerts Ostenbergs (1925-2012) , bij. “Latvijas dizaina centra” darbiniece Edīte Bērziņa un mākslas zinātnieces Inese Riņķe un Rita Šmagre.
Vispasaules latviešu zinātnieku kongresā (Rīga, 1991), kurā piedalījās Latvijas mākslas zinātnieki Elita Grosmane, Zigurds Konstants, Irēna Bužinska, Eduards Kļaviņš nolasīja referātu “Latviešu modernās tēlotājmākslas pirmsākumi 19./20. gadsimtu mijā”, piedalījās arī Eleonora Šturma (ASV), Marks Švēde (ASV) u.c.
Nozīmīgs sniegums Eduarda Kļaviņa radošajā daiļradē ir izdevumam “Džo. Jāzepa Grosvalda dzīve un māksla” (“Neputns”, 2007). Mākslas zinātnieks sastādīja, bija zinātniskais redaktors, veidoja teksta sadaļas LMA MVI izdevuma “Latvijas mākslas vēsture” sējumiem. III sējumam “Historisma un reālisma periods. 1780-1890” (2019) Eduards Kļaviņš veidoja šķirkļus par historiogrāfiju un tēlotāja mākslu ar sējuma autoriem: Elitu Grosmani, Valdi Villerušu, Imantu Lancmani, Inesi Siricu, Kristiānu Ābeli, Dainu Lāci, Silviju Grosu. IV sējumam “Neoromantiskā modernisma periods. 1890-1915” (2014) Eduards Kļaviņš veidoja rakstus par historiogrāfiju, tēlotāja mākslu, scenogrāfiju un fotomākslu līdzās citu autoru – Kristiānas Ābeles, Silvijas Grosas, Valda Villeruša – darbiem. Savukārt, V sējumam “Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915-1940” (2016) Eduards Kļaviņš veidoja tekstus par historiogrāfiju, mākslas dzīvi un tēlniecību līdzās autoriem: Stellai Pelšei, Anitai Vanagai, Valdim Villerušam, Katrīnai Teivānei-Korpai, Ilzei Martinsonei, Rūtai Rinkai, Martai Šulcei.
Mākslas zinātnieks šobrīd LMA lasa lekcijas: bakalaura programmai “Ievads mākslas zinātnē”, “Rietumu māksla 19. gs. beigās un 20. gadsimtā”; maģistra programmai “20. gadsimta mākslas vēstures metodoloģiskie virzieni”. Eduards Kļaviņš publicējis tekstus par vizuālās mākslas problēmām almanahos “Latvju tēlotāja māksla”, “LPSR ZA Vēstis”, “Latvijas Padomju enciklopēdija” (1981-1987), žurnālā “Studija”, laikrakstos “Literatūra un Māksla”, “Literatūra. Māksla. Mēs”, “Diena” u.c.
20.gs.-21.gs. mijā un šobrīd, vērtējot izstāžu norises, E. Kļaviņa viedoklis ir ļoti būtisks, sadarbībā ar mākslas praksē iesaistītām mākslas zinātniecēm kā Laimu Slavu, Helēnu Demakovu u.c., mākslas zinātnieks vērtējis aktuālos mākslas procesus, to konjunktūru un centies norobežoties no īstermiņa nepārbaudītiem secinājumiem. Eduards Kļaviņš bija uzaicināts LMS gada balvas žūrijā 2001.g., 2004.g. (arī par žūrijas priekšsēdētāju), kurā bija mākslas zinātnieki Laima Slava, Ieva Kalniņa, arī gleznotājs Imants Lancmanis, mākslinieks Jānis Mitrēvics, pasākumā darbojās māksliniece Sandra Krastiņa. Eduards Kļaviņš bijis Purvīša balvas žūrijā (2007-2014) līdzās māksliniekiem Edgaram Vērpem, Raitim Šmitam, mākslas zinātniecēm Elitai Ansonei, Solvitai Kresei, Ievai Astahovskai, Laimai Slavai, Ievai Kulakovai, Gintai Gerhardei-Upeniecei, Irēnai Bužinskai, Astrīda Rogulei, Inesei Baranovskai u.c.
