Māksliniece Aija Ozoliņa savā daiļradē izkopusi vairākas izteiksmes stilistikas un manieres. Sākotnēji pievērsusies krievu grāmatu grafikas tradīciju ritmikā ieturētām, panorāmiskām, lineārām ainavām ar mainīgiem skatpunktiem un tumši gaišo laukumu kārtojumu cinkogrāfijas tehnikā. Nākamais radošais cikls grafiķei iezīmējās ar modernisma stilistikas stingro un pārliecinošo kompozīciju un krāsās būvētām klusajām dabām.
Māksliniece Aija Ozoliņa vēlējās apgūt mākslas pedagoģes profesiju un no 1949.-1953. gadam mācījās J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas Pedagoģijas nodaļā (JRRMV, tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). No 1953.-1955. gadam Aija Ozoliņa mācījās un beidza Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Telpu dekoratoru nodaļu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma), kur viņas pedagogi bija: tēlnieks Meijers Furmans (1921-1973; RLMV direktors 1953-1959), scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV ped. 1956-1985, direktors 1959-1985), arhitekte Marta Staņa (1913-1972; RLMV ped. 1953-1959), gleznotājs Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV ped. no 1954). Līdzās Aijai Ozoliņai mācījās nākamā grafiķe Elza Stalidzāne (1933-2022).
Pēc RLMV beigšanas Aija Ozoliņa strādāja par gravētāju bij. Rīgas Papīrfabrikā Nr.2/“Jugla” (1953-1955) un LPSR LZA izdevniecībā “Zinātne” par māksliniecisko redaktori (1956-1960).
1959. gadā Aija Ozoliņa iestājās Maskavas Poligrāfijas institūta (MPI, tag. Krievija) Grafikas fakultātē, kurā pasniedzēji bija: litogrāfijas meistars, Zīmēšanas un Glezniecības katedras vadītājs, VHUTEMAS (Augstākā mākslinieciski tehniskā darbnīca, Maskava, Krievija) kokdzēluma meistara, grafiķa Vladimira Favorska (1886-1964) audzēknis, profesors Andrejs Gončarovs (1903-1979); VHUTEMAS pasniedzēja, grafiķa Nikolaja Kuprejanova (1894-1933) audzēknis Gļebs Gorošenko (1899-1974); bērnu grāmatu grafiķis Majs Mituričs-Hļebņikovs (1925-2008) u.c. Aija Ozoliņa MPI absolvēja 1965. gadā ar diplomdarbu “Ilustrācijas lietuviešu valodas Ābecei”, kas tika novērtēts ar teicamu atzīmi.
Pēc studijām MPI Aija Ozoliņa atgriezās Latvijā un strādāja par māksliniecisko redaktori bij. LKP CK izdevniecībā “Zvaigzne” (1962-1972), vēlāk žurnālā “Veselība”. Māksliniece veidoja laikraksta lapu galviņas, fotomontāžas, redaktora sleju noformējumus, karikatūras, sleju nosaukumus, svētku plakātus, stāstu un dzejoļu ilustrācijas. Māksliniece veidojusi preses grafikas darbus.
Aija Ozoliņa izstādēs piedalās kopš 1962. gada. Grafiķe piedalījusies Jauno Mākslinieku izstādē (1962), Republikāniskajās Tēlotājmākslas, Stājgrafikas izstādēs (kopš 1968, 1969, 1970), kopā ar dzīvesbiedru, grafiķi Aleksandru Dembo (1931-1999) rīkojusi izstādes ārzemēs (Vācija, 1991, 1994; ASV, 1990). Mākslinieces darbi bijuši eksponēti izstādēs: “Pastelis” (kopā ar Borisu Bērziņu (1930-2002), Rolandu Grosu, Felicitu Pauļuku (1925-2014), Jāni Strupuli, Ritu Valneri (1929-2015), “Rīgas Galerija”, 1993, vadītāja Inese Riņķe), LMA pedagogu izstādē (ar Gunāru Krolli, Juri Petraškeviču, Guntaru Sietiņu, Anatoliju Šadurovu, Neli Zirnīti, bij. galerijā “Reiterna namā”, Rīgā, 2000), “Antiņš” (kopā ar Solveigu Vasiļjevu, Ingu Brūveri, Zaigu Putrāmu, Mārtiņu Zelmeni, Intu Ruku u.c., LNMM, ”Arsenāls”, kuratore Aija Zariņa). Aija Ozoliņa piedalījusies LMS rīkotajās izstādēs “Mākslinieku/Mākslas dienas” (kopš 1966), “Rudens” (kopš 1973), viņas darbi bijuši iekļauti LMS muzeja ekspozīcijā “Mūžīgā kustība. Revolūcijai Krievijā-100” (LMS galerija, 2017).
Aija Ozoliņa rīkojusi personālizstādes Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā (1979, 1984, “Mana vieta”, 2017), bij. Latvijas PSR Aizrobežu mākslas muzeja Velvju zālē (1983, MF buklets, sastādīja G.Darbiņa, teksts Rūta Muižniece), bij. Republikāniskajā Zinību namā (tag. Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle, 1988, MF buklets, sastādīja Karīna Kropa, teksts Rūta Muižniece), “Dienasgrāmata” (galerija Daugava”, 1994, vadītāja Anda Treija), “Draugiem” (“Rīgas Galerija”, 1998, vadītāja Inese Riņķe), “Paliec sveiks!” (LNMM, bij. 2001), “Sešos no rīta” (galerija “Daugava”, 2009, vadītāja Anda Treija), “Pastelis” (galerija “Māksla XO”, 2003, vadītāja Ilze Žeivate) u.c.
Aija Ozoliņa ir LMS biedre kopš 1970. gada, un uzņemta ar mākslinieku, grafiķu Artūra Ņikitina (1936-2022), Ināra Helmūta, gleznotāja Sergeja Masļakova (1928-1979) rekomendācijām, izdevniecības “Zvaigzne” direktora Arnolda Sprugeviča (-1973) raksturojumu, LMS Grafiķu sekcijas vadītāja, grafiķa Riharda Skrubja (1928-1995) ieteikumu, LMS valdes pirmā sekretāra, tēlnieka Ļeva Bukovska (1910-1984) parakstītu lēmumu. Māksliniece LMS uzņemšanas komisijai prezentēja ainavu žanra kompozīcijas darbus cinkotipijas tehnikā.
Aijas Ozoliņas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Literatūras muzejā u.c.
