Jānis Mitrēvics ir nozīmīgs Latvijas gleznotājs, kas ar savu daiļradi bija iekļāvies Latvijas kultūras mainīgajos un laikmetīgajos mākslas procesos. Gleznotāja daiļradē atspoguļojas mākslinieku sapņi un ilūzijas, kas varētu iezīmēt stabilas karjeras izveidi. J. Mitrēvica stilistiskās metamorfozes 20.-21.gs. iezīmē sadarbība ar Latvijas nozīmīgiem mākslas kuratoriem – Ivaru Runkovski, Inesi Riņķi, Irēnu Bužinsku, Helēnu Demakovu, Ievu Kalniņu, Inesi Baranovsku, Baibu Morkāni, Ingu Šteimani – un māksliniekiem Aiju Zariņu, Ojāru Arvīdu Feldbergu u.c. Liela nozīme viņa daiļradē ir ģimenei, dzīvesbiedrei, gleznotājai Ievai Iltnerei, šobrīd LMA pedagoģei, veidojot izstādi “Darbi” (kopā ar Ievu lltneri, LNMM izstāžu zālē “Arsenāls”, 1992, teksts Inga Šteimane), galerijā “Rīgas Galerija” (1992), un LMA kursabiedriem, ar kuriem 20.gs. beigās izveidots mākslinieku kopas zīmols “Maigās svārstības”.
Daiļradē J. Mitrēvics tiecies uz monumentalitāti un savas personības lomas akcentu caur pretestību, šīs iezīmes jūtamas sākotnējos, apzināti krāsās klusinātos ekspresīvos gleznojumos, postmodernās akta žanra gleznās, arte povera stilistikā, strādājot ar Vilhelma Purvīša darbu ekspozīciju LNMM. Nozīmīga ir mākslinieka darbība uzņēmumā “Digitālās darbnīcas”, vēlāk “Dd Studio”, kurā kā radošais direktors veidojis ekspozīciju dizainu Ventspils muzejam (2001), Gobustānas petroglifu muzejam (Azerbaidžāna, “Dd Studio” 2013. gadā saņēma Eiropas Gada muzeju speciālbalvu), Balvu novada muzejam (2015), Liepājas muzejam (2015), LNMM (2015), Latvijas Okupācijas muzejam (2019) u.c. “Dd Studio” veidojis arī digitālās vietnes VKKF, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam, LMS muzejam u.c.
Kā nozīmīgs devums bija J. Mitrēvica iesaiste pedagoģijā un datortehnoloģiju ieviešana mākslas apmācības procesā, iekārtojot Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas (JRRMV, tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) datorklases jaunās telpās Hāmaņa ielā 2, Rīgā (1999).
Jānis Mitrēvics no 1967.-1975. gadam mācījies J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pasniedzēji viņam bija direktores Elza Stalaža un Silvija Lāce, pasniedzēji, gleznotāji: Arnolds Griķis (1908-1988), Imants Prēdelis (1920-1994), Ivars Andris Vijups (1934-2006), Harijs Blunavs (1924-2006), Ivars Heinrihsons, Aija Jurjāne (1944-2015). Savukārt, kursabiedri bija topošie mākslinieki: grafiķe Ināra Garklāva, gleznotāji Dace Lielā, Dzintars Zilgalvis, arī šobrīd skolas pasniedzējs Vladislavs Rubulis, tēlnieks Gvido Buls.
Pēc JRRMV beigšanas, līdzīgi daļai kultūras mācību iestāžu absolventu 20.gs. 70.-90. gados, lai izvairītos no dienesta PSRS Bruņotajos spēkos, Jānis Mitrēvics mācījās Rīgas 3. Profesionāli tehniskās vidusskolas Kinomehāniķu nodaļā (1975-1976), un iegūtās zināšanas un skatījums, iespējams, noteica mākslinieka daiļrades stilistiku digitālo darbu posmā.
Jānis Mitrēvics no 1976. gada studējis Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare) pie tādiem pasniedzējiem, gleznotājiem kā katedras vadītājs Vladimirs Kozins (LMA Glezniecības katedrā str. 1945-1995), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedrā str. 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedrā str. 1945-1988), Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedrā str. 1967-1999), Edgars Iltners (1925-1983; LMA Glezniecības katedrā str. 1973-1983), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedrā str. 1964-1999), Andris Začests (LMA Glezniecības katedrā str. 1976-1986), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedrā str. 1971-2019), Roberts Muzis (LMA Glezniecības katedrā str. 1978-1999), Edvards Grūbe (1935-2022; LMA Glezniecības katedrā str. 1979-2000) u.c.
Jānis Mitrēvics 1982. gadā absolvēja LMA Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu un diplomdarbā izstrādāja metu sienas gleznojumam freskas tehnikā “Senā Rīga/ 1900.gads. Nemieri”, bij. Centrālā Valsts Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības arhīva, tag. Latvijas Valsts arhīva telpām 3×12 m dimensijās. Diplomdarba vadītājs bija gleznotājs Indulis Zariņš (1929-1997). Līdzās J.Mitrēvicam 1982. gadā LMA Glezniecības nodaļu absolvēja arī citi nozīmīgi mākslinieki: Vladimira Kozina vadībā Vladislavs Rubulis izstrādāja darbu “Rojas zvejnieki”, Alberts Pauliņš darbu “Jaunais ceļš”, savukārt, diplomdarbus profesora, gleznotāja Edgara lltnera vadībā izstrādāja Svetlana Kotļarova, Aija Zariņa darbu “Raža”, un pie profesora Induļa Zariņa LMA Monumentālās glezniecības darbnīcu absolvēja Sandra Krastiņa ar diplomdarbu ““Pēc demonstrācijas” freskas mets Ļeņina rajona izpildkomitejai, Rīgā”, Ieva Iltnere ar sienas gleznojuma metu “Pirmajām skolām Vidzemē. 1804.gads”, Rīgas Purvciema vidusskolai un Aleksandrs Gubenko ar gleznojumu “Veltījums Jāzepam Vītolam”, kas eksponēts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vestibilā. LMA Pedagoģijas nodaļā pie gleznotāja, profesora Jāņa Zemīša (1940-2008) absolvēja Ģirts Muižnieks ar diplomdarbu “Pie Daugavas”.
2003. gadā māksliniekam J.Mitrēvicam piešķirts Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās (LMA).
Pēc LMA absolvēšanas J.Mitrēvics strādāja LPSR Valsts Televīzijas un Radioraidījumu komitejā kā mākslinieks inscenētājs.
Izstādēs Jānis Mitrēvics piedalās kopš 1980. gada. Aktīvi piedalījās Republikas jauno mākslinieku izstādēs un bija to ekspozīciju iekārtotājs (1982-1984). Jānis Mitrēvics vairākos daiļrades posmos darbus izstādīja kopā ar bij. LMA kursa biedriem: Aiju Zariņu, Sandru Krastiņu, Ģirtu Muižnieku, Edgaru Vērpi un Vladislavu Rubuli (LMS galerija, 1983, kuratore Irēna Bužinska; 1996, kurators Ivars Runkovskis).
1984.gadā J.Mitrēvics piedalījies nozīmīgajā LMS “Mākslas dienu” izstādē “Daba. Vide. Cilvēks” kopā ar māksliniekiem, bij. LMA kursa biedriem u.c., veidojis postmodernu telpisko objektu “Svētais vakarēdiens” – 12 personas pie galda ģipša, koka, rastu priekšmetu tehnikā (Rīgas Sv. Pētera baznīca,1984, ideja – gleznotājs Ojārs Ābols (1922-1983)).
J.Mitrēvics piedalījies LMS, KM, LĻKJS veidotajā LPSR mākslas ekspozīcijā Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā 1985. gadā (kuratore, keramiķe Māra Muižniece (1950-2006)), kurā piedalījās arī arhitekts Jānis Dripe, dizainers Uldis Bergs, grafiķis Kristaps Ģelzis u.c. 20.gs. 80.gadu otrajā pusē festivālā gūtie kontakti veicināja demokratizācijas procesus un izstāžu apmaiņu bij. “Sociālistiskā bloka” Austrumeiropas valstīs un pastiprināja pasaules valstu interesi par PSRS un Latviju, kā arī veicināja pašu mākslinieku uzdrošināšanos un stilistisko daudzveidību. Mākslinieks J.Mitrēvics tika aicināts piedalīties glezniecības izstādēs ārzemēs: Rostokā (Vācija, 1985), Berlīnē (Vācija, 1986), Baltijas republiku glezniecības triennālē (Viļņa, Lietuva, 1987, 2000, kurators Evaldas Stankevičius), izstādēs “Posttradicionālisms” (Centrālais Mākslinieku Nams, Maskava, Krievija, 1988, kuratore Inese Riņķe), “Latvijas māksla šodien” (Špandavas Citadele, Berlīne, 1988), “Glezniecība no PSRS” (Ravenna, Itālija, 1989), “Latvijas māksla” (Kopenhāgenā un citur Dānijā, 1989), “Laikmetīgie padomju gleznotāji no Rīgas” (galerija “Eduard Nahamkin Fine Arts Galery”, Ņujorka, ASV, 1989, kuratore Inese Riņķe), galerijās “Spandow” (Rietumberlīnē,1989,1990), “Express Avangard” (Vīne, Austrija, 1989), galerijā “Kunstraum Neuss” (Noisa, Vācija, 1990), izstādēs “Jaunie mākslinieki no Rīgas” (Budapešta, Ungārija, 1991), “Baltijas valstu mākslinieku izstāde” (Parīze, Francija, 1993).
Mākslinieks rīkojis personālizstādes: Mālpilī (kopā ar Ievu Iltneri, 1987) un Rīgā: “Opera”, LNMM, izstāžu zālē “Arsenāls” (1990), “Marmelāde”, bij. galerijā “Kolonna” (kurators Andrejs Kaufmanis, 1991), “Viens”, galerijā “Bastejs” (kuratore Baiba Morkāne, 1992, 1995), galerijā “G&G” (vadītājs Juris Bolužs, 1993), LNMM, “Jānis Mitrēvics izstāda Vilhelmu Purvīti..” (1994, kurators Ivars Runkovskis), galerijā “M6”, “Vingrošanas riņķis/Hula Hoop” (1996, kuratore Inga Šteimane), galerijā “LN”, “Balets” (1997, kuratore Inga Šteimane), “Ivonnas Veihertes galerijā”, “Parīze. Jaunā realitāte” (1998), LNMM “Ainava. Jaunā realitāte” (1998, kuratore Irēna Bužinska), Rīgas Domā “Grēks. Jaunā atklāsme” (2001), LNMM, “Jānim Mitrēvicam 50” (2007) u.c.
Māksliniekam būtiskas grupas izstādes, kas guva skatītāju atsaucību: “Gleznas” (kopā ar I.Iltneri, S.Krastiņu, Ģ. Muižnieku, E.Vērpi, A.Zariņu, LNMM, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”, kurators I. Runkovskis, 1989), izstāde – akcija “Maigās svārstības” (LNMM, bij. Izstāžu zāle “Latvija”, 1990, Izstāžu zāle “Arsenāls”, 2002, kurators I. Runkovskis), “Latvija – XX gadsimta kūlenis. 1940-1990” (bij. izstāžu zāle “Latvija”, kuratore Helēna Demakova, 1990), Sorosa Mūsdienu mākslas centra–Rīga 2. gadskārtējā izstāde “Valsts” (kuratore H. Demakova, 1994), Sorosa Mūsdienu mākslas centra–Rīga 3. gadskārtējā izstāde “Piemineklis” (kuratore H. Demakova, 1995), kurā Jānis Mitrēvics izgatavoja pilsētvides gaismas objektu “Erect 85” Zemkopības ministrijas daudzstāvu ēkā; I un II Vispārējā latviešu mākslas izstāde (LNMM, 1990, 1998), “Identitāte” (“Rīgas Galerija”, Art Moscow 2001, Maskava, Krievija, kuratore I. Riņķe), “Laikmeta liecinieki” (LNMM, 2002, kuratore I. Baranovska), “Dzīvā ķēde” (“Mūkusalas Mākslas salons”, 2019, kuratore Sniedze Kāle) u.c.
21. gs. mākslinieka darbi bijuši iekļauti Latvijas kultūras publicitātes programmas izstādēs: “Latvijas māksla. 20. gadsimts” (2002, Zvolles pilsētas muzejs, Zvolle, Nīderlande, kuratori: Zvolles pilsētas muzeja direktors Hermanis Ārtss, Dace Lamberga (Valsts Mākslas muzejs), Inese Baranovska (Latvijas Mākslinieku savienība) un Aleksejs Naumovs (Latvijas Mākslas akadēmija), katalogs “Neputns”, sast. Laima Slava), “Nekā personīga” (2002, Brēmenes pilsētas galerija, Brēmene, Vācija, kuratori: galerijas vadītājs Hanss Joahims Manske, “Rīgas Galerijas” direktore I. Riņķe), “In the Country” (1998, Zviedrija) u.c.
Jāatzīmē, ka LMS muzejam nozīmīga ir J.Mitrēvica dalība 2000. gadā Zvārtavas pilī profesionālo gleznotāju porcelāna apgleznošanas simpozijos (“Gleznotājs un porcelāns”, bij. Valsts Mākslas muzejs, Hēges zāle, 2000-2001), kuros piedalījās: Ieva Maurīte, Inta Celmiņa, Kristiāna Dimitere, Edgars Vērpe, Aija Zariņa, Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Frančeska Kirke, Dace Lielā, Vija Zariņa, Aija Jurjāne, Kaspars Zariņš, Kristaps Zariņš, Tatjana Krivenkova, Ieva Iltnere, Miervaldis Polis, Māris Subačs, Andris Vītoliņš, Juris Ģērmanis, Inga Brūvere, Jānis Mitrēvics, Andrejs Ameļkovičs, Maruta Raude, keramiķu Ineses Brants un Sergeja Sokolova (Krievijas Imperatora porcelāna fabrika Sanktpēterburgā) vadībā. Simpozija darbi ir pamats LMS porcelāna kolekcijai.
Jānis Mitrēvics bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1980. gada. Bijis apvienības biroja loceklis no 1981. gada un veidojis 1981.-1984. gadu “Mākslas dienu” pasākumus bij. Jauno mākslinieku centrā “Jāņa sēta”.
Jānis Mitrēvics ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1983. gada, un tika uzņemts ar gleznotāja, LMA pedagoga Induļa Zariņa, LMS valdes sekretāra, gleznotāja Jāzepa Pīgožņa (1934-2014), gleznotāja Jāņa Anmaņa rekomendācijām, LPSR Valsts Televīzijas un Radioraidījumu komitejas priekšsēdētāja vietnieka Jāzepa Barkāna ieteikumu, un biedra statuss apstiprināts ar LMS valdes pirmā sekretāra, grafiķa Gunāra Kroļļa parakstītu lēmumu. J. Mitrēvics aktīvi piedalījies LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas” (1981, “Klusā daba Nr. 3”, LMS galerija, kuratore I. Baranovska; “Berga bazārā”, kuratore I. Riņķe, 1999, 2000, 2001, LNMM, Izstāžu zālē “Arsenāls”) un “Rudens” (1986, LNMM, Izstāžu zālē “Arsenāls”, 1998, kuratore Astrīda Rogule).
Jānis Mitrēvics saņēmis LMS balvu par Ventspils muzeja vizuālā tēla izveidi kopā ar Edgaru Vērpi (2002).
Jāņa Mitrēvica darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), arī citos muzejos un privātkolekcijās.
