Laima Slava ir nozīmīga personība Latvijas kultūrā, kas ar savu līdzdalību mākslas procesos veicinājusi sabiedrības mākslas izpratnes daudzveidību.
Laima Slava studējusi T.Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares Mākslas zinātnes nodaļa) pie pasniedzējiem, mākslas zinātniekiem Rasmas Lāces (1923-2008; katedras vadītāja 1953-1975), Tatjanas Kačalovas (1915-2010), Eduarda Kļaviņa, Genovevas Tidomanes (1927-2006), Emīlijas Jaunzemes (1925-1985), Pētera Zeiles (1928-2020), Gundegas Ivanovas (1928-2017), Jurģa Skulmes (1928-2015), Roma Bēma (1927-1993).
Laima Slava absolvēja LMA 1975. gadā ar diplomdarbu “Plastiskās valodas daudzveidība latviešu padomju tēlniecība”, vadītājs – nozīmīgais mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš. Līdzās L.Slavai LMA absolvēja vēlākās mākslas zinātnieces, atpazīstamas ar nozīmīgu devumu Latvijas kultūrā: pie pasniedzējas, mākslas zinātnieces Rasmas Lāces ar izcilību absolvēja Rūta Kaminska ar diplomdarbu “Folkloras estētikas vērtības un latviešu padomju stājmāksla”, Latvijas kultūras mantojuma speciāliste Dace Čoldere absolvēja pie pasniedzējas, mākslas zinātnieces Gundegas Ivanovas ar darbu “Kurzemes sudrabkaļu darbi 17. un 18. gadsimtā”, Dace Lamberga ar darbu “Rīgas mākslinieku grupas glezniecība” pie pasniedzējas, mākslas zinātnieces Genovevas Tidomanes. Pie mākslas zinātnieka un publicista Herberta Dubina (1919-1993) izstrādāja darbus Sarmīte Sīle (1945-2018; “Dažas dizaina vēstures problēmas Latvijas PSR”) un Ramona Umblija (“Estētiskās vērtības un stilstiskās tendences mūsdienu latviešu lietišķi dekoratīvajā mākslā”), bet pie gleznotāja, mākslas zinātnieka Roma Bēma Ingrīda Burāne izstrādāja darbu “Dažas domas par latviešu padomju gleznotāju Induli Zariņu un viņa daiļradi”, absolvēja arī Daiga Freimane.
Laima Slava strādājusi Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (bij. LZA Valodas un literatūras institūts, LZAVLI) aspirantūrā pie disertācijas “Latviešu monumentālās tēlniecības attīstība. Problēmas un risinājumi” (1975-1978), bija zinātniskā līdzstrādniece LZAVLI Tēlotājas mākslas nodaļā, kur strādāja nozīmīgas mākslas zinātnieces: Rasma Lāce, Ruta Čaupova, Elita Grosmane, Dzidra Skaidrīte Blūma (1936-2011) u.c.
20.gs. 70.-80. gados Laima Slava studiju un kvalifikācijas darbu kontekstā bija iepazinusi tēlniecības jomu Latvijā un aktīvi sadarbojusies ar tēlniekiem Ojāru Breģi, Ligitu Ulmani-Franckeviču, Ojāru Arvīdu Feldbergu, Juri Zihmani, Dagniju Nīcmani (1948-1982), Vilni Titānu (1944-2006), Kārli Dani (1943-1982) u.c. izstāžu projektos, kā “Rīgas Tēlniecības kvadriennāle”, bija šo nozīmīgo izstāžu žūrijā (1992). Mākslas zinātniece atbalstīja LMS Tēlnieku apvienības izveidošanu (1984), kā alternatīvu LMS Tēlnieku sekcijai. Izmaiņas veicināja tā laika globālās aktualitātes, kā plenēru kustība, monumentālu tēlniecības darbu radīšana vidē, ideoloģijas mazināšanās mākslā, progresīvo formveides tendenču, materiālu ieviešana un iekļaušanās starptautiskajā apritē.
Mākslas zinātniece, būdama progresīvi orientēta, piedalījusies kinofestivāla “Arsenāls” norisēs (ar kritiķi Normundu Naumani (1962-2014) u.c., 1988, 1990), organizējusi “Franču-latviešu video mākslas festivālus” (1989-1991), “Francijas – Latvijas video mākslas festivālus” (1992-1994). Festivāla darbība un pasākums guva starpdisciplināru raksturu, tika aicināti darboties vairāku jomu mākslinieki: producents Gatis Upmalis, gleznotāji Indulis Gailāns (1962-2012), Jurģis Krāsons (balva 1992), režisors Olafs Okonovs (1973-2020; Grand Prix 1993), tēlnieks Kristaps Gulbis. Tika producēta videoopera “Debešķīgā nepieciešamība” (Frīdriha Nīčes romāna “Tā runāja Zaratustra” teksta apdare – Ruta Dobičina, Jura Kulakova mūzika, Viestura Jansona horeogrāfija, Artas Bisenieces video, Igora Dobičina ideja un objekts, LNSO, diriģents Imants Resnis, solisti Juris Kulakovs, Nauris Puntulis, Ieva Akuratere, Raimonds Bartaševics, LU aula, 1993). Akcijas norisinājās arī bij. izstāžu namā “Jāņa sēta” un tā pagalmā (“Ģimenes gulta”, 1994), LNMM Izstāžu zālē “Arsenāls” u.c.
Mākslas zinātniece L. Slava publikācijas presē veido kopš 1973. gada – laikrakstos “Literatūra un Māksla”, “Padomju Jaunatne”, “Diena”, žurnālos “Māksla”, “Studija” u.c.
No 1982.-1988. gadam Laima Slava bijusi redaktore laikrakstā “Literatūra un Māksla” un mākslas redakcijas vadītāja izdevniecībā “Liesma”. No 1989.-1995. gadam darbojusies “Rīgas Videocentrā un Multimediju centrā”. Laima Slava veidojusi raidījumus par mākslu Latvijas Televīzijai, un ir scenāriju autore filmām: “Kārlis Zāle” (rež. Maruta Jurjāne, “Telefilma-Rīga”, 1992), “Boriss saka” (rež. Olafs Okonovs (1973-2020), studija “Neputns”, 2000), “Jūgendstila Rīga” (rež. Arta Biseniece, Gunta Ikere, studija “Neputns”, 2000), “Darbnīca laukos” (rež. Olafs Okonovs, studija “Neputns”, 2004), “1/10 Zemesmātes biroja” (rež. Olafs Okonovs, studija “Neputns”, 2007).
Izjūtot nepieciešamību pēc profesionāliem mākslas izdevumiem, kādi bija saglabājušies kaimiņvalstīs, Laima Slava kopā ar grafiķi Juri Petraškeviču 1997. gadā izveidoja izdevniecību “Neputns” un mākslas žurnālu “Studija”. Mākslas zinātniece ir izdevniecības galvenā redaktore. Laima Slava ir daudzu monogrāfiju sastādītāja. Veidojusi izdevumu par Borisu Bērziņu “Dieva buča” (“Jumava”, 2000), bijusi sastādītāja izdevumiem “Andrejs Grants. Fotogrāfijas” (sast. L.Slava. A.Grants, “Neputns”, 2002), “Edvards Grūbe” (“Neputns”, 2010), “Boriss Bērziņš” (“Neputns”, 2003), “Uga Skulme” (“Neputns”, 2013), “Džemma Skulme” (“Neputns”, 2015), “Alvis Hermanis” (“Neputns”, 2016), “Sandra Krastiņa” (“Neputns”, 2016), “Inta Celmiņa” (“Neputns”, 2016), “Romans Suta” (“Neputns”, 2016), “Sigita Daugule” (sast. Dace Lamberga, L.Slava, “Neputns”, 2017), “Niklāvs Strunke” (“Neputns”, 2021). L.Slava ir viena no šķirkļu autorēm LMS muzeja izdevumā “Glezniecība: Laikmeta liecinieki: 20. gadsimta 60., 70. un 80. gadi: Latvijas Mākslinieku savienības mākslas darbu kolekcija” (koncepcijas autores Sandra Krastiņa, Inese Baranovska (sast.), Latvijas Mākslinieku savienība, 2002).
2008. gadā mākslas zinātniece bija kuratore Džemmas Skulmes personālizstādei “Tautumeita” (Cēsu Izstāžu nams).
Laima Slava 2010. gadā tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelta par ordeņa virsnieci. Mākslas zinātniece saņēmusi nozares apbalvojumus (2000. gadā LMS “Gada balva 2000” mākslas zinātnē), viņai piešķirts arī Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora nosaukums, saņēmusi Baltijas Asamblejas balvu mākslā par izcilo profesionālo ieguldījumu mākslas zinātnes teorijas attīstībā un grāmatu izdevniecības jomā, veicinot Latvijas kultūras atpazīstamību arī starptautiskā līmenī (2017).
Latvijas Mākslinieku savienības biedre Laima Slava ir kopš 1981. gada, un rekomendācijas uzņemšanai LMS viņai izsniedza tēlnieki Laimonis Blumbergs (1919-2014), Ligita Ulmane-Franckeviča un mākslas zinātniece Ruta Čaupova, kā arī LZAVLI direktora vietnieks, literatūras zinātnieks Viktors Hausmanis un LMS Mākslas zinātnes sekcijas vadītāja Laima Reihmane. Laima Slava tika uzņemta ar valdes pirmās sekretāres, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu LMS valdes lēmumu.
