15. janvārī Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sveic nozīmīgā jubilejā interjera mākslinieku, pedagogu, koktēlnieku Antonu Rancānu!

Antons Rancāns pēc mācībām Nautrēnu pagasta pamatskolā (1945-1956) turpināja mācības Rēzeknes 1.vidusskolā un to beidza 1957.gadā. Antons Rancāns kopš 1959. gada mācījās jaunizveidotajā Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas filiāles Dekoratīvās noformēšanas nodaļā Rēzeknē (RLMV, tag. Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma).  Skolas tapšanu Rēzeknē veicināja: Latvijas PSR kultūras ministrs un ārlietu ministrs (1959-1962), žurnālists Voldemārs Kalpiņš (1916-1995), mākslas zinātnieks Jānis Pujāts (1925 -1988), tēlnieks Leons Tomašickis (1904-1996; RLMV pedagogs 1953-1967, 1974-1977) un scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985). Filiāles vadību uzņēmās akvareļgleznotājs Jānis Unda (1928-2000; Rēzeknes filiāles vadītājs 1959-1968, mākslas vēstures, gleznošanas, zīmēšanas, kompozīcijas un gleznošanas pedagogs 1972-1996).

Antons Rancāns pēc mācībām Rēzeknē 1963.gadā strādāja kā mākslinieks noformētājs dažādos Rēzeknes uzņēmumos un 1967.gadā nolēma turpināt izglītību LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnozare).

LMA Interjera un iekārtas nodaļas pasniedzējs bija arhitekts un interjera dizainers Voldemārs Šusts (1929-2001). Voldemārs Šusts bijis Latvijas Arhitektu savienības (LAS) valdes priekšsēdētājs (1965-1979), LMA Interjera un iekārtas nodaļas vadītājs (1964-1998), pieminekļu un interjeru autors. Kā pasniedzēji LMA nodaļā darbojās arī arhitekti, interjeristi Juris Pētersons (1931-2014; LMA pedagogs 1967-1998), Ivars Bumbiers (1929-2020; LMA pedagogs 1962-1986), gleznotāji, dizaina mākslinieki Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; LMA pedagogs 1962-1999), Jānis Krievs (1942-2016; LMA pedagogs 1963-1986), koktēlnieks Vladimirs Bekmanis (LMA pedagogs 1961-2021). Antons Rancāns absolvēja  LMA Interjera un iekārtas nodaļu 1972.gadā ar diplomdarbu “Viļānu selekcijas izmēģinājumu stacijas administratīvās ēkas interjers”, vadītājs arhitekts Ivars Strautmanis (1932-2017). Līdzās Antonam Rancānam LMA Interjera un iekārtas nodaļu absolvēja: pie Voldemāra Šusta – Aleksis Ķīsis (1934-2018) ar darbu “Daugavpils pilsētas administratīvās ēkas vestibila interjers”, pie Aleksandra Stankeviča LMA absolvēja Laimonis Šēnbergs u.c.

Pēc LMA absolvēšanas Antons Rancāns realizēja diplomdarba metu – strādāja pie fasādes noformējuma un interjera projekta bij. Viļānu selekcijas izmēģinājumu stacijas kantora-kluba ēkai. Mākslinieks bija izstrādājis un realizējis metus uzņēmuma emblēmai, kāpņu margu dizainam, mēbeļu dizainam un veidojis kokgriezuma panno, sienu gleznojumus (1972-1975). Antons Rancāns izstrādāja interjerus: Rēzeknes 6. vidusskolai, Latgales kultūrvēstures muzejam, bij. Lūznavas Lauksaimniecības tehnikumam, vairākām kafejnīcām, Rēzeknes dzimtsarakstu birojam (1976), Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolai u.c.

Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās Antonam Rancānam piešķirts par kvalifikācijas darbu “Krucifiksi Latgales ainavā” (LMA, 1994), kas tika publicēts ar nosaukumu “Kokā cirstās ciešanas” (“Preses nams”, 1996). Antons Rancāns veidojis un izdevis novadpētniecisku un autobiogrāfisku grāmatu “Šaipus. Viņpus” (A.Rancāns, 2012), rakstus, publikācijas: žurnāliem “Māksla”, “Katoļu Dzeive”, laikrakstam “Literatūra un Māksla”, sastādījis tekstus katalogiem.

Antons Rancāns izstādēs piedalās kopš 1970. gada un profesionālajās kopš 1973.gada – “Koks dekoratīvajā mākslā” (bij. Jūrmalas zāle, 1973), Lietišķi dekoratīvās mākslas izstādē (bij. Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, LNMM, 1973), 4.Republikāniskā plakātu izstāde (1973), izstādē “Dekors-Interjers 74” (bij. Latvijas PSR Vēstures muzejs, 1974, kurā Baiba Māzere piedalījās kopā ar Andri Ramatu, Uģi Auziņu, Aldoni Veidi un A.Pāvelu, piedalījās 57 autori, interjeru dizaineri un arhitekti: Ausma Austriņa, Vladimirs Bekmanis, Ēriks Bērziņš, Jānis Borgs, Andris Brūvelis, Aleksandrs Bugajevs (1937-2009), Valdis Celms, Jānis Dronis (1939-1981), Nikolajs Drozdovskis (1939-2020), Māris Eglītis, Maija Galdiņa, Gints Kiršteins, Dorisa Kleina, Valdis Kleinbergs (1939-1996), Dace Kokina, Jānis Krievs (1942-2016), Helga Krūkle, Arvīds Krūmiņliepa, Juris Krūmiņš, Nora Ķivule, Lauma Lancmane, Valdis Līcītis, Valdis Majevskis, Līvija Brigita Pavlovska (Māldere), Māra Melnāre, Alnis Mitris, Jānis Osis, Aina Ozoliņa, Auseklis Ozoliņš, Raimonds Pinnis, Jānis Pipurs (1939-2013), Einārs Plūksna, Leo Preiss, Arvīds Priedītis, Ieva Rozentāle (1944-2002), Jānis Salgrāvis, Inta Salnāja, Jānis Sīmanis (1947-2016), Jānis Slaidinš (1942-2021), Pāvels Slavietis, Rasma Stukmane, Laimonis Šēnbergs, Viesturs Vilks, Henrihs Vorkals (1946-2018), Miervaldis Zibens, Indulis Zilbalodis u.c.), Latgales mākslinieku izstādē “Rudens 2003” (Latgales Kultūrvēstures muzeja, 2003) u.c.

Antons Rancāns rīkojis personālizstādi “Mākslinieka Antona Rancāna personālā izstāde” Ludzas Novadpētniecības muzejā 1974. un 1981. gadā (1974. gadā veidotajai izstādei izdots buklets), kā arī citas personālizstādes. Radošajā darbā Antons Rancāns veidojis kokā mazās formas darbus un sīkplastikas figūras ar laikabiedru atpazīstamiem saržiem, piemēram, keramiķis Polikarps Čerņavskis un tos eksponējis izstādēs: kopā ar gleznotāju Jāni Undu “A.Rancāna un J.Undas darbu izstāde” (Ludzas Novadpētniecības muzejs, 1977, katalogs, tolaik Tukuma novadpētniecības un mākslas muzejs, 1981), kopā ar meitu, gleznotāju Gundegu Rancāni – “Ar basām kājām” (galerija “Bastejs”, 2003, vadītāja Baiba Morkāne) “Ar Makašānu vēju” (“Melngalvju nams”, 2004, vadītājs Ojārs Spārītis), (Latgales Kultūrvēstures muzeja, 2008) u.c.

Antons Rancāns ir LMS biedrs kopš 1976.gada un uzņemts ar gleznotāja, grafiķa, dizainera Aleksandra Stankeviča, gleznotāja Kārļa Dobrāja, koktēlnieka Vladimira Bekmaņa rekomendācijām, bij. Viļānu selekcijas izmēģinājumu stacijas direktora I.Šteinberga raksturojumu, LMS Daugavpils organizācijas vadītāja Kārļa Dobrāja parakstītu rekomendāciju, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu rekomendāciju. Lēmums pamatots ar valdes balsojumu 3/35. PSRS MS LMS lēmumu apstiprināja ar protokola daļas vadītājas L.Kozlovas parakstu 1978.gadā.

Antons Rancāns bija Rēzeknes LMV pedagogs kopš 1970.-1972. gadam, 1976.-1991.gadam. Kopš 1982. gada Antons Rancāns izveidoja un vadīja Rēzeknes LMV Koktēlniecības nodaļu. 1992. gadā Antons Rancāns ar dzīvesbiedri, pedagogu Lūciju Rancāni (1942-2011) organizēja tag. Makašānu Amata vidusskolu, kurā audzēkņi iegūst amata zeļļa kvalifikāciju galdniecībā, kokgriešanā, aušanā un rokdarbos. Antons Rancāns ir Makašānu Amata vidusskolas pedagogs un skolas direktore šobrīd ir gleznotāja Gundega Rancāne.

Antona Rancāna darbnīcā Makašānos ir izveidots koktēlniecības muzejs ar autora darbu ekspozīciju. Mākslinieks kopš 1989. gadā radījis un atjaunojis ap 15 krucifiksiem, kas ir nozīmīgi Latgales simboli – monumentālā skulptūra “Krusta nesējs” Feimaņos, Rēzeknes novada, Feimaņu pagastā (1990). Antona Rancāna veidotie krucifiksi uzstādīti pie teologa Franča Trasuna (1864-1926) mājas muzejā “Kolnasāta”, Sakstagals, Rēzeknes novads Sakstagala pagasts (1991), pie kultūras darbinieces, skolotājas Valērijas Seiles (1891-1970) dzimtajām mājām Audriņu pagastā, pie rakstnieces Konstances Kempas-Daugules (1891-1947) mājām Rēzeknes novada, Sakstagala pagastā  “Garančos”, pie katoļu garīdznieka Pētera Stroda (1892-1960) mājām Varakļānu pagastā, pie latgaliešu folkloras vācēja Feliksa Boļeslava Laizāna (1871-1931) mājām (1991), kā arī pie Vērēmu mājām, Gaigalavas pag., Aglonas bazilikā u.c.).

Antonam Rancānam ir piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, 5.šķira (1996) un mākslinieks iecelts par ordeņa kavalieri.

Mākslinieka darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejā, Ludzas Novadpētniecības muzejā, Latgales Kultūrvēstures muzejā ka arī citos muzejos un privātkolekcijās.

Attēlā: Antons Rancāns, Viļānu selekcijas izmēģinājumu stacijas administratīvās ēkas interjers. Sienas dekors, koks, 150x150cm, 1975, LMS muzeja arhīvs