14. janvārī Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sveic jubilejā tēlnieku Aivaru Gulbi!

Aivars Gulbis 1939.-1944. gados mācījās Lēdurgas pagasta skolā (tag. Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskola), mācības turpināja 1945.-1947. gadam Turaidas astoņgadīgajā skolā.

Aivars Gulbis 1947.-1953. mācījās Rīgas Daiļamatniecības vidusskolas Mākslinieciskās metāla apstrādāšanas nodaļas / Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Metāla izstrādājumu dizaina izglītības programma). Rīgas Daiļamatniecības vidusskolas pedagogi bija: gleznotājs Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959-?), tēlnieks Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), gleznotājs Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV pedagogs 1945-197?), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), tēlnieks Leons Tomašickis (1904-1996; RLMV pedagogs 1953-1967, 1974-1977), Džems Bodnieks (1910-1987; RLMV pedagogs 1942-1944, 1946-1951), Raimonds Kazmers u.c. Aivars Gulbis beidza RLMV ar diplomdarbu “Skolas vārti”. Līdzās Aivaram Gulbim RLMV Mākslinieciskās metāla apstrādāšanas nodaļu beidza Ināra Gulbe (1935-1998) u.c.

Aivars Gulbis 1953. -1959.gadam studējis LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare). Pasniedzēji LMA Tēlniecības nodaļā bija Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicēji: Teodors Zaļkalns (1876-1972; Tēlniecības katedras vadītājs 1944-1945, 1946-1958), Kārlis Zemdega (1894-1963; Tēlniecības katedras vadītājs 1940-1941, pedagogs 1947-1962), Emīls Melderis (1889-1979; pedagogs 1947-1962, 1958-1971, Tēlniecības katedras vadītājs 1945-1946, 1958.-1971, konsultants līdz 1979), Kārlis Jansons (1896-1986; pedagogs 1937-1972, vasaras prakses vadītājs līdz 1984) un Arnolds Skribnovskis (1908-1989; Tēlniecības katedras pedagogs 1940-1941, 1944-1956). Aivars Gulbis absolvējis LMA Tēlniecības nodaļu ar teicamu vērtējumu par diplomdarbu figurālu kompozīciju “Maize” (ģipsis, 185x110x82cm) Kārļa Zemdegas vadībā. Līdzās Aivaram Gulbim pie LMA Tēlniecības nodaļu pie Kārļa Zemdegas absolvēja Imants Murovskis (1925-2001) ar darbu “Par gaismu, par brīvi”.

Izstādēs piedalās kopš 1956. gada pirmās Republikāniskā portretu izstāde (1956), 1.Jauno Mākslinieku izstāde (1956) u.c. Aivars Gulbis izlēma turpināt profesionālo un strādāja LPSR Mākslas fonda kombināta “Māksla” pie 1905.gada pieminekļa izveides bij. Komjaunatnes krastmalā.

Aivars Gulbis bija Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedra kandidāts kopš 1959.gada un uzņemts ar tēlnieku Emīla Meldera, Kārļa Zemdegas, Valda Alberga (1922-1984) rekomendācijām, LMA rektora, gleznotāja Oto Skulmes (1889-1967) raksturojumu, LMS Tēlnieku sekcijas priekšsēdētāja, tēlnieka Egona Zvirbuļa (1907-1986) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Leo Svempa (1897 – 1975)  parakstītu lēmumu. Aivars Gulbis ir LMS biedrs kopš 1962.gada un uzņemts ar tēlnieku Kārļa Zemdegas, Gaidas Grundbergas (1928-2021), Ojāra Siliņa (1927-2003) rekomendācijām, LMS Tēlnieku sekcijas priekšsēdētāja, tēlnieka Karļa Baumaņa (1916-2011) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Eduarda Kalniņa (1904-1988) parakstītu lēmumu. LMS valde lēmumu par Aivara Gulbja biedra statusu pieņēma vienbalsīgi.          

Darbība LMS

Latvijas Mākslinieku savienības valdes loceklis, veic tās sekretāra pienākumus, vadījis Tēlnieku sekciju (1962-1987);

Mākslas dienu komisija (1967);

vadījis Tēlnieku  apvienību;

LPSR Mākslas fonda kombināta “Māksla” Mākslas padome;

LPSR Kultūras ministrijas Mākslas darbu ekspertu komisija (1977);

LPSR Kultūras ministrijas Monumentālās skulptūras komisija (1984).

Pirmā Starptautiskā tēlniecības simpozija vadītājs, LMS Jaunrades namā Dzintaros,  Jūrmalā, Latvijā 1979. gadā.

PSRS Mākslas akadēmijas Maskavā (tag. Krievijas Mākslas akadēmija) korespondētājloceklis (1988).

Apbalvojumi

LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1983).

Iegūstot izglītību Aivars Gulbis bija apguvis prasmes metāla apstrādē, un vēlāk akadēmijā nozīmīga bija saskarsme ar tēlnieku, profesoru Kārli Zemdegu, kurš studentiem rādīja ārzemju izdevumus, arī grāmatu ar zviedru tēlnieka Karla Milesa (Carl Milles) bronzā atlieto figurāli  lidojošo motīvu attēliem, kas ietekmēja topošā mākslinieka daiļradi. Sava skolotāja darba turpinājumu viņš varēja realizēt kopā ar tēlnieku Laimoni Blumbergu, kad pēc tēlnieka K.Zemdegas nāves tika uzticēts pabeigt pieminekli dzejniekam Rainim Esplanādē, Rīgā (1963). 

Latvijas tēlniecībā Aivars Gulbis pieteica 20.gs.60. gados ar darbiem, kuriem bija raksturīga ekspresija, lidojuma izjūta, telpiska atraisītība, abstrakcijai un modernisma stilistikai raksturīgā formveide, kas bija novitāte tā laika tēlniecībā un iekļāvās Eiropas un pasaules lakoniskajā un ekspresīvi vitālajā plastiskās mākslas tēlainībā. Viņš pievērsās alumīnijā un kaparā kaltu figurālu ciļņu kompozīcijām, kurās katrai atšķirīgā tēmā no dažādiem rakursiem ar atbilstošu ritmu veidoja vispārinātu, plastiski stilizētu formu uzsverot gan ekspresīvo, gan poētisku noskaņu, kā piemēram “…plus elektrifikācija” (1963),  Dekoratīvs cilnis pie ēkas Rīgā, Pērnavas ielā 44 (1969), “Loka šāvēji” (1963), “Treji zirgi” (1966) u.c.

Sākotnēji latviešu profesionālajā tēlniecībā telpiski atraisīts un abstrakts pasaules skatījums vērojams reti, tas vairāk sāk izpausties tieši ar tās paaudzes māksliniekiem, pie kuras pieder Aivars Gulbis, Arta Dumpe, Jānis Karlovs un Juris Mauriņš (1928-1993). Viņi, izstrādājot savus kompozicionālo ideju izsvērumus, rada iespaidus no klasiskā modernisma tēlniecības meistariem (Aleksandra Arhipenko (Alexander Archipenko), Žaka Lipšica (Jacques Lipchitz), Henrija Mūra (Henry Moore), Žana Arpa (Jean Arp)). Aivara Gulbja mākslā nozīmīgs sniegums ir arī mazo formu tēlniecībā gan 1969.gadā bronzā radītās kompozīcijās “Dūmi”, “Ola” un “Ziemeļu pavasaris”, gan  vēlīnākā posma marmorā izkaltajos mazo formu darbos ar bronzas elementu iestiprinājumiem: “Ola I” (1995), “Acs” (1996), “Nāku, nāku” (2000) u.c., kurās tiek apliecināta izcila kompozīcijas un proporciju izjūta.

Gan profesionālie rosinājumi, gan dabas vidē gūtie iespaidi raisīja interesi par ekspresīviem telpā izvērstiem kompozīciju risinājumiem. Tas sākotnēji izpaudās metālkaluma ciļņos auļojošu zirgu atveidojumos, kā arī  veidojot  dekoratīvas  lidojošās figūras “Mūzas” Valsts Rīgas Krievu drāmas teātra ( tag. Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) fasādes noformējumam (1967). Aivara Gulbja  darbu  nevainojamo  māksliniecisko līmeni un universālo funkcionalitāti apliecina arī tas, pēc Krievu drāmas teātra rekonstrukcijas demontētās, lidojošo mūzu figūras  2019. gadā  kļuva par izteiksmīgu tēlnieka dzimtās puses Krimuldas Kultūras nama fasādes rotājumu. Sniegums šajā posmā apliecināja pievēršanos modernās tēlniecības ievirzēm. Sākotnējie impulsi un profesionālā sagatavotība noteica to, ka Aivars Gulbis kļuva par tādu stilistisku izmaiņu īstenotāju, kas uzrādīja pretstatu latviešu akmenstēlniecības praksē ierastajam skulpturālo masu un apjomu smagnējumam. 

Kā nozīmīgs notikums Latvijas tēlniecībā jāmin Aivara Gulbja, Jāņa Karlova, Jura Mauriņa skulptūru  izstāde 1969.gadā, Rīgā, LMS “Mākslinieku nama” izstāžu zālē, kura ieguva LMS vadības un tēlnieka, LMS valdes priekšsēdētāja vietnieka Ļeva Bukovska (1910-1984) nosodījumu un netika atklāta, jo mākslinieku sniegums bija drosmīgs gan formveidē, gan tēlu izteiksmībā. Kā novitāte šajā ekspozīcijā tika uztverta arī ažūrā un kinētiskai mākslai tuvinātā Aivara Gulbja iespaidīgā sarkani krāsotā trīsfigūru kompozīcija “Perpetuum mobile” (1960 -1969, krāsots ģipsis), kas sasaistās ar tam laikam aktuālo kosmosa izpēti.

Mākslinieks memoriālajā tēlniecībā ieviesa jaunu izpratni par skulpturālo tēlu izteiksmi. Ja līdz tam galvenokārt Latvijas tēlniecībā kapos bija saldsērīgi statiski vai kustībā nedaudz atraisītāki tēli, tad  Aivars Gulbis ieviesa romantizētu patosu ar dinamisku formu: tapa barokalizētā lidojoša figūra “Revolūcijas mūza“ (1971, Raiņa kapi, Rīgā) un kompozīcija ar virtuozā tēla traktējumu un uzirdināto faktūru, stilistiski inovatīvais, telpiski atraisīti modelētais rakstnieka Viļa Lāča piemineklis (1974, I Meža kapi, Rīga).

Aivars Gulbis guva panākumus oficiāli rīkotos konkursos un saņēma nozīmīgus pasūtījumus. “Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” konkursā (1976) bija iesniegti 33 projekti, žūrija izvēlējās sakompilēt divus: tēlnieka Ļeva Bukovska, mākslinieka, dizainera Aleksandra Bugajeva (1934-2009), arhitekta E.Bāliņa un A.Gulbja, arhitektu E.Vecumnieka. V.Zilgalvja projektus, kas tika realizēts 1985.gadā kā monumentāls ansamblis. Diemžēl Aivara Gulbja ieceri parādīt Mātes-Dzimtenes tēlu ar bērnu paceltās rokās LPSR LKP vadītāja Augusta Vosa (1919-1994) autoritātes iespaidā Kultūras ministrijas žūrijas komisijas vadība neļāva īstenot. Tas būtiski mainīja veidojuma satura jēgu – bez slīpētā bronzā izpildītā bērna figūras sievietes rokās, kas simbolizētu neatkarīgu stāju, daudz uzskatāmāk dominēja sveicinājuma žests. Ansamblis sastāvā bija divas skulpturālas grupas:  skulptūra “Māte/Nīke”, autors – tēlnieks Aivars Gulbis, (bronza, h-12m) un skulptūru grupa “Kareivji”, autori – tēlnieki Ļevs Bukovskis, piedaloties tēlniekiem Leonīdam Kristovskim (1923-2018), Viktoram Vaņukovam (bronza, h-8m).

 Pieminekļa ansamblis “Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” Uzvaras parkā, Pārdaugavā, Rīgā, 1985. Ansambļa autori: tēlnieki Aivars Gulbis, Ļevs Bukovskis, piedaloties Leonīdam Kristovskim (1923-2018), arhitekti Ermens Bāliņš (1933-1995), Edvīns Vecumnieks, Viktors Zilgalvis (1929-2008), mākslinieks, dizainers Aleksandrs Bugajevs, konstruktors Gunārs Beitiņš (1931-1988), objekts ir demontēts 2022.gadā.

Saistošu epizodi Aivara Gulbja radoša veikuma kopainā iezīmēja sadarbība ar tēlniekiem Artu Dumpi un Oļegu Skaraini (1923-2017) radot atraisīti komponētus dokumentālus ģipša atlējumus no dzīva  ķermeņa. Šie portretiskie un vispārinātie kompozīciju risinājumi mākslas kritikā un sabiedrībā tika vērtēti diezgan šokējoši un neviennozīmīgi kā profesionāli spēcīgu modernisma stilistikas nostiprinātāju uzdrošināšanās atgriežoties pie reālisma izpausmēm ģipša tehnikā. Visus trīs autorus vienoja interese par eksperimentiem ar formu, materiāliem, un vēlme vienmēr meklēt netradicionālus risinājumus, svaigas idejas, kas plašākai sabiedrībai bija vērojamas izstādēs “Jubilejas krēsls” (1983), “Ola” (1988), “Veļ Sīzifs …” (2001).

Jāatzīmē, ka gan monumentālos darbus, gan arī izstāžu darbus A.Gulbis ir radījis savā radošajā darbnīcā, ko viņam piešķīra Latvijas PSR Mākslas fonds Lietišķās mākslas kombināta “Māksla” (tag. LMS Radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA”) ēkā Gaujas ielā 5, Rīgā. Tēlnieka darbi tikuši izpildīti gan Ļeņingradas (tag. Sanktpēterburga), gan Minskas bronzas lietuvēs, bet radīti ģipsī un daudzi kaparā kalti un bronzā lieti tieši kombināta Tēlniecības ceha bronzas un akmens apstrādes iecirkņos. Tēlnieka Aivara Gulbja darbus realizējuši kombināta Tēlniecības ceha vadītāji Regīna Ozere, Viktors Suškevičs, Aivars Eniņš, bronzas liešanas meistari Aivars Jansons (1938-2000), Guntis Dubovs (1943-2015), Mārcis Jaunarājs, Jānis Knāviņš (1960-1997), akmeņkaļi Dzintars Gailis, Dzintars Šmalcs (1939-2000).

A.Gulbis vienmēr ir bijis aktīvs tēlniecības procesu virzītājs un dalībnieks, piedalījies daudzās izstādēs, veidojis savas personālizstādes, rīkojis simpozijus. Aktīva bija viņa darbība Latvijas Mākslinieku savienībā, kurā ieņemot dažādus amatus, viņš enerģiski centās iegūt jaunus kontaktus, veidot sadarbību ar citu valstu tēlniekiem un aktīvi iesaistīt savus kolēģus darbu eksponēšanā. Kā organizatoram viņam svarīga loma bija Tēlniecības kvadriennāļu rīkošanā, kas kopš 1972.gada norisinājās Rīgā, un reizi četros gados bija vērienīgākais tēlniecības notikums Baltijas un PSRS mērogā.

21.gadsimta sākumā Aivars Gulbis savu radošo izpausmi raisīja dzelzs un kapa plāksnēs, kuru locījumu perfekti skaidrais formas skanējums ar gandrīz nemanāmām faktūru variācijām raisa asociācijām bagātu tēlainību (izstādes “Nav sākuma un nav beigu” 2005, LNMM) un “Mežs, mežs…” 2013, Rīgas mākslas telpa).

Precīza laikmeta izjūta, vēlme rast citādus risinājumus A.Gulbi raksturo kā tēlnieku, kas veicis būtiskus pagrieziena punktus mūsu tēlniecības valodas pilnveidošanā it īpaši meklējot kā padarīt tēlniecību dinamiskāku, kā raisīt asociācijas par lidojumu. Risinot formu un objektu attiecības ar telpu, Latvijas tēlniecībā viņš iezīmējas kā novatorisku ideju paudējs ar monumentālu izjūtu un alumīnija, kapara, bronzas dažādās materialitātes meistars.

Nozīmīgākie darbi

20. gadsimta 50.–90. gados Gaujas ielā 1, 3, 5, 7 un 9 atradās Latvijas PSR Mākslas fonda  (dibināts 1945. gadā kā PSRS  Mākslas fonda Latvijas nodaļa) lietišķās mākslas kombināta “Māksla” un dekoratīvās mākslas kombināta  (mākslinieciskās ražošanas kombināts “Māksla” 1945-1960; lietišķās mākslas kombināts “Māksla” 1960-1991; dekoratīvās mākslas kombināts (1976-1991); firma “Māksla” 1991-1993) darbnīcas.

Pašlaik Gaujas ielā 1, 3, 5, 9 – radošajā kvartālā “Kombināts MĀKSLA”, kas tika dibināts 2013. gada 20. decembrī atrodas biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” (LMS) muzeja (LMS muzejs) ekspozīcijas un radošās darbnīcas.

A.Gulbja monumentālie, stājtēlniecības, dekoratīvās un mazo formu tēlniecības darbi, kuri radīti darbnīcā un lieti bronzas lietuvē Gaujas ielā 5, Rīgā:

Perpetuum mobile. 1960-1969. Ģipsis. 223x270x160. Autora īpašums

…plus elektrifikācija. 1963. Kapara kalums. 110x100x5. LNMM

Loka šāvēji. 1963. Alumīnijs. 120x120x4. Autora īpašums

Treji zirgi. 1966. Kapara kalums. 85x77x6. LNMM

Mūzas. 3 dekoratīvas skulptūras. 1967. Bronza. 50x250x30. Krimuldas Tautas nama fasāde, Ragana, Krimuldas novads.

Dekoratīvs cilnis pie ēkas Pērnavas ielā 44, Rīgā. 1969. Kapara kalums. 150×150.

Ziemeļu pavasaris.1969. Bronza. 52x94x19. LMS muzejs

Dūmi. 1969. Bronza. 67x23x22. Autora īpašums

Ola. 1969. Bronza. 33x2x33. LMS muzejs

Revolūcijas mūza. 1971. Kapara kalums. (arh. I.Strautmanis) Raiņa kapi, Rīga

Ģimene. I. 1974. Bronza. 90x135x70. LNMM

Kapa piemineklis Vilim Lācim. 1974. Bronza, labradorīts. H – 400. Arh. J.Skalbegs.  I Meža kapi, Rīga

Akords. 1974. Bronza, granīts. 46x58x25. LMS muzejs.

Dekoratīva skulptūra. 1983. Kapara kalums. H-300. (arh.A.Purviņš, V.Kadirkovs) Klīniskā slimnīca “Gaiļezers”, Rīga

Mātes – Dzimtenes figūra. Ansamblis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebraucējiem. Bronza. H-1800. Uzvaras parks, Rīga. Autoru kolektīvs: Aivars Gulbis, Ļevs Bukovskis, Aleksejs Bugajevs, Gunārs Beitiņš, Ermēns Bāliņš, Edvīns Vecumnieks, Viktors Zilgalvis. 1985.

Ikars. 1987. Bronza, granīts. 91x47x60. LMS muzejs

Ābols. 1989. Bronza. 80x80x40. Jūrmalas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa, Lielupe, Latvija

Neredzamais-redzamais. 2005. Dzelzs. 550×245. Autora īpašums

Mobilis II. 2005. Dzelzs. 240×120. Autora īpašums

Acs.  1996. Marmors, bronza. 40x30x15. Autora īpašums

Ola I. 1995. Marmors, bronza. h-33, Ø15, LNMM

Nāku, nāku. 2000. Marmors, bronza. 38x24x24. Autora īpašums

Trīs lapas. 2012. Kapars, misiņš, nerūsējošais tērauds, koks. 80x60x52. Autora īpašums

Tēlnieka Aivara Gulbja mākslas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valsts Tretjakova mākslas galerijā (Maskava, Krievija), citos muzejos un arī privātkolekcijās.

Aivars Gulbis “Ola”, 1976, bronza, 33x22x33 cm, LMS muzejs