Leo Preisa retrospektīvā izstāde “Bezgalības konstrukcija”(14.08.-13.09.2026.)

No 2026. gada 14. augusta līdz 13. septembrim Latvijas Mākslinieku savienības galerijā būs skatāma mākslinieka Leo Preisa (dz.1946.) retrospektīvā izstāde “Bezgalības konstrukcija” – līdz šim apjomīgākā autora personālizstāde, kas aptver mākslinieka radošās darbības attīstību vairākās desmitgadēs.

Izstādes atklāšana notiks 2026. gada 18. augustā plkst. 17.30.

Izstādes atlasi veido vairāk nekā  70 darbi – no 1969. gadā tapušajām kompozīcijām līdz jaunākajam, 2025. un 2026. gadā tapušajam astoņpadsmit gleznu ciklam.

Šī retrospektīva pirmo reizi tik plašā apjomā ļauj izsekot mākslinieka radošās domāšanas attīstībai, atklājot viņa ieguldījumu Latvijas modernisma mākslā un aktualizējot Leo Preisa māksliniecisko praksi Baltijas un Eiropas ģeometriskās abstrakcijas kontekstā.

Leo Preisa mākslā ģeometrija nav pašmērķis. Tā kļūst par universālu vizuālās domāšanas sistēmu Līnija, plakne, krāsa un ritms viņa darbos veido harmonisku līdzsvaru, kur matemātiska precizitāte līdzsvarojas ar radošu brīvību.

Izstāde “Bezgalības konstrukcija” pirmo reizi tik pilnvērtīgi atklāj šo radošo ceļu kā vienotu un konsekventi attīstītu veselumu.

Jau sešdesmito gadu sākumā, laikā, kad pieeja Rietumu modernisma idejām Latvijā bija ierobežota, Leo Preiss mērķtiecīgi iepazina starptautiskās modernisma tendences. Nozīmīgu lomu viņa profesionālajā attīstībā ieņēma studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, kur nostiprinājās profesionālā meistarība un padziļināta izpratne par kompozīcijas, formas un telpas likumsakarībām. Šie pamati vēlāk pārtapa konsekventā ģeometriskajā valodā, kas veidojusies dialogā ar konstruktīvismu, Bauhaus, De Stijl, minimālismu un Hard-Edge glezniecību, izkopjot neatkarīgu un personisku un rokrakstu.

Padomju laikā abstraktās mākslas attīstība prasīja ne vien profesionālu disciplīnu, bet arī intelektuālu neatkarību. Kamēr oficiālā mākslas politika deva priekšroku figurālai un ideoloģiski noteiktai izteiksmei, L. Preiss izvēlējās pētīt telpu, struktūru un vizuālās uztveres likumsakarības. Šī uzticība savai mākslinieciskajai pārliecībai kļuvusi par vienu no viņa radošā mantojuma būtiskākajām vērtībām.

Izstādes nosaukums “Bezgalības konstrukcija” precīzi raksturo mākslinieka radošās domāšanas būtību. Konstrukcija simbolizē kārtību un loģiku, savukārt bezgalība norāda uz uztveres telpu, kas vienmēr paliek atvērta.

Leo Preiss ir Latvijas modernisma mākslinieks, kura vairāk nekā piecdesmit gadu ilgā radošā prakse saistīta ar ģeometrisko abstrakciju, telpas, struktūras, krāsas un vizuālās uztveres izpēti. Glezniecībā un zīmējumā viņš izveidojis individuālu vizuālo valodu, kurā ģeometrija kļūst par telpas organizēšanas un vizuālās domāšanas instrumentu.

Interese par starptautisko modernismu Preisa māksliniecisko domāšanu veidoja jau 20. gadsimta 60. gados, laikā, kad Latvijā pieeja Rietumu mākslai bija ierobežota. Jau jaunībā viņš patstāvīgi studēja Rietumvācijā izdoto Modernās mākslas leksikonu, iepazīstot nozīmīgākos Eiropas modernisma virzienus. 1970. gadā Preiss absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļu, kur telpiskā domāšana kļuva par būtisku viņa turpmākās mākslinieciskās prakses pamatu.

Kopš 1969. gada Preiss piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs. Viņa daiļrade attīstījusies dialogā ar konstruktīvismu, Bauhaus, De Stijl, konkrēto mākslu un Hard-Edge glezniecību, vienlaikus saglabājot izteikti individuālu raksturu. Preisa darbi atrodas muzeju un privātās kolekcijās Latvijā un ārvalstīs.

Izstādes kuratore un teksta autore: Ilze Preisa Kārklīte

Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Leo Preiss “Saulaina diena”, 2025, audekls, akrils, 100×90 cm. Foto: Leo Preisa arhīvs