Ludmila Safronova darbojusies Līvānu stikla fabrikā, radoši interpretējot tradicionālos fabrikas izstrādājumus un pievēršoties jauniem formas meklējumiem. Mākslinieces darbus raksturo modernisma stilistikas formas un stikla krāsas lakoniska izvēle. Ludmilas Safronovas zināšanas par stikla ražošanas procesu, iespējām, materiāla īpašībām, kā arī izpratne par estētiskajām prasībām un laikmeta izjūta sniedza lielu ieguldījumu kvalitatīvajā un mākslinieciskajā izaugsmē Līvānu stikla fabrikas produkcijai, kas bija populāra un saņēma nozares speciālistu atzinību, arī apbalvojumus, piemēram, TSSI (Maskava, Krievija). Pēc Ludmilas Safronovas metiem izgatavota Olimpiādei Maskava-80 veltītā “Kabineta vāze” (1977), glāžu komplekti “Diplomāts”, “Ziemeļi”, stikla trauku komplekts “Ausma”, vāžu komplekts “Zilā etīde” (1982) u.c.
Ludmilas Safronovas māte Vera Kalniņa bija ievērojama latviešu ķīmiķe un zinātniece, kura ieņēma vadošus amatus LPSR Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu institūtā.
Ludmila Safronova pēc Rīgas vidusskolas beigšanas 1958. gadā apmeklēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas sagatavošanas kursus. No 1960. gada mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Produktu dizaina programma). RLMV pedagogi tolaik bija: stikla mākslinieki Alfrēds Lilientāls (1886-1980; Rīgas Daiļamatniecības vidusskolas / RLMV Stikla nodaļas dibinātājs, RLMV pedagogs 1946-1968), scenogrāfs, grafiķis Kārlis Freimanis (1909-1987; RLMV pedagogs 1945-1961), Valija Graudiņa (RLMV stikla mākslas pedagoģe), Vera Cepurīte (1915-1993; RLMV Ādas plastikas pedagoģe 1944-1972), Ruta Savicka (RLMV Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļas pedagoģe), arhitekti tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; RLMV pedagogs 1962-1971), arhitekts Atis Rozentāls (1935-2007; RLMV pedagogs), gleznotāji – scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV zīmēšanas pedagogs 1956-1959, kompozīcijas pedagogs 1967-1980, direktors 1959-1985), Bruno Aide (1913-1994; RLMV 1959-1961), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945- 1977), Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), Vilis Ozols (1929-2014; RLMV pedagogs 1957-1961), Silva Linarte (1939-2018; RLMV gleznošanas un kompozīcijas pedagoģe 19720-1992), Imants Vecozols (RLMV gleznošanas un kompozīcijas pedagogs 1960-1967), Edvards Grūbe (1935-2022; RLMV pedagogs 1960-1971), Andrejs Rozenbergs (1937- 2017; RLMV pedagogs 1961-1969).
Ludmila Safronova 1964. gadā beigusi RLMV Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļu pie vadītājas Valijas Dzenes. Līdzās Ludmilai Safronovai nodaļu pie vadītājas Valijas Dzenes absolvēja Ārija Ēmane.
No 1965. gada Ludmila Safronova studēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Stikla mākslas apakšnozarē (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Stikla mākslas apakšnozare). LMA pedagogi tolaik bija: vitrāžas mākslinieks, gleznotājs Tenis Grasis (1925-2001; LMA Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas pedagogs 1965-1999, vadītājs no 1975), stikla mākslinieks Arnolds Vilbergs (1934-2019; LMA Lietišķi dekoratīvās nodaļas darbinieks no 1961, pedagogs 1966-1998, stikla meistardarbnīcas vadītājs 1991-1998), gleznotāji – Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Leo Svemps (1897-1975; LMA pedagogs 1940-1941, 1945-1975, rektors 1961-1975) u.c.
No 1964.-1970. gadam, studiju laikā LMA Ludmila Safronova strādāja par zīmētāju-kopētāju, mākslinieci bij. tekstilkombinātā “Daile”, trikotāžas fabrikā “Rīgas adītājs” (vēlāk “Rīgas Audums”).
Ludmila Safronova stikla apstrādi vasaras praksē apguva bij. LPSR Vietējās rūpniecības ministrijas Līvānu stikla fabrikas (LSF) mākslinieciskā stikla laboratorijā, kur vadītājs bija Fjodors Kļaviņš. Tolaik LSF ražoja Latvijas PSR 6 pilsētu ģerboņiem rotātu suvenīrglāžu komplektu, 300 mililitrīgos alus kausus, pēc somu parauga veidotus degvīna mēriņus, glāzes ar etnogrāfisku elementu rotājumiem u.c.
Jau studējot LMA, Ludmila Safronova piedalījās Republikas Lietišķi-dekoratīvās mākslas izstādē “Padomju varai Latvijā-50” (1969, bij. Aizrobežu mākslas muzejs (AMM), Latvijas Mākslas muzeju un izstāžu apvienotā direkcija (LMMIAD), tag. LNMM), 7. Republikas Jauno mākslinieku izstādē (1969, AMM). Izstādēs stikla mākslinieces darbi izcēlās ar savdabīgām formām, krāsām un profesionālu izpildījumu.
Ludmila Safronova 1970. gadā absolvēja LMA Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Stikla mākslas apakšnozari, viņai līdzās to absolvēja arī Skaidrīte Rikša u.c. Pēc LMA absolvēšanas, 1970. gadā Ludmila Safronova saņēma norīkojumu strādāt LSF, kļūstot par pirmo fabrikas profesionālo stikla mākslinieci, un tika izveidota LSF mākslinieku nodaļa. Ludmila Safronova bija LSF galvenā māksliniece. LSF tolaik darbojās Jana Biķe (LSF Mākslinieciskā stikla laboratorijas laborante, 1972), Ilze Cazere (LSF Mākslinieciskā stikla laboratorijas laborante, 1973), Valdis Upenieks (LSF stikla pūtējs, 1975), Antons Gusars (LSF galvenais mākslinieks, 1983), mākslinieki: Aīda Rotčenkova, Ināra Lāce, Herberts Erbs, Anna Sondore, Dainis Gudovskis u.c. Ludmila Safronova apguva Krievijas (Vladimiras apgabala) un Baltkrievijas stikla uzņēmumu pieredzi stikla trauku, mākslas priekšmetu izgatavošanā, kā arī veicināja RLMV un LMA audzēkņu vasaras prakses norises fabrikā. Ap 1977. gadu LSF tika ražoti glāžu komplekti “Medūza”, “Stiga”, “Pils”, vāze “Rasa”, pokāls “Eva” u.c.
Ludmila Safronova strādāja Līvānos un uzturēja radošus sakarus ar Daugavpili, kur kopš 1965. gada sāka veidoties radoša profesionālu mākslinieku kopa, jo pilsētas pašvaldības vadītājs no 1967.-1977. gadam bija mākslas entuziasts Vladislavs Azāns (1928-2006), un viņa pārraudzībā pilsētā būvēja un piešķīra māksliniekiem darbnīcas, veidoja pasūtījumu politiku. Kopas pamats bija 20. gs. 70. gadu LMA absolventu kursa un studiju biedri, kā tēlnieki – Indulis Folkmanis, Jeļena Volkova (1949-2019), metālmākslinieks Mārtiņš Kupcis (1947-1980; Daugavpils galvenais mākslinieks 1968-1975), gleznotāji – Valda Mežbārde, Mārtiņš Lapiņš, Mārtiņš Zitmanis (1952-2026), Mārcis Stumbris (1942-2014), Kārlis Dobrājs (Daugavpils LMS organizācijas dibināšanas rosinātājs un vadītājs, 1975-1977), Inta Dobrāja (1940-2020), interjeristi Uģis Auziņš (Daugavpils LMS organizācijas priekšsēdētājs no 1977, Daugavpils galvenais mākslinieks no 1975), Ausma Auziņa, Mārīte Kluša u.c. 1982. gadā LMS Daugavpils organizācija tika pārcelta uz Rēzekni un pārdēvēta par “LMS Latgales organizāciju”. Ludmila Safronova bija LMS Latgales filiāles priekšsēdētāja vietniece.
Ludmila Safronova, sadarbojoties ar bij. LPSR Mākslas fonda kombinātu “Māksla”, piedalījusies lielizmēra stikla un gaismas objektu veidošanā bij. kinoteātra “Oktobris” interjerā (1982, kopā ar arh. Oļģertu Kraukli, gleznotājiem Mārci Stumbri (1942-2014), Valdu Mežbārdi, Daugavpils), Daugavpils Laulību pils interjera veidošanā (1982, arhitekts Jānis Praņevskis, dizainers Uģis Auziņš). Ludmila Safronova bija arī Daugavpils pilsētas galvenā māksliniece.
1975. gadā Ludmila Safronova un Līvānu PMK mākslinieks-noformētājs Jānis Šeļegovskis izveidoja Līvānu tēlotājas mākslas studiju. Māksliniece vadīja nodarbības LMS mākslas studijā Daugavpilī.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LSF produkcija tika eksportēta arī uz Igauniju, Lietuvu, Krieviju, Somiju, Vāciju, Angliju, Itāliju, Mongoliju, Poliju u.c. Jāatzīmē, ka emocionālus pārdzīvojumus Ludmilai Safronovai sagādāja ar viņas tiešo profesionālo līdzdalību veidotās Līvānu stikla fabrikas likvidācija, kā arī visas stikla nozares panīkums.
Ludmila Safronova piedalījusies izstādēs: Republikas 8. jauno mākslinieku izstāde (1970, AMM), Republikas Lietišķi dekoratīvās mākslas izstāde (1971, AMM), Daugavpils mākslinieku 2. darbu izstāde (1973, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejs, DNMM), Daugavpils mākslinieku 3. darbu izstāde (1974, DMNN), “Interjers – dekors 74” (1974, Latvijas PSR Vēstures muzejs, tag. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs), 4. Dizaina izstāde (1974, bij. Latvijas Zinātniski tehniskās informācijas un tehniski ekonomisko problēmu zinātniski pētnieciskā institūta izstāžu zāle, tag. LNMM), 10. Republikas jauno mākslinieku darbu izstāde (1974, bij. LPSR Valsts Mākslas muzejs, LMMIAD, tag. LNMM), Daugavpils mākslinieku “Mākslas dienu” izstāde (1975, DNMM), Līvānu pašdarbības mākslinieku izstāde (1975, Līvānu kultūras nams), Līvānu stikla fabrikas mākslinieku izstāde (1982, Latvijas PSR Vēstures muzejs), Stikla un ādas interjera priekšmetu izstāde “Tik dažādi / Kopā” (2021) u.c. Ludmila Safronova ir aktīva Daugavpils mākslinieku grupas izstāžu dalībniece. 1972. gadā Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā stikla māksliniece rīkoja personālizstādi “Ludmilas Safronovas darbu izstāde”.
Ludmila Safronova ir LMS biedre kopš 1975. gada un tika uzņemta ar keramiķa Georga Kruglova, LMS Daugavpils filiāles vadītāja, gleznotāja Kārļa Dobrāja, dizainera Mintauta Kārļa Lāča (1931-2025) rekomendācijām, Līvānu Stikla rūpnīcas direktora Jāņa Zosina parakstītu raksturojumu, LMS Dizaineru sekcijas priekšsēdētāja, dizainera Ādolfa Irbītes (1910-1983) izsniegtu raksturojumu un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 32/2.
Ludmilas Safronovas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
Ludmila Safronova “Trauki”, 1981, stikls, 32x7x7 cm; 35x7x7 cm; 39x7x7 cm; 35x7x7 cm; 36x7x7 cm, LMS muzejs