Mūžībā devies nozīmīgs Latvijas arhitekts Oļģerts Krauklis. Oļģerts Krauklis bija piedalījies nozīmīgu ēku projektu un interjeru izstrādē, radošajā darbā kopis modernisma tradīcijas un vērsis uzmanību mākslas darbu iekļaušanai ēkas telpiskajā vidē, kā arī pats veidojis metus tekstila, metālmākslas, koktēlniecības, vitrāžas darbiem. Oļģerts Krauklis piederēja arhitektu lokam, kā Ivars Bumbiers, Teodors Nigulis u.c., kas pārvaldīja akvareļglezniecības tehniku, un veidoja izstādes ar reālisma romantiskām noskaņu ainavām, aktiem, marīnam.
Oļģerts Krauklis dzimis Dailes teātra aktieru Almas Ābeles (1907-1984) un Nikolaja Kraukļa (1900-1945) ģimenē. No 1941.-1944. gadam mācījās Rīgas 49. pamatskolā (tag. Rīgas 49. vidusskola), un no 1945.-1949. gadam Rīgas Industriālajā politehnikumā (tag. PIKC Rīgas Valsts tehnikums), Rīgas Leona Paegles 1.vidusskolā (tag. Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), Republikas neklātienes vidusskolā. Laikā no 1949. līdz 1955. gadam Oļģerts Krauklis studēja un ar izcilību absolvēja Latvijas Valsts universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu (tag. Rīgas Tehniskās Universitātes Arhitektūras fakultāte). Arhitekta pasniedzēji bija Augusts Malvess (1878-1951), Aleksandrs Birzenieks (1893-1980), viņa tālāko radošo daiļradi ietekmēja arī tēlnieks Kārlis Baumanis (1916-2011) un arhitekts Arnolds Krastiņš (1902-1971). Oļģerta Kraukļa kursa biedri bija Modris Ģelzis (1929-2009), tolaik dzīvesbiedre Inese Kraukle, Viktors Zilgalvis (1929-2008) u.c. Zīmīgi, ka LPSR/PSRS 20.gs. 50.-60. gadu mija bija īslaicīga politiskā “atkušņa” un nacionālās pašapziņas atjaunošanās laiks. Bija notikusi estētiskās paradigmas maiņa jauno arhitektu paaudzes uzskatos, to radoši ietekmēja skandināvu arhitektūra, Alvara Ālto (1898-1976) un Arnes Jākobsena (1902-1971) daiļrade.
Oļģerts Krauklis pildīja arhitekta un galvenā arhitekta amatu LPSR Valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūtā (1955-1983; tag. SIA “Pilsētprojekts”), kas bija Latvijas nozīmīgākais projektēšanas centrs. Institūta projektēšanas darbnīcās tika izstrādāti projekti apjomīgiem pilsētbūvnieciskiem risinājumiem Rīgas pilsētas un tās apkaimju (mikrorajonu) attīstībai. Pirmais patstāvīgais darbs bija LPSR Zinātņu akadēmijas dzīvojamie nami Eksporta ielas rajonā, Rīgā (1958). Oļģerts Krauklis bijis “Pilsētprojekta” 2. arhitektūras darbnīcas vadītājs, piedalījies daudzstāvu dzīvojamo ēku ekskluzīvo individuālo projektu izstrādē (LKP, AP, MP, VDK u.c. iestāžu darbiniekiem Sporta ielā (1967), Valdemāra ielā (1968), Vesetas ielā (1971), Ausekļa ielā (1972), Rīgā). Realizējot projektus, pastāvēja risks, ka nepietiekamās laikmetīgā dizaina priekšmetu pieejamības apstākļos PSRS ēku interjeru vērtība tiktu degradēta, tādēļ Oļģerts Krauklis izjuta aicinājumu piedalīties eksterjeru un interjeru apdares projektu izstrādē, bija aicinājis profesionālus māksliniekus. Kā nozīmīgākos projektus var minēt: Rīgas Sporta pili (1970, ar arh. Birutu Burčiku, Āriju Išhanovu (1928-2023), Liliānu Kraukli un Maiju Ritu Skalbergu, mākslinieku Jāni Krievu (1942-2016), koktēlnieku Uldi Salaku (1927-2003) u.c., tag. demontēta); viesu namu un konferenču centru “Zinātnes nams” (1968, ar arhitektu Imantu Jākobsonu (1934–1993), mākslinieku Antonu Megni (1907-1982), metālmākslinieku Vilni Zibenu (1934-2010), tag. demontēts, Jūrmala); kinoteātrus: “Kosmoss” (1961, ar arh. Elgu Krastiņu (1930-2010), mākslinieku Nikolaju Drozdovski (1939-2020), tag. nepastāv), Kultūras pils – panorāmas kino 2350 skatītājiem (1963, ar arh. Dainu Dannebergu, Ēvaldu Fogeli (1939-1997), Albertu Vecsīli (1903-1988), mozaīkas mākslinieku Grigoriju Opriško (1911-1997), bij. Ceļinograda, tag. Astana, Kazahstānas arhitektūras piemineklis), “Jugla” (1965, ar mākslinieku Nikolaju Drozdovski, tag. nepastāv), “Oktobris” (1978, ar gleznotājiem Mārci Stumbri (1942-2014), Valdu Mežbārdi, stikla mākslinieci Ludmilu Safronovu, Daugavpils), Kultūras nams (1988, tag. Novada Kultūras centrs, Ogre), bij. Rīgas Proletāriešu rajona izpildkomitejas ēka, vēlāk Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas administratīvā ēka (1980, ar arh. Āriju Išhanovu, interjera māksliniekiem Andri Ramatu, Raimondu Znotiņu, tekstilmākslinieku Uģi Jankavu, metālmākslinieku Juri Gagaini-Kagaini (1944-2017)), tehnoloģiskā ēka “Skaitļošanas centrs” (1981, Rīga, MP prēmija). Oļģerts Krauklis izstrādājis projektu bij. LPSR TSSI ekspozīcijām (1965, Mežaparks, Rīga), interjera, mēbeļu dizaina projektus LPSR pārstāvniecības ēkai Maskavā (1986, tag. LR vēstniecība Krievijas Federācijā), Ministru Padomes ēkai (1987, tag. Ministru kabinets, Rīga), piedalījās LR Saeimas ēkas interjeru arī sēžu zāles pārveidē (1993). Oļģerts Krauklis radošajā procesā objektos kā neatņemamus izteiksmes līdzekļus pielietoja koka, stikla, metāla, tekstila, vizuālās mākslas un dizaina priekšmetus, kā arī keramikas flīzes un īpaši ražotus apdares ķieģeļus.
Oļģerts Krauklis piedalījās arhitektūras konkursos no 1958. gada, izstrādāja konkursa darbus Rīgas panorāmas kinoteātrim (2.prēmija, 1958), Juglas dzīvojamam masīvam (1.prēmija, 1959), Krasta masīvam (2.prēmija, 1975) arī kopā ar Martu Staņu (1913-1972) Budapeštas Nacionālajam teātrim (Ungārijā, 1965) u.c.
Nozīmīga Oļģertam Krauklim bija sadarbība ar tēlniekiem. Arhitekts sadarbojies ar LMS Mākslas fonda (MF) kombināta “Māksla” darbnīcām un izstrādājis arhitektonisko risinājumu V. Ļeņina piemineklim (1970, ar tēlnieci Gaidu Grundbergu (1928-2021), granīts, Alūksnē, tag. demontēts), kā arī Brāļu kapu memoriālajam ansamblim II Pasaules kara upuriem (1971, ar tēlnieci Gunu Zvaigznīti (1929-2021), Preiļi).
Izstādēs Oļģerts Krauklis piedalījās kopš 1958. gada. Radošajā daiļradē Oļģerts Krauklis pievērsāas pasteļglezniecībai, akvareļglezniecībai, ogles zīmējumam, ko apguva studējot Latvijas Universitātē un pašizglītības ceļā. Mākslinieks eksponēja ainavas, urbānās ainavas, marīnas, klusās dabas žanra darbus grupu izstādēs: 1.Republikas akvareļglezniecības izstādē (1958, bij. Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs, LNMM), 2.Republikas akvareļglezniecības izstādē (1959, bij. Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs, LNMM), PSRS akvarelistu darbu izstādē (1958, Bukareste, Rumānija), “Arhitektūra tuvplānā” (Arhitektu nams, 1987), “Arhitektu izstāde” (1987, kolhoza “Ezerciems” izstāžu zāle), “Arhitekti ārpus arhitektūras aprīlī” (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 1989), “Arhitektu dienu izstādes” (Arhitektu nams, 1980, 1986, 1995, 2016, 2018, 2019), galerija “M6” (2001, kopā ar dzīvesbiedri Māru Rikmani, Juri Ģērmani, Maldu Muižuli (1937-2022), Gunāru Hehtu (1945-2005), Laini Kainaizi, Ritu Valneri (1929-2015)), “Mākslas meistari pavasarim” (Dailes teātris, 2001, 2002, 2006, ar Māru Rikmani u.c.).
Oļģerts Krauklis rīkojis personālizstādes un nelielas grupu izstādes: Arhitektu namā (1981), Ērgļos (1982), “Akvarelistu izstāde” (1986, Arhitektu nams), “Arhitektu Modra Ģelža un Oļģerta Kraukļa darbu izstāde” (1987, bij. LPSR Vēstures muzejs, tag. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs), Dzērbenes Kultūras namā (1989), Jāņamuižā (Priekuļu pagasts, 1990), “Kraukļa ligzda” (Latvijas Arhitektūras muzejs, 2016, Ogres kultūras nams, 2017, Arhitektu nams, 2018, 2019), “Arhitektūra glezniecībā” (2018, 2019, Marko Rotko mākslas centrs, Daugavpils), “Piekrastes romantika” (2018, Jūrmalas muzejs “Aspazijas māja”, Jūrmala).
20.gs. 60.-70. gados Oļģerts Krauklis bija aktīvi iesaistījies publicistikā, paužot savu redzējumu par vizuālo mākslu un arhitektūru žurnālos “Māksla” un “Zvaigzne”.
Oļģerts Krauklis 2012. gadā par nopelniem Latvijas arhitektūras un vizuālās mākslas attīstībā tika apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, viņam piešķirta Ordeņa virsnieka pakāpe. Arhitekta devums novērtēts ar VKKF mūža stipendiju (2013). Oļģerta Kraukļa radošā darbība tikusi atzīmēta ar LPSR Augstākās Padomes Atzinības rakstu (1981), Ministru Padomes prēmijām (1981, 1984), LPSR Nopelniem bagātā arhitekta goda nosaukumu (1970), PSRS medaļu “Par neskarto zemju apgūšanu” (1964). Arhitekts saņēmis nozares balvu “Par mūža ieguldījumu būvindustrijā” (2016).
Oļģerts Krauklis bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1981. gada un uzņemts ar rekomendācijām no mākslinieka Kurta Fridrihsona (1911-1991), arhitekta Georga Baumaņa (1936-1999), gleznotāja Bruno Aides (1913-1994), kā arī saņēmis LMS Monumentāli dekoratīvās mākslas sekcijas priekšsēdētāja Bruno Aides parakstītu ieteikumu, “Pilsētprojekts” direktora N.Sundukova izsniegtu raksturojumu un LMS valdes priekšsēdētāja p.i., gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes plēnuma pozitīvs balsojums 5/40. PSRS MS lēmumu apstiprināja ar vecākās instruktores L.Kozlovas parakstu (1982) un mākslinieks tika uzņemts Lietišķi dekoratīvās mākslas sekcijā. LMS valdes sekretariāts iecēla Oļģertu Kraukli par LPSR Mākslas fonda (MF) galveno mākslinieku (1983-1991). Oļģerts Krauklis tika nozīmēts darbam Rīgas pilsētas pilsētbūvniecības padomē (1984) un veica lielu ieguldījumu LMS MF un latviešu mākslas popularizēšanā un atpazīstamības veicināšanā.
Oļģerts Krauklis bija arī Latvijas Arhitektu savienības (LAS) biedrs no 1958. gada, bijis arī LAS valdes loceklis.
Mākslinieka darbi atrodas Jūrmalas pilsētas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kā arī privātkolekcijās.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību arhitekta, mākslinieka Oļģerta Kraukļa tuviniekiem un kolēģiem.
Atvadīšanās no Oļģerta Kraukļa notiks 15. septembrī plkst. 15.00, Arhitektu namā, Torņa ielā 11, Rīgā.
Konferenču zāles griestu dekoratīvā noformējuma fragments, bij. Rīgas Proletāriešu rajona izpildkomitejas ēkai, vēlāk Vidzemes priekšpilsētas izpiddirekcijas administratīvā ēkai, Brīvības gatvē 266, Rīgā (1980, arh. Oļģerts Kraulis, Ārija Išhanova (1928-2023), interjera mākslinieki Andris Ramats, Raimonds Znotiņs, tekstilmākslinieks Uģis Jankavs, metālmākslinieks Juris Gagainis-Kagainis (1944-2017), foto no LMS muzeja arhīva)