Andris Melderis no 1947. gada mācījās un 1953. gadā beidza Baldones septiņgadīgo skolu. 1954. gadā turpināja iegūt izglītību Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Koka mākslinieciskās apdares nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, Koka izstrādājumu dizaina programma). RLMV pedagogi bija: gleznotājs Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959-?), tēlnieki – Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), Rimma Pancehovska (1928-2023; RLMV pedagoģe 1954-1959), koktēlniece Līze Dzeguze (RLMV veidošanas pedagoģe 1946-1962), koktēlnieks Voldemārs Tiltiņš (1899-1985; RLMV pedagogs 1943-1981), Alfrēds Keverts (1898-1962; RLMV pedagogs 1943-1953), R. Jēkabsons (RLMV kokapstrādes pedagogs), Āris Strautiņš, Voldemārs Burovs, arhitekti – Marta Staņa (1913-1972; RLMV kompozīcijas pedagoģe 1953-1959), Bruno Artmanis (1915-2007; RLMV pedagogs 1953-1954), gleznotāji – Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1978), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005) u.c.
Andris Melderis 1959. gadā beidza RLMV Koka mākslinieciskās apdares nodaļu ar diplomdarbu “Trīssekciju grāmatplaukts”, vadītāja Marta Staņa.
20.gs. 60. gados Latvijas Mākslas akadēmijā vēl nebija iespējas turpināt studijas kokapstrādes dizaina jomā, taču pēc RLMV absolvēšanas jaunā Latvijas koktēlnieku paaudze – Andris Melderis, Leons Alksnis (1941-2015), Arnis Lapsiņš (1937-1995), Guntis Pavārs, Jānis Poļaks (1941-2008), Pēteris Stipris, Ivars Vesmanis, Alvis Zariņš (1933-1998) un citi, aktīvi darbojās, nozares specifiku apgūstot pašizglītības ceļā, piedaloties izstādēs un LPSR Mākslas fonda (MF) kombinātā “Māksla” pildot radošos pasūtījumus sadarbībā ar kolēģiem, arhitektiem-interjera speciālistiem.
Pēc mācībām RLMV Andris Melderis strādāja par mākslinieku – kokgriezēju LPSR Mākslas fonda (MF) kombināta “Māksla” koka mākslinieciskās apstrādes cehā (1959-1989) Satekles ielā 11, Rīgā, bij. tēlnieka K.Zāles (1888-1942) darbnīcā (arhitekts Ernests Štālbergs (1883-1959)). Cehu vadīja Arvīds Vanags, darbojās arī koktēlnieki: Uldis Salaks (1927-2003), Jānis Sidorovs, Aldis Gridjuško, Gunārs Dobrājs (1935-2017).
Darbojoties MF kombinātā “Māksla”, Andris Melderis piedalījās interjeru veidošanā gan Latvijā, gan ārpus tās: bij. Intūrista viesnīcas “Oktjabrskaja” bāram (1967, Sanktpēterburga, Krievija), kafejnīcai “Jānis” (1967, Andris Melderis veidoja mēbeles pēc mākslinieka, grafiķa Artura Ņikitina veidota interjera meta ar metālmākslinieka Viļņa Zibens (1934-2010) dekoratīviem metālkalumiem, bij. Kirova iela 91/93 (tag. Elizabetes iela), Rīga), bij. restorānam “Staburags” (1968, arhitekts A.Kuzņecovs, pēc mākslinieka Artura Ņikitina veidota interjera meta A.Melderis izpildīja koka interjera noformējumu kopā ar koktēlniekiem Alvi Zariņu, A.Zvilderi, Jāni Poļaku, F.Engelsa iela (tag. Stabu iela), Rīga), bij. kafejnīcai “13 krēsli” (1969, baltkrievu arhitekts Anatolijs Ļebedevs (1935-2014), mākslinieks, grafiķis Arturs Ņikitins (1938-2022), koktēlnieki Uldis Salaks (1927-2003), A.Melderis, gleznotājs Uldis Zemzaris (1928-2022), bij. 17. jūnija laukums (tag. Doma laukums), Rīga), bij. kafejnīcai “Rostoka” (arhitekts Josifs Goldenbergs (1907-1984); apakšstāvā bija Ulda Zemzara sienu gleznojumi, augšstāvā atradās pēc Artura Ņikitina meta veidots koka cilnis, kas attēloja Rostokas vecpilsētu, mēbeles radīja A.Melderis kopā ar Uldi Salaku, griestu dekoru veidoja metālmākslinieki (1970, bij. P.Stučkas iela 13, tag. Tērbatas iela, Rīga)), bij. kafejnīcai “Daina” (1972, arhitekts Viktors Mellenbergs (1905-2001), kafejnīcas interjers, vitrāžas veidotas pēc mākslinieka Raimonda Znotiņa meta, interjera koka detaļas veidotas kopā ar Uldi Salaku, Jāni Poļaku, Pēteri Šnepstu (1936-1989), Priedaine, Jūrmala, demontēts), bij. kolhoza “Ādaži” bērnudārzam “Strautiņš” (1983, tag. Ādažu pirmsskolas izglītības iestāde “Strautiņš”; A.Melderis veidojis koka sienas panno (interjeru metu autori – interjera dizaineri Aina Brigita un Auseklis Ozoliņi)).
MF darbību noteica LMS valdes sekretariāts, kas iecēla darbiniekus, piemēram, arhitektu Oļģertu Kraukli (1931-2023) par LPSR Mākslas fonda (MF) galveno mākslinieku (1983-1991). LPSR Mākslas fondā tolaik darbojās grafiķis Aleksandrs Dembo (1931-1999; MF valdes priekšsēdētājs 1982-1987), vēlāk arhitekts Māris Gundars (1936-2000; MF valdes priekšsēdētājs 1987-1992), Romāns Vasiļjevs (MF direktors 1983-1988). MF pakļautībā atradās radošās industrijas bāze, kas nodrošināja dizaina projektu realizāciju: Lietišķās mākslas kombināts “Māksla” (Viktors Veištorts, (1923-2016) Lietišķās mākslas kombināta “Māksla” direktors 1977-1992; mākslas zinātniece Renāte Bļodone (1933-2018), Lietišķās mākslas kombināta “Māksla” galvenā māksliniece 1982-1992), Dekoratīvās mākslas kombināts (Raimonds Pavlovskis (1938-2006), Dekoratīvās mākslas kombināta direktors 1980-1992; Jānis Krievs (1942-2016), Dekoratīvās mākslas kombināta galvenais mākslinieks 1984-1992; Māris Gundars, Dekoratīvās mākslas kombināta galvenais mākslinieks 1982-1984).
Andris Melderis izstādēs piedalās kopš 1960. gada. Sākotnēji izstādēs piedalījās ar dekoratīviem koka traukiem – 4. Republikāniskajā Jauno mākslinieku izstādē (1960, bij. Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs, LNMM), 5. Republikāniskajā Jauno mākslinieku izstādē (1962, bij. Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs, LNMM). No 1965. gada izstādēs Andris Melderis piedalījās ar dekoratīviem griezumiem un mazās formas darbiem, sīkplastikām. Mākslinieka darbi bijuši eksponēti izstādēs: LPSR-25 gadadienai veltītā Republikāniskā Lietišķās mākslas izstāde (1965, bij. Valsts aizrobežu mākslas muzejs), Baltijas republiku 25. gadu dibināšanai veltīta izstāde (1966, Maskava, Krievija), “Koks dekoratīvajā mākslā” (1967, Mākslinieku nams), Republikāniskā Lietišķi dekoratīvās mākslas izstāde veltīta padomju varas nodibināšanas Latvijā 50. gadadienai (1969, Valsts aizrobežu mākslas muzejs), četru koktēlnieku darbu izstāde (1982, MF Tēlnieku nama izstāžu zālē, Andris Melderis kopā ar Jāni Poļaku, Arni Lapsiņu, Alvi Zariņu), “Krēsls” (1985, bij. MF Izstāžu zāle “Tēlnieku nams”) u.c.
Mākslinieka darbi šobrīd ir apskatāmi LMS muzeja ekspozīcijā “Russkij ļes jeb centrbēdzes vai centrtieces pārvarēšana” (“Mākslinieku nams”, 4.stāvs, kopš 2016).
Andris Melderis ir LMS biedrs kopš 1969. gada un uzņemts ar koktēlnieku Voldemāra Tiltiņa, Reiņa Rituma, metālmākslinieka Arnolda Naikas (1908-1991) rekomendācijām, LPSR MF kombināta “Māksla” direktora, tēlnieka Meijera Furmana parakstītu raksturojumu, LMS Lietišķās mākslas sekcijas priekšnieka p.i., metālmākslinieka Haima Risina (1911–1998) izsniegtu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja p.i., tēlnieka Ļeva Bukovska (1910-1984) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes balsojums 1/26. LMS valde nozīmēja Andri Melderi darbam MF uzņēmumu noformēšanas mākslas nozares mākslas padomē (1974), kā arī apstiprināja Andri Melderi MF kombināta “Māksla” mākslinieku kvalifikācijas komisijā (1975, vadītājs, gleznotājs Valdis Dišlers (1922-2011)), MF monumentāli-dekoratīvās mākslas padomē (1977, vadītājs, arhitekts Jānis Pipurs (1939-2013)) un bij. Lauksaimniecības ministrijas lietišķās mākslas mākslas padomē (1981, kā koka darbu eksperts).
Andra Meldera darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā DMDM, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Andris Melderis “Putni”, koks, griezums, 41x41cm, 1979, LMS muzejs