Egils Rozenbergs mācījies Jūrmalas 4.viduskolā (tag. Pumpuru vidusskola) un 1959. gadā iestājies J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pedagogi tolaik bija: direktori – Kārlis Bušs (1912-1987; JRRMV direktors 1948-1961) un Elza Stalaža (JRRMV direktore 1961-1973), pedagogi – Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946-?), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Marta Urbāne (JRRMV pedagoģe), Silvija Jēgere (1921-2008; JRRMV pedagoģe), Gunārs Ezernieks (1932-2019; JRRMV pedagogs 1962-1965), Jānis Zemītis (1940-2008; JRRMV pedagogs 1965-1981), Vasilijs Šelkovs (1923-2013; JRRMV pedagogs 1956-1962), Irma Jaunarāja (1907-1972; JRRMV pedagoģe 1947-1971), Pēteris Postažs (JRRMV pedagogs 1965-1971) u.c.
Egila Rozenberga klasesbiedri bija nākamie mākslinieki: dizaineri Jānis Ancītis, Dorisa Kleina, gleznotāji – Baiba Vegere, Miervaldis Polis, Irēna Lūse, Ieva Spalviņa, Ausma Danemane, Raimonds Līcītis, tekstilmākslinieki – Astrīda Bērziņa un Ausma Eglīte u.c. Līdzās Egilam Rozenbergam JRRMV 1966. gadā beidza Baiba Vegere ar diplomdarbā gleznotu kompozīciju “Māte ar bērnu”, Jānis Ancītis ar diplomdarbu “Dubultportrets”, Ieva Spalviņa skolu beidza ar kompozīciju eļļas tehnikā “Būvlaukumā”, vadītājs Harijs Blunavs.
No 1966. gada Egils Rozenbergs studēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Tekstila mākslinieciskās noformēšanas/ Tekstilmākslas nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Tekstilmākslas apakšnozare). LMA pedagogi bija: LMA Tekstilmākslas nodaļas dibinātājs Rūdolfs Heimrāts (1926-1992; LMA pedagogs 1961-1992), Rita Eglīte (LMA Tekstilmākslas katedras asistente 1967-1969, pedagoģe no 1969), Gaida Vecvagare (1920-1983; LMA Tekstilmākslas katedras mācību meistare 1961-1983), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; LMA Tekstilmākslas katedras interjera kompozīcijas pedagogs 1965-1969), gleznotāja Rita Valnere (1929-2015; LMA Tekstilmākslas un Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1963-2000) u.c. Egils Rozenbergs LMA Tekstilmākslas nodaļu absolvēja Rūdolfa Heimrāta vadībā 1971. gadā ar diplomdarbu “Dancis” gobelēna tehnikā. Līdzās Egilam Rozenbergam LMA Tekstilmākslas nodaļu Rūdolfa Heimrāta vadībā absolvēja Lilita Postaža (1941-2011) ar darbu “Kompozīcija” jauktā tehnikā, Ruta Bogustova ar diplomdarbu “Dzintars” jauktā tehnikā u.c.
Pēc LMA absolvēšanas Egils Rozenbergs strādāja bij. uzņēmuma “Suvenīrs” tekstilizstrādājumu cehā (1971) un no 1972.-1976. gadam bija pedagogs Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Zīmēšanas un gleznošanas kabinetā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola). RLMV pedagogi tolaik bija: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2002; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV pedagogs 1961-1978), gleznotāji Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-197?), Anita Jansone (RLMV gleznošanas pedagoģe 1971-1981), Ilze Starka (RLMV gleznošanas pedagoģe), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), mākslinieks Jānis Borgs (RLMV kompozīcijas pedagogs 1966-1990) u.c.
Mākslinieka darbi atrodas arī sabiedriskajos interjeros, piemēram, viesnīcas “Majori” interjerā Egila Rozenberga gobelēns kopā ar Veras Vidukas un Māras Brākšes gobelēniem (arhitekts Leonīds Alksnis, Jūrmala, 1982).
Egils Rozenbergs veidoja LPSR Mākslas fonda pasūtījuma darbu metus, tos palielināja un realizēja Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombināta “Māksla” austuves cehā, kas atradās “Mākslinieku nama” 3. stāvā. Pieredzējušie meistari paši aprēķināja diegu izmērus un izturību, kā arī ar autoru saskaņoja krāsu atbilstību. Vilnas un lina diegus kombināts saņēma gatavus, ēkas cokolstāvā krāsoja, kodināja, žāvēja, uzglabāja un ar liftu piegādāja austuvei. Darbs ritēja divās maiņās. Gatavie lielizmēra darbi tolaik glabājās 3. stāva noliktavā. LRSP Mākslas fonda (MF) un Dekoratīvās mākslas kombināta mākslas padomes metu apspriešana un pieņemšana notika LPSR Mākslas fonda (MF) birojā Mākslinieku nama 2. stāvā. 20.-21. gs. mijā Egils Rozenbergs strādāja LMS ēkas “Mākslinieku nams” ceturtā stāva 80. darbnīcā.
Izstādēs Egils Rozenbergs piedalās kopš 1968. gada. Nozīmīgas personālizstādes bijušas Latvijā, Zviedrijā, Dānijā, Igaunijā u.c. Piedalījies grupu izstādēs Latvijā, Francijā, Itālijā, Turcijā, Vācijā, Igaunijā, kā arī Starptautiskajos Tekstilmākslas simpozijos LMS Jaunrades namā Dzintaros (1984-1993) un Ziemeļvalstu Tekstilmākslas triennālē (1996, izstāžu zāle “Arsenāls”).
Mākslinieks rīkojis personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Egila Rozenberga gobelēnu izstāde” (1984, Ļviva, Ukraina, LNMM, bukletu sast. Velta Raudzepa), izstādi Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (1989), “Konversija” (1993, galerija “Rīgas Galerija”), “Tekstilmāksla no Latvijas” (1995, Reinfelde, Vācija, kopā ar Liju Ragi, Zintu Beimani), “Maskas” (2007, galerija “Daugava”), ”Eņģeļi un maskas” (2007, DMDM), izstādi Talsu novadpētniecības un mākslas muzejā (2008), “Egils Rozenbergs” (2013, Izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM), “Refleksijas” (2016, Cēsu koncertzāles galerija), “Transfigurācija” (2018, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zāle) u.c.
Egils Rozenbergs bijis starptautisku pasākumu un simpoziju iniciators un dalībnieks, ilgstoši darbojies Eiropas Tekstilmākslas asociācijā (ETN), bijis ETN ģenerālsekretārs (1993-1999). Mākslinieks piedalījies un atbalstījis Rīgas Starptautisko tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāļu organizēšanu, vairākkārt uzaicināts tajās darboties kā žūrijas loceklis. No 1993.-1997.gadam mākslinieks bija Eiropas Tekstilmākslas asociācijas ģenerālsekretārs.
2014. gadā Egils Rozenbergs piedalījies Francijas Republikas Kultūras un komunikācijas ministrijas nacionālo manufaktūru rīkotajā gobelēnu projektu konkursā, kā rezultātā Nacionālā mēbeļu un Nacionālā paklāju un gobelēnu manufaktūra nopirka divas skices “Refleksijas – pārdomas I” un “Refleksijas – pārdomas II”, pēc kurām Francijā tapa divi lielformāta gobelēni.
Egils Rozenbergs ir LMS biedrs no 1973. gada un tika uzņemts ar tekstilmākslinieču Aijas Baumanes (1943-2019), Rutas Bogustovas, gleznotāja Pētera Postaža rekomendācijām, RLMV direktora Imanta Žūriņa izsniegtu raksturojumu, LMS Lietišķās mākslas sekcijas biroja sekretāres, keramiķes Ritas Einbergas (1921-1979) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 4/34.
Egils Rozenbergs aktīvi darbojies LMS – no 1976.-1991. gadam bija LMS Lietišķās mākslas sekcijas Tekstilmākslas apakšsekcijas priekšsēdētājs, no 1977.-1991. gadam bija ievēlēts un pildīja LMS valdes prezidija locekļa valdes sekretāra pienākumus. Mākslinieks ar LMS valdes rīkojumu bija nozīmēts LPSR Mākslas fonda (MF) izstāžu komisijā (1986) un MF kombināta “Māksla” kvalifikācijas komisijā (1982).
No 1994. – 2005. gadam Egils Rozenbergs bija ievēlēts par Latvijas Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētāju. Mākslinieks, pildot priekšsēdētāja pienākumus, ar mākslas zinātnieču Ineses Riņķes, Ineses Baranovskas, Andas Treijas un Rutas Čaupovas atbalstu prata izveidot LMS radošo kodolu, kas prezentēja un popularizēja Latvijas mākslu, pulcējot ap LMS profesionālās mākslas izcilības – tēlniekus Gļebu Panteļejevu, Olgu Šilovu, “Maigo svārstību” gleznotājus Sandru Krastiņu, Edgaru Vērpi, Jāni Mitrēvicu, kā arī Frančesku Kirki, un uzturot interesi par Georga Barkāna (1926-1992), Rutas Bogustovas, Rūdolfa Heimrāta, Pētera Sidara, Dzintras Vilks un Edītes Pauls-Vīgneres gobelēniem, Izabellas Krolles, Pētera Martinsona (1931-2013), Jutas Rindinas, Silvijas Šmidkenas un Leona Lukšo (1930-1984), Ausmas Žūriņas (1926-2023) keramiku, par Dinas Dubiņas, Induļa Urbāna, Gunāra Pekeļa (1947-1994) rotaslietām un ādas plastiku.
LMS valde Egila Rozenberga vadībā reģistrēja LMS kā biedrību un izveidoja ekonomisko modeli sadarbībā ar SIA “Saimnieks-MS”, stabilizēja LMS finansiālo situāciju, izveidoja biedrības radošo personālu u.c. Jāatzīmē LMS valdes veiktā īpašumu dokumentu sakārtošana LMS valdījumā esošajām būvēm – “Mākslinieku namam”, Dzintaru un Zvārtavas muižas radošajiem namiem, kā arī līdzekļu piesaiste projektiem no dažādiem fondiem – Ziemeļvalstu Ministru padomes, VKKF, Kultūras ministrijas. 1997. gadā tika izveidots LMS Starptautiskais mākslas un izglītības centrs Zvārtavas pilī, notika starptautisku simpoziju rīkošana un sadarbības projektu veidošana ar Ārlietu ministriju, ārvalstu vēstniecībām, mākslas skolām. 2001. gadā uz Mākslas fonda kolekcijas bāzes tika izveidots LMS muzejs.
Nozīmīgs ir Egila Rozenberga darbs un ieguldījums, lai Zvārtavas muižas kungu māja un komplekss iegūtu valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras pieminekļa statusu, kā arī ieguldījums pils restaurācijā, tās ēku, parka renovācijā un labiekārtošanas darbos, t.sk. arī apkārtnes sakopšanā un rožu dārza izveidē.
No 1994. gada Egils Rozenbergs veicināja arī LMS struktūru un mākslinieku vai nozaru grupu veidošanos sabiedriskajās organizācijās, uzņēmumos, vēlāk arī biedrībās (“Latvijas Tēlnieku centrs”, “Latvijas Tekstilmākslas asociācija”, mākslas galerijas – SIA “Rīgas Galerija” (Aspazijas bulvāris 20, Rīga), SIA Salons “Māksla” (Brīvības iela 52, Rīga), SIA “Mākslas galerija Daugava MS” (Pils laukums 3, 11. novembra krastmala 35, Rīga); radošās industrijas uzņēmumos – SIA “Metālmāksla”, “Latvijas Tēlnieks”, “Āda-MS”, kas veidojās uz kombināta cehu un iecirkņu bāzes Gaujas ielā 1, 3, 5, 9; SIA “Īve” (Satekles iela 11, Rīga), SIA “Biķeru vitrāžas” (Vecā Biķernieku iela 49, Rīga)).
Egils Rozenbergs veicināja reģionālo LMS filiāļu pārtapšanu biedrībās Jūrmalā, Jelgavā, Rēzeknē u.c. Tika panākts, ka mākslinieki var privatizēt darbnīcas. Bija atbalsts regulārai LMS izstāžu “Rudens” un “Mākslas dienas” rīkošanai un nodrošināta LMS galerijas darbība, rīkojot izstādes un veidojot katalogus un grāmatas.
Egilam Rozenbergam ir piešķirti apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira (2003), Karaliskais Norvēģijas goda nopelnu ordenis (1998), Francijas Republikas Goda leģiona ordenis (2001), Itālijas Republikas Goda nopelnu ordenis (2004), LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukums (1989). Mākslinieks saņēmis balvas: par sniegumu izstādē “Padomju zemes jaunība” (1978), PSRS Mākslas akadēmijas medaļu (1987), LPSR Augstākās padomes Goda rakstu (1986), PSRS “Tautu draudzības” ordeni (1986).
Ar mākslinieka daiļradi var iepazīties monogrāfijā “Egils Rozenbergs” (teksts Dace Lamberga, sastādītāja Dita Podskočija, apgāds “VIA ARS”, 2022).
Egila Rozenberga darbi iekļauti muzeju kolekcijās: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Mākslas un dizaina muzejā Ņujorkā (ASV), Klīvlendas Mākslas muzejā (ASV), Le Mobiljē National Parīzē (Francija). Darbi atrodas Dānijas Karaļnama kolekcijā Kopenhāgenā, Latvijas Republikas pārstāvniecībā ANO Ņujorkā un daudzās citās kolekcijās.
Šobrīd Egila Rozenberga darbi kopā ar citu tekstilmākslinieku darbiem ir apskatāmi LMS muzejā Zvārtavas pilī, ekspozīcijās “R. Heimrāts un viņa loks” un “Spītniece pilī”.
Egils Rozenbergs “Pie loga”, 1986, jaukta tehnika, 130×100 cm, LMS muzejs