Valdis Līcītis plašākai sabiedrībai atpazīstams kā ainavas žanra gleznotājs, kas strādā pasteļa un eļļas tehnikās. Daiļradē sākotnēji iezīmējās mazpilsētu urbānā ainava, tverta lieliem, tonāliem krāsu laukumiem. Vēlāk mākslinieks gleznojis skaidri un līdzsvaroti komponētus mazpilsētu skatus, lauku ainavas, klusās dabas, saglabājot personīgo stilistiku.
Valdis Līcītis mācījās Teodora Zeiferta Olaines pamatskolā, uzrādīja labas sekmes zīmēšanā un vecāku mudināts no 1951. gada mācības turpināja J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pedagogi tolaik bija: grafiķis Kārlis Bušs (1912-1987; JRRMV direktors 1948-1962), gleznotāji Ansis Stunda (1892-1976; JRRMV pedagogs no 1946), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Vasilijs Šelkovs (1923-2013; JRRMV pedagogs 1956-1962), Irma Jaunarāja (Bērziņa, 1907-1972; JRRMV pedagoģe 1947-1971) u.c.
Valdis Līcītis beidza JRRMV 1958. gadā un viņam līdzās absolvēja topošie mākslinieki: Pēteris Postažs ar diplomdarbu “Laivu darvotāji” (83×115 cm), Indulis Landaus ar darbu “Saules kauja” (62×85 cm), Edīte Kaņepe (1939-2021), Jānis Zemītis (1940-2008), Iraida Zariņa (1939-1967), Larisa Krampe, Roberts Butāns u.c.
Valdis Līcītis turpināja iegūt izglītību LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas apakšprogrammas Glezniecības specialitāte). LMA Glezniecības nodaļas pedagogi tolaik bija gleznotāji: katedras vadītājs Vladimirs Kozins (1922-2023; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995), Konrāds Ubāns (1893-1981; LMA pedagogs 1925-1981, Glezniecības katedras pedagogs 1956-1981), Ārijs Skride (1906-1987; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1942-1964), Nikolajs Breikšs (1911-1972; LMA pedagogs 1945-1972), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1967-1999), Edgars Iltners (1925-1983; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1973-1983), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1964-1999), Indulis Zariņš (1929-1997; Glezniecības katedras pedagogs 1962-1997, rektors 1988-1997), Vilis Ozols (1929-2014; LMA Zīmēšanas katedras pedagogs 1961-1989). Mākslas vēstures pedagogi bija mākslas zinātnieki Tatjana Kačalova (1915-2010; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1958-1998), Eduards Kļaviņš (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-2022), Genoveva Tidomane (1927-2006; LMA darbiniece 1961-1967, Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1967-1979, informācijas centra zinātniskās laboratorijas darbiniece 1979-1992, vēlāk vadītājas vietniece) u.c.
Studiju laikā Valdis Līcītis piedalījās LMA Studentu patstāvīgo darbu izstādē (1963, LMA aula), Republikāniskajā 6. Jauno mākslinieku izstādē (1966, “Mākslinieku nams”).
Studējot LMA, vasaras prakses laikā 1961. gadā Valdis Līcītis bija pedagogs jauno mākslinieku nometnē Vecpiebalgā. Līdzās studijām viņš strādāja arī kā mākslinieks noformētājs bij. Rīgas Elektromehāniskajā rūpnīcā (1962), bij. LPSR Speciālajā mākslinieciskās konstruēšanas birojā (1962-1963; tajā darbojās biroja galvenais konstruktors Jevgeņijs Švabs, projektu mākslinieks Bruno Artmanis (1915-2007)), bij. Rīgas Medicīnas institūtā (1963-1964) un bija rasēšanas skolotājs Rīgas 20.vidusskolā (1964-1965).
Valdis Līcītis 1966. gadā absolvēja LMA Glezniecības nodaļu ar diplomdarbu “Mana pilsēta” pie vadītāja Eduarda Kalniņa. Līdzās Valdim Līcītim LMA Glezniecības nodaļu pie vadītāja Eduarda Kalniņa absolvēja Indulis Landaus ar darbu “Karjerā”, Imants Lancmanis ar diplomdarbu “Nakts maiņa”, Andris Lamsters ar darbu “Ostas būve” u.c.
Valdis Līcītis pēc LMA absolvēšanas tika norīkots par rasēšanas skolotāju Rīgas 14. vidusskolā (1966-1967). Mākslinieks darbojās LPSR Mākslas fonda (MF) kombināta “Māksla” Noformēšanas iecirknī (1967-1973). MF kombinātā “Māksla” tika veikta mākslas un dizaina, noformēšanas u.c. pasūtījumu izpilde PSRS teritorijā un Latvijā. Kombināta galvenie mākslinieki bija: metālmākslinieks Arnolds Naika (1908-1991; MF kombināta galvenais mākslinieks 1968-1970), grafiķis Juris Riņķis (MF kombināta galvenais mākslinieks 1970-1973). Noformēšanas ceha brigādēs mākslinieku, gleznotāju Kurta Fridrihsona (1911-1991) un Bruno Aides (1913-1994) vadībā darbojās dizaineri: Ieva Spalviņa, Jānis Spalviņš (1948-2021), Voldemārs Lazdiņš, Andris Melbārdis (1941-2001), O.Jēkabsons un šrifta māksliniece V.Krasta. Pie interjeru noformēšanas darbojās Vladimirs Kirkups (1921-1997), Juris Zīle (1931-2022), Einārs Plūksna, Andrejs Zvejnieks (1939-2018), Dzintra Zvejniece (1939-2002) u.c. Valdis Līcītis piedalījies ekspozīciju izveidē LPSR Tautas saimniecības sasniegumu izstādei (bij. Mežaparka Dziesmu svētku estrāde), bij. Mākslas muzeju un izstāžu apvienotajai direkcijai (tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, LNMM), veidoja ekspozīciju Korsuņas-Ševčenkivskas 2. Pasaules kara muzejam (tag. Korsuņas-Ševčenkivskas valsts vēsturiskais un kultūras rezervāts, Ukraina), izstrādāja un realizēja bij. kafejnīcas “Kristīne”, Rīgā apgleznojuma metu (1972, kopā ar Edvīnu Kalnenieku un Induli Landauu) u.c.
Valdis Līcītis līdzās darbam MF kombinātā “Māksla” 1971. gadā bija Tukuma mākslas un novadpētniecības muzeja Mākslas nodaļas vadītājs, darbojās direktores J.Timmas vadībā un veidoja tekstus par muzeja aktivitātēm Tukuma laikrakstam “Komunisma Rīts”.
Pārtraucot darbu MF kombinātā “Māksla”, Valdis Līcītis kļuva par bij. Kuldīgas rajona kultūras nama galveno mākslinieku (1973-1979, tag. Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra “Kuldīgas Kultūras centrs”). Jāatzīmē Mintauta Lāča radošās aktivitātes Kuldīgā no 1977. gada, mākslinieks centās atjaunot, uzturēt un izkopt pilsētvides dizaina tradīcijas – izstrādāja ielu apzīmējumu un grafisko zīmju metus (1978-1979). Mintautam Lācim “Goda pilsoņa” nosaukumu piešķīra par aktīvu darbību un entuziasmu, organizējot izglītojošo, informatīvo semināru “Dizains – Kuldīgā”. Seminārs kļuva populāra domu un ideju apmaiņas vieta, kurā piedalījās speciālisti, kā dizaineri Helēna Medne, Igors Bočarņikovs, arhitekts Arno Heinrihsons, mākslinieki – Anna Mētra, Pēteris Sidars, dizaina teorētiķi – mākslas zinātnieki Velga Opule, Herberts Dubins (1919-1993), Vladimirs Aronovs (1941-2022; Krievija), Jāzeps Baltinavietis.
Valdis Līcītis no 1978.-1989. gadam bija Kuldīgas mākslas skolas (tag. Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola) direktors un uzaicināja tekstilmākslinieku Pēteri Sidaru ar dzīvesbiedri, keramiķi Annu Mētru pēc LMA absolvēšanas strādāt jaundibinātajā Kuldīgas mākslas skolā. Skolā strādājuši arī mākslinieki un pedagogi: Anita Āboliņa, Dzidra Eglīte, Inta Āboliņa, Inese Slūka, Gunārs Vaivads, Oskars Sīlis, Marita Boikova, Normunds Kronbergs, Janeks Ķergalvis, Linda Hofmane, Inga Vīksna, Andris Grīnvalds, Amanda Berga u.c. Kuldīgas mākslas skolas audzēkņu darbi tika eksponēti Latvijā, rīkoti pedagogu semināri un izveidota nozīmīga keramikas radīšanas bāze. Padures keramikas cehs un Kuldīgas mākslas skola bija izvēlētas kā Kuldīgas semināru “Dizains-Kuldīgā” norises vieta.
No 1994. gada Valdis Līcītis bija Liepājas lietišķās mākslas koledžas (tag. Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) pedagogs.
Mākslinieks turpināja piedalīties izstādēs – Republikāniskajā Mākslinieku dienai veltītajā izstādē (1969, bij. LPSR Valsts mākslas muzejs, LNMM), Republikāniskajā 7. Jauno mākslinieku izstādē (1969, bij. LPSR Valsts Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, LNMM), Republikāniskajā 8. Jauno mākslinieku izstādē (1971, bij. LPSR Valsts Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, LNMM), “Interjers un dizains” (1972, bij. Republikas zinātniski tehniskās informācijas un propagandas institūta izstāžu zāle, LNMM), “Pasteļu un zīmējumu izstāde” (1976, bij. LPSR Valsts Mākslas muzejs, LNMM), Republikāniskajā tēlotājmākslas izstādē “Padomju varai Latvijā-60” (1979, bij. LPSR Valsts Mākslas muzejs, LNMM), “Mākslinieka portrets un pašportrets” (1980, bij. LPSR Valsts Mākslas muzejs, LNMM), Kuldīgas mākslinieku grupas izstādē (1984, Talsu novadpētniecības un mākslas muzejs), Republikas pasteļu un zīmējumu izstādē (1987, bij. LPSR Valsts Mākslas muzejs, LNMM, piedalījās Felicita Pauļuka, Edvīns Kalnenieks, Indulis Landaus, Baiba Vegere, Irēna Lūse, Anita Kreituse), “Portrets – 96” (1996, galerija “Rožu Laukums”). Valdis Līcītis piedalījies izstādēs Latvijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā u.c.
Mākslinieks rīkojis personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Valdis Līcītis, Kārlis Lejnieks, Vilis Rasa” (1984, Kuldīga), “Valdis Līcītis. Pasteļglezniecība” (1989, “Mākslinieku nams”), “Nesteidzīgais laiks” (2002, bij. Putniņas galerija, kopā ar Vili Ozolu, Induli Landauu), “Valdis Līcītis 80” (2019, Kuldīgas Mākslas nams) u.c.
Ar ieskatu Valda Līcīša daiļradē var iepazīties izdevumā “Valdis Līcītis. Kuldīga. Kurzeme” (2018, sastādīja Katrīne Vasiļevska, “Jāņa Rozes apgāds”) u.c.
1970. gadā Valdis Līcītis mēģināja kļūt par LMS biedru ar gleznotāju Nikolaja Breikša, Gunāra Mitrēvica (1928-2007), Aleksandra Stankeviča (1932-2015) rekomendācijām, LPSR MF kombināta “Māksla” direktora, tēlnieka Meijera Furmana (1921-1973) parakstītu raksturojumu, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Induļa Zariņa izsniegtu ieteikumu, tomēr saņēma LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu noraidošu lēmumu. Lēmumu pamatoja negatīvs LMS valdes balsojums 22/5. Valdi Līcīti uzņēma LMS 1980. gadā ar gleznotāju Viļa Ozola, Pētera Postaža rekomendācijām, Kuldīgas rajona Kultūras nodaļas vadītāja V.Liepiņa parakstītu raksturojumu, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Ojāra Ābola (1922-1983) izsniegtu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja p.i., gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 44 – “par”. PSRS MS lēmumu apstiprināja ar vecākās instruktores L.Kozlovas parakstu 1981. gadā.
Valdis Līcītis bijis LMS valdes loceklis, piedalījies LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas” (kopš 1969) un “Rudens” (kopš 1976).
Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Kuldīgas novada pašvaldības iestādē “Kuldīgas novada muzejs”, citos muzejos un privātkolekcijās.
Valdis Līcītis “Rīts pie Ventas”, 1978, audekls, pastelis, 50×65 cm, LMS muzejs