Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) piemin mākslinieku, dizaineru, arhitektu Aivaru Bērziņu.
Aivars Bērziņš dzimis Leona Paegles Valmieras drāmas teātra (tag. Valmieras teātris) aktrises Alvīnes Bērziņas (1907-1991) ģimenē. 1945. gadā Aivars Bērziņš uzsāka mācības Valmieras pamatskolā un 1956. gadā beidza Valmieras 11 varoņu-komjauniešu vidusskolu (tag. Valmieras Valsts ģimnāzija).
No 1956.-1958. gadam Aivars Bērziņš studēja bij. Latvijas Valsts Universitātes (LU) Inženiertehniskās fakultātes Arhitektūras nodaļā, kurā pedagogi bija arhitekti Pēteris Bērzkalns (1899-1958; LU Arhitektūras katedras vadītājs 1956-1958), Aleksandrs Birzenieks (1893-1980), Arnolds Krastiņš (1902-1971), Alberts Vecsīlis (1903-1988), Alberts Bajārs (1912-1993) u.c. Sakarā ar LPSR izglītības sistēmas reorganizāciju un Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Celtniecības fakultātes Arhitektūras katedras izveidi Aivars Bērziņš studijas turpināja RPI, Kaļķu ielā 1, Rīgā. Kā mācībspēki RPI darbu turpināja LU pedagogi: Valentīna Valeskalne (1925-2014), Viktors Dorofejevs (1927-1994), Kārlis Leons Vikmanis (1904-2000) u.c. RPI Celtniecības fakultātes Arhitektūras katedras vadītājs bija arhitekts Osvalds Tīlmanis (1900-1987; RPI Celtniecības fakultātes Arhitektūras katedras vadītājs 1958-1969). Aivars Bērziņš RPI Celtniecības fakultāti absolvēja 1962. gadā un diplomdarbā risināja tēmu ““Intūrista” viesnīca Rīgā”, vadītājs – Aleksandrs Birzenieks, pie kura diplomdarbu projektēja arī Andris Melgalvis (1942-2016) un projektā izstrādāja daudzstāvu ēkas metu, novietotu kā pilsētbūvniecisku akcentu bij. Ļeņina un Kirova ielas stūrī, tolaik koka ēku apbūves vietā. Līdzās Aivaram Bērziņam fakultāti pie vadītāja, arhitekta Vaidelota Apsīša (1921-2007) absolvēja topošā arhitekte un interjeru dizainere, Aivara Bērziņa nākamā dzīvesbiedre Inta Skoste (Bērziņa) un pie Viktora Dorofejeva Valda Gūtlande, abas veidoja diplomprojektus ar tēmu ““PSKP XXII kongresa parks Rīgā” – Uzvaras laukuma teritorijā”. Diplomprojektus ar tēmu “Sanatoriju komplekss Ķemeros” risināja Vija Caune (1938-2017), Juris Traumanis, Aldis Eglājs, savukārt pie projektu tēmas “Vecmīlgrāvja centrālās daļas rekonstrukcijas projekts” strādāja Antons Stanislavaitis un Jānis Ūdris. Pie vadītāja Osvalda Tīlmaņa diplomprojektus ar tēmu “Voleru rūpniecības un dzīvojamais rajons Rīgā” izstrādāja Atis Kļaviņš (1938-2019) un Valentīns Silamiķelis (1924-2005). Diplomprojekti “RPI pilsētiņai Kalngalē” tika izstrādāti ar novietni Ķīšezera krastā aiz dzelzceļa stacijas “Ziemeļblāzma”, tos veidoja Rita Rimeika, Andris Arums (1939-2020), Vija Aruma; pilsētiņas novietni ap Langes upīti, pie Kalngales dzelzceļa stacijas izstrādāja tolaik nākamie arhitekti Valdis Krežis (1938-1987), Vitolds Sabauskis; modernas lidostas projektu veidoja arhitekte Tamāra Karogodska (Agriņa); “RPI Sporta kompleksu Uzvaras bulvārī” projektēja Rolands Veliks.
Aivars Bērziņš jau studiju laikā bija uzsācis darbu LPSR TSP Vieglās rūpniecības projektēšanas-konstruktoru birojā (PKB, 1961-1965). No 1965. gada Aivars Bērziņš darbojās LPSR Mākslas fonda (MF) kombinātā “Māksla” kā arhitekts mākslinieks un pēc reorganizācijas no 1976.-1993. gadam MF Dekoratīvās mākslas kombinātā (MFDMK) kā radošais mākslinieks.
Mākslinieks 1967. gadā piedalījās “Zagrebas Gadatirgus” PSRS paviljona Latvijas PSR nodaļas iekārtojuma dizaina meta izstrādē. Ekspozīcija bija paredzēta Latvijas tautas saimniecības nozaru 260-400 izstrādājumiem. Latvija tolaik eksportēja uz bij. Dienvidslāviju elektrospuldzes, radioaparātus, magnētiskos slēdžus, medikamentus, porcelānu, autoelektroaparatūru, hidrometeoroloģisko aparatūru, sviestu. Vēlāk Latvijas PSR ekspozīcijā Starptautiskajā gadatirgū Zagrebā bija eksponēta sporta laivu rūpnīcas “Dzintars” produkcija: sporta kamanas un vienvietīgās laivas, akadēmiskās airēšanas laivas, smailītes un kanoe laivas.
PSRS, gatavojoties 1980. gada Olimpiskajām spēlēm Maskavā, Krievijā, notika tūrisma un transporta infrastruktūras objektu sagatavošana ārzemju tūristu plūsmai arī Baltijas valstīs.
Aivars Bērziņš piedalījās bij. Vissavienības nozīmes tūristu un atpūtas bāzes “Ezernieki” (500-750 personām, Ezernieki, Indrānu pagasts, Madonas novads) un “Sauleskalns” (tag. Krāslavas novads Kombuļu pagasts) rekonstrukcijas projektu un interjera projektu izstrādē (1972-1974). Tolaik Latvijā bija sešas PSRS nozīmes tūristu bāzes: “Ezernieki”, “Sauleskalns’’, “Sigulda”, atpūtas bāze “Vaivari” Jūrmalā, atpūtas bāze “Plosti” Kandavā, viesnīca “Tūrists” Rīgā. Aivars Bērziņš bija uzņēmuma “Rīgas modes” demonstrāciju zāles interjera projekta autors (1973) un izstrādāja varietē bāra interjera rekonstrukciju – mēbeļu dizaina metus, bij. viesnīcā “Latvija” (tag. Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel, 1981).
20.gs. 70.-80. gados MF sadarbībā ar LPSR Satiksmes ministriju veica tās pakļautības iestāžu – Rīgas Starptautiskās lidostas, Pasažieru ostas, Latvijas dzelzceļa (LDZ) pasūtījumu izpildi, kuri paredzēja pilnveidot ēku interjeru un eksterjeru stilistiku un nodrošināt funkcionālā dizaina izveidi. Aivars Bērziņš piedalījās LDZ pasūtījumu izpildē, veidojot piepilsētas dzelzceļa stacijā “Dubulti”, Jūrmalā, peronu vizuālās informācijas un noformējuma dizainu (1978), Rīgas dzelzceļa stacijas (tālsatiksmes un pilsētas zāles) kompleksās rekonstrukcijas projektu, Stacijas pulksteni (kopā ar gleznotāju, dizaineru Jāni Krievu (1942-2016), Izrailu Blumenau), dizainu vilcienu saraksta tablo (1979), kupejas iekārtojumu un dizainu LDZ firmas vilcieniem: “Latvija” (1965), “Jūrmala” (1972), Rīga-Maskava-Rīga; “Baltija” (1972), Rīga-Ļeņingrada (tag.Sanktpēterburga)-Rīga.
Aivars Bērziņš, Jānis Krievs, Dmitrijs Lūkins (1944-2021), Vitauts Drande (1944-2008), Jānis Borgs bija strādājuši pie Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dizaina izveides, un Aivars Bērziņš veidoja piepilsētas satiksmes tuneļa rekonstrukcijas projekta skices un vizualizāciju (1979), vestibila metu (1982), kafejnīcas interjera metu (1982), zāles apgaismojuma priekšmetu maketu (1983), piepilsētas vilcienu satiksmes zāles interjeru (1983; Rīgas Centrālajā stacijā notiek pārbūve, kuru 2003. gadā projektēja birojs “Sarma & Norde Arhitekti”, un šobrīd izbūvē starptautisku dzelzceļa līniju “Rail Baltica”).
1975. gadā Aivars Bērziņš bija Liepājas pilsētas Izpildu Komitejas dzimtsarakstu nodaļas (celta 1955, tag. Liepājas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa) noformējuma līdzautors, izstrādāja interjera projektu mazajai zālei (stikla lustras un koka mēbeļu dizains, 1975). Pie dzimtsarakstu nodaļas eksterjera un interjera projekta izstrādes un realizācijas piedalījās: arhitekti Māris Gundars (1936-2000), Aivars Bērziņš, interjera māksliniece Zane Gundare, mākslinieki Jānis Krievs (1942-2016), Agris Butelis, Gundega Strauta un Arvīds Bagāts (1909-1981). Liepājas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas ēkas rekonstrukcija notika 2010. gadā.
Aivars Bērziņš veicis Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas interjera, iekārtu, fasādes dekoru metu izstrādi (tag. Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka, Lielvārdes iela, Rīga, 1975). Vēlāk arhitekts tika pieaicināts LPSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas pasūtījuma izpildei (bibliotēkas direktora vietnieks bija Ilmārs Rasmuss), kurā tika realizēta mākslinieces Noras Cēsnieces iecere par 44 kvm lielās vitrāžas “Koks” izveidi, ko izpildīja MF Dekoratīvās mākslas kombināts – arhitekts Aivars Bērziņš, konstruktors Māris Miķelsons, metālmākslinieks Kārlis Seisums, vitrāžiste Aija Kalniņa un MF kombināta “Māksla” stikla lietuves iecirknis (1985).
MF pasūtījums bija dalība Jelgavas kultūras nama rekonstrukcijas projektā (1980), un Aivars Bērziņš izstrādāja interjera projektus Jelgavas kultūras nama vestibilam (1979), izstāžu zālei (1979) u.c.
Mākslinieks 20.-21.gs. mijā izstrādāja Latvijas dzelzceļa logo (LDZ logo no 1992. līdz 2018. gadam) un Starptautiskās lidostas “Rīga” logo. Viens no atpazīstamākajiem Aivara Bērziņa dizaina darbiem 20.-21.gs. mijā Latvijā bija uzņēmuma “Lattelecom” telefona kabīnes.
Vēl pie autora veikumiem 20.-21.gs. mijā interjera dizaina jomā jāpiemin tautas mākslas bij. salons “Senatne” Konventa sētā, Rīgā; mēbeļu dizaina izstrāde Latvijas Republikas Saeimai, mēbeļu dizains Latvijas Ministru kabinetam (2005); publiskās informācijas stendi Basteja bulvārī un Kalpaka bulvārī; rotējošais reklāmas stends pazemes autostāvvietām; Lietišķās mākslas izstāde Rīgā; Rīgas starptautiskās autoostas interjera rekonstrukcija un vizuālās informācijas dizaina izstrāde.
LMS muzejā ir iespējams aplūkot Aivara Bērziņa projektēto “Mākslinieku nama” (MN, 11.novembra krastmala 35, Rīga) 2.stāva vestibilu un MF direktora biroja kabinetu (1980-1983), kā arī LMS logo (MN, 1.stāvā).
Aivars Bērziņš piedalījies konkursos: arhitektūras konkursā “Alūksnes kultūras centrs – kultūras nams un sporta nams” un saņēma pirmo prēmiju par projektu ar devīzi “353666” (arhitekti Aivars Bērziņš un Inta Bērziņa, 1969), arhitektoniskā konkursā Priekules 2PK brāļu kapu memoriālam (saņēma trešo prēmiju: arhitekti Aivars Bērziņš, Inta Bērziņa, mākslas zinātnieks Jānis Kaksis (1926-2002) un tēlniece Alvīne Veinbaha (1923-2011)), Alūksnes 2PK Brāļu kapu memoriāla projektu konkursā ar devīzi “Ar kaujas saucieniem uz lūpam” (1972, arhitekti Aivars Bērziņš, Inta Bērziņa, mākslas zinātnieks Jānis Kaksis (1926-2002) un tēlniece Alvīne Veinbaha (1923-2011)).
Aivars Bērziņš piedalījās izstādēs no 1981. Gada. Pirmā izstāde – 6. Republikāniskā dizaina izstāde (1981, bij. Dzintaru izstāžu zāle, tika piešķirtas balvas (izgatavojis dizainers Dzintars Lemhens (1945-2007)): rūpnieciskā dizaina jomā Gunāram Glūdiņam (1939-2020), par mopēdu “Rīga 18-1”, Valdai Podkalnei par porcelāna trauku komplektiem. Grafiskajā dizainā balvu ieguva Jānis Gaibišels par Rīgas Galvenā pasta firmas stila priekšlikumu. Vides un unikālā dizaina darbu grupā atzinību izpelnījās trīs lielāki realizēti projekti: ārstnieciskās vides iekārta bij. P. Stradiņa Republikas klīniskās slimnīcas kardioloģijas nodaļā (tag. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrs, dizainere Helēna Medne), vizuālās informācijas sistēma Rīgas pasažieru stacijā (autori Jānis Krievs (1942-2016), Aivars Bērziņš, Dmitrijs Lūkins (1944-2021), Vitauts Drande (1944-2008), Jānis Borgs), gaismas kinētikas komplekss bij. naktsbārā “Jūras pērle” (dizainers Imants Eglītis (1930-2014)). Latvijas Zinātniski tehniskās informācijas un tehniski ekonomisko problēmu zinātniskās pētniecības institūta izdevuma “acd” redakcijas balvas pasniedza dizaineram Zigurdam Krebam un arhitektam Jānim Lejniekam par kopīgo darbu “Rīgas silueta grafiskā interpretācija”, Ieva Palka saņēma bij. Latvijas dizaina centra balvu par zinātniskās aparatūras dizaina paraugiem, Vladimirs Ladusāns (1938-2017) par preču zīmēm un Rīgas zvejas rīku rūpnīcas firmas stila elementus atzīmējusi bij. LPSR Tirdzniecības un rūpniecības palāta (tag. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera). Vēlāk Aivars Bērziņš piedalījies izstādēs: “Dizains PSRS” (VDR, Berlīne, 1982), Monumentāli dekoratīvas mākslas un dizaina izstādē (LMA, 1982), MFDMK izstādē (“Mākslinieku nams”, 1982) u.c.
Aivars Bērziņš bija LMS biedrs kopš 1983.gada un tika uzņemts ar interjera mākslinieka, akvareļgleznotāja Jāņa Spalviņa (1948-2021), arhitekta, interjera mākslinieka Jāņa Pipura (1939-2013), gleznotāja, interjera mākslinieka Aleksandra Stankeviča (1932-2015) rekomendācijām, MFDMK direktora Raimonda Pavlovska (1938-2006) parakstītu raksturojumu, LMS Monumentāli dekoratīvas sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Bruno Aides (1913-1994) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja pirmā vietnieka, grafiķa Gunāra Kroļļa parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes balsojums 1/51. PSRS MS lēmumu apstiprināja ar vecākās inspektores S.Ivanovas parakstu.
Studējot RPI, Aivars Bērziņš bija mūziķis Rīgas celtnieku kultūras nama “Oktobris” mutes harmoniku ansamblī “Alfa”. Ansambļa vadītājs bija arhitekts Teodors Palkuns (1926-1970) un mutes ērģelītes spēlēja arhitekts Aivars Bērziņš – ritma un solo ģitāru, Jānis Kalvītis divu rindu hromatisko basu harmoniku, Gunārs Brasliņš basģitāru, Ivars Starks klaviatūras harmonikas, Pēteris Plakidis (1947-2017), Daina Bilzone (tolaik celtniecības tehnikuma studente, beigusi mūzikas vidusskolu) spēlēja elektriskās ērģelītes, arhitekts Gunārs Caune – akordu pavadījuma harmonikas (1968). Ansambļa mūzika un ieraksti tika izmantoti Latvijas Leļļu teātra uzvedumā “Pifa piedzīvojumi” (1964, pēc E. Žukovskas un M. Astrahana lugas “Pifa piedzīvojumi”, rež. Tīna Hercberga (1921-2004), skulptore Marga Austruma (1930-2017), mākslinieks Pāvils Šēnhofs (1924-2011)), Rīgas kinostudijas spēlfilmā “Hipokrāta zvērests” (režisore Ada Neretniece (1924-2008), 1965) un dokumentālajā filmā “Kuldīgas freskas” (režisors Aivars Freimanis (1936-2018), 1966), LTV televīzijas raidījumā “Vārnu ielas zēni”.
Aivara Bērziņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Aivars Bērziņš “Interjera dizains “Mākslinieku nama” 11. novembra krastmalā 35, Rīgā, 2.stāva vestibilā”, 1980, digitāla fotofiksācija, LMS muzejs