Andrejs Kalnačs dzimis ģimenē, kurā radinieki saistīti ar radošo jomu: Andris Vējāns (Donāts Kalnačs, 1927-2005) bija dzejnieks, prozaiķis un publicists, Benedikts Kalnačs – teātra kritiķis, Jānis Kalnačs – mākslas zinātnieks.
Andrejs Kalnačs no 1969.-1976. gadam mācījās J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pasniedzēji tolaik bija: direktores Elza Stalaža, vēlāk Silvija Lāce, klases audzinātājs Uldis Prēdelis (1920-1994; JRRMV pedagogs 1949-1950, 1966-1980), gleznotāji Aija Jurjāne (1944-2015; JRRMV pedagoģe no 1969), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Pēteris Postažs (JRRMV pedagogs 1965-1971), Ivars Heinrihsons (JRRMV pedagogs 1972-1973), Līga Bokaldere (1946-1999), Uno Daņiļevskis (1945-2007; JRRMV pedagogs 1971-1982), Daina Riņķe u.c. Andreja Kalnača klasesbiedri bija nākamie mākslinieki, pedagogi: Edgars Vērpe (JRRMV pedagogs 1981-1993, direktors 1998-2002, VKKF direktors 2002-šobrīd), Uldis Pauzers, Ģirts Muižnieks, Sandra Krastiņa, Zita Sudņika, grafiķe Ilgnese Avotiņa, tēlnieks Visvaldis Kurpeniks u.c.
Pēc JRRMV beigšanas 1976. gadā Andrejs Kalnačs iestājās Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnozare). LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļas pedagogi bija: tēlnieki Tālivaldis Gaumigs (1930-2016; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1964-2016), Arvīds Drīzulis (1934-2019; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1965-2019), arhitekts Ivars Bumbiers (1932-2020; Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1970-1986), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1968-2013), padomus sniedza Latvijas dizaina vecmeistars Ādolfs Irbīte (1910-1983), Juris Gagainis-Kagainis (1944-2017; LMA pedagogs 1980-2017), grafiķis Aleksandrs Dembo (1931-1999; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1964-1987) u.c.
Andrejs Kalnačs LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļu absolvēja 1981. gadā ar diplomdarbu “Saules un zemes sakaru vizuālā organizācija LPSR ZA konferencei”, vadītājs Pēteris Martinsons. Līdzās Andrejam Kalnačam LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļu absolvēja Irēna Vipule ar darbu “Manekens “Māra””, LMA Dizaina nodaļu pie vadītāja Aleksandrs Dembo absolvēja Marta Krasta ar diplomdarbu “Modes rotas”, Daina Zvanītāja ar darbu “Firmas stils dizaina centram”.
Andrejs Kalnačs pēc LMA absolvēšanas, atsaucoties 20.gs. 70.-80.gadu radošās jaunatnes iniciatīvai, kā alternatīvu dienestam PSRS Bruņotajos spēkos uzsāka pedagoga-zīmēšanas skolotāja karjeru Allažu astoņgadīgajā skolā (tag. Allažu pamatskola, 1981-1985).
No 1987.-1990. gadam Andrejs Kalnačs aktīvi radoši strādājis un vadījis LPSR Mākslas fonda (MF) Eksperimentālo estampa darbnīcu Mākslinieku namā, tag.11.novembra krastmalā 35, Rīgā, 3. stāva 50.telpā, 5.stāva 89.telpā. Darbnīcā strādājuši grafiķi Arturs Ņikitins (1936-2022; MF kombinātā “Māksla” estampu meistars 1963-1965) un Vladislavs Grišins (1937-2023; Eksperimentālās estampa darbnīcas meistars, vadītājs 1976-1988). Estampa darbnīcā pie oforta un litogrāfijas darbiem darbojies grafiķis Māris Abiļevs (Eksperimentālās estampa darbnīcas litogrāfijas meistars 1979-1989), strādājis kopā ar brāli, grafiķi Andri Abiļevu (Eksperimentālās estampa darbnīcas litogrāfijas meistars 1976-1991) un pieredzējušo meistaru Laimoni Lejnieku (1916-1989), kas atbalstīja eksperimentālu grafikas tehniku izpildījuma ieviešanu. Darbnīcā strādājuši grafiķi: Baņuta Ancāne, Aleksandrs Dembo, Maija Dragūne, Vladislavs Grišins, Naftolijs Gūtmans, Inārs Helmūts, Gunārs Kļava, Gunārs Krollis, Malda Muižule, Arturs Ņikitins, Māra Rikmane, Georgs Smelters, Lolita Zikmane u.c.
Andrejs Kalnačs veidojis ilustrācijas Andra Vējāna grāmatai “Vulkāns un asara” (1987, “Avots”), Latvijas Rakstnieku savienības žurnālam “Avots” (1988, līdzās Sarmītei Māliņai un Sergejam Davidovam u.c.). Valsts izdevniecības “Liesma” (no 1980.g. “Avots”) aģitācijas redakcijā strādāja grafiķis Vadims Ivanovs par politiskā plakāta māksliniecisko redaktoru (1975-1989) un izdevniecībā tika realizēti Andreja Kalnača didaktiska satura ironiskie plakāti: “Izmanto racionāli darba dienu!” (1984), “Vai tu strādā savā specialitātē?” (1984), “Vai tava ferma ziemai sagatavota?” (1986), “Arhitektūras pieminekļi nevar gaidīt” (1986). Tika publicēti arī citu autoru plakāti: Jānis Galdiņš “PSRS Konstitūcijai” (1982), “Ekonomē degvielu!” (1984), Pēteris Čivlis “vienbalsīgi . . .” (1988), Māris Subačs “Vienkāršot pārvaldes aparātu” (1988), Osvalds Dinvietis “Ka tik kas nenotiek…” (1988), Igors Kolobovs “Cik no sava darba laika tu nosmēķē?” (1988) u.c.
Andrejs Kalnačs izstādēs piedalās kopš 1982. gada, pirmās izstādes – Republikāniskā 8.plakātu izstāde (1982, bij. Latvijas PSR Mākslas muzejs, LNMM, kopā ar Laimoni Šēnbergu, Aivaru Drāznieku (1953-2015), Jāni Galdiņu, Vadimu Ivanovu), “Zinātne un zinātniskā fantastika” (1982, bij. Republikāniskais Zinību nams, kopā ar Andri Abiļevu, Pēteri Džiguru, Arturu Ņikitinu, Genādiju Suhanovu (1946-2005), Aleksandru Dembo, Ziedoni Grigorjevu, Aiju Ozoliņu (1932-2023). Andreja Kalnača daiļradē būtiska bija dalība izstādēs “Daba. Vide. Cilvēks” (1984, Rīgas Sv. Pētera baznīca, ideja – gleznotājs Ojārs Ābols (1922-1983)) un 17. Republikas jauno mākslinieku darbu izstādē (1985, Rīgas Sv. Pētera baznīca), kā arī 12. Vispasaules jaunatnes un studentu festivāla Latvijas jauno mākslinieku izstādē Latvijas kultūras centra paviljonā (arhitekts Andrejs Ģelzis, Juris Poga, Gorkija parks, Maskava, Krievija). Latvijas pārstāvniecību festivālā organizēja LĻJKS vadītāji: Ivars Vīķis, Māris Gailis, Baiba Brigmane, propagandas un kultūras masu darba nodaļas vadītājs Mihails Medvedjevs, keramiķe Māra Muižniece (1950-2006). Izstādēs piedalījās mākslinieki: Laima Kaugure, Andris Vēzis, Atis Kampars, Astrīda Riņķe, Kristaps Zariņš, Valda Batraks, Jānis Mitrēvics u.c. Latvijas ekspozīciju iekārtoja dizaineri Uldis Bergs, Mārtiņš Heimrāts, scenogrāfs un mākslinieks Indulis Gailāns (1962-2012), norišu režisori: Miervaldis Mozers (1953-2021) un Lūcija Ločmele, Viesturs Alksnītis. Kristaps Ģelzis festivāla dalībniekiem un viesiem prezentēja vides mākslas objektus “Veltījums Leona Paegles dzejai”, “Alegorija”, “Deja”, “Džezs” (kopā ar Induli Gailānu (1962-2012), polihroms saplāksnis). Līdzās Gorkija parkā dīķī atradās arī mākslas objekts “Strūklaka”, kuru veidoja gleznotāji Vladislavs Rubulis un Vita Jurjāne. Inta Amoliņa veidoja dekoratīvus karogus, kas iezīmēja festivāla norises vietas (4 gab., 8×2 m, tekstilmozaīkas tehnikā). Laima Kaugure Maskavā eksponēja telpiskus objektus: “Lielais Zarainis” (kopā ar dizaineru Uldi Bergu, 3x3x3 m, gobelēns, lins, vilna, koks, 1985) un “Trīs ceļi vasarā” (audekls, gobelēns, 1984) u.c. 500 kvm plašo ekspozīciju akcentēja Aivara Riekstiņa, Ojāra Kalniņa un Jura Leitāna augstais masts ar latviskā ornamenta rotātiem dekoratīviem audumiem. Gorkija parkā darbojās jauno mākslinieku, gleznotāju, grafiķu, tekstilmākslinieku radošās darbnīcas. Viesturs Bērziņš (1954-2019) veidoja telpisku gobelēnu “Svētku skatuve”, tika eksponēts Igora Dobičina koka objekts “Buras” (h-4 m) u.c.
Andreja Kalnača darbi bijuši eksponēti izstādēs “Latvijas avangards” (Berlīnē, Ķīlē un Brēmenē, Vācija, 1988, kuratore Barbara Štraka) un 11. grafikas triennālē (Tallina, Igaunija, 1998, kopā ar Neli Zirnīti, Guntaru Sietiņu, Ilmāru Blumbergu (1943-2016), Gunāru Krolli, Leonardu Laganovski, Artu Ozolu), Sorosa Mūsdienu mākslas centra – Rīga izstādēs: 4. gadskārtējā izstādē “Geo-Ģeo” (1996, Pedvāles mākslas parks, kurators Jānis Borgs), 5. gadskārtējā izstādē “Opera” (Dailes teātris,1997, kurators), 6. gadskārtējā izstādē “Ventspils. Tranzīts. Termināls” (1998-1999, pilsētvides objekts “Glābšanas riņķi”, Ventspils, kuratori Kristaps Ģelzis, Solvita Krese). Mākslinieka darbi bijuši eksponēti arī izstādēs: “Reanimācija” (2001, “Mākslas dienas”, LMS Starptautiskais izglītības un mākslas centrs “Zvārtavas pils”, kuratore Inese Baranovska), “Robežpārkāpēji. Laikmetīgā māksla 80. gadi” (2005, Izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM, kuratores Solvita Krese un Māra Traumane), “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985-1991” (2023-2025, LNMM, kuratores: Līna Birzaka-Priekule, Arta Vārpa, Agnese Zviedre).
Pēteris Bankovskis 1988. gadā Andreja Kalnača daiļradi raksturoja: “A. Kalnačs jaunākajās lapās citā pēc citas virknē vienpatnīgus priekšstatus: vara, pazemība, naids, asinskāre, muļķība, alkatība, prieks, bēdas utt., kas iešifrēti izlauzītajos, it kā pavirši uzšvīkātajos ķermeņos, šajos cilvēkos – zīmēs.” (“Māksla”, Nr.4 (01.07.1988)).
Andrejs Kalnačs rīkojis personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Andrejs Kalnačs” (1988, bij. Republikāniskais Zinību nams), “Cooper Plate” (1992, bij. Izstāžu nams “Jāņa sēta”, vad. Aivars Zvirbulis), izstādi kopā ar Guntaru Sietiņu (1993, galerija “Vartai”, Viļņa, Lietuva), “Che” (1995, bij. galerija “G&G”), “Ceļojums” (1996, galerija “M6”), “Privātais sociālisms” (1998, Ivonnas Veihertes galerija), “Sine loco et dato/ S.L.E.D.” (kopā ar Vladu Jakovļevu, galerija “Bastejs”, 1998), “Vēstules Rīgai” (2000, galerija “Bastejs”, kopā ar Ilzi Lībieti, Ināru Garklāvu, Gunāru Krolli), “Ilgstošā pagātne. Ilgstošā nākotne” (1999, bij. galerija “Čiris”), ““Das Bild ist eine Tatsache”. Bilde – Fakts”” (2002, bij. galerija “Rīgas Galerija”, vad. Inese Riņķe).
Andrejs Kalnačs bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1983. gada un šobrīd ir LMS biedrs kopš 1986. gada. LMS tika uzņemts ar plakāta mākslinieka Laimoņa Šēnberga, grafiķes, gleznotājas Maldas Muižules (1937-2022), grafiķa Ināra Helmūta rekomendācijām, LMS Grafiķu sekcijas priekšsēdētāja Ināra Helmūta parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 1/45. Mākslinieks piedalījies LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas” (kopš 1983, LNMM) un “Rudens” (kopš 1983, Izstāžu zāle “Latvija”, LNMM).
Andreja Kalnača darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Ugunsdzēsības muzejā, Latgales Kultūrvēstures muzejā, Talsu novada muzejā, Kuldīgas novada muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Andrejs Kalnačs “Vērsis”, krāsains oforts, papīrs, 50×64 cm, 1987, LMS muzejs