Alberts Pauliņš 1965. gadā beidza Šķibes astoņgadīgo skolu (tag. Šķibes pamatskola, Nākotne, Glūdas pagasts, Jelgavas novads), kur ģimene bija pārcēlusies un vecāki strādāja tolaik turīgajā bij. kolhozā “Nākotne”.
No 1966.-1970. gadam Alberts Pauliņš mācības turpināja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Koka mākslinieciskās apdares nodaļā (tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, Koka izstrādājumu dizaina programma). Pedagogi RLMV tolaik bija: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986) un koktēlnieks Voldemārs Tiltiņš (1899-1985; RLMV Koka mākslinieciskās apdares nodaļas pedagogs 1943-1981), virpošanu mākslinieks apguva pie Vīganta Bauera (RLMV Koka mākslinieciskās apdares nodaļas pedagogs no 1960), kokapstrādes pedagogi bija R.Jēkabsons, V.Puriņš, arhitekts Ivars Bumbiers (1932-2020; RLMV kompozīcijas pedagogs 1966-1977), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; RLMV pedagogs 1962-1971), mākslinieks Jānis Borgs (RLMV kompozīcijas pedagogs 1966-1990), gleznotāji – Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1978), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV burtu mācības pedagogs 1961-1978) u.c. Mācoties RLMV, Alberts Pauliņš strādāja bij. uzņēmuma “Vulkāns” Tukuma mēbeļu cehā (1969). Alberts Pauliņš RLMV beidza 1970. gadā un saņēma norīkojumu darbā par mākslinieku Tukuma rajona kinodirekcijā, kur gleznoja un izstrādāja filmu afišas Tukuma kinoteātrim “Abava” u.c. rajona kinoteātriem, kultūras namiem (1970-1972). Alberts Pauliņš, strādājot ar lielizmēra afišām, guva pieredzi krāsu laukumu izkārtojumā. Vēlāk darbojies Tukuma novadpētniecības un mākslas muzejā (1973), mākslinieks bija LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedras laborants (1974), bij. Tukuma rajona Irlavas vidusskolas darbmācības skolotājs (1975).
No 1976. gada Alberts Pauliņš studēja Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare). LMA Glezniecības nodaļas pedagogi tolaik bija gleznotāji: Vladimirs Kozins (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995, katedras vadītājs 1953-1989), Konrāds Ubāns (1893-1981; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1925-1981), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA rektors 1988-1997, Glezniecības katedras pedagogs 1962-1997), Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1967-1999, Stājglezniecības meistardarbnīcas vadītājs no 1982, konsultants Glezniecības nodaļā 2000-2017), Edgars Iltners (1925-1983; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1973-1983, LMA rektors 1974-1976), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1964-1999), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1971-2019), Andris Začests (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1976-1986), Roberts Muzis (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1978-1999), Edvards Grūbe (1935-2022; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1979-2000) u.c. Studiju laikā Albertam Pauliņam emocionāls, radošs kontakts izveidojās ar pedagogiem Edgaru Iltneru, Konrādu Ubānu, Borisu Bērziņu. Diplomdarba vadību Edgara Iltnera slimības dēļ uzņēmās katedras vadītājs Vladimirs Kozins.
Alberts Pauliņš 1982. gadā absolvēja LMA Glezniecības nodaļu ar diplomdarbu “Jaunais ceļš”, vadītājs Vladimirs Kozins. Līdzās Albertam Pauliņam LMA Glezniecības nodaļā Vladimira Kozina vadībā Vladislavs Rubulis izstrādāja diplomdarbu “Rojas zvejnieki”, savukārt, diplomdarbus profesora, gleznotāja Edgara lltnera vadībā izstrādāja Svetlana Kotļarova, Aija Zariņa darbu “Raža”. Pie profesora Induļa Zariņa LMA Monumentālās glezniecības darbnīcu absolvēja Sandra Krastiņa ar diplomdarbu ““Pēc demonstrācijas” freskas mets Ļeņina rajona izpildkomitejai, Rīgā”, Ieva Iltnere ar izcilību absolvēja ar sienas gleznojuma metu Rīgas Purvciema vidusskolai “Pirmajām skolām Vidzemē. 1804. gads”, Jānis Mitrēvics absolvēja ar metu sienas gleznojumam freskas tehnikā “Senā Rīga/1900.gads. Nemieri” bij. Centrālā Valsts Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības arhīva, tag. Latvijas Valsts arhīva telpām 3×12 m dimensijās, kā arī Aleksandrs Gubenko ar gleznojumu “Veltījums Jāzepam Vītolam”, kas šobrīd eksponēts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vestibilā. LMA Pedagoģijas nodaļu pie gleznotāja, profesora Jāņa Zemīša (1940-2008) absolvēja Ģirts Muižnieks ar diplomdarbu “Pie Daugavas”.
Pēc LMA absolvēšanas no 1983-1988. gadam Alberts Pauliņš turpināja darbu Tukuma novadpētniecības un mākslas muzejā (tag. Tukuma muzejs) par mākslinieku – restauratoru. Tukuma mākslas un novadpētniecības muzeja (TMNM) darbinieki 20.gs. 80.gados bija: direktors Elmārs Augusts Rumba (1931-2017), galvenā fondu glabātāja Anna Rumba (1941-2017), Ināra Runkovska (1947-2022) strādāja TMNM Kultūras nodaļā (kopš 1979), Ausma Pētersone, Agrita Ozola (tolaik bija galvenā fondu glabātāja, šobrīd Tukuma muzeja ilggadēja direktore), Alda Vircavniece bija Bisnieku filiāles (tag. “Pastariņa muzejs”) vadītāja, TMNM pieminekļu aizsardzības sektora vadītājas bija Māra Brence, Zaiga Bogdanova u.c.
Alberts Pauliņš izstādēs sāka piedalīties, studējot LMA, no 1978. gada. Piedalījies izstādēs “Mākslas dienas” (Tukuma muzejs, 1978, 1979, 1980, 1982, 1983), RSRS mākslas augstskolu diplomdarbu izstādē (Tbilisi, Gruzija, 1984), “Rudens 2005” (2005, LMS galerija, piedalījās Jāzeps Pīgoznis (1934-2014), Aija Zariņa, Edvards Grūbe (1935-2022), Biruta Baumane (1922-2017)).
Mākslinieks rīkojis personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Alberta Pauliņa, Ilzes Strekavinas, Jura Siliņa darbu izstāde” (1981, bij. Kandavas sovhoztehnikums), “Alberts Pauliņš” (1983, 1984, Tukuma grāmatnīca), “Alberts Pauliņš, Ilze Fjodorova (Pauliņa)” (1986, bij. Tukuma Lauktehnikas izstāžu zāle), “Alberta Pauliņa gleznu izstāde” (bij. Republikāniskais Zinību nams, 1986), “Alberta Pauliņa un Ilzes Pauliņas gleznu izstāde” (bij. R. Eihes Dobeles vidusskola, 1987), “Alberta Pauliņa un Ilzes Pauliņas gleznu izstāde” (TMNM, 1992), “Alberts Pauliņš” (galerija “G&G”, 1993, vad. Juris Bolužs), “Alberta Pauliņa gleznu izstāde” (galerija “Daugava”, 1994, vad. Anda Treija), “Gadalaiki” (Tukuma muzeja galerija “Durvis”, 1999), “Mazpilsētas nomale” (galerija “Daugava”, 1999), “Ekspresija” (Tukuma muzejs, 2003), “Elēģiskas noskaņas” (galerija “Daugava”, 2003), “Dvēseles iekrāsošana” (LMS galerija, 2007, vad. Aija Zariņa), “Dažādas noskaņas” (Tukuma bibliotēka, 2023). Šobrīd tiek veidota Alberta Pauliņa un Ilzes Pauliņa izstāde, kas notiks LMS galerijā š.g. septembrī.
“Tukumam raksturīgs motīvs, kurā izpaužas mākslinieka pietāte un mīlestība pret novadu, viņa saaugšana ar rudenīgo pārdzīvojumu, viņa ieiešanu ainavā. Dabas tēls A. Pauliņa darbos ir gleznotāja pārdzīvojuma, viņa dvēseles sāpju izteicējs”, gleznotāja daiļradi raksturojusi māksliniece, mākslas zinātniece Taira Haļapina (1922-2012; laikraksts “Komunisma Rīts” (Tukums), Nr.41 (07.04.1981.)).
Mākslinieka daiļrade atspoguļota katalogos: “Alberts Pauliņš. Tukuma gleznotājs” (sast. Ināra Runkovska, “Tukuma muzejs”, 2003), “Alberts Francisks Pauliņš” (sast. Anda Treija, Juris Petraškevičs, “Galerija “Daugava”, 2013).
Alberts Pauliņš ir LMS biedrs kopš 1990. gada un tika uzņemts ar gleznotāju Anša Artuma (1908-1997), Leonīda Āriņa (1907-1991), Ilzes Strekavinas (1948-2020) rekomendācijām, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Jura Jurjāna (1944-2023) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Alberts Pauliņš aktīvi piedalās LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas” (kopš 1978), “Rudens” (kopš 1998), arī pēdējos gados notikušajās un pasaules aktualitātes reflektējošajās: “Rudens 2022. Karš ilgst gadu ”, “Mākslas dienas 2023. Atspulgs. Atmiņa” (abas LMS galerija, 2023).
Alberta Pauliņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Talsu novada muzejā, Tukuma muzejā, Kandavas novadpētniecības muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Alberts Pauliņš “Manas bērnības zeme”, kartons, eļļa, 135×170 cm, 1988, LMS muzejs