Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par grafiķes, pedagoģes Aijas Ozoliņas aiziešanu mūžībā.
Māksliniece Aija Ozoliņa savā daiļradē izkopusi vairākas izteiksmes stilistikas žurnālu un grāmatu grafikā, interpretējot dažādas tēmas. Viņas radošo devumu ietekmējusi daudzpusīga mākslas izglītība pie nozīmīgiem māksliniekiem gan Latvijā, gan Krievijā – pievēršoties krievu grāmatu grafikas tradīcijām: ritmikā ieturētām, panorāmiskām, lineārām ainavām ar mainīgiem skatupunktiem un tumši gaišo laukumu kārtojumu cinkogrāfijas tehnikā. Nākamais nozīmīgais radošais cikls grafiķei iezīmējās ar modernisma stilistikas stingro un pārliecinošo kompozīciju un krāsās būvētām klusajām dabām.
Māksliniece Aija Ozoliņa beidza Mārcienas pamatskolu 1949.gadā un no 1949. līdz 1953. gadam mācījās Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas Pedagoģijas nodaļā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola), apgūstot mākslas pedagoģes profesiju.
Aija Ozoliņa no 1953. līdz 1955. gadam mācības turpināja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļā (tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi tolaik bija: tēlnieks Meijers Furmans (1921-1973; RLMV direktors 1953-1959), scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV pedagogs 1956-1985, direktors 1959-1985), arhitekte Marta Staņa (1913-1972; RLMV pedagoģe 1953-1959), gleznotāji – Kārlis Freimanis (1909-1987; RLMV pedagogs 1945-1961), Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959-?), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1978), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005). Līdzās Aijai Ozoliņai mācījās nākamā grafiķe Elza Stalidzāne (1933-2022).
Pēc RLMV beigšanas Aija Ozoliņa strādāja par gravētāju bij. Rīgas Papīrfabrikā Nr.2/“Jugla” (1953-1955) un LPSR LZA izdevniecībā “Zinātne” par māksliniecisko redaktori (1956-1960).
1959. gadā Aija Ozoliņa iestājās Maskavas Poligrāfijas institūta Grafikas fakultātē (bij. VHUTEIN (Augstākais Mākslas Tehniskais institūts, MPI, tag. Maskavas Politehniskās universitātes Mediju industrijas un iespieddarbu augstskolas Zīmēšanas un glezniecības katedra, tag. Krievija), kurā pasniedzēji bija: litogrāfijas meistars, Zīmēšanas un Glezniecības katedras vadītājs, VHUTEMAS (Augstākā mākslinieciski tehniskā darbnīca, Maskava, Krievija) kokdzeluma meistara, grafiķa Vladimira Favorska (1886-1964) audzēknis, profesors Andrejs Gončarovs (1903-1979); VHUTEMAS pasniedzēja, grafiķa Nikolaja Kuprejanova (1894-1933) audzēknis Gļebs Gorošenko (1899-1974); bērnu grāmatu grafiķis Majs Mituričs-Hļebņikovs (1925-2008) u.c. Aija Ozoliņa absolvēja MPI 1965. gadā ar teicamu atzīmi par diplomdarbu “Ilustrācijas lietuviešu valodas Ābecei”.
Pēc studijām MPI Aija Ozoliņa atgriezās Latvijā un strādāja par māksliniecisko redaktori bij. LKP CK izdevniecībā “Zvaigzne” (1962-1972), vēlāk žurnālā “Veselība”. Māksliniece veidoja laikrakstu “lapu galviņas”, fotomontāžas, redaktora sleju noformējumus, karikatūras, sleju nosaukumus, svētku plakātus, stāstu un dzejoļu ilustrācijas.
Aija Ozoliņa izstādēs piedalījās kopš 1962. gada. Grafiķe piedalījusies Jauno Mākslinieku izstādē (1962), Republikāniskajās Tēlotājmākslas, Stājgrafikas izstādēs (kopš 1968, 1969, 1970), kopā ar dzīvesbiedru, grafiķi Aleksandru Dembo (1931-1999) rīkojusi izstādes ārzemēs (Vācija, 1991, 1994; ASV, 1990). Mākslinieces darbi bijuši eksponēti izstādēs: “Pastelis” (kopā ar Borisu Bērziņu (1930-2002), Rolandu Grosu, Felicitu Pauļuku (1925-2014), Jāni Strupuli, Ritu Valneri (1929-2015), “Rīgas Galerija”, 1993, vadītāja Inese Riņķe), LMA pedagogu izstādē (ar Gunāru Krolli, Juri Petraškeviču, Guntaru Sietiņu, Anatoliju Šadurovu, Neli Zirnīti, bij. galerijā “Reiterna namā”, Rīga, 2000), “Antiņš” (kopā ar Solveigu Vasiļjevu, Ingu Brūveri, Zaigu Putrāmu, Mārtiņu Zelmeni, Intu Ruku u.c., LNMM, ”Arsenāls”, kuratore Aija Zariņa). Aija Ozoliņa piedalījās LMS rīkotajās izstādēs “Mākslinieku/Mākslas dienas” (kopš 1966), “Rudens” (kopš 1973), viņas darbi bija iekļauti LMS muzeja ekspozīcijā “Mūžīgā kustība. Revolūcijai Krievijā-100” (LMS galerija, 2017).
Aija Ozoliņa rīkoja personālizstādes Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā (1979, 1984; “Mana vieta”, 2017), bij. Latvijas PSR Aizrobežu mākslas muzeja Velvju zālē (1983, MF buklets, sastādīja G.Darbiņa, teksts Rūta Muižniece), bij. Republikāniskajā Zinību namā (tag. Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle, 1988, MF buklets, sastādīja Karīna Kropa, teksts Rūta Muižniece), personālizstādi “Dienasgrāmata” (galerija Daugava”, 1994, vadītāja Anda Treija), “Draugiem” (“Rīgas Galerija”, 1998, vadītāja Inese Riņķe), “Paliec sveiks!” (LNMM, bij. 2001), “Sešos no rīta” (galerija “Daugava”, 2009, vadītāja Anda Treija), “Pastelis” (galerija “Māksla XO”, 2003, vadītāja Ilze Žeivate) u.c.
Aija Ozoliņa bija Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedre kopš 1970. gada un tika uzņemta ar mākslinieku, grafiķu Artura Ņikitina (1936-2022), Ināra Helmūta, gleznotāja Sergeja Masļakova (1928-1979) rekomendācijām, izdevniecības “Zvaigzne” direktora Arnolda Sprugeviča izsniegtu raksturojumu, LMS Grafiķu sekcijas vadītāja, grafiķa Riharda Skrubja (1928-1995) ieteikumu, LMS valdes pirmā sekretāra, tēlnieka Ļeva Bukovska (1910-1984) parakstītu lēmumu. Māksliniece LMS uzņemšanas komisijai prezentēja ainavu žanra kompozīcijas darbus cinkotipijas tehnikā.
Aijas Ozoliņas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Literatūras muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces Aijas Ozoliņas tuviniekiem un kolēģiem.
Atvadīšanās no grafiķes Aijas Ozoliņa notiks 2023. gada 4. augustā plkst. 15.00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē.
Aija Ozoliņa “Klusā daba Kalsnavā”, 1987, papīrs, sietspiede, 60×49,5 cm, LMS muzejs