Mākslas zinātnieks Ivars Runkovskis ir nozīmīga personība, kas bija 20.gs. 80.gadu mākslinieku paaudzes un “Maigo svārstību” grupas daiļrades ideju virzītājspēks.
Ivars Runkovskis dzimis pedagogu ģimenē, māte bija Ropažu vidusskolas direktore. 1971. gadā Ivars Runkovskis beidza Ropažu vidusskolu un uzsāka studijas P.Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē (LU, tag. Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte), bet 1972. gadā no LU izstājās. LU gūtā matemātiskā domāšanas metode, prasme loģiski noformulēt viedokli bija Ivara Runkovska būtisks pienesums mākslas kritikas praksē.
Ivars Runkovskis strādāja kā laborants LZA Bioloģijas institūtā un no 1973.-1974. gadam par zinātnisko līdzstrādnieku LPSR Mākslas muzeju un izstāžu apvienotajā direkcijā (MMIAD, tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, LNMM). MMIAD direktors tolaik bija gleznotājs Konstantīns Andrejevs (1914-1981; bij. Valsts Mākslas muzeja direktors 1951-1963; MMIAD direktors 1963-1975), savukārt Māra Lāce bija MMIAD zinātniskā līdzstrādniece no 1973. gada un šobrīd, kopš 2005. gada ir LNMM vadītāja.
No 1974. gada Ivars Runkovskis turpināja iegūt izglītību Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļā (tag. LMA Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares Mākslas zinātnes nodaļa), kurā pedagogi bija: Eduards Kļaviņš (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-šobrīd), Rasma Lāce (1923-2008; LMA mākslas zinātnes katedrā 1952-1978, katedras vadītāja 1953-1975), Jānis Pujāts (1925-1988; LMA Mākslas zinātnes katedrā 1953-1963), Tatjana Kačalova (1915-2010; LMA Mākslas zinātnes katedrā no 1959), Genoveva Tidomane (1927-2006; LMA 1961-1967, Mākslas zinātnes katedrā 1967-1979, informācijas centra zinātniskajā laboratorijā 1979-1992), Emīlija Jaunzeme (1925-2017; LMA Mākslas zinātnes katedrā 1965-1999), Pēteris Zeile (1928-2020; LMA Mākslas zinātnes katedrā 1962-1998), Gundega Ivanova-Andersone (1928-2017; LMA Mākslas zinātnes katedrā 1965-1984, pēc 1984.g. lasīja kursus par lietišķo mākslu), Jurģis Skulme (1928-2015; LMA strādāja 1961-1977), Romis Bēms (1927-1993; LMA Mākslas vēstures un teorijas katedras pedagogs no 1961), Renāte Bļodone (1933-2018; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1967-1982), Laima Reihmane (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe no 1978-?) u.c.
Ivars Runkovskis absolvēja LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu 1979. gadā ar diplomdarbu “Daži mākslas tēla vērtējuma aspekti latviešu padomju glezniecībā”, vadītājs Pēteris Zeile. Līdzās Ivaram Runkovskim LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu pie pedagoģes Laimas Reihmanes absolvēja Māra Lāce ar darbu “Oforts latviešu padomju grafikā” un Inta Pujāte ar darbu “Ieskats Johana Kristiāna Broces daiļradē”, pie Genovevas Tidomanes absolvēja Dainis Bruģis ar diplomdarbu “Darba tēma 1920.-1930. gadu latviešu glezniecībā” u.c.
Pēc LMA absolvēšanas Ivars Runkovskis un viņa dzīvesbiedre Ināra Runkovska (1947-2022) strādāja Tukuma mākslas un novadpētniecības muzeja Kultūras nodaļā (tag. Tukuma muzejs, 1979-1981). Tukuma mākslas un novadpētniecības muzeja darbinieki tolaik bija: direktors Elmārs Augusts Rumba (1931-2017), galvenā fondu glabātāja Anna Rumba (1941-2017), Alda Vircavniece, Bisnieku filiāles (tag. “Pastariņa muzejs”) vadītāja, Tukuma mākslas un novadpētniecības muzeja pieminekļu aizsardzības sektora vadītāja Māra Brence u.c. Ivars Runkovskis, strādājot LMA latviešu mākslas vēstures sektorā, papildināja Tukuma muzeja arhīvu ar faktoloģisku materiālu par novada māksliniekiem, rūpējās par kolekcijas komplektēšanu un papildināšanu, kā arī vadīja radošo izstāžu praksi muzejā. Tukuma muzejā gūtās iemaņas mākslas zinātnieks pielietoja turpmākajā praksē.
1981. gadā Ivars Runkovskis ar mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes ieteikumu tika uzaicināts darboties LPSR MMIAD Aizrobežu mākslas muzejā (AMM, tag. Mākslas muzejs “Rīgas Birža”, Doma laukums 6, Rīga) par direktora vietnieku zinātniskajā darbā. Ivars Runkovskis AMM strādāja no 1981.-1989. gadam. AMM krājumā bija ārvalstu mākslas darbi un lietišķās mākslas priekšmeti, kas tapuši no 4. gadu tūkstoša p.m.ē. līdz mūsdienām, un AMM atradās Rīgas pils telpās (tag. Latvijas Valsts prezidenta rezidence, Pils laukums 3, Rīga). MMIAD direktore tolaik bija mākslas zinātniece Ināra Ņefedova (1930-2022; direktora vietniece zinātniskajā darbā no 1967, direktore 1975-1989) un AMM direktore bija mākslas zinātniece Ausma Belmane (1925-1989; AMM līdzstrādniece 1963-1980, direktora vietniece 1980-1982, direktore 1982-1988), darbinieces: mākslas zinātniece Vita Ozoliņa (AMM darbiniece 1980-1988), V. Ķīse (AMM zinātniskā līdzstrādniece), Elīna Robe (AMM darbiniece), Daina Sarkanbārde (AMM zinātniskā līdzstrādniece). Mākslas zinātnieks Ivars Runkovskis bija apveltīts ar plašu redzesloku pasaules mākslas norisēs, un viņa darbības laikā AMM tika rīkotas, piemēram, ārzemju autoru un ārvalstu muzeju izstādes: “Pipo Gambito grafika” (Itālija, 1982), Ungārijas Nacionālās galerijas kolekcijas izstāde (1983), XIX gs. mākslas darbu izstāde no Petrodvorecas piļu un parku ansambļa fondiem (Krievija, 1983), “Senās Ēģiptes māksla”, Meisenes manufaktūras 20.gs. porcelāna izstāde “Pulkstenis un laiks” un grafikas izstāde “V.Hogarts un viņa interpretētāji” no AMM krājuma (1983, 1984, 1987), lietuviešu tēlnieku darbu izstāde (1985), Somijas Nacionālā muzeja krājuma izstāde (1986), arī “Tono Zankanaro grafika” (1906-1985; Itālija, 1987), “Valentīns Antanavičs gleznas” (Lietuva, 1987), “Jukka Veistola plakāts” (Somija, 1987), “Poļu grafika” (1987), “Franču māksla 17.-20.gs.” (darbi no AMM un M.Čurļuoņa Kauņas gleznu galerijas kolekcijas, 1988), M.Veinberga glezniecības un grafikas izstāde (VFR, 1988), “Endel Tanilo tēlniecība” (1923-2019; Igaunija, 1988), “Poļu mūsdienu tekstilmāksla” (1989) u.c.
20.gs. 80.gados AMM norisinājās Latvijā un ārzemēs mītošo latviešu autoru personālizstādes un grupu izstādes: izstāde ar Jura Gagaiņa, Gundara Pekeļa, Induļa Urbāna (1982) darbiem, personālizstādes Arvīdam Priedītem (1983), Jurim Zvirbulim (1984), Jānim Anmanim (1984), Jurim Dimiteram (1984), Jānim Pauļukam (1986), izstāde ar ASV dzīvojošo mākslinieku Vijas Celmiņas, Svena Lūkina un Edvīna Strautmaņa darbiem (1987), izstāde “Henrihs Vorkals, Andris Breže, Ojārs Pētersons, Juris Putrāms” (1987), Ojāra Pētersona personālizstāde (1988), Velvju zālē Ojāra Feldberga darbu izstāde “Parasts akmens” (1989). AMM tika rīkotas Latvijas mākslas nozaru izstādes: “4. ādas mākslas darbu izstāde” (1984), “Mākslas darbu restaurācija” (1984), “Kultūras vērtību restaurācija Baltijas republikās” (1987), starptautiskā tēlniecības kvadriennāle “Rīga” (1984, 1988) un to pavadošās izstādes – “Esmu” (1988, NSRD, Guntars Gabranovs, Juris Nikifs, Igors Dobičins, Genādijs Stepanovs, Ausma Neretniece (1959-2006), Rūdolfs Pīpkalējs (1943-1992)), “Mazo formu tēlniecības darbu izstāde” (1988) u.c.
Pēc darba KM pakļautības iestādē Ivars Runkovskis sāka darboties privātas iniciatīvas struktūrās kā mākslas projektu vadītājs, konsultants un tekstu autors – JMA izstāžu zālē “Jāņa sēta” (1990-1991, vad. Aivars Zvirbulis), galerijā “Bastejs” (1991-1992, 1996, 1997, vad. Baiba Morkāne). “Sorosa Mūsdienu mākslas centrā-Rīga”, darbojoties kā mākslas zinātniekam (1994-1995), nozīmīga bija Ivara Runkovska kuratora darbība gadskārtējā izstādē “Valsts” (1994), kuras koncepcijas ideja bija valsts un mākslas attiecības. Ekspozīcijas tika veidotas ap 10 vietās, un izstādē piedalījās 35 mākslinieki. Darbi tika eksponēti arī bij. Valsts mākslas muzejā un Rundāles pils muzejā, kuru zālēs atradās Jāņa Mitrēvica darbs “Speķis visai valstij”.
Ivars Runkovskis bija kurators grupas “Maigās svārstības” nozīmīgajām izstādēm, kas guva plašu skatītāju atsaucību: “Gleznas” (piedalījās Ieva Iltnere, Sandra Krastiņa, Ģirts Muižnieks, Jānis Mitrēvics, Edgars Vērpe, dzīvesbiedre Aija Zariņa, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”, LNMM, 1989), izstādei – akcijai “Maigās svārstības” (LNMM, bij. Izstāžu zāle “Latvija”, 1990).
Ivars Runkovskis bija kurators izstādēm: “Vislatvijas mākslas akcija “Ep!”” (ar Ojāru Pētersonu, 1993, piedalījās mākslinieki: Māris Bišofs, Ilmārs Blumbergs (1943-2016), Andris Breže, Kristaps Ģelzis, Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Ieva Iltnere, Andrejs Kalnačs, Leonards Laganovskis, Romans Lapp, Normunds Lācis, Ivars un Inese Mailītes, Sarmīte Māliņa, Egils Mednis, Jānis Mitrēvics, Ojārs Pētersons, Ivars Poikāns, Juris Putrāms, Guntars Sietiņš, Māris Subačs, Oļegs Tillbergs, Aija Zariņa, Vilnis Zābers), “Firkspedvāles sarunas ’94” (kopā ar tēlnieku Ojāru Feldbergu, Pedvāles mākslas parks, 1994), izstādei “Jānis Mitrēvics izstāda Vilhelmu Purvīti” (LNMM, 1994) u.c.
Ivars Runkovskis ir publikāciju autors, izdevumu un katalogu sastādītājs kopš 1978. gada, pirmās publikācijas – “Stila meklējumos” (Par 9. Republikānisko jauno mākslinieku izstādi, “Padomju Jaunatne”, 31.07.1978.), “Mākslas dienas – saules dienas” (“Komunisma Rīts”, 13.04.1978.). Veidojis publikācijas: “Pelēkās krāsas meistars” (par gleznotāju Valdi Kalnrozi, “Komunisma Rīts”, 29.09.1979.), “Klusā daba no AMM fondiem” (“Literatūra un Māksla”, 07.1982.), “Aija Zariņa” (ievads katalogam bij. Zinību namā, 1984), AMM albumu “LPSR Aizrobežu muzejs” (Ļeņingradas izdevniecība “Aurora”, Krievija, 1986), “Par Ināra Helmūta izstādi Tukumā” (“Komunisma Rīts”, 07.1986), “Par Ivara Heinrihsona personālizstādi” (“Literatūra un Māksla”, 09.01.1987), “Jāņa Pauļuka piemiņas gleznu izstāde” (žurnāls “Tvorčestvo”, Nr.2, 1987), “Kaut kas nedroši sāpīgs” (saruna ar mākslinieku Vilni Heinrihsonu, “Literatūra un Māksla”, Nr.11 (13.03.1989)). Ivars Runkovskis ir tekstu autors izstādes katalogam “Aija Zariņa” (1994), šķirkļiem par Ievu Iltneri, Ojāru Pētersonu Raumas biennāles “Balticum 94” izdevumam (1994), katalogam “Aija zīmē. Aija zīmē” (1998) u.c.
Ivars Runkovskis ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1987. gada un uzņemts ar mākslas zinātnieku Ingrīdas Burānes, Daces Lambergas, Pētera Zeiles rekomendācijām, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas priekšsēdētāja vietnieces Ingrīdas Burānes parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes balsojums 8/39.
Aija Zariņa “Ivars”, kartons, eļļa, 95×95 cm, 1984, LMS muzejs