Ingrīda Burāne ir spilgta personība Latvijas mākslas kritikā un publicistikā. Mākslas zinātniece aktīvi reaģē uz kultūras un mākslas norisēm Latvijā sociālajos tīklos un presē, veido izdevumus.
Ingrīda Burāne no 1956. gada mācījās Leona Paegles Rīgas 1.vidusskolā (tag. Rīgas Valsts 1.ģimnāzija), bet no 1958. gada Malda Skrejas un Džema Bankoviča Rīgas 2.vidusskolā (tag. Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), kur tika izveidota franču valodas specializētā klase. Mācību laikā Ingrīda Burāne aktīvi darbojās Rīgas Jauno tehniķu stacijas (tag. Rīgas Jauno tehniķu centrs) televīzijas laboratorijā (1963), bij. laikrakstā “Padomju Latvija”, veidoja rakstus skolēnu lapaspusei “Tavas dzīves kosmodroms” un piedalījās sacerējumu konkursos (1965, VUGD). Jau vidusskolas aktivitātēs Ingrīda Burāne attīstīja īpašības, kas arī turpmāk raksturoja mākslas zinātnieces, publicistes radošo daiļradi. Jāatzīmē, ka tolaik Rīgas 2.vidusskolā mācījās arī topošās mākslinieces Māra Vaičunas (1949-2019) un Biruta Delle, kuru interesi par mākslu rosināja pedagogi, gleznotāji: Auseklis Baušķenieks (1910-2007), Ansis Stunda (1892-1976). Ingrīda Burāne Rīgas 2.vidusskolu pabeidza 1966. gadā, viņai līdzās beidza arī topošā māksliniece Ludmila Leite-Plaude (1948-2023).
Pēc vidusskolas beigšanas, no 1966.-1967. gadam Ingrīda Burāne turpināja darboties laikrakstā “Padomju Jaunatne” kā tehniskā darbiniece, bija laikraksta tehniskā sekretāre (1969), Kultūras nodaļas literāra līdzstrādniece (1969-1970). Veidoja arī publicitāti veicinošo sestdienas tematisko lappusi “Pietura” un vadīja lasītāju neklātienes “sestdienas klubu”.
No 1971. gada Ingrīda Burāne studēja T.Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares Mākslas zinātnes nodaļa). LMA pedagogi tolaik bija mākslas zinātnieki: Eduards Kļaviņš (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-šobrīd), Rasma Lāce (1923-2008; LMA mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1952-1978, katedras vadītāja 1953-1975), Tatjana Kačalova (1915-2010; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe no 1959), Genoveva Tidomane (1927-2006; LMA 1961-1967, Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1967-1979, informācijas centra zinātniskās laboratorijas darbiniece 1979-1992), Emīlija Jaunzeme (1925-2017; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1999), Pēteris Zeile (1928-2020; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-1998), Gundega Ivanova-Andersone (1928-2017; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1984, pēc 1984.g. lasīja kursus par lietišķo mākslu), Jurģis Skulme (1928-2015; LMA darbinieks 1961-1977), Romis Bēms (1927-1993; LMA Mākslas vēstures un teorijas katedras pedagogs no 1961), Renāte Bļodone (1933-2018; LMA Mākslas zinātnes katedrā darbojās 1967-1982) u.c. Studiju laikā Ingrīda Burāne turpināja publicēt rakstus par mākslu laikrakstā “Padomju Jaunatne”, bija Kultūras nodaļas vadītāja no 1974.-1975. gadam, darbojoties ar Latvijas profesionālās mākslas popularizēšanas misijas apziņu.
Ingrīda Burāne 1975. gadā absolvēja LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu ar diplomdarbu “Dažas domas par latviešu padomju gleznotāju Induli Zariņu un viņa daiļradi”, pie vadītāja, gleznotāja, mākslas zinātnieka Roma Bēma. Diplomdarba recenzente bija gleznotāja Rita Valnere (1929-2015).
Līdzās Ingrīdai Burānei LMA absolvēja mākslas zinātnieces: pie Roma Bēma absolvēja Baiba Prigožija (Eglīte) ar darbu “Rīgas J.Rozentāla mākslas vidusskola”; Laima Slava absolvēja ar diplomdarbu “Plastiskās valodas daudzveidība latviešu padomju tēlniecībā” pie vadītāja, mākslas zinātnieka Eduarda Kļaviņa; pie pasniedzējas, mākslas zinātnieces Rasmas Lāces ar izcilību absolvēja Rūta Kaminska ar diplomdarbu “Folkloras estētikas vērtības un latviešu padomju stājmāksla”, Tatjana Zeļukina absolvēja neklātienē ar diplomdarbu “Latviešu mākslinieki un N.D.Seliverstrova Penzas mākslas skola”. Latvijas kultūras mantojuma speciāliste Dace Čoldere absolvēja pie pasniedzējas, mākslas zinātnieces Gundegas Ivanovas ar darbu “Kurzemes sudrabkaļu darbi 17. un 18. gadsimtā”, Dace Lamberga beidza ar diplomdarbu “Rīgas mākslinieku grupas reālisma glezniecības attīstība” un Inta Rudzīte neklātienē absolvēja ar darbu “Proletāriskās cīņas tēlojums latviešu grafikā 20. un 30. gados” pie pasniedzējas, mākslas zinātnieces Genovevas Tidomanes. Pie mākslas zinātnieka un publicista Herberta Dubina (1919-1993) diplomdarbus izstrādāja Sarmīte Sīle (1945-2018) – “Dažas dizaina vēstures problēmas Latvijas PSR” un Ramona Umblija – “Estētiskās vērtības un stilistiskās tendences mūsdienu latviešu lietišķi dekoratīvajā mākslā”; LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu pie vadītājas Tatjanas Kačalovas absolvēja Karīna Kropa ar darbu “Latviešu lelles teātrī un kino” un Velga Opule ar darbu “Ieskats latviešu padomju dekoratīvajā tēlniecībā”; pie vadītāja Jurģa Skulmes absolvēja Daiga Freimane ar darbu “Ģederta Eliasa glezniecība”.
Vēlāk Ingrīdai Burānei tika piešķirts humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās (1992, LMA).
Pēc LMA absolvēšanas, no 1975.-1979. gadam Ingrīda Burāne bija iecelta par atbildīgo sekretāri laikrakstā “Padomju Jaunatne” un vadīja iknedēļas komentāru lapaspuses: “No trešdienas līdz trešdienai”, “Māksla. Mākslinieks. Jaunrade” (50 laidieni), vēlāk no 1979-1982. gada veidoja iedaļu “Piektā studija” (35 laidieni) un darbojās kā laikraksta pastāvīgā korespondente (1979-1982).
Ingrīda Burāne no 1979.-2011. gadam bija LMA pedagoģe (1994, 2004 ievēlēta par docenti, darbojas LMA līdzās mākslas zinātniekiem: Eduardam Kļaviņam, Elitai Grosmanei, Lailai Bremšai, Stellai Pelšei, Rihardam Pētersonam, Andrim Teikmanim, Kristiānai Ābelei – tag. LMA Mākslas vēstures institūta (MVI) direktore, Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares vadītājai Silvijai Grosai, Ojāram Spārītim, Rutai Čaupovai u.c. Ingrīda Burāne bijusi diplomdarbu (bakalaura) vadītāja Dacei Ozolai (1990), Ingrīdai Ostrakovskai (1991), Pēterim Gemam (1994), Zilgmai Prēdelei, Elvitai Rukai-Birzulei (1995), Agritai Lūsei (1996), Aigai Dzalbei, Mārai Traumanei, Ievai Kalniņai, Ansim Vaskam (1996), Ingai Bunkšei (1997), Robertam Dineram ((1977-2023), 2002) u.c.
Ingrīda Burāne bija pedagoģe LMA Sagatavošanas kursos no 1978. gada līdzās māksliniekiem: grafiķiem – Arturam Ņikitinam (1936-2022; LMA kursu pedagogs 1975-1992), Valdim Villerušam (LMA kursu pedagogs kopš 1970), Georgam Smelteram (1942-2014; LMA Sagatavošanas kursu pedagogs), dizainereim Ilzei Krūmiņai-Karlsonei (LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1977-1992), gleznotājiem – Dagmārai Villerušai (LMA kursu vadītāja kopš 1978), Intai Celmiņai (LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1970-1990), Irēnai Lūsei (LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1972-1992), Lijai Būmanei (1940-1990; LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1970-1990), Arvīdam Būmanim (1942-2000; LMA kursu pedagogs), Dainai Riņķei (1941-2023; LMA kursu pedagoģe no 1978), Miervaldim Polim (LMA Sagatavošanas kursu pedagogs 1979-1983, 1985-1986), Leonīdam Mauriņam (LMA Sagatavošanas kursu pedagogs 1969-1985) u.c.
No 1979. gada līdz šim brīdim Ingrīda Burāne ir LMA Informācijas centra vadītāja (bij. LMA Mākslas vēstures un teorijas katedras Zinātniskais sektors), kura dibinātājs un vadītājs bija Jurģis Skulme (no 1961.g.). Sektorā darbojās mākslas zinātnieces: Genoveva Tidomane, Rūta Kaminska (LMA darbiniece 1975-1977), Rūta Rinka (LMA darbiniece 1977-1978), Lidija Vēmane, Ilga Straume (1925-2015), Ilze Zoja Blahina (1923-2014), Edīte Bērziņa u.c.
No 1986.-2016. gadam Ingrīda Burāne lasīja lekciju kursus bakalauru un maģistru studiju programmās: LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikāciju zinātnes programmā (vadītāja, profesore, Inta Brikše (1956-2014) – LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne 2000-2009, 2013-2014), LU Humanitāro zinātņu fakultātes Teātra un kino vēstures un teorijas nodaļā (vadītāja, prof. Silvija Radzobe (1950-2020)) un Liepājas universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes Mākslas studiju programmā (vadītājs, prof., gleznotājs Aldis Kļaviņš), kā arī bija vieslektore vairākās citās Latvijas augstskolās.
Ingrīda Burāne ir grāmatu sastādītāja, koncepciju un tekstu autore, līdzautore, piemēram, izdevumiem: “Kārlis Zemdega. Un spēcīgs celšos…” (2019, sast. Ingrīda Burāne, “Zinātne”), “Trešā atgriešanās. Ieskats mākslinieka Osvalda Rožkalna dzīvē un darbos” (2016, sadarbībā ar Māri Branci, “Mansards”), “Jānis Strupulis. Kolekcijās Dānijā. Made in Denmark” (2015, sast. Marija Kaupere, teksti Ingrīda Burāne, Edvarda Šmite, izdeva Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs), “Valdis Bušs. Māksla. Atziņas. Versijas” (2014, sast. Ingrīda Burāne, “Mansards”), “Latvijas PSR Valsts mākslas akadēmija” (1989, sast. Ingrīda Burāne, “Avots”), “Indulis Zariņš. Reprodukciju albums” (1986, sast. Ingrīda Burāne, “Liesma”) u.c. Mākslas zinātniece piedalījusies izdevumu tapšanā: “Rēzeknes Mākslas nams” (2016, teksts: Ingrīda Burāne, izdeva Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola), “Elefantību meistars” (2016, sast. Ilze Būmane-Grasmane, koncepcijas un priekšvārda autore Ingrīda Burāne “Mansards”), “Tēlnieks Igors Vasiļjevs. Liela kalibra sirds” (2015, autori Ilona Jahimoviča, Ilja Dimenšteins, priekšvārds Ingrīda Burāne, izdevējs “Vecāķu biedrība”), “Roberts Muzis. Gleznas” (2014, priekšvārds Ingrīda Burāne, izdeva Roberts Muzis). Ingrīda Burāne ir veidojusi šķirkļus par māksliniekiem enciklopēdiskajam izdevumam “Māksla un arhitektūra biogrāfijas”, 1.-4. sējumam (1995-2003, “Latvijas enciklopēdija”, “Preses nams”) u.c.
Mākslas zinātniece veidojusi rakstu sērijas žurnālos: “Lauku Dzīve”, “Sieviete”, “Māksla Pluss”, “Studija”, laikrakstos – “Literatūra un Māksla”, “Latvijas Avīze” pielikumam “Kultūrzīmes” (izdevējs AS “Latvijas Mediji”) u.c. Līdzdarbojusies LTV raidījumos “Nacionālie dārgumi”, “100 g kultūras”, LR raidījumam “Kultūras Rondo” u.c.
2001. gadā Ingrīda Burāne saņēma LMA Senāta un Rektorāta Goda diplomu par nozīmīgu ieguldījumu mākslas izglītībā un jaunradē. 1990.g. un 1980.g. mākslas zinātniecei piešķirts LMS diploms un medaļa par gada labāko jaunrades sniegumu.
Ingrīda Burāne bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1976. gada ar laikraksta “Padomju Latvija” redaktora E.Papiņa izsniegtu izziņu. Mākslas zinātniece ir LMS biedre kopš 1981. gada un tika uzņemta ar gleznotāju Induļa Zariņa (1929-1997), Ritas Valneres, mākslas zinātnieces Laimas Reihmanes rekomendācijām, LMA rektora, gleznotāja Valda Dišlera (1922-2011) izsniegtu raksturojumu, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas priekšsēdētājas, mākslas zinātnieces Laimas Reihmanes parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas p.i., gleznotājas Džemmas Skulmes (1925- 2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 3/42. PSRS MS lēmumu apstiprināja 1986. gadā ar vecākās instruktores S.Ivanovas parakstu. Ingrīda Burāne bija ievēlēta LMS valdē (1984-1991), no 1984.-1989. gadam bija LMS Mākslas zinātnieku sekcijas priekšsēdētāja vietniece, no 1984.-1991. gadam konsultante LMS Gleznotāju sekcijas biroja darbā. Mākslas zinātniece bija iekļauta LMS žūriju komisiju darbā, “Mākslas dienu” pasākumu rīkošanā, bija Starptautiskās vizuālās mākslas asociācijas Latvijas Nacionālajā komitejā (1994, IAA/IAAP). Latvijas Žurnālistu savienības biedre Ingrīda Burāne ir kopš 1979. gada.
Indulis Zariņš “Leģenda”, audekls, eļļa, 86×99 cm, 1969, LMS muzejs