Jānis Jansons no 1957. līdz 1968. gadam mācījās Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā. Pēc vidusskolas (1968.-1969.g.) Jānis Jansons strādāja Skrīveru zinātniski pētniecības saimniecībā (tag. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes “Zemkopības institūts”) un pēc obligātā dienesta PSRS Bruņotajos spēkos no 1971.- 1973.gadam bija laborants T.Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmijā (LMA). Jānis Jansons no 1973.gada uzsāka studijas LMA Glezniecības nodaļas Scenogrāfijas specialitātē (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Audio-vizuālās mediju mākslas nodaļa, Scenogrāfijas specialitāte). LMA Glezniecības nodaļas pedagogi bija gleznotāji: katedras vadītājs Vladimirs Kozins (1922-2023; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1967-1999), Edgars Iltners (1925-1983; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1973-1983), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1964-1999), Andris Začests (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1976-1986), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedrā strādāja 1971-2019), Roberts Muzis (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1978-1999), Edvards Grūbe (1935-2022; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1979-2000), Vilis Ozols (1929-2014) Glezniecības katedras vadītājs 1989-1991, pasniedzējs -1999), scenogrāfs Gunārs Zemgals (1934-2018; LMA pedagogs kopš 1971), Andris Freibergs (1938-2022; LMA pedagogs no 1971, LMA Scenogrāfijas katedras vadītājs no 1994-2022) u.c.
Studiju laikā LMA Jānis Jansons bija scenogrāfs Viljama Sarojana lugai “Ej, jūs tur” (1976, režisore Māra Ķimele, komponists Imants Kalniņš, librets, dziesmu teksts Viktors Kalniņš). Piedalījies Vispasaules scenogrāfijas izstāde Prāgas kvadriennāle (1976, Prāga, Čehija).
Jānis Jansons 1979. gadā beidza LMA Glezniecības nodaļas Scenogrāfijas specialitāti ar diplomdarbu “Dekorāciju meti J.Raiņa lugai “Krauklītis””, vadītājs Gunārs Zemgals. Līdzās Jānim Jansonam LMA Glezniecības nodaļas Scenogrāfijas specialitāti pie vadītāja Gunāra Zemgala absolvēja Irina Vorkale ar diplomdarbu “Scenogrāfija un kostīmu meti Annas Brigaderes lugai “Princese Gundega un karalis Brusubārda””, Leonards Laganovskis ar diplomdarbu “Diskotēkas vizuālais noformējums Jūrmalai spēļu un atrakciju pilī “Daile””, Nadežda Demidova ar diplomdarbu “Dekorāciju meti Mihaila Gļinkas (1804-1857) operai “Ruslans un Ludmila”” u.c.
Jānis Jansons no 1979.-1986.gadam strādājis par mākslinieku-inscenētāju bij. Valsts Rīgas Operetes teātrī, kur strādājis pie iestudējumiem:
Eižena Labiša vodeviļa “Salmu cepurīte” (1979, režisors Kārlis Pamše (1917–2015), iestudējums Imants Adermanis (1930-1996), diriģents Jānis Kaijaks (1931-2021), horeogrāfe Janīna Pankrate (1924-1997), J.Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes diplomdarba izrāde);
R. Cimmermaņa un K. Vintera muzikālā komēdija “Jautra nedēļas nogale” (1980, režisors Harijs Misiņš (1917-1984), diriģents Jānis Kaijaks, horeogrāfe Inese Cača, scenogrāfs Jānis Jansons);
pēc Mihaila Šolohova noveles “Donas stāsti” motīviem ar Jevgenija Ptičkina mūziku “Sievu dumpis” (1981, režisors I.Kagans, diriģents Jānis Kaijaks, horeogrāfi Janīna Pankrate, scenogrāfs Jānis Jansons);
Arnolda Auziņa un Jāņa Kaijaka muzikālais stāsts par latviešu sarkanajiem strēlniekiem “Vel taure sauc” (1982, režisors Kārlis Pamše, Jānis Cekuls, scenogrāfi Arnolds Plaudis, Jānis Jansons);
Imres Kalmana operete “Vai atceries” (1982, režisori Irēna Bauma, Kārlis Pamše, diriģenti Jānis Kaijaks, Jānis Apsīte (1949-2009), horeogrāfi Janīna Pankrate, Juris Kaprālis (1936-2008), scenogrāfs Jānis Jansons);
B.Bakaraka mūzikls “Solījumi, solījumi” (1982, režisori Irēna Bauma, Kārlis Pamše, diriģents Jānis Apsīte, scenogrāfs Jānis Jansons, kostīmu māksliniece Maija Jansone, kustību konsultante I. Lobko);
Marka Samoilova (1937-2011) mūzikls “Amerikāņu komēdija”, kas veidots pēc Džona Patrika lugas “Dārgā Pamela” (1984, režisors inscenētājs Jānis Cekuls, Jurija Dinova librets, diriģents Jānis Apsīte, horeogrāfe Janīna Pankrate, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Jānis Jansons);
Scenogrāfija Rīgas Muzikālā teātra baletam “Tonight” (1994, baletmeistare Janīna Pankrate, kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa, diriģents Normunds Dreģis, komponisti Leonards Bernšteins, Ričards Rodžerss, Endrū Loids Vēbers, Frederiks Lou);
Rīgas Muzikālā teātra Imre Kalmāna operete “Silva” (1995, režisors Jānis Kaijaks, diriģents Normunds Dreģis, kostīmu māksliniece Larisa Brauna);
Rīgas Muzikālā teātra Niko Dostāla operete “Klīvija” (2014, režisors Indulis Smeltēns, diriģents Guntars Bernāts, mākslinieciskais konsultants Jānis Kaijaks scenogrāfs Jānis Jansons un horeogrāfi Agris Daņiļevičs un Vita Bekmane, Kultūras pils “Ziemeļblāzma”).
Jānis Jansons sadarbojies ar “Muzikālo teātri 7” un veidojis vizuālo ietērpu brīvdabas uzvedumiem Latvijā: brīvdabas muzikālā izrādēm “Dāvana mūsdienu sievietei” (2007, režisors Voldemārs Šoriņš), “Dziesmu koktelis” (2014, rež. V.Šoriņš), brīvdabas izrādei “Bitīt’ rožu dārziņā”(2013, režisors Voldemārs Šoriņš,scenogrāfs Jānis Jansons, horeogrāfs Alberts Kivlenieks, tērpu mākslinieks Kārlis Anitens, Saulkrastu estrāde), brīvdabas izrādei “Vella kalpi” (2014, rež. V.Šoriņš, scenārijs Jānis Anerauds, horeogrāfs Alberts Kivlenieks, Ata Auzāna Raimonda Paula dziesmu aranžējums, Bauskas pilskalna estrāde), dziesmu spēlei “Muļķe sirds” (2016, rež. V.Šoriņš, horeogrāfs Alberts Kivlenieks, scenogrāfs Jānis Jansons, kostīmu māksliniece Šeila, mūzikas aranžētājs Juris Kristons, Alūksnē, Pilssalas estrādē Muzikālais teātris).
Jānis Jansons veidojis scenogrāfiju izrādēm:
Paula Putniņa lugai “Pusdūša” (1980, režisore Māra Ķimele) un Reja Bredberija lugai “451 grāds pēc Fārenheita” (1980, bij. Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris, tag. Valmieras drāmas teātris);
Reja Bredberija lugai “451 grāds pēc Fārenheita” (1980, bij. Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris);
Pēc Ādolfa Alunāna lugas veidotajai brīvdabas izrādei “Lielpils pagasta vecākie” (1984, režisors Jānis Lībietis, komponists Juris Kulakovs (1958-2024), dramaturgs Hermanis Paukšs, kostīmi Ilze Lībiete, horeogrāfe Irisa Gaile, Limbažu Jaunatnes parks, Ausekļa Limbažu Tautas teātris);
Aristofāna izrādei “Putni” (1987, režisors Rolands Zagorskis, A. Upīša Latvijas PSR Valsts akadēmiskais drāmās teātris tag. Latvijas Nacionālajā teātris);
Žana Anuija lugai “Bikses” (1992, režisors Rolands Zagorskis, Latvijas Nacionālajā teātris);
Latvijas Nacionālā teātra izrādei Džovanni Bokačo “Dekamerons” (1993, režisors Rolands Zagorskis, librets Jānis Jurkāns, Jāņa Jansona scenogrāfija, Baibas Puzinas kostīmi, Zigmāra Liepiņa mūzika un senās mūzikas ansamblis “Ludus” bij. Rīgas Kongresu nams);
Jānis Jansons veicis skatuves tēla izveidi arī Rīgas “Eksperimentālā teātra studijas” ETS iestudējumos kā “Spēle ar āža dūrienu” pēc Longa “Dafnīds un hloja” (1991, direktors Ilmārs Elerts (1948-1991));
piedalījies uzvedumā Edinburgas teātra festivālā (1991, Lielbritānija);
Mārtiņa Zīverta lugai “Cenzūra” (2005, režisors Valdis Lūriņš, Stokholma, Zviedrija), Berija Kreitona lugai “Dubults neplīst” (2006, rež. Rolands Zagorskis, Sidneja, Austrālija).
Veidojis scenogrāfiju koru pasākumiem: Pasaules koru olimpiāde (2014, bij. Arēna “Rīga”, tag. “Xiaomi Arēna”), Ziemeļvalstu koru olimpiāde (2015, bij. Mežaparka Lielā estrāde), Latvijas skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētki (2015, Mežaparka Lielā estrāde).
Mākslinieks piedalījies izstādēs: Baltijas republiku 3. scenogrāfijas triennāle (1980, Tallina, Igaunija), Republikas 6. scenogrāfijas izstāde (1982, bij. izstāžu zālē “Latvija”), Republikas 7. scenogrāfijas izstāde (1983, bij. izstāžu zālē “Latvija”) Republikas mākslas izstāde “Mākslas dienas -83” “Mākslinieki – Mieram” (1983, bij. izstāžu zālē “Latvija”), “Rudens” izstāde (1999, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”, LMMIAD, tag. LNMM) “Ainava” (2003, bij. galerija “Laiva”, Valmiera), “Vai tu viņu pazīsti?” (2004, Rīgas Melngalvju nams), “Mākslas dienas 2023. Atspulgi. Atmiņas” (2023, LMS galerija), “Mākslas dienas 2024. Skats augšup” (2024, LMS galerija) u.c.
Jānis Jansons rīkojis personālizstādes: bij. LMS Jauno mākslinieku izstāžu namā “Jāņa sēta” (1991), galerijā “Avers” (1989), “Jāņa Jansona gleznu izstāde. Klusuma troksnis” (2019, Kandavas kultūras nama izstāžu zālē “Vējspārns”) u.c.
Jānis Jansons bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1980.gada ar Valsts Rīgas operetes teātra izsniegto izziņu. Jānis Jansons ir LMS biedrs kopš 1983. gada un uzņemts ar scenogrāfu Arnolda Plauža (1927-2008), Gunāra Zemgala, Andra Freiberga rekomendācijām, Valsts Rīgas operetes teātra direktora vietnieka A.Arbidāna parakstītu raksturojumu, LMS Scenogrāfu sekcijas priekšsēdētāja Ilmāra Blumberga (1943-2016) parakstītu ieteikumu, LMS pirmā sekretāra, grafiķa Gunāra Kroļļa parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 4/46. PSRS Mākslinieku savienība LMS lēmumu apstiprināja 1984.gadā ar vecākās inspektores S.Ivanovas parakstu.
Scenogrāfa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Jānis Jansons “Dekorācijas Dž. Patrika lugai “Dārgā Pamela”, kartons, eļļa, 65 x 92 cm, 1986, LMS muzejs