16. aprīlī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslas zinātnieci Rūtu Kaminsku!

Nozīmīgā Latvijas kultūras mantojuma speciāliste Rūta Kaminska dzimusi mācītāja, Latvijas Centrālās padomes dalībnieka Artūra Kaminska (1914-2003) ģimenē, kurš tika represēts gan nacistiskās Vācijas, gan PSRS okupācijas laikā.

Rūta Kaminska no 1957. gada mācījās Neretas vidusskolā bij. Jēkabpils rajonā (tag. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola, Neretas pagasts, Aizkraukles novads) un no 1961. gada mācības turpināja Rīgas 3. vidusskolā (tag. Rīgas Valsts 3. ģimnāzija), ko beidza 1968. gadā. Pēc vidusskolas beigšanas no 1968.-1970. gadam strādāja LPSR Centrālajā grāmatu bāzē.

Studiju laikā par izcilām sekmēm Rūtai Kaminskai tika piešķirtas I.Repina un V.Ļeņina Mākslas augstskolu stipendijas.

Līdzās studijām LMA 1971. gadā Rūta Kaminska strādāja par faktūristi LPSR Grāmatu tirdzniecības pārvaldes Centrālajā grāmatu bāzē, 1974. gadā bija LPSR Vēstures muzeja (tag. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs) Etnogrāfijas nodaļas zinātniskā līdzstrādniece, nodaļas vadītājas p.i., un viņai bija iespēja padziļināti iepazīties ar muzeja etnogrāfisko priekšmetu krājumu. Studējot LMA, Rūta Kaminska veidoja publikācijas par vizuālo mākslu laikrakstos: “Padomju Jaunatne” – “Republikas 3. zīmējumu izstāde” (1973.08.09.), par Jelgavas mākslinieku rudens izstādi “Mākslinieki pilsētā” (1973.23.02.), par K.Zemdegas darbnīcas situāciju “Cienīt ne tikai cilvēku” (1974.08.01.), “Literatūra un Māksla”- par Inesi Jakobi “Grupas portrets” (1973.22.12) u.c.

Rūta Kaminska 1975. gadā ar izcilību absolvēja LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu ar diplomdarbu “Folkloras estētikas vērtības un latviešu padomju stājmāksla”, vadītāja Rasma Lāce. Līdzās Rūtai Kaminskai LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu absolvēja vēlāk ar nozīmīgu devumu Latvijas kultūrā atpazīstamās mākslas zinātnieces: Dace Lamberga, kas absolvēja ar darbu “Rīgas mākslinieku grupas glezniecība” pie pasniedzējas, mākslas zinātnieces Genovevas Tidomanes, pie vadītāja, mākslas zinātniekaEduarda Kļaviņa absolvēja Laima Slava ar diplomdarbu “Plastiskās valodas daudzveidība latviešu padomju tēlniecība”, Latvijas kultūras mantojuma speciāliste Dace Čoldere absolvēja pie pasniedzējas, mākslas zinātnieces Gundegas Ivanovas-Andersones ar darbu “Kurzemes sudrabkaļu darbi 17. un 18. gadsimtā”. Pie mākslas zinātnieka un publicista Herberta Dubina absolvēja Sarmīte Sīle (1945-2018) ar diplomdarbu “Dažas dizaina vēstures problēmas Latvijas PSR” un Ramona Umblija ar diplomdarbu “Estētiskās vērtības un stilistiskās tendences mūsdienu latviešu lietišķi dekoratīvajā mākslā”, savukārt pie gleznotāja, mākslas zinātnieka Roma Bēma absolvēja Ingrīda Burāne ar diplomdarbu “Dažas domas par latviešu padomju gleznotāju Induli Zariņu un viņa daiļradi” un Baiba Prigožija (Eglīte) ar diplomdarbu “Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola”. Pie vadītāja Jurģa Skulmes absolvēja Daiga Freimane ar diplomdarbu “Ģederta Eliasa glezniecība”, pie vadītājas Tatjanas Kačalovas absolvēja Karīna Kropa “Latviešu lelles teātrī un kino” un Velga Opule ar diplomdarbu “Ieskats latviešu padomju dekoratīvajā tēlniecībā”.

Rūta Kaminska pēc LMA absolvēšanas, no 1975.-1977. gadam bija vecākā metodiķe LMA Latvijas mākslas vēstures zinātniskajā laboratorijā. No 1977. gada mākslas zinātniece uzsāka darbu kā vecākā līdzstrādniece LPSR Kultūras ministrijas Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniski pētnieciskās padomes Mākslas pieminekļu nodaļā (tag. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļa, NKMP). Strādājot NKMP, Rūta Kaminska savu darba mūžu veltījusi mākslas un pieminekļu vēstures jautājumu izpētei. Šobrīd mākslas zinātniece ir NMKP Arhitektūras un mākslas daļas eksperte.

Rūta Kaminska publicēja rakstus par aktuāliem amatieru un profesionālās mākslas aspektiem, izstāžu apskatus laikrakstos:

“Literatūra un Māksla” – “Latvijas mākslinieki Taškentā” (1977.01.01), “Daži vārdi par daiļamatniecību” (1977.16.09), par Latgales tautas mākslu – “Mantojuma apzināšana darbībā” (1980.29.06), par Latgales keramiku – “Simbols un kvalitāte” (1982.26.02), “Latgales keramika Maskavā” (1982. 11.11.), par bij. kultūras nama “Draudzība” studiju izstādi “Priekšstatu apliecināšana” (1984.27.07.);

“Padomju Jaunatne” – Janim Rozentālam 110 “Daži vārdi kādu jubileju aizvadot” (1976.23.03.), “Par svētkiem, ikdienu un kādu izstādi” (1976.13.10), “Par Lielbritānijas pieminekļu aizsardzībai veltīto izstādi” (1977.15.06.), par daiļamatniecības izstādi – “Dažas piezīmes par jubilejas izstādi” (1979.29.06);

žurnālos: “Māksla” – “Pirms 80 gadiem” (1976, Nr.4), Jānim Jaunsudrabiņam – 100 “Laikmeta kultūras pūrā” , Nr.3 (01.07.1977);

“Latvijas Architektūra” – “Latgales krucifiksi” (Nr. 15.,1998), “Parako un Kastaldi jeb itāļi un Krāslava” (2004., Nr. 4 (54));

žurnālam “Studija” (1998, Nr. 3/4) – “18. gadsimta stucco tēlniecība Latgales baznīcās”;

žurnālam “Mākslas Vēsture un Teorija” – “Filipo Kastaldi un viņa mantojums” (2004, Nr. 2, MVI).

Rūta Kaminska veidojusi rakstu “Ieskats 18. gadsimta glezniecības vēsturē Latgalē” izdevumam “Materiāli feodālisma posma Latvijas mākslas vēsturei” 1.sēj. (1986, LZA A. Upīša Valodas un literatūras institūts, atb. red. Romis Bēms, “Zinātne”). Mākslas zinātniece no 1981. gada izpētes materiālus par Sēlijas un Latgales kultūru atspoguļojusi zinātniskajās publikācijās: “Īss ieskats laicīgās glezniecības vēsturē Latgalē” krājumam “Muzeji un kultūras pieminekļi” (1984, “Zinātne”); “Ieskats 18.gs. glezniecības vēsturē Latgalē” LZA krājumam “Latvijas mākslas vēstures avoti” (1985, LZA); “Romantisma laikmeta portreti Latgalē”, “Romantisms un neoromantisms Latvijas mākslā” krājumam “Materiāli mākslas vēsturei” (1998, sast. Elita Grosmane, “AGB”); “Latgales mākslas pieminekļi novada kultūras un mākslas vēstures kontekstā”, “Latvijas māksla starptautisko sakaru kontekstā” krājumam “Materiāli Latvijas mākslas vēsturei” (2000, sast. S.Grosa, MVI, “Neputns”); “Latgales arhitektūras vēstures pētniecības likteņi”, “Latvijas mākslas un mākslas vēstures likteņgaitas” krājumam “Materiāli Latvijas mākslas vēsturei” (2001, sast. R. Kaminska, MVI, “Neputns”); “Aglonas Brīnumdarītājas Dievmātes glezna mākslas un baznīcas vēstures kontekstā” krājumam “Latvijas māksla tuvplānos” (2003, sast. K.Ābele, mākslinieks J.Petraškevičs, MVI, “Neputns” B.Vipera 7. lasījumi); “Višķu katoļu baznīca — arhitektūras un mākslas piemineklis” rakstu krājumam par Latgales kultūru, literatūru, folkloru “Nomales identitāte” (2005, sast. Inese Paklone, “Madris”); “Krāslavas katoļu baznīcas un klostera būvvēsture novada vēsturisko likteņu kopsakarībās” krājumam “Māksla un politiskie konteksti”, sērija “Materiāli Latvijas mākslas vēsturei” (2006, sast. Daina Lāce, mākslinieks J.Petraškevičs, MVI, “Neputns”); “Daugavpils 18.-20. gs. sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums pilsētas un novada kultūrvēstures savdabības kontekstā” krājumam “Pilsēta. Laikmets. Vide” (2007, sast. R.Kaminska, MVI, “Neputns”, B.Vipera 13. lasījumi); “Vārkavas katoļu draudzes baznīcas – Latgales arhitektūras un mākslas mantojuma veidošanās liecinieces” krājumam “Vārkava. Tradicionālā kultūra un mūsdienas” (2008, sast. Janīna Kursīte, Jānis Stauga (1943-2006), “Madris”); “Austrumlatvijas rekatolizācija un tās ietekmētais baznīcu arhitektūras un mākslas mantojums” krājumam “Sakrālā arhitektūra un māksla: mantojums un interpretācijas” (2008, sastādītāja Kristīne Ogle, mākslinieki Juris Petraškevičs, Inga Ģibiete, MVI, “Neputns”); “Krāslavas Sv. Ludviga Romas katoļu baznīca. Glezniecība un tās restaurācija” izdevumam “Krāslavas Sv. Ludviga Romas katoļu baznīca” (2011, “Neputns”); “Sakrālās mākslas mantojums Daugavpils novadā” monogrāfiskajā rakstu krājumā “Daugavpils novads. Vietas vērtība” (2018, sast. Janīna Kursīte, “Zinātne”) u.c.

Rūta Kaminska sagatavojusi izzinošus referātus bij. Latvijas PSR Mākslas darbinieku nama divgadīgajai republikāniskajai literatūras un mākslas tautas universitātei (arī Mākslas darbinieku nama Tautas universitāte, past.1955-2010), LMA zinātniskajiem semināriem un Latgales novadu kultūras darbiniekiem.

Mākslas zinātniece piedalījusies LTV raidījumu veidošanā, vadījusi raidījumu “Jāņa Jaunsudrabiņa 100. dzimšanas dienas atcerei” (1977), rakstījusi scenārijus, bijusi vadītāja raidījumiem par tautas lietišķo mākslu ciklam “Tautas daiļamata meistari” – “Izšuvums” (1979), “Adījumi un tamborējumi” (1980), “Pinumi” (1984) u.c.

No 1985. gada Vissavienības mākslas zinātnes zinātniskās pētniecības institūtā (tag. Valsts Mākslas zinātnes institūts, Maskava, Krievija), mākslas zinātnieces Larisas Tananajevas vadībā Rūta Kaminska veica plašu starptautisko arhīvu zinātnisko izpēti par Polijas kultūras ietekmi pašreizējā Latvijas teritorijā 16.-19. gs. Mākslas zinātniece īpašu zinātnisko interesi veltīja vizuālās mākslas – Polijas reliģiskās glezniecības un tās izplatības areālam Latvijas novados, proti, Sēlijā un Latgalē. Rūta Kaminska izstrādāja darbu “18. gadsimta glezniecība Latgalē”. 1992. gadā Krievijas Kultūras ministrijas Mākslas zinātnes institūta specializētajā padomē tika augstu novērtēta darba profesionālā kvalitāte, un vienojās par zinātņu kandidāta (doktora) grāda piešķiršanu. Doktores zinātniskais grāds mākslas zinātnē Rūtai Kaminskai tika piešķirts 1993. gadā.

Sadarbībā ar izdevniecību “Neputns” Rūta Kaminska un mākslas zinātniece Anita Bistere sastādījušas un sagatavojušas izdevumus: “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā” (2006, dizains Inta Sarkane, “Neputns”), “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Rēzeknes rajonā” (2011, dizains Inta Sarkane, “Neputns”), “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajā Preiļu rajonā”(2013, dizains Inta Sarkane, “Neputns”), “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajā Krāslavas novadā” (2015, redaktore Ieva Jansone, dizains Inta Sarkane, “Neputns”), “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos” (2021, dizains Inta Sarkane, foto Marika Vanaga, “Neputns”).

No 1994.-2002. gadam Rūta Kaminska bija Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece (bij. LPSR Zinātņu akadēmijas A.Upīša Valodas un literatūras institūta Tēlotājas mākslas nodaļa (LZAVLI)). LZAVLI strādājušas nozīmīgas mākslas zinātnieces: Rasma Lāce (LZAVLI vadītāja 1975-1988, pētniece 1988-1992), Elita Grosmane (LZAVLI no 1970), Dzidra Skaidrīte Blūma (1936-2011; LZAVLI pētniece 1974-1992), Laila Bremša (LZAVLI pētniece 1982-1983), Ruta Čaupova (1939-2025; LZAVLI pētniece 1972-2002) u.c.

No 2002.-2008. gadam Rūta Kaminska bija LMA Mākslas vēstures institūta (MVI) pētniece, direktora vietniece. Līdzās Rūtai Kaminskai LMA MVI darbojās: Dr. arh. Jānis Zilgalvis (MVI 2002-2008), Dr. art. Ruta Čaupova (MVI 2002-2009), Dr. art. Silvija Grosa (MVI 2002-2003), Dr. art. Kristīne Ogle (MVI 2003-2008), Dr. art. Stella Pelše (MVI no 1993), Dr.art. Kristiāna Ābele (MVI no 1993), Dr. art Elita Grosmane (MVI darbiniece no 1970, direktore 2002-2012), Dr. art. Daina Lāce (Priedola, MVI darbiniece kopš 1999),

Rūta Kaminska bijusi ilggadēja LMA Profesoru padomes locekle, LMA Promocijas padomes locekle, kā arī Akadēmiskās atestācijas komisijas priekšsēdētāja LMA Mākslas zinātnes nodaļas Vizuālās mākslas un kultūras vēstures un teorijas apakšnozarē un Restaurācijas apakšnozarē. Mākslas zinātniece rīkojusi un piedalījusies zinātniskajās konferencēs Latvijā, Polijā, Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, veidojusi zinātnisku sadarbību un papildinājusi zināšanas Polijas Zinātņu akadēmijā, Polijas Mākslas zinātnes institūtā, Zviedrijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē, Prinstonas Universitātē (ASV) u.c.

2012. gadā Dr.art. Rūta Kaminska saņēma nozīmīgus apbalvojumus – iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri (mākslas zinātniecei piešķirta Ordeņa V šķira par nopelniem Latvijas valsts labā), kā arī saņēma Polijas Republikas sudraba medaļu “Par nopelniem kultūrā “Gloria Artis”” (2012).

Par ieguldīto darbu, veidojot izdevumu “Sakrālās arhitektūras un mākslas pieminekļi Daugavpils rajonā” (2006, kopā ar Anitu Bisteri), Rūta Kaminska saņēmusi apbalvojumu “Kultūras mantojuma gada balva 2006” un balvu “Daugavpils rajona gada cilvēks 2007” (kopā ar Anitu Bisteri).

Rūta Kaminska bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā kopš 1977. gada. LMS biedre Rūta Kaminska ir no 1985. gada un uzņemta ar mākslas zinātnieču Rasmas Lāces, Gundegas Andersones (Ivanovas), Daces Lambergas rekomendācijām, LPSR Kultūras ministrijas Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniski pētnieciskās padomes priekšsēdētāja vietnieka J.Lasmaņa parakstītu raksturojumu, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas biroja izsniegtu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 1/47. PSRS Mākslinieku savienība LMS lēmumu apstiprināja 1986.gadā ar vecākās inspektores S.Ivanovas parakstu.

Mākslas zinātniece ir arī biedrības “Latvijas Restauratoru biedrība” biedre kopš 1989. gada.

Jurģis Skulme “Aprīļa vējš Lestenē”, kartons, eļļa, 70×100 cm, 1974, LMS muzejs