Māksliniece Betija Strautniece bija pieredzējusi “Mākslinieku nama” tapšanu, 11.novembra krastmalā 35, Rīgā, un 1961. gadā strādāja ēkas pirmā stāva tēlniecības darbnīcā pie skulptūras meta “Rīgas aizstāvjiem” brāļu kapos Graudu ielā. Līdzās māksliniecei tēlnieks Emīls Melderis pusloka darbnīcā ar luktu veidoja mālā “Pētera Stučkas” sešus metrus augstu, stāvošu figūru (uzstādīta Pils laukumā, Rīgā, 1962, demontēta 1991). Mākslinieces darbnīcai līdzās ierīkotās telpās radoši darbojās arī tēlniece Lea Davidova-Medene, bet Marta Lange veidoja darbnīcā blakus māksliniecēm Rasmai Bruzītei, Ellai Leimanei, Gaidai Grundbergai, Pārslai Zaļkalnei, Rimmai Pancehovskai, Lejai Novožeņecai u.c. Tēlnieces realizēja portretu, figurālu kompozīciju pasūtījumu un izstāžu darbu ieceres. Betija Strautniece darbojās darbnīcas telpā kopā ar tēlnieci Margaritu Siliņu, veidoja mālā un izkala kokā “Vecā strādnieka Špona portretu” (1962), “B.Zvejsalnieka portrets” (1963). Šinī laikā “Mākslinieku namam” pretī tika novietots tēlnieka Alberta Terpilovska veidotais piemineklis “1905. gada notikumiem” (arh. Kārlis Plūksne, 1960).
Betija Strautniece jau skolas laikā izjuta vēlmi pievērsties mākslai un no 1946. līdz 1949. gadam apmeklēja Rīgas Pionieru pils Tēlotājas mākslas studiju (tag. Rīgas pašvaldības iestāde “Bērnu un jauniešu centrs “Rīgas Skolēnu pils””). Studiju tolaik vadīja tās dibinātājs, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcas profesora Vilhelma Purvīša audzēknis, gleznotājs, pedagogs Jānis Skučs (1908-1998) un LMA Figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītāja Ģederta Eliasa audzēknis, gleznotājs Auseklis Baušķenieks (1910-2007).
1949. gadā Betija Strauniece iestājās LMA Tēlniecības nodaļā (tag. LMA Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare). Pasniedzēji LMA Tēlniecības nodaļā bija Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicēji: Teodors Zaļkalns (1876-1972; LMA Tēlniecības katedras vadītājs 1944-1945, 1946-1958), Kārlis Zemdega (1894-1963; LMA Tēlniecības katedras vadītājs 1940-1941, pedagogs 1947-1962), Emīls Melderis (1889-1979; LMA pedagogs 1947-1962, 1958-1971, LMA Tēlniecības katedras vadītājs 1945-1946, 1958-1971, konsultants līdz 1979), Kārlis Jansons (1896-1986; LMA pedagogs 1937-1972, Tēlniecības nodaļas vasaras prakses vadītājs līdz 1984), Arnolds Skribnovskis (1908-1989; LMA pedagogs 1940-1941, 1944-1956).
Betija Strautniece absolvēja LMA 1955. gadā ar diplomdarbu – figurālu kompozīciju ģipsī “Atzīšanās”, vadītājs T.Zaļkalns. Līdzās Betijai Strauniecei 1955. gadā LMA Tēlniecības nodaļu absolvēja pie vadītāja T.Zaļkalna absolvēja Guna Zvaigznīte (1929-2021) ar diplomdarbu “Kolhozniece”, Vladimirs Pļetņevs (1930-2022) ar diplomdarbu “Metinātājs”, Elmārs Veidemanis (1925-2013), Viktors Protkovs un pie vadītāja K. Zemdegas absolvēja Valentīna Helmūte (1928-1923) ar diplomdarbu “Māte ar bērnu”.
Betija Strautniece tēlniecībā strādāja reālistiskā stilistikā ar modernismam raksturīgo tēlu monumentālu stilizāciju un smagnēju raksturu tēlojumu. Pēc LMA absolvēšanas tēlniece darbojās bij. LMS tēlniecības studijā Duntes ielā, Rīgā (iepriekš gleznotāja Kārļa Brencēna (1879-1951) darbnīca, tag. privatizēta), kur telpas bija paredzētas tieši radošu, nekomerciālu, eksperimentālu darbu izstrādei. Betija Strautniece veidoja “Jaunā mongoļu strādnieka” portretu terakotā un figurālas kompozīcijas, piemēram, “Atvadīšanās” – izkalts Vjetnamas ozolā, izmantojot materiāla īpašības, faktūru un prasmīgi pārvaldot koka apstrādes tehniku. Tēlniecības studijā Duntes ielā strādāja arī tēlnieki Juris Mauriņš, Līvija Rezevska, Pārsla Zaļkalne, Lea Davidova-Medene pirms pārcelšanās uz “Mākslinieku nama” darbnīcām.
Betija Strautniece “Atzīšanās”, LMA diplomdarbs, ģipsis, h-97 cm, 1955, no LMS muzeja arhīva