Savu radošo darbību Baiba Ozola uzsākusi laikā, kad Latvija atguva neatkarību un vizuālā māksla zaudēja gan cenzūras slogu, gan valsts finansējuma iespējas. Mākslinieciskās kvalitātes kritērijus mākslā noteica galerijas un privātā pasūtītāja vēlmes esošajā likumdošanas vakuumā. Šo nenoteiktību nākotnes redzējumā mākslinieki kompensēja ar personīgo aktivitāti un stilistikas izmaiņām radošajā darbā. Baiba Ozola daiļradē akcentē krāsu izjūtu, spēj decentralizēt gleznas kompozīciju un pielietot daudzveidīgu faktūru klāstu, kā arī gleznās aplikatīvi integrē figurālo motīvu.
Baiba Ozola no 1975. gada mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Rokdarbu un aušanas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Apģērbu dizaina izglītības programma).
RLMV pedagogi tolaik bija: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), gleznotāji Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945- 1977), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), Anita Jansone-Zirnīte (RLMV gleznošanas pedagoģe 1971-1981), Ilze Starka (RLMV gleznošanas pedagoģe no 1971), Silva Linarte (1939-2018; RLMV gleznošanas un kompozīcijas pedagoģe 1959-1961, 1971-1992), Ģertrūde Zeile (RLMV zīmēšanas un gleznošanas pedagoģe 1974-1978), grafiķis, mākslinieks Jānis Borgs (RLMV pedagogs 1966-1990), grafiķis, ādas dizaina mākslinieks Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV Burtu mācības pedagogs 1961-1978), tekstilmākslinieces Maija Začeste (RLMV pedagoģe no 1976), Irisa Blumate (RLMV pedagoģe 1973-1981), dizainers Ulvis Ābiķis (RLMV lietišķās grafikas, kompozīcijas pedagogs 1975-1995, RLMV direktora vietnieks), specialitātes pedagoģes Milda Lapsa (RLMV Rokdarbu un aušanas nodaļas pedagoģe), Edīte Briede (RLMV Rokdarbu un aušanas nodaļas pedagoģe) u.c.
Studentiem pieejamā periodika modes studijām bija žurnāli: “Rīgas Modes”, “Siluet” (Igaunija), “Burda Moden”, “Pramo Praktische Mode”, “Kultur im Heim” (bij. VDR), “Domov” (bij. Čehoslovākija) u.c.
Baiba Ozola 1979. gadā beidza RLMV Rokdarbu un aušanas nodaļu. Viņai līdzās RLMV absolvēja arī Baiba Osīte u.c.
Sekojot 20.gs. 70.-80. gados populārai tradīcijai, ka LMA reflektantiem jāuzlabo akadēmiskā zīmējuma kvalitāte, no 1977.-1980. gadam Baiba Ozola apmeklēja bij. Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes kultūras nama zīmēšanas studiju (tag. Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrs ”Mazā Ģilde”), vadītājs Vitālijs Karkunovs, un no 1979.-1980. gadam Torņakalna mākslinieku studiju pie gleznotājas Birutas Delles (1944-2025).
Baiba Ozola studējusi Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare). LMA Glezniecības nodaļas pedagogi bija gleznotāji: katedras vadītājs Vladimirs Kozins (1922-2023; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1967-1999), Edgars Iltners (1925-1983; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1973-1983), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1964-1999), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1971-2019), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA pedagogs no 1958, Glezniecības katedras pedagogs no 1962, LMA rektors 1988-1997), Roberts Muzis (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1978-1999), Vilis Ozols (1929-2014; Glezniecības katedras vadītājs 1989-1991, pasniedzējs līdz 1999), Aleksejs Naumovs (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1985-šobrīd, rektors 2007-2017), Kristaps Zariņš (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1985-šobrīd, rektors 2017-šobrīd) u.c.
Studējot LMA, Baiba Ozola kopā ar Īru Rozentāli, Tatjanu Krivenkovu rīkoja izstādi “Baibas Ozolas, Īras Rozentāles, Tatjanas Krivenkovas, Vitauta Almanasa gleznu izstāde: klusā daba, portreti, ainavas un žanra gleznas” (1988, bij. R. Eihes Dobeles 1. vidusskolas zāle).
Baiba Ozola 1988. gada absolvēja LMA Glezniecības nodaļas Monumentālās glezniecības darbnīcu ar teicamu atzīmi par diplomdarbu “Mets sienas gleznojumam “Kam skanēs zvans” vai “Deja” Rīgas horeogrāfijas vidusskolas vestibilam”, vadītājs Indulis Zariņš. Līdzās Baibai Ozolai LMA Glezniecības nodaļas Monumentālās glezniecības darbnīcu pie vadītāja Induļa Zariņa absolvēja Tatjana Krivenkova ar diplomdarbu “Arkādija” un Romāns Lapp ar diplomdarbu “Pārvietojamā cirka noformējums”. LMA Glezniecības nodaļas Stājglezniecības meistardarbnīcu pie vadītāja Imanta Vecozola absolvēja Īra Rozentāle ar diplomdarbu “Mūziķis”, LMA Glezniecības nodaļas Scenogrāfijas specialitāti pie vadītāja Andra Freiberga (1938-2022) absolvēja Marta Skulme ar diplomdarbu “Dekorācijas un kostīmi A.Strinberga lugai “Jūlijas jaunkundze” Valmieras Drāmas teātrī”, Renāte Upmale Lorence (1959-2020) ar diplomdarbu “Scenogrāfija un kostīmi J.Raiņa lugas “Daugava” iestudējumam Valmieras Drāmas teātrī”, absolvēja arī Fjodors Dubrovins.
Pēc studijām LMA Baiba Ozola bija gleznošanas pasniedzēja RLMV sagatavošanas kursos (1988-1989).
1993. gadā papildinājusi grafiķes kvalifikāciju un apguvusi prasmes litogrāfijas darbnīcā (Jeninga, Dānija).
Izstādēs Baiba Ozola piedalās kopš 1987. gada. Mākslinieces darbi bijuši eksponēti izstādēs: “Bauskas novada mākslinieku darbu pirmā izsole” (1988, bij. Sadzīves pakalpojumu kombināta klubs), “Jauno mākslinieku grupas izstāde” (1989, piedalījās Baiba Ozola, Tatjana Krivenkova, Baiba Lazdiņa, Sondra Smilga, Romants Smilga, Ilze Rimicāne, Žanete Žīgure, Dace Turciņa, Vita Vīksna, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja izstāžu nams), Republikas tēlotājmākslas izstāde “Mākslas dienas -89” (1990, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LMMIAD, tag. LNMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde (1990, Mākslas muzejs “Arsenāls”, LMMIAD, tag. LNMM), Republikas izstāde “Pavasaris-91” (1991, bij. izstāžu zāle “Latvija”), Tēlotājmākslas izstāde “Rudens 91”. (1991, bij. izstāžu zāle “Latvija”), Tēlotājmākslas izstāde “Pavasaris-92” (1992, bij. izstāžu zālē “Latvija”), Tēlotājmākslas izstāde “Rudens 92” (1992, bij. izstāžu zāle “Latvija”) u.c.
Gleznotāja rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Baibas Ozolas gleznas” (1990, bij. galerija “Ars Longa”), “Baibas Ozolas gleznas un Sarmas Karsieres stikls. Darbu komercizstāde” (1991, Latvijas Mākslas akadēmijas, centra “Forums” un firmas “Humanitas” galerija), “Baiba Ozola. Gleznas. Fernisering”, “Profilen” (1993, Orhūsa, Dānija), “Baiba Ozola. Lēciens ūdenī” (1997, galerija “A.Sūna. Melnais balodis”), “Baiba Ozola. Burbuļmeditācija” (1999, bij. galerija “Bastejs”), “Baibas Ozolas akcija Karikatūra avīzei” (2000, bij. galerija “Bastejs”), “Baibas Ozolas gleznas” (2000, bij. galerija “Laipa”, Valmiera), “Inventūra” (LMS galerija, 2002), “Baiba Ozola, Agnija Ģērmane, Baiba Sprance. Raibs rudens” (2015, Rīgas kultūras un atpūtas centrs “Imanta”) u.c.
Baiba Ozola strādājusi grāmatu grafikā, ilustrējusi nozīmīgu latviešu autoru grāmatas, kā Amanda Aizpuriete (1956-2023) “Pēdējā vasara. Dzejoļi” (1995, “Preses nams”), Jānis Baltvilks (1944-2003) “Gadalaiki” (1995, “Mia Press”), Māris Rungulis “Pūce pūcējās visu nakti” (2004, “Zvaigzne ABC”). Māksliniece veidojusi noformējumu savai pasaku autorgrāmatai “Gramzdas” (1998, Baiba Ozola, “Garā pupa”), kā arī mācību izdevumam – darba burtnīcai “Mūzika” (2004, sast. Laima Lasmane, “RaKa”) u.c.
Baiba Ozola veidojusi rakstus par aktuālām mākslas tēmām un autoriem laikrakstam “Literatūra un Māksla Latvijā”: “Gan jau šie Antiņi izdzīvos”, par autores personālizstādi, Nr.8 (19.08.1999.), “Zvārtavas metamorfozes”, Nr.9 (26.08.1999.), Kristīnes Luizes Avotiņas, Ivara Heinhrihsona, Rituma Ivanova personālizstāžu apskats, Nr.21 (17.11.1999.), “Rudens drudzis pirms izstādes “Rudens 99””, Nr. 23 (02.12.1999.), “Ķīpsalas māla pasakas”, Nr. 26 (23.12.1999.), “Devīto reizi Valmierā” “Es ļaujos iespaidiem…”, Nr.3 (20.01.2000.), “Miermīlīgā difūzija”, par izstādi “Zemūdeņu karš. II epizode. Difūzija”, Nr.4 (27.01.2000.), “Visam pamatā ir noslēpums”, par tēlnieci Solveigu Vasiļjevu, Nr.15 (13.04.2000.), “Māksla nebeidzas aiz Juglas”, par galeriju “Laipa”, Valmierā (13.04.2000.), “Nebeidzama performance”, par Ojāra Arvīda Feldberga vadīto Pedvāles Mākslas parku, Nr.30 (27.07.2000.), “Ceļojums vārdos un zīmējumos”, Nr.4 (25.01.2001.), Nr.5 (01.02.2001), Nr.6 (08.02.2001.), Nr.7 (15.02.2001.), Nr.9 (01.03.2001.) u.c.
Baiba Ozola ir pedagoģe PIKC Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā, pasniedz zīmēšanu un izstrādājusi metodisko materiālu: ““Zīmēšana” Uzdevumu paraugi 2. kursiem”. Māksliniece rīkojusi audzēkņu darbu izstādes “Raibs rudens” (2015-2016, Rīgas pašvaldības iestāde Kultūras centrs “Imanta”). Autore piedalījusies arī mākslas plenēros, piemēram, Svitenē (2016).
Baiba Ozola bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1990. gada. LMS biedre ir kopš 1994. gada un uzņemta ar mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes, gleznotāju Induļa Zariņa, Alekseja Naumova rekomendācijām un LMS prezidenta, tekstilmākslinieka Egila Rozenberga parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums.
Baibas Ozolas darbi atrodas Aizputes novadpētniecības muzejā – tūrisma informācijas punktā un citos muzejos, kā arī privātkolekcijās.
Baiba Ozola “Vēstule”, audekls, eļļa, 110×122 cm, 1994, LMS muzeja arhīvs