Laila Puriņa kopš agras bērnības ir izrādījusi interesi darboties mākslā, bērnībā daudz zīmējusi un veidojusi mālā, no 1971.gada mācījās Rīgas 50. vidusskolā, paralēli no 1.klases apmeklējot bij. Rīgas Pionieru pils (tag. Rīgas pašvaldības iestāde “Bērnu un jauniešu centrs “Rīgas Skolēnu pils””) Keramikas pulciņu, kura vadītāja bija keramiķe Helga Ingeborga Melnbārde (1944-2022).
Laila Puriņa pēc 7.klases 1978.gada sāka apmeklēt arī LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Sagatavošanas kursus, kuros pasniedzēji bija gleznotāji Andrejs Rozenbergs (1937-2017; LMA Sagatavošanas kursu pedagogs 1964-1978), Lija Būmane (1940-1990; LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1970-1990), Dagmāra Villeruša (LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1975 – 2014), Daina Riņķe (LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1965-), Miervaldis Polis (LMA Sagatavošanas kursu pedagogs 1979-1983, 1985-1986), grafiķis Valdis Villerušs (LMA Sagatavošanas kursu pedagogs 1975-) u.c., kā arī mācījās pie pedagoģes, keramiķes, dizaineres Valdas Podkalnes (LMA kursu pedagoģe) un papildus mācījās zīmēšanu pie gleznotāja Rolanda Grosa. Pēc vidusskolas beigšanas un pirmā – neveiksmīgā, mēģinājuma stāties LMA māksliniece sāka strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijā.
Kopš 1982.gada Laila Puriņa mācījās LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļā Keramikas apakšnozarē (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozare). LMA Keramikas apakšnozares pasniedzēji bija: LMA profesora, Latvijas profesionālās keramikas pamatlicēja Rūdolfa Pelšes (1880-1942) darbnīcas audzēknis, keramiķis Georgs Kruglovs (1905-1984; LMA prorektors 1944-1945, 1947-1967; Keramikas nodaļas/apakšnozares vadītājs 1944-1974), keramiķe Sarmīte Ozoliņa (1929-1994; LMA Keramikas apakšnozares pedagoģe 1958-1994), arhitekts un keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; LMA Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas un Rūpnieciskās nodaļas pedagogs 1968-2013), Aina Roze (1927-1998; LMA Keramikas apakšnozares asistente 1966-1974, apgleznošanas tehnikas pedagoģe 1974-? ), Jevgenija Loginova (LMA Keramikas apakšnozares pedagoģe 1983-šobrīd) u.c. Laila Puriņa 1987. gadā absolvēja LMA Keramikas apakšnozari ar diplomdarbu “Dekoratīvu sienas panno “Zivs”” bij. Saldus sovhoztehnikuma peldbaseina interjeram (šamots, 6x2m). Līdzas Lailai Puriņai LMA Keramikas apakšnozari pie Pētera Martinsona absolvēja Baiba Vīgante (1955-2020) ar kompozīciju ”Dekoratīva siena”, kas tika realizēta Baltezera sūkņu stacijas telpās.
Laila Puriņa izstādēs piedalās kopš 1982. gada, kad studējot LMA piedalījās Jauno Mākslinieku izstādē (bij. Izstāžu zāle “Latvija”, LNMM, 1982) un vēlāk Republikāniskā Lietišķi-dekoratīvās mākslas izstādē, Republikāniskajā izstādē “Mazā forma” (abas bij. Aizrobežu mākslas muzejs, LNMM, 1984). Māksliniecei būtiska kultūras aktivitāte 1985.gadā piedalījās 17. Republikas jauno mākslinieku darbu izstādē un 12. Vispasaules jaunatnes un studentu festivāla Latvijas jauno mākslinieku izstādē Latvijas kultūras centra paviljonā (arhitekts Andrejs Ģelzis, Gorkija parks, Maskava, Krievija). Latvijas pārstāvniecību festivālā organizēja LĻJKS vadītāji: Ivars Vīķis, Māris Gailis, Baiba Brigmane, propagandas un kultūras masu darba nodaļas vadītājs Mihails Medvedjevs, keramiķe Māra Muižniece (1950-2006), ekspozīcijas iekārtoja mākslinieki Andris Vēzis, Atis Kampars, Astrīda Riņķe, Kristaps Zariņš, Laima Kaugure, Valda Batraks, Jānis Mitrēvics u.c., ekspozīciju iekārtoja dizaineri Uldis Bergs, Mārtiņš Heimrāts, scenogrāfs un mākslinieks Indulis Gailāns (1962-2012), norišu režisors Miervaldis Mozers (1953-2021) un Lūcija Ločmele, Viesturs Alksnītis. Kristaps Ģelzis festivāla dalībniekiem un viesiem prezentēja vides mākslas objektus “Veltījums Leona Paegles dzejai”, “Alegorija”, “Deja”, “Džezs” (kopā ar Induli Gailānu (1962–2012), polihroms saplāksnis). Līdzās parka dīķī atradās arī mākslas objekts “Strūklaka”, kuru veidoja gleznotāji Vladislavs Rubulis, Vita Jurjāne. Inta Amoliņa veidoja dekoratīvus karogus, kas iezīmēja festivāla norises vietas (4 gabali, 8x2m, tekstilmozaīkas tehnikā).
Laila Puriņa piedalījās Baltijas republiku keramikas triennālē “Cilvēks pie jūras” (Tallina, Igaunija, 1988, kurā Latviju pārstāvēja Aigars Roziņš, Aleksandrs Djačenko (1949-2021), Māra Kalnišķe, Pēteris Martinsons, Inese Āboliņa, Eduards Detlavs (1919-1992), Imants Klīdzējs, Daina Gailīte un R.Smilga u.c.), Baltijas republiku Jauno Mākslinieku dekoratīvi lietišķās mākslas triennālē (bij. Dzintaru izstāžu zālē, Jūrmala, 1988, piedalījās Rudīte Jēkabsone, Normunds Laņģis u.c., dalībniekiem tika piešķirti dažādi apbalvojumi: PSRS MS prēmija – Annai Gerrecai (Igaunija), LPSR Kultūras komitejas prēmija – Baibai Vīgantei (Latvija), LMS prēmija – Inesei un Ivaram Mailīšiem (Latvija), LMS Jauno mākslinieku balvas – Raimondai Kasparavičienei (Lietuva), Annei Raunumai (Igaunija) un Zinaidai Ceskei (Latvija), Jauno mākslinieku balva no Igaunijas MS – Jurim Upeniekam, Aivaram Klokam, Guntim Kupcānam (1958-1998) un Vilnim Jasūnam (Latvija), bet no Lietuvas MS – Andrim Vēzim un Aināram Silam (Latvija)). Jāpiemin dažādu mākslas veidu un specifiska uzdevuma motivēta izstāde “Komercizstāde” (bij. “Mākslinieku nama” izstāžu zāle, tag. LMS galerija, 1989, piedalījās Laila Pūriņa, viņas dzīvesbiedrs Vitauts Almanass, Igors Irbe, Andra Treibaha, Inguna Krolle, Sarma Kasiere, Ilona Romule, Juris Bergins, Jānis Kaksis.
Keramiķe Laila Puriņa radoši un aktīvi darbojusies veicinot nozares attīstību – piedalījās izstādēs, veidoja keramikas objektus realizācijai bij. Mākslas fonda salonā “Māksla”, vēlāk ar Ilonu Romuli, Juri Berginu rosināja Pasaules latviešu keramiķu saietu un izstādi “Dievs, Daba, Darbs” (bij. MF izstāžu zāle “Ķīpsala”, 1989, kurā piedalījās Anita Dūmiņa un Valdis Vilks (Kanāda), Juta Savidža, Gundega Peniķe (ASV), Beata Popeļa (Polija) u.c.), piedalījās izstādē “Kvartets”, ar Inesi Brants, Ilonu Romuli un Juri Berginu (bij. Jauno Mākslinieku apvienības izstāžu zāle “Jāņa sēta”, 1989, vad. Aivars Zvirbulis), Lietišķi dekoratīvās mākslas izstādē (Izstāžu zāle “Arsenāls”, 1995) u.c., Laila Puriņa ar gleznotāju Vitautu Almanasu piedalījās bij. Republikas Izglītības attīstības institūta lasītavas interjera veidošanā (Vaļņu ielā, Rīgā, 1995).
20.gs. 90.-gados Laila Puriņa un Laila Baumane bija lietišķās mākslas galerijas “DI Laila” vadītājas.
Laila Puriņa bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā kopš 1985.gada. Māksliniece ir LMS biedre kopš 1989.gada un uzņemta ar keramiķu Māras Linkaites (1945-2016), Silvijas Šmidkenas, Violetas Jātnieces rekomendācijām, LMS Keramiķu sekcijas priekšsēdētāja Pētera Martinsona parakstītu ieteikumu, LMS valdes pirmā sekretāra, gleznotāja Jāzepa Pīgožņa (1934-2014) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja valdes pozitīvs balsojums 36/0. Līdzās Lailai Puriņai LMS Keramiķu sekcijā tika uzņemtas keramiķes Inese Brants, Rudīte Jēkabsone. Māksliniece bija ievēlēta LMS valdē kā Keramiķu sekcijas pārstāve (1992).
Māksliniece piedalījusies LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas” – “Mākslas dienas 2021. LMS 80”, “Mākslas dienas 2022. Karš. Ukraina”; “Rudens”- “Rudens. 100” (2018), “Rudens 2019. Krāsaina siena. Paaudze”, “Rudens 2020. Esošais skats” visi LMS galerija.
Lailas Puriņas darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, 1991. gada barikāžu muzejā u.c. muzejos un privātkolekcijās.
Attēlā: Laila Puriņa “Svētā”, 130x42x35cm, šamots, glazūra, 1989, LMS muzejs.