Lijas Rages radošais mūžs noritējis Latvijas mākslai nozīmīgus posmos, kas saistās ar 20.gs. 60.-80.gadu nozīmīgo scenogrāfu Ilmāra Blumberga (1943-2016), Gunāra Zemgala (1934-2018), Marta Kitajeva (1925-2020), Andra Freiberga (1938-2022) un Daiļa Rožlapas (1932-2014) darbību teātros, kas mainīja skatuviskā vēstījuma paradigmu. Lija Rage savā darbībā ir iekļāvusies Latvijas tekstilmākslas stilistikas un tematikas plašumā, un tās dimensijās līdz ar autoriem Rūdolfu Heimrātu (1926-1992), Aiju Baumani (1943-2019), Edīti Vīgneri, Egilu Rozenbergu u.c. Māksliniece radošajā dzīvē ir saskārusies ar joprojām aktuālo situāciju Latvijas kultūrvidē, kur mākslas centru dinamika ir nepietiekama mākslinieku radošajām ambīcijām un daiļrades plašumam, tādēļ Lija Rage kā risinājumu ir radusi aktīvu dalību mākslas norisēs pasaulē, iedvesmu smeļoties ārzemēs rīkotajās izstādēs.
Lija Rage no 1963.–1968. gadam mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tērpu konstruēšanas un modelēšanas nodaļā (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Tērpu dizaina izglītības programma). RLMV Tērpu konstruēšanas un modelēšanas nodaļā par pedagogiem strādāja: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2002; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), gleznotājs Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), mākslinieks Jānis Borgs (RLMV pedagogs 1966-1990), grafiķis, ādas dizaina mākslinieks Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV Burtu mācības pedagogs 1961-1978) u.c. RLMV mācību praksē Lija Rage bija bij. Ļeņina komjaunatnes Valsts Jaunatnes teātrī un scenogrāfe, kostīmu māksliniece Maiga Spertāle (1901-1986) viņu rosināja diplomdarbā izstrādāt tērpu teātra izrādei. Lija Rage beidza RLMV Tērpu konstruēšanas un modelēšanas nodaļu 1968.gadā ar diplomdarbu “Kostīmi Ivana Gončarova (1812-1891) lugai “Parastais stāsts”” iestudējumam bij. Ļeņina komjaunatnes Rīgas Jaunatnes teātrī (VJT).
Lija Rage 1968.gadā turpmāko izglītību bija izvēlējusies iegūt Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā (LMA, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļa Tekstilmākslas apakšnozare), kur kā pedagogi strādāja: LMA Tekstilmākslas nodaļas dibinātājs Rūdolfs Heimrāts (1926-1992; LMA pedagogs 1961-1992), Aija Baumane (1943-2019; LMA Tekstilmākslas nodaļas pedagoģe 1972-2019, katedras vadītāja 1992-2019), Rita Eglīte (LMA Tekstilmākslas katedras asistente 1967-1969, pedagoģe no 1969), Gaida Vecvagare (1920-1983; LMA Tekstilmākslas katedras mācību meistare 1961-1983), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; LMA Tekstilmākslas katedras interjera kompozīcijas pedagogs 1965-1969), gleznotāja Rita Valnere (1929-2015; LMA Tekstilmākslas un Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1971- 2019), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1963-2000) u.c.
Lija Rage 1973.gadā absolvēja LMA Tekstilmākslas nodaļu ar “kostīma metu “Meža māte” Annas Brigaderes lugai “Sprīdītis”” un viņai līdzās pie Rūdolfa Heimrāta absolvēja Zita Beimane (Gaumiga) ar diplomdarbu “Zāļu vakars”, Astrīda Bērziņa ar darbu “Noskaņa”, Irisa Blumate ar darbu ”Kompozīcija” u.c.
Studējot LMA, no 1968.-1976. gadam Lija Rage strādāja kā kostīmu māksliniece VJT un sadarbībā ar scenogrāfiem Andri Freibergu (1938-2022), Martu Kitajevu (1925-2020), Daili Rožlapu (1932-2014) veidojusi kostīmus VJT uzvedumiem: Ivana Gončarova (1812-1891) lugai “Parasts stāsts” (sarakstīta 1841, iestudēta 1968), Leonīda Maļugina (1909-1968) luga “Vecie draugi” (sarakstīta 1946, iestudēta 1968) Astrīdas Lindrenas (1907-2002) bērnu novele “Pepija Garzeķe” (tapusi 1945, iestudēta 1970); Korneja Čukovska (1882-1969) šaržu almanaham “Čukokkala” (tapis 1969, iestudēja rež. Ādolfs Šapiro, 1971); Karlo Goci (1720-1806) lugai “Zaļais putniņš” (tapusi 1765, iestudēja rež. Nikolajs Šeiko, 1971); Aleksandra Ostrovska (1823-1889) lugai “Negaiss” (tapusi 1859, iestudēta 1971), Gunāra Priedes (1928-2000) luga “Aivaru gaidot” (iestudēja režisors Ādolfs Šapiro, scenogrāfs Marts Kitājevs kostīmu māksliniece Lija Rage, 1974); pēc Jāņa Jaunsudrabiņa (1877–1962) literāriem darbiem “Baltā grāmata” un “Ar makšķeri” veidota izrāde “Saule rasas pilienā” (sarakstīta 1921, iestudēja režisore Lūcija Baumane (1905-1988), scenogrāfija Lija Rage, 1978); Miervalža Birzes (1921-2000) luga “Rozā Zilonis” (sarakstīta 1976, iestudēja režisors Uldis Pūcītis (1937-2000), Andra Freiberga dekorācijas, Lijas Rages kostīmi, 1981) u.c.
Māksliniece ar kostīmu metiem piedalījusies izrāžu veidošanā: Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, kā Frīdriha Dīrrenmata (1921-1990) traģikomēdiju “Vecās dāmas vizīte” (tapusi 1921, iestudēja režisors Izraels Pekels, 1974); Dailes teātrī (bij. J.Raiņa Akadēmiskais Dailes teātris) Bena Džonsona (1572-1637) komēdiju “Volpone jeb Viltīgais lapsa” (tapusi 1606, iestudēja rež. Jānis Zariņš (1893-1979), 1973); Valmieras Drāmas teātrī (bij. Leona Paegles Valmieras Drāmas teātrī) Ellas Foņakovas (1934-2012) luga “… un laimi personīgajā dzīvē” (iestudēja režisors Fēlikss Deičs (1937-2019), scenogrāfe Lija Rage, 1976, aktrise Ligita Dēvica saņēma prēmiju); Allas Sokolovas (1944-2018) “Fantāzijas/ Farjatjeva fantāzijas” (iestudēja režisors Felikss Deičs, scenogrāfe Lija Rage, 1976); arī bij. LTV “Telefilma-Rīga” dokumentālās filmas “Talsu zvaniņš” veidošanā (režisors un operators Vilnis Folkmanis (1931-1999), māksliniece Lija Rage kopā ar scenogrāfu Valdi Verneru Treiju (1927-2002), 1971), kā arī māksliniece izgatavoja metus LPSR Valsts Filharmonijas tērpiem koncertiem Rīgā, Tartu (Igaunijā), Minskā (Baltkrievijā).
Lija Rage izstādēs piedalās kopš 1970. gada – “Teātra plakāts” (bij. “Mākslas darbinieku nams”, 1970) un turpmāk izstādēs: Starprepubliku scenogrāfijas izstāde (1973, kurā bija eksponēti arī Ilmāra Blumberga (1943-2016), Gunāra Zemgala (1934-2018), Marta Kitajeva, Andra Freiberga darbi), “Latvijas grafika, keramika, tekstils” (Sv. Nikolasa galerija, Stokholma, Zviedrija, 1973) piedalījās gobelēna meistari: Lija Rage, Rūdolfs Heimrāts, Edīte Vīgnere, Georgs Barkāns, Irisa Blumate, Rita Blumberga (1925-2008), Sarma Eglīte, Anna Eltermane, Zinta Beimane, Zenta Logina (1908-1983) un Elīza Atāre (1915-1993), Lilita Policija (Postaža, 1941-2011), Egils Rozenbergs u.c.), Republikas lietišķi dekoratīvās mākslas izstāde (Latvijas PSR Valsts mākslas muzejs, 1975); Baltijas republiku jauno mākslinieku lietišķās mākslas ekspozīcija (Rīgas Sv. Pētera baznīcas izstāžu zālē, 1980, kopā ar Ingas Skujiņas, Viestura Bērziņa (1954-2019), Arvīda Priedīša, Aivas Žūriņas darbiem); 3. Republikas tekstilmākslas un 4. miniatūrtekstiliju izstādes (bij. Izstāžu zālē “Latvija”, LNMM, 1983, miniatūrtekstiliju ekspozīcijā bija vairāk nekā pusotra simta darbu izstādījuši četrdesmit astoņi autori Inese Jakobi, Lija Rage, Laima Kaugure, Uģis Jankavs un Pēteris Sidars), Latvijas PSR mākslas izstāde (Centrālajā Mākslinieku nama, Maskava, Krievija, 1984), 5. Starptautiskā miniatūrtekstila biennāle (Sombatheja, Ungārija, 1984, piedalās 261 autori no 28 valstīm, Latviju pārstāvēja: Aija Baumane (1943-2019), Astrīda Bērziņa, Dzintra Vilka, Inese Jakobi, Vija Jansone, Laima Kaugure, Lija Rage, Raitis Rubenis (1952-1990), Pēteris Sidars u.c.), bij. Latvijas PSR Valsts Mākslas muzeja. Kultūras sakaru komitejas un Klāva Sīpoliņa fonda (Kanāda) sarīkotā ceļojoša izstāde Kanādā un ASV, 1987, LNMM divdesmit divu gleznotāju un tekstilmākslinieku: Lijas Rages, Jāņa Anmaņa, Borisa Bērziņa (1930-2002), Jura Dimitera, Līvijas Endzelīnas (1927-2008), Ievas lltneres, Jāņa Pauļuka (1906-1984), Rūdolfa Piņņa (1902-1992), Miervalža Poļa, Līgas Purmales, Džemmas Skulmes (1925-2019), Aijas Zariņas un Induļa Zariņa (1929-1997), Ilmas Austriņas, Astrīdas Bērziņas, Annas Eltermanes, Ainas Muzes (1943-2017), Lilitas Postažas, Egila Rozenberga un Edītes Vīgneres darbi); (“Mākslinieku nams”/LMS galerija, 1992, Lija Rage, Zinta Beimane, Astrīda Bērziņa, Inese Jakobi, Signe Kārkliņa, Baiba Osīte, Vita Plūme, Dzintra Vilka, Arvīds Priedīte, Egils Rozenbergs un dueti Baiba Zvaune un Guntars Gabranovs, kā arī Marija Karkovska un Aldis Karkovskis (1949-2006)) u.c.
Māksliniece piedalījusies nelielās grupu izstādēs: “Ineses Jakobi un Lijas Raģes darbu izstāde” (Madonas bērnu mākslas skolā, tag. Jāņa Simsona Madonas Mākslas skola, 1984), tekstiliju izstāde (Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs, LNMM, 1991, piedalījās Lija Rage, Astrīdā Bērziņa, Irisa Blumate, Zinta Beimane), Vašingtonas Tekstila muzejā, piedalās latviešu māksliniece Lija Rage (1992), Starptautiskā tekstilmākslinieku simpozija izstāde (bij. Rīgas Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs, 1993)
Lija Rage rīkojusi personālizstādes “Pārtapšana” (LMS galerija, 2009, vad. Aija Zariņa), “Ķīnas sindroms” (galerija “Daugava”, 2012, vad. Anda Treija)
Lija Rage ir LMS biedre kopš 1976. gada ar kostīmu mākslinieces Maigas Spertāles, scenogrāfa Andra Freiberga, tekstilmākslinieces Aijas Baumane, VJT direktora S.Gudzuka raksturojumu, LMS Scenogrāfijas sekcijas priekšsēdētāja, scenogrāfa Gunāra Zemgala parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes balsojums 30/8. Lijas Rages lūgumu par pāreju no LMS Scenogrāfu sekcijas uz LMS Lietišķās mākslas sekciju LMS valdes prezidijs apstiprināja ar LMS valdes sekretāra, tēlnieka Aivara Gulbja parakstītu protokolu 1981.gadā. Māksliniece piedalījās LMS darbā bija Revīzijas komisijas locekle (2007-2011).
Lijas Rages darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs Latvijas Nacionālais mākslas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Lija Rage, triptihs “Dzirnakmeņi”, 2 daļas, katra 20x120cm, 1986, lins, vilna, kartons, jaukta tehnika, LMS muzejs