Aldis Aleks līdz 1961. gadam mācījās Rīgas 3. vidusskolā un pēc 8. klases iestājās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, Reklāmas dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi tolaik bija: scenogrāfi Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), Valdis Treijs (1927-2002; RLMV pedagogs no 1958, Telpu dekoratīvās noformēšanas “Dekoratoru” nodaļas vadītājs 1960-1987), materiālu mācības pedagogs Barons, gleznotāji Edvards Grūbe (1935-2022; RLMV gleznošanas pedagogs 1960-1971), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV pedagogs 1945-197?), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), arhitekti – Ojārs Treigūts (1922; RLMV kompozīcijas pedagogs), Ivars Bumbiers (1932-2020; RLMV kompozīcijas pedagogs 1966-1970), arhitekts un tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), grafiķis, ādas dizaina mākslinieks Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV Burtu mācības pedagogs 1961-1978), Gunārs Binde (RLMV fotogrāfijas pedagogs 1964-1975) u.c.
Aldis Aleks RLMV beidza 1968. gadā un iestājās Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtu nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas funkcionālā dizaina apakšnozare). LMA Interjera un iekārtu nodaļas pasniedzējs tolaik bija arhitekts, interjera dizainers Voldemārs Šusts (1929-2001). Voldemārs Šusts bijis LAS valdes priekšsēdētājs (1965-1979), LMA Interjera un iekārtas nodaļas vadītājs (1964-1998), pieminekļu un interjeru autors. LMA nodaļā darbojās arī arhitekti, interjeristi Juris Pētersons (1931-2014; LMA Interjera un iekārtas nodaļas pedagogs 1967-1998), Ivars Bumbiers (LMA Interjera un iekārtas nodaļas pedagogs 1962-1986), gleznotāji, dizaina mākslinieki Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; LMA Interjera un iekārtas nodaļas pedagogs 1962-1975, Grafikas nodaļas vadītājs 1975-1999), Jānis Krievs (1942-2016; LMA Interjera un iekārtas nodaļas pedagogs 1963-1986), Jānis Andris Osis (1943-2023; LMA Interjera un iekārtas nodaļas, vēlāk Dizaina nodaļas Vides mākslas katedras pedagogs 1972-2000, LMA rektors 1997-2007) u.c.
Aldis Aleks LMA Interjera un iekārtas nodaļu absolvēja 1973. gadā ar diplomdarbu – griestu gleznojuma mets un realizācija E.Smiļģa Teātra muzejā (tag. Latvijas Kultūras akadēmijas E.Smiļģa Teātra muzejs, kopā ar interjera mākslinieku Pēteri Galeviusu (1949-1991)), vadītāji Voldemārs Šusts, Jānis Andris Osis. 1973. gadā līdzās Aldim Alekam LMA Interjera un iekārtu nodaļu absolvēja nākamie dizaineri: pie vadītāja, gleznotāja Aleksandra Stankeviča absolvēja Pēteris Aulmanis (1942-2016), Dainis Lapsa ar darbu “Krāsu foto salons”, pie Voldemāra Šusta – Lilita Līce (1948-2022) ar darbu “Salacgrīvas vidusskolas interjera projekts”, pie arhitekta Jura Pētersona – Viesturs Vilks ar diplomdarbu “RAF administratīvā korpusa interjera projekts”.
Pēc LMA absolvēšanas 1973. gadā Aldis Aleks sāka strādāt bij. Jūrmalas tirdzniecības pārvaldē par mākslinieku-noformētāju, bet tika iesaukts obligātajā dienestā bij. PSRS bruņotajos spēkos (1973-1975). Pēc demobilizācijas turpināja darbu Jūrmalas tirdzniecības pārvaldē pie veikalu noformēšanas.
1978. gadā Aldis Aleks sāka strādāt par mākslinieku bij. LPSR Mākslas fonda (MF) Dekoratīvās mākslas kombinātā (DMK), kur darbojās līdz 1992. gadam. MF tolaik strādāja direktors Raimonds Pavlovskis (1938-2006), galvenais mākslinieks Jānis Krievs, mākslinieki, gleznotāji Kurts Fridrihsons (1911-1991), Bruno Aide (1913-1994; MF kombinātu darbinieks 1946-1984), interjera dizaineri Voldemārs Lazdiņš, Ieva Spalviņa, Jānis Spalviņš (1948-2021) u.c.
Izstādēs Aldis Aleks piedalās kopš 1978. gada, pirmās izstādes – 6. Republikas lietišķās grafikas izstāde (“Mākslinieku nams”, 1978) un monumentāli dekoratīvās mākslas izstāde “Savai pilsētai” (Rīgas Sv.Pētera baznīca, 1978). Mākslinieka darbi bijuši eksponēti izstādēs: “Mākslas dienas” (Jūrmala, 1979), grafikas izstādēs “Zinātne un zinātniskā fantastika” (bij. Republikāniskais Zinību nams, 1979, 1983), 7. Republikāniskajā plakātu izstādē (bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM, 1980), izstādē “Grafiskās zīmes” (bij. Republikāniskais Zinību nams, 1980), 6. Republikāniskajā dizaina izstādē (bij. “Dzintaru” izstāžu zāle, 1981), Zīmējumu izstādē Dzintaros (1982), izstādēs “Grafika ikdienai” (“Mākslinieku nams”, 1983), “Ainava un klusā daba” (Rēzeknes novadpētniecības muzejs, 1984), DMK izstādē “Interjers” (1986, “Mākslinieku nams”), izstādē “Latvijas grāmatai 400 gadu” (1988, bij. MF izstāžu zāle “Ķīpsala”, Balasta dambis 34, Rīga) u.c. 1986. gadā Aldis Aleks piedalījās Rīgas 21. Baltijas republiku grāmatu mākslas konkursā un saņēma otrās pakāpes diplomu.
Aldis Aleks strādājis par mākslinieku izdevniecībās “Liesma”, “Daugava”, “Minerva”, “Atēna”, “Neputns”, “Mansards”, “Zinātne” u.c. No 1994. gada darbojās kā mākslinieciskais redaktors apgādā “Zvaigzne ABC”. Bijis mākslinieks žurnāliem “Grāmata” (str. 1990-1993; “Grāmata”) un “Kentaurs XXI” (“Minerva”; izdots 1992-2010), gadagrāmatām “Daba un vēsture” (2005-2015; “Zinātne”).
Aldis Aleks bijis mākslinieks un veidojis noformējumu izdevumiem: Andris Rubenis “Viduslaiku kultūra Eiropā” (“Zvaigzne ABC”, 1997), Margareta Mičela “Vējiem līdzi” (“Zvaigzne ABC”, 2001), “Pasaules ģeogrāfija vidusskolai” (aut. Jāzeps Jankevics, Zinaida Melbārde, māksl. red. Aldis Aleks, red. Sandra Spilva-Ekerte, “Zvaigzne ABC”, 2001), Jānis Jaunsudrabiņš “Aija” (“Zvaigzne ABC”, 2001), “Labākās anekdotes” 1, 2 (sast. Gundega Sēja, “Zvaigzne ABC”, 2001, 2002), Silvija Ābele “Daugavā iet ledus” (“Daugava”, 2003), Anna Brigadere “Dievs. Daba. Darbs” (“Zvaigzne ABC”, 2003), Eliss “Ūdenszīmes” (“Minerva”, 2004), Kristīne Matīsa “Vecās labās… latviešu kinoklasikas 50 spožākās pērles” (“Atēna”, 2005), Vija Mikāne “Modeļstundas” (“Zinātne”, 2005), Laima Muktupāvela “Mīla. Benjamiņa” (“Daugava”, 2005), Francs Kafka “Process” (“Zinātne”, 2006), Andris Bernāts “Aktieri par kino” (red. Kristīne Ieviņa, “Zinātne”, 2007), Ingmars Bergmanis “Priekšstati” (“Daugava”, 2007), Frīdrihs Vilhelms Nīče “Varasgriba” (“Intelekts”, 2008), Inga Pērkone “Kino Latvijā, 1920-1940” (“Zinātne”, 2008), Viktors Hausmanis “Latviešu drāmas sākotne” (“Zinātne”, 2009), Imanuels Kants “Tīrā prāta kritika” (“Zinātne”, 2011), “Uz skatuves un aiz kulisēm” (“Zinātne”, 2011), Leons Briedis “Mariagrammas” (“Neputns”, 2013), “Ludzas igauņu pasakas” (red. Sandra Godiņa, “Mansards”, 2015), “Aspazija un mūsdienas. Dzimums, nācija, radošie izaicinājumi” (red., sast. Ausma Cimdiņa, “Zinātne”, 2016), Anšlavs Eglītis “Cilvēks mežā” (“Zinātne”, 2018), Gundega Grīnuma “Viņpus Alpiem” (“Mansards”, 2023) u.c.
Aldis Aleks veidojis Latvijas Okupācijas muzeja fonda logotipu.
LMS biedrs Aldis Aleks ir kopš 1990. gada un uzņemts ar dizainera, gleznotāja Jāņa Krieva, dizainera Mintauta Lāča, grafiķa Aivara Sprūdža rekomendācijām, LMS Dizaineru sekcijas priekšsēdētāja, dizainera Aivara Krūkļa izsniegtu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Mākslinieks LMS tika uzņemts ar darbiem: interjeru metiem uz planšetēm “Neredzīgo biedrības muzeja interjers”, “Kafejnīcas “Dobele” banketu zāle”, “Firmas veikals “Voshod” Maskavā” (Krievija), grāmatu grafikas metiem izdevumiem “Kronvaldu Atis”, “Mākslas kalendārs-1989”, “Žurnāls “Grāmata””.
Aldis Aleks ir Latvijas Dizaineru savienības biedrs kopš 1991. gada.
Alda Aleka darbi atrodas Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Roberta Mūka muzejā Galēnos, Rūdolfa Blaumaņa memoriālā muzejā “Braki”, kā arī citos muzejos, bibliotēkās un privātkolekcijās.
Aldis Aleks, mākslinieciskais iekārtojums tēlnieces Artas Dumpes autobiogrāfiskajam izdevumam “Dzīve mākslā”, priekšvārds – mākslas zinātniece Baiba Guste, apgāds “Zinātne”, 2021