Maija Bērziņa no 1956. gada mācījās Stopiņu 1.septiņgadīgajā skolā un no 1960. gada mācības turpināja Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skola). JRRMV pedagogi tolaik bija: direktore Elza Stalaža, Uldis Prēdelis (1920-1994; JRRMV pedagogs 1949-1950, 1966-1980), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Ansis Stunda (1892-1976; JRRMV pedagogs no 1946), gleznotājs Harijs Veldre (1927-1999; JRRMV pedagogs 1951-1956, 1964-1965), Jānis Osis (1926-1991; JRRMV pedagogs), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Kārlis Bušs, Marta Urbāne, Silvija Jēgere (1921-2008; JRRMV pedagoģe), Gunārs Ezernieks (1932-2019; JRRMV pedagogs 1962-1965), Jānis Zemītis (1940-2008; JRRMV pedagogs 1965-1981), Vasilijs Šelkovs (1923-2013; JRRMV pedagogs 1956-1962), Irma Jaunarāja (1907-1972; JRRMV pedagoģe 1947-1971) u.c. Kursa audzinātājs bija pedagogs Jānis Kalnciems. Maija Bērziņa beidza JRRMV 1967. gadā un viņai līdzās absolvēja Teiksma Feldberga (Kondrāte), Anita Meldere ar diplomdarbu “Malkas zāģēšana” (95×83 cm), Helēna Heinrihsone (Davidova), Helēna Svilāne-Kuzmina (1949-2003), Guntars Ābels (1948-2021), Biruta Jansone (Tomsone), Rudīte Dreimane (Sala), Silvija Šķipsna (Zvaigzne) u.c.
Pēc JRRMV Maija Bērziņa no 1967. gada studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmija) Pedagoģijas nodaļā (tag. nepastāv). LMA Pedagoģijas nodaļas pedagogi bija Valentīna Hibnere (LMA Pedagoģijas nodaļas pedagoģe 1959-1973), Lidija Grasmane (LMA Pedagoģijas nodaļas pedagoģe 1964-1973), grafiķis Valdis Villerušs (LMA Pedagoģijas nodaļas pedagogs no 1970), gleznotāji – Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Nikolajs Breikšs (1911-1972; Glezniecības katedras pedagogs 1945-1972), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA pedagogs no 1958, Glezniecības katedras pedagogs no 1962, LMA rektors 1988-1997), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1964-1999), Edvards Grūbe (1935-2022; Pedagoģijas nodaļas pedagogs 1971-1973, katedras vadītājs 1973-1979), Dagmāra Villeruša (LMA Pedagoģijas katedras pedagoģe), Edgars Iltners (1925-1983; LMA Zīmēšanas katedras pedagogs 1963-1973, Glezniecības katedras pedagogs 1973-1983, LMA rektors 1974-1976), Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedras vecākais pasniedzējs 1967-1973, docenta vietas izpildītājs 1973-1982, docents 1982, Stājglezniecības meistardarbnīcas vadītājs no 1982, profesors no 1989, konsultants Glezniecības nodaļā 2000-2017) u.c. Studiju laikā LMA Maija Bērziņa strādāja bij. uzņēmumā “Latkoopreklāma” par grafisko dizaineri (1973-1975).
Maija Bērziņa 1974. gadā absolvēja LMA Pedagoģijas nodaļu ar diplomdarbu “Tēva portrets”, vadītājs – gleznotājs Eduards Kalniņš. Līdzās Maijai Bērziņai LMA Pedagoģijas nodaļu pie vadītāja Eduarda Kalniņa beidza Antonija Lutere (Romanova) ar darbu “No rīta”, Jānis Simsons (1947-1989) ar diplomdarbu “Studenti”, Ģertrūde Zeile ar darbu “Ārstu padome”, Verita Kopštāle u.c.
2004. gadā Maija Bērziņa ieguva humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās (2004, LMA) un vēlāk pedagoģijā (2012, LMA).
Pēc LMA absolvēšanas 1974. gadā Maija Bērziņa tika norīkota darbā par pedagoģi Rīgas 20. vidusskolā. Bijusi pedagoģe arī Rīgas 5. Poligrāfiķu profesionāli tehniskajā vidusskolā (1975-1979), Rīgas 24. vidusskolā (1979-1980), Daugavpils mākslas skolā (1986, tag. MIKC “Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola Saules skola”) u.c.
Maija Bērziņa izstādēs piedalās kopš 1973. gada, pirmā izstāde – “Darba cilvēks mākslā” (1973, izstāžu zāle Dzintaros). Mākslinieces darbi bijuši eksponēti izstādēs: “Mākslinieki zvejniekiem” (1975, LPSR Mākslas muzejs), Jauno mākslinieku darbu izstāde (1977, 1980), Jauno mākslinieku un arhitektu akvareļu izstāde (1980), Republikas 10. akvareļu izstāde (1981). Māksliniece piedalījusies izstādē “Kalnciema klase – 50 gadi pēc izlaiduma” (2017, Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” Baltajā galerija; izstādē piedalījās: Ērika Katkeviča, Teiksma Feldberga, Dzidra Riekstiņa, Biruta Jansone, Rudīte Dreimane, Helēna Heinrihsone, Helēna Kuzmina, Anita Meldere, Koida Keire, Maija Bērziņa, Regīna Some, Ilona Parfinoviča, Dainis Dimiņš, Guntars Ābels, Silvija Šķipsna, Niks Karagodins).
Maija Bērziņa rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Maijas Bērziņas gleznu izstāde” (1981, bij. grāmatnīca “Mākslas grāmata”, Rīga), “Maija Bērziņa. Gleznu izstāde” (1982, bij. Siguldas Lauktehnikas izstāžu zāle), “Maija Bērziņa. Gleznu izstāde” (1983, bij. Republikāniskais Zinību nams), “Čum odaliskas un mudž” (2000, kopā ar meitu Zani Bērziņu, Arhitektu nams), “Tumsa un gaisma” (2007, LMS galerija), “Gaišie ūdeņi” (2017, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs), “Man patīk” (2019, bij. Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, tag. Rotko muzejs), “Spilgts Trio” (2019, ar Īru Rozentāli, Dzintru Cepīti, LMS galerija), gleznu izstādi “Saulaina vasara” (2023, kopā ar Zani Bērziņu, Rīgas grāmatu nams “Valters un Rapa”) u.c.
Maija Bērziņa aktīvi piedalījusies plenēros: bij. PSRS Mākslas fonda Jaunrades namā Dzintaros (1975), “Panevēžu plenērs” (2007, Panevēža, Lietuva), “Liepājas marīna – 07” (2007, Liepāja, Ingas Kleinas un Aivara Kleina rīkots plenērs, piedalījās Andrejs Ģērmanis, Juris Ģērmanis, Aija Bāliņa, Sarmīte Caune, Gunārs Ezernieks u.c.), “Krāslavas palete” (2009, Krāslava, Ritas Barčas (1943-2008) piemiņai rīkots plenērs, piedalījās Edmunds Lūcis (1959-2017), Osvalds Zvejsalnieks (1944-2022), Jāzeps Pīgoznis (1934-2014), Jānis Anmanis u.c.), Vecsalienas muižas pils plenērā un plenēra darbu izstādē “Cauri gadsimtiem” (2021, Vecsalienas muiža, Augšdaugavas novads) u.c.
Maija Bērziņa bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1975. gada ar LMA prorektora, gleznotāja Induļa Zariņa izsniegtu izziņu. Māksliniece ir LMS biedre kopš 1981. gada un tika uzņemta ar gleznotāju Lijas Būmanes, Anitas Melderes, Andreja Ģērmaņa rekomendācijām, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Ojāra Ābola (1922-1983) parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja p.i., gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 9/36. PSRS MS Maijas Bērziņas biedres statusu apstiprināja ar vecākās instruktores L.Kozlovas parakstu 1982. gadā. Māksliniece aktīvi piedalās LMS rīkotajās ikgadējās izstādēs “Mākslas dienas” (kopš 1975) un “Rudens” (kopš 1980).
Maija Bērziņa ir arī Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijā (1998).
Maijas Bērziņas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, Naujenes Novadpētniecības muzejā, Krāslavas novada muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
Maija Bērziņa “Auļos”, 2019, audekls, eļļa, 120×100 cm, LMS muzejs