Zigurds Konstants ir īpašs Latvijas mākslas procesu kopainā, jo, balstoties profesionāla ķīmiķa izglītībā, izvērsa mākslas zinātnieka praksi. Zinātnieka darbā tika skartas dažādas jomas: starptautisko sakaru attīstība, informācijas aprite, jaunāko tehnoloģisko ierīču izmantošana, laikmetīgu digitālo tehnoloģiju ieviešana muzeja praksē un zinātnisko pētījumu publicistikas pieejamības nodrošināšana Latvijas muzeju apvienībai, radot mākslas nozarei būtisko izdevumu “Doma”. Zigurdam Konstantam ir liels nopelns, veidojot sadarbību ar latviešu trimdas māksliniekiem un viņu iesaisti Latvijas mākslas norisēs, piemēram, Zviedrijā dzīvojoša tēlnieka, mākslas zinātnieka Leo Jāņa Briedīša (1922-2008) personālizstādes rīkošanā (LNMM, 1997) u.c.
Zigurds Konstants sākotnēji vēlējās kļūt par arhitektu, tomēr studēja un 1955. gadā absolvēja Latvijas Valsts Universitātes Ķīmijas fakultātes Silikātu tehnoloģijas nozari (tag. LU Ķīmijas fakultātes Ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģijas studiju virziens) un diplomdarbā izstrādāja projektu “Rīgas Porcelāna un fajansa fabrikas Saimniecības porcelāna ceha rekonstrukcija” un ieguva inženiera – tehnologa kvalifikāciju.
Pēc studijām Zigurds Konstants uzsāka darbu Rīgas porcelāna fabrikā (bij. “Jesena” fabrika, Jaunmīlgrāvī, Lēdurgas ielā, Rīgā, RPF) Masas sagatavošanas un Formēšanas cehu meistaru amatos (1955-1957) un arī iepazina uzņēmuma galvenās mākslinieces Zinas Ulstes (1928-2006), Mākslinieciskās laboratorijas vadītājas Veras Fjodorovas, Jeļizabetes Gegello un mākslinieču Latvītes Mednieces (1924-2018), Ilgas Dreiblates, Ilonas Priedkalnes (1933-2012), Beatrises Kārkliņas, Regīnas Karkunovas, Ainas Mellupes (1925-1994), Ilgas Vanagas (1928-2013) u.c. darbus. Zigurds Konstants tikās ar daudzu nozaru māksliniekiem, kas realizēja darbus RPF – PSRS Radošajā namā Dzintaros, kur divas reizes gadā strādāja keramikas grupas. Radošajā atmosfērā iepazinās ar tēlniekiem Rimmu Pancehovsku, Mārtiņu Zauru (1915-1998), kura erudīcija un plašais redzesloks, zināšanas arī porcelāna vēsturē aizrāva zinātnieku. Mārtiņš Zaurs rosināja Zigurdam Konstantam rakstīt par Rīgas porcelāna vēsturi.
Zigurds Konstants bijis inženieris LPSR Tautas saimniecības padomes Ķīmiskās un silikātu keramikas rūpniecības pārvaldes Ražošanas tehniskajā nodaļā (1957-1958) un ticis nozīmēts Rīgas porcelāna un fajansa fabrikā (Maskavas ielā 257, Rīgā) par galveno inženieri (1958-1959). Pieredzējis, kā top porcelāna flīžu noformējums metro stacijai “Rižskaja” (Maskava, Krievija, 1958, arhitekti Artūrs Reinfelds (1911-2003), Vaidelotis Apsītis (1921-2007), arhitekts, interjera autors Ģirts Vilks (1909-1983), keramiķis Ēriks Ellers, tēlnieks Oļegs Skarainis (1923-2017) u.c., darbu vadītāja Zina Ulste). Tomēr LPSR “nacionālkomunistu” kustības kritikas un uzņēmuma mikroklimata izmaiņu dēļ Zigurds Konstants 1959. gadā darbu RPFF uzteica.
Zigurds Konstants no 1960. gada strādāja zinātniskā amatā LPSR Zinātņu akadēmijas (tag. Latvijas Zinātņu akadēmija, LZA) Neorganiskās ķīmijas institūta Spektrālo pētījumu laboratorijā (1960-1993). Zinātnieks aizstāvējis Ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju “Magnija karbonāta trihidrāta termiska sadalīšana un tā atūdeņošanas produktu hidratācijas kinētika” (1965). Zigurdam Konstantam par darbu “Daudzveidīgo metālu fosfātu termosintēze” tika piešķirts Habilitētā doktora grāds Ķīmijas zinātnē (LZA, 1993). Zinātnieks tika ievēlēts par profesoru (1994) un piešķirts Valsts Emeritētā zinātnieka nosaukums (LZA,1998).
Strādājot RPF, RPFF saskarsme ar porcelāna tehnoloģiju un autoru radošajiem risinājumiem rosināja zinātnieka interesi par vizuālo mākslu un tās daudzveidību. LMS biedrs Zigurds Konstants ir kopš 1984. gada ar mākslas zinātnieces Skaidrītes Cielavas (1920-2005), LMA pedagoga, gleznotāja Jāzepa Pīgožņa (1934-2014), gleznotājas Maijas Noras Tabakas rekomendācijām, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas vadītājas, mākslas zinātnieces Laimas Reihmanes ieteikumu, un ar LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) lēmumu uzņemts LMS Mākslas zinātnieku sekcijā. Līdzās Zigurdam Konstantam 1984. gadā LMS Mākslas zinātnieku sekcijā par biedriem uzņēma Imantu Lancmani (bij. Rundāles pils muzeja direktors), Pēteri Zeili (1928-2020; LMA Mākslas zinātnes katedras vadītājs, filozofijas, estētikas un mākslas speciālists), Jāni Borgu (aktīvs mākslas zinātnieks un kritiķis, žurnāla “Māksla” mākslinieciskais redaktors), Gundegu Cēberi (mākslas zinātniece, LPSR Kultūras ministrijas Muzeju, tēlotājas mākslas un pieminekļu aizsardzības pārvaldes inspektore).
Kā pamatots LMS iesniegtajās rekomendācijās, Zigurds Konstants ieviesis mākslinieku daiļrades un norišu detalizētu, faktoloģisku apraksta metodi, nodalot to no mākslinieciskā daiļrades raksturojuma. Veidojis grāmatas, albumus un monogrāfijas: “Porcelāns un fajanss” (LZA, 1963), “Rīgas porcelāns” (“Zinātne”, 1975), “Maija Tabaka” (“Liesma”, 1983), Zigurds Konstants un Taisija Poluikeviča “Rīgas porcelāns un fajanss” (“Zinātne”, 1984), “Auseklis Baušķenieks. Gleznas” (“Liesma”, 1990), “Jānis Pauļuks” (“Liesma”, 1992), “Baltars” (sērija “Mazā mākslas enciklopēdija”, “Latvijas enciklopēdija”, 1996), “Georgs Šēnbergs” (“Neputns”, 2018), konsultējis izdevuma “Porcelāna stāsti” (“Porcelāna muzejs”, 2020) tapšanu.
Zigurds Konstants ir darbojies par LMS valdes sekretāru un LMS Mākslas zinātnieku sekcijas vadītāju (1987-1992), bijis PSRS MS valdes loceklis (1988-1991). Zinātnieks ir Starptautiskās mākslas kritiķu asociācijas (AICA, kopš 1989), Starptautiskās muzeju padomes (ICOM, kopš 1997) biedrs.
Zigurds Konstants 1995. gadā uzsāka darbu Latvijas Mākslas muzeju apvienībā (tag. LNMM) kā datorspeciālists un zinātniekam bija liela loma tās “Datoru centra” izveidē un vadīšanā (1995-2000). LNMM šīs nodaļas izveide bija būtiska digitālās informācijas uzskaites, apmaiņas, uzglabāšanas sistēmu ieviešanā, kas jau eksistēja laikmetīgās zinātnes praksē. Fotoattēlu skenējums, kā arī biogrāfiju un citu informatīvo materiālu sagatavošana tika veikta Latvijas Mākslas muzeju apvienības “Datoru centrā”. Jāatzīmē arī datoru tehnoloģiju nozīme LNMM zinātniskajā un izpētes darbā, kā arī publikāciju apkopošanā LNMM izdevniecībai “Doma”, sākotnēji veidota kā LMS un LNMM rakstu krājums “Doma”, pirmais laidiens 1991.g., Rīgā. Izdevuma galvenais redaktors no 1995.-2000.g. bija Zigurds Konstants.
Zigurds Konstants dažādiem mākslas vēstures aspektiem pievērsies kopš 1963. gada un no 1975. gada veidojis publikācijas: “Rīgas porcelāns” (“Zinātne”, 1975), apcerējums par porcelāna fabrikas, tās produkcijas izplatības vēsturi un atrašanos muzeju krājumos LNMM, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Valsts Ermitāžā (Krievija), kā arī bij. RPR muzejā veidojis publikācijas par porcelāna vēsturi, kultūras mijiedarbības un mākslas aktualitātēm.
Zigurds Konstants veidojis publikācijas daudzos izdevumos.
Krājumos:
“Latvijas tēlotāja māksla”;
“Doma” (LNMM, (1991, par Juri Soikānu, 2001).
Žurnālos: “Zinātne un Tehnika” (1974, par porcelāna vēsturi, 1982);
“Liesma” (1975);
“Zvaigzne” (1985, par Eduardu Kalniņu; 1988, par Georgu Šēnbergu; 1990, par Edgara Jēriņa izstādi LNMM);
“Māksla” (1989, par izstādēm “Akts latviešu glezniecībā” LNMM, “Staļina garā ēna”/ “Padomju Latvijas tēlotāja māksla. 1944.-1957.”, “Arsenāls”; 1990, “I Vispārējā latviešu mākslas izstāde”, LNMM, “Arsenāls”; 1991);
“Latvju Māksla” (1992, par izstādi “Negaidīta tikšanās. Latviešu avangards 1910.-1935.”, kurā bija pārstāvēti mākslinieku Aleksandras Beļcovas, Anša Cīruļa, Jāzepa Grosvalda, Samuila Haskina, Jēkaba Kazaka, Jūlija Madernieka, Kārļa Padega, Vernera Pieša, Niklāva Strunkes, Kārļa Sūniņa, Romana Sutas, Jāņa Tidemaņa, Konrāda Ubāna, Sigismunda Vidberga un Hildas Vīkas, Emīla Meldera, Martas Liepiņas-Skulmes, Teodora Zaļkalna u.c. darbi. Izstādei tapa katalogs ar mākslas zinātnieku, kritiķu – kuratora un idejas autora Pētera Hīlšera, Mārtiņa Būmaņa, Jāzepa Kukuļa-Baltinavieša, Tatjanas Sutas, Jāņa Kalnača, Zigurda Konstanta un D.Blūmas tekstiem);
“Karogs” (1986, par Jāņa Pauļuka vēstulēm Felicitai; 1990, par Niklāvu Strunki, Lari Strunki; 1997; 1998);
“Māksla Plus” (2000, 2002).
Laikrakstos:
“Čikāgas ziņas” (1998, par LMS, ALMAs Čikāgas un Ņujorkas mākslinieku grupu saietiem, kuros piedalījās Lelde Kalmīte, viceprezidents Juris Ubāns un sekretāre Ilga Reke-Andersone, “Latvju Mākslas” redaktors Arnolds Sildegs, mākslinieki Ilze Arāja, Maigonis Barens, Lelde Ore, Ojārs Šteiners, Silvija Šteinere-Jēgena, Vitauts Sīmanis, Benno Tālivalds, Arvīds Štrāls, Andris Ubāns, Anna Annusa-Hāgena, Jānis Annuss, Irēna Avena, Voldemārs Avens, Mirdza Balode, Rolands Kaņeps, Valdis Kupris, Ēriks Magone, Boriss Mangolds, Vija Nelsone, Zigurds un Ilze Konstanti u.c.);
“Laiks” (1992, publikācijas par Latvijas muzeju centieniem saglabāt un atgūt mākslinieku atstāto mantojumu, kas atrodas privātpersonu vai organizāciju pārziņā, piemēram, Johana Valtera (Vācijā), Jāzepa Grosvalda (Zviedrijā) un Ludolfa Liberta (ASV);
“Literatūra un Māksla” (1979, 1983);
“Padomju Jaunatne” (1982, par gleznotāju un grafiķu: R.Valneres, B.Bērziņa, K.Fridrihsona, I.Zariņa, J.Anmaņa, L.Mauriņa, M.Muižules, M.Rikmanes, M.Dragūnes apgleznotā porcelāna izstādi bij. G.Šķiltera muzejā, 1983);
“Dzimtenes Balss” (1986).
Zigurds Konstants piedalījies izstāžu organizēšanā: ““Staļina ēna” jeb Padomju Latvijas tēlotāja māksla 1945-1957” (LNMM, “Arsenāls”, 1988), “I Vispārējā latviešu mākslas izstāde” (LNMM, “Arsenāls” 1990, kopā ar tolaik kultūras ministra pirmo vietnieci Nelliju Janaus, mākslas un kultūras mantojuma galvenās pārvaldes priekšnieku Jāni Krievu un pārvaldes priekšnieka vietnieci Gundegu Cēberi, Latvijas kultūras sakaru komitejas “Tēvzeme” priekšsēdētāju Daini Golberģi, mākslas zinātnieci Ināru Ņefedovu un referenti Vivianu Baldzēnu, ar Latvijas Mākslas muzeju apvienības pārstāvi ģenerāldirektori Ilzi Konstanti, Valsts Mākslas muzeja direktori Māru Lāci un LMS valdes sekretāri Maiju Tabaku, Zigurdu Konstantu un Juri Petraškeviču). Piedalījies izstāžu rīkošanā: “Negaidīta tikšanās. Latviešu avangards 1910.-1935.” (Berlīne, Vācija, izstādi sagatavoja mākslas zinātnieki Pēters Hīlšers (Vācija), Māra Lāce, Ludmila Neimiševa, Ruta Lapiņa, Edvarda Šmite, Jāzeps Viļļa, Gundega Cēbere, Ilze Konstante u.c., 1991), “Ceļaposms. 1954.-1985.” (ideja, kuratori Ilze un Zigurds Konstanti, LNMM “Arsenāls”, 1993), izstādei “Mākslas muzeja Arsenāls jaunieguvumi” (LNMM, “Arsenāls”, ekspozīcijā pārstāvēti Maritas Grases, Olgas Šilovas, Gļeba Panteļejeva, Ilzes Avotiņas, Intas Celmiņas, Kurta Fridrihsona, Artas Dumpes, Aivara Gulbja, Kristapa Ģelža, Sarmītes Māliņas, Aijas Zariņas, Induļa Zariņa u.c. darbi, 1996), “Jānis Pauļuks un meitenes Zigurda Konstanta un Ilmāra Blumberga skatījumā” (LNMM, 1996), “Leo Jāņa Briedīša personālizstāde” (LNMM, 1997), “II Vispārējā latviešu mākslas izstāde” (LNMM, “Arsenāls”, 1998).
Zigurda Konstanta ieguldījums mākslas zinātnē ticis novērtēts ar Valsts kultūrkapitāla fonda Mūža stipendiju (2002) un LMS medaļu (1987).
