Māksliniece Ināra Garklāva 20.gs. 80.gados aktīvi iesaistījās studējošo jauniešu aktivitātēs, kad talkās tika ierīkoti neformāli interešu studentu klubi un talku vietās eksponēti grafikas autordarbi, telpās, kur dalībniekiem dzeju lasīja Arvīds Ulme, dziedājas, aktrises Austras Pumpures grupa, muzicēja Arnis Miltiņš un Dainis Leitāns. Izstādēs – akcijās piedalījās arī mākslinieki Aija Zariņa, Vilnis Heinrihsons, Ivars Poikāns, Astrīda Riņķe, Anna Bētiņa un Dzintars Zilgalvis (bij. “Jaunatnes klubs”, 1987).
Māksliniece Ināra Garklāva no 1968.-1975. gadam mācījusies J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pedagogi viņai bija Arnolds Griķis (1908-1988), Imants Prēdelis (1920-1994), Uno Daņiļevskis (1945-2005), Aija Jurjāne (1944- 2015), Daina Riņķe, Ivars Andris Vijups (1934-2007), un kursabiedri bija topošie gleznotāji, pedagogi Dace Lielā, Vladislavs Rubulis, Jānis Mitrēvics, Dzintars Zilgalvis, grafiķis Rojs Kempels, tēlnieks Gvido Buls.
Turpinot mākslinieces karjeru pēc JRRMV beigšanas, Ināra Garklāva 1975. gadā iestājās Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozare) un studēja pie pasniedzējiem, grafiķiem – viena no latviešu grāmatu grafikas pamatlicējiem Pētera Upīša (1899-1989), Zigurda Zuzes (1929-2003), Daiņa Rožkalna (1928-2018), Gunāra Kroļļa, Jāņa Reinberga, Aleksandra Stankeviča (1932-2015), Maigoņa Oša (1929-1988), Alberta Goltjakova (1924-2016). No 2. kursa Ināra Garklāva apguva oforta tehniku, īpašu uzmanību veltot mecotintai. LMA absolvējusi 1981. gadā ar diplomdarbu – darbu ciklu “Tautasdziesma”/ ”Dziesmu gars” mecotintas tehnikā, vadītājs, grafiķis Gunārs Krollis. Līdzās Inārai Garklāvai pie gleznotāja, interjera mākslinieka Aleksandra Stankeviča (LMA Grafikas nodaļas vadītājs no 1975.-1999. gadam) absolvēja Juris Putrāms ar darbu “Konspekts no tērpu vēstures”.
Pēc LMA absolvēšanas Ināra Garklāva uzsāka pedagoģes karjeru kā zīmēšanas pasniedzēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (RLMV; tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, 1981-1987). No 1998. gada māksliniece ir zīmēšanas un grafikas pedagoģe JRRMV.
2003. gadā Inārai Garklāvai piešķirts Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās (LMA).
Ināra Garklāva bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1981. gada, un LMS biedre ir kopš 1986. gada ar grafiķu Baņutas Ancānes, Jura Petraškeviča, Gunāra Kroļļa, RLMV direktora – dizainera Ziedoņa Grigorjeva raksturojumu, LMS Grafikas sekcijas vadītāja, grafiķa Ināra Helmūta ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) lēmumu.
Ināra Garklāva tika iekļauta Grafiķu grupā PSRS Mākslinieku jaunrades namā Dzintaros (Grupas vecākais – KPFSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks Kirils Ovčiņņikovs, 1984).
Māksliniece piedalījusies LMS ikgadējās izstādēs “Rudens” (LNMM “Arsenāls”, 1999) un “Mākslas dienas” (1986, 2000 Valmierā, 2002, 2003 LMS galerijā, Oforta darbnīcā), kā arī “Mākslinieku nama” atvērto durvju dienā kopā ar Laimoni Blumbergu, Intu Bergu, Daci Lielo, Diānu Dimzu-Dimmi, Ingu Brūveri, Robertu Muzi, Liju Ragi, Sandru Bērziņu-Skrauci, Pēteri Sidaru, Zintu Beimani, Valentīnu Ozoliņu, Armandu Lāci, Neli Zirnīti, Raiti Zvirbuli.
Ināra Garklāva izstādēs piedalās kopš 1980. gada. Pirmo reizi mākslinieces darbi bijuši eksponēti “Grafikas izstādē” (“Mākslinieku nams”, ar LMA Grafikas nodaļas piektā kursa studentiem Natāliju Petropavlovsku, Edīti Suhodrevu, Ludmilu Sirjajevu, Roju Kempelu, 1980). Māksliniece piedalījusies izstādēs: “Baltijas miniatūrgrafikas triennāle” (1984), “Baltijas republiku grāmatu grafikas triennāle (Lietuva, Viļņa, 1984), “Pirmā ikgadējā Latvijas zīmējumu izstāde” (“Tēlnieku nams”/ galerija “Stalla”, vadītāja Anda Treija, kurators Aivars Vilipsons, 1993), Republikas grafikas un miniatūrgrafikas izstāde, “Mijiedarbība” (DMDM, 2004) u.c. Ināra Garklāva piedalījusies izstādēs “Četras sievas no Latvijas” ar Annu Bētiņu, Maiju Dragūni un Ilzi Krūmiņu (mākslas galerijā “Baltic Cross roads”, ASV, 1994) un “Vēstules Rīgai” (galerija “Bastejs”, kopā ar Gunāru Krolli, Andreju Kalnaču, Ilzi Lībieti, Maiju Līdumu, Inesi Ločmeli, Ievu Maurīti, Katrīnu Neiburgu, Krišu Salmani, Santu Saulīti, Zitu Zaržecku, 2000), kā arī JRRMV pedagogu un audzēkņu izstādē (LMS galerija, 2005).
Māksliniece rīkojusi personālizstādes “Rīgas Kinogalerijā” (kopā ar tēlnieci Intu Bergu, 1986), galerijā “Kolonna” (“Skices”, vad. Andrejs Kaufmanis, 1991), galerijā “Carousell” (“Leģendas”, 2004), Rīgas Centrālajā bibliotēkā (“Viens divi trīs – un Tu esi brīvs”, 2017), Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” (“Saulgrieži”, 2017) u.c.
Ināras Garklāvas daiļradi caurvij ilgtermiņa profesionālās nobriešanas periodi, sākot ar akadēmiskās grafikas tehniski izstrādātiem darbiem asociatīvās tēlainības stilistikā kā ciklā “Piezīmes uz bloka malām” (1986), bet vēlāk grafikas lapu kompozīcijās autore līnijās un tonālos laukumos izvērtusi cilvēka garīgās pasaules analīzi. Nākamais periods autorei iezīmējās, kad, izmantojot popārta stilistiskos risinājumus, māksliniece veidoja bērnu grāmatu ilustrācijas un animācijas filmu vēstījumus.
Ināra Garklāva darbojusies animāciju filmu studijā “Dauka”, piedalījusies filmas “Kaķīšu dzirnavas” (rež. Roze Stiebra, 1993) izstrādē kā filmas māksliniece, atbildīga par animācijas veidošanu (piedaloties māksliniekam Jānim Kārkliņam).
Ināra Garklāva strādājusi grāmatu grafikā un ilustrējusi grāmatas: Kārlis Pamše “Pastāsti man savus sapņus” (“Liesma”, 1981), Vitauts Ļūdēns “Laumiņas valoda” (“Liesma”, 1984), “Latviešu bērnu mūzikas antoloģija” (“Liesma”, 1985), “Pasaku kalendārs” (“Liesma”, 1984), Kārlis Arājs, pasaku grāmata “Trīs vēja mezgli” (“Liesma”, 1989), Horsts Matīss “Mazā laumiņa Linkatalankata” (“Sprīdītis”, 1994), Kārlis Skalbe ”Kaķīša dzirnavas” (“Zvaigzne ABC”, 1997), Kelīna Klāna “Slota no tīreļa mirtēm” (“Karogs”, 1997), Inese Zandere un Arnis Miltiņš, dziesmu krājums bērniem “Lai mums labi iet” (“Musica Baltica”, 2021). Ināra Garklāva veidojusi ilustrācijas žurnālam “Zīlīte” (1988, 1997), “Liesma” (1988), laikrakstam “Literatūra un Māksla”(2000). Māksliniece piedalījusies “Latvijas Pasta” pastmarku metu izveidē, kopā ar grafiķi Ludi Danilānu zīmēja Latvijā reti sastopamos augus sērijai “Latvijas aizsargājamie augi” (2003, 2004).
Jāatzīmē mākslinieces dalība Rīgas pilsētas Lieldienu noformējuma veidošanā 2004. gadā. Rīgas centra parkos un kanālmalas apstādījumos tika novietotas lielizmēra animālijas – zaķu un cāļu figūras, veidotas pēc Ināras Garklāvas meta, kuras tapušas iespaidojoties no rakstnieka, mākslinieka Alberta Kronenberga (1887-1958) daiļrades (ideja – Rīgas galvenais mākslinieks, gleznotājs Leonards Laganovskis).
Ināra Garklāva piedalījusies apgāda “Sprīdītis” konkursā “O-ho-ho-mana bilžu grāmata!”, ieguvusi diplomu par izdevumu “Vecīša cimdiņš” (“Sprīdītis”, 1994).
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Jūrmalas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Roberta Mūka muzejā Galēnos, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
