3. decembrī Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sveic jubilejā mākslas zinātnieci, pedagoģi Edīti Bērziņu!

Edīte Bērziņa (Poga) no 1971.-1976. gadam studēja un absolvēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares Mākslas zinātnes nodaļa), kurā pedagogi bija: Eduards Kļaviņš (LMA Mākslas zinātnes katedras ped. 1962-šobrīd), Rasma Lāce (1923-2008; LMA mākslas zinātnes katedrā 1952-1978, katedras vadītāja 1953-1975), Jānis Pujāts (1925-1988; LMA Mākslas zinātnes katedrā 1953-1963), Tatjana Kačalova (1915-2010; LMA Mākslas zinātnes katedrā no 1959), Genoveva Tidomane (1927-2006; LMA 1961-1967, Mākslas zinātnes katedrā 1967-1979,  informācijas centra zinātniskajā laboratorijā 1979-1992), Emīlija Jaunzeme (1925-2017; LMA Mākslas zinātnes katedrā 1965-1999), Pēteris Zeile (1928-2020; LMA Mākslas zinātnes katedrā 1962-1998), Gundega Ivanova-Andersone (1928-2017; LMA Mākslas zinātnes katedrā 1965-1984, pēc 1984 lasīja lietišķās mākslas kursus), Jurģis Skulme (1928-2015; LMA strādāja 1961-1977), Romis Bēms (1927-1993; LMA Mākslas vēstures un teorijas katedras pedagogs no 1961), Renāte Bļodone (1933-2018; LMA Mākslas zinātnes katedrā darbojās 1967-1982) u.c. Līdzās Edītei Bērziņai, kuras diploma numurs bija 1000, LMA Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļu pie Roma Bēma absolvēja Edvarda Šmite ar diplomdarbu “Materiāli Latvijas PSR Mākslas muzeja vēsturei”, pie Gundegas Ivanovas-Andersones Rūta Rinka absolvēja LMA ar darbu “Latviešu profesionālās keramikas tradīciju veidošanās Valsts Mākslas akadēmijā” u.c.

 Studējot LMA, Edīte Bērziņa bija LĻJKS komitejas sekretāre (1976-1978), kuras darbību pārraudzīja akadēmijas pasniedzēji: filozofs, marksisma ļeņinisma katedras mācībspēks Kārlis Šteinbergs, Pēteris Zeile un partijas pirmorganizācijas sekretāre Emīlija Jaunzeme. LMA Komjaunatnes komitejā 1977. gadā ievēlēja Edīti Bērziņu (Pogu), Baibu Eglāju, Vitoldu Kucinu, Intu Pujāti, J. Šiliņu, Normundu Mikalku (1958-1979) u.c.

 Studiju laikā LMA Edīte Bērziņa strādāja Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā (1975-1976). Vēlāk mākslas zinātniece uzsāka darbu LMA Mākslas vēstures un teorijas katedras Zinātniskajā sektorā, kura dibinātājs un vadītājs no 1961.g. bija Jurģis Skulme. Sektorā darbojās mākslas zinātnieces: Genoveva Tidomane (1976-1978), Rūta Kaminska, Rūta Rinka, Lidija Vēmane, Ilga Straume (1925-2015) un Ilze Zoja Blahina (1923-2014). Edīte Bērziņa bija lieciniece pret Jurģi Skulmi vērstām represijām, LPSR Augstākās Tiesas notiesājošam spriedumam un tā izpildei (1977).

Mākslas zinātniece, studējot LMA, interesējās par dizaina jautājumiem un norisēm, no 1979.-1980. gadam strādāja bij. LPSR Tirdzniecības un rūpniecības palātā kā redaktore reklāmas nodaļā, kā arī, izveidojoties bij. LPSR Valsts plāna Latvijas Zinātniski tehniskās informācijas un tehniski ekonomisko problēmu zinātniski pētnieciskajam institūtam (LZITZPI), kļuva par vecāko inženieri (1980-1986), direktori (1986-1992). LZITZPI ietvaros tika izveidots “Latvijas Dizaina centrs” (izveidots ar Latvijas PSR Valsts plāna komitejas 1981. gada 27. janvāra lēmumu nr.6), kura dibināšanā piedalījās arī dizaineri Mintauts Lācis, Ģirts Kiršteins, kas bija izdevumu mākslinieciskais redaktors, Jānis Ancītis u.c. “Latvijas Dizaina centrs” darbības laikā sniedza sabiedriskas konsultācijas un vērtējumus topošiem un esošiem dizaina objektiem Latvijā.

Lai izceltu rūpnieciskā dizainera statusu, no 1984. gada norisinājās “Dizaina dienas”, kurās piedalījās ražošanas apvienības “Radiotehnika”, “Gauja”, “Sputņiks”, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūts, rūpnīca “Sarkanā zvaigzne”, citas organizācijas un uzņēmumi un eksponēja dizaina produkcijas metus.

“Latvijas Dizaina centrs” piedalījās izstādes “Vācu dizaina grāmata” veidošanā, kuru ar Vācijas grāmatu izdevniecību atbalstu rīkoja Štutgartes dizaina centrs, vadītājs Peters Franks. Izstādes sagatavošanā piedalījās arī Latvijas Dizaineru savienība, Latvijas Arhitektu savienība un “Latvijas vācu kultūras biedrība” (“Arhitektu nams”, 1991). “Latvijas Dizaina centrs” tika reorganizēts ar lēmumu: “Par valsts bezpeļņas organizācijas “Latvijas dizaina centrs” izveidošanu Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmums nr. 325, Rīgā, 1992. gada 12. augustā”.

Mākslas zinātniece Edīte Bērziņa veidojusi publikācijas par dizaina problemātiku un izstāžu aprakstus laikrakstos “Padomju Zeme” un “Literatūra un Māksla”: par konferenci – “Mazpilsēta un dizains”, kurā iztirzāja semināra “Dizains Kuldīgai-82” devumu (“Literatūra un Māksla” Nr.29 (16.07.1982)), par radošā semināra “Dizains-Kuldīgai” dizaineru Igora Bočarņikova, Valda Celma, Eduarda Milaša, mākslas zinātnieku Jāzepa Kukuļa iekārtoto ekspozīciju bij. Kuldīgas novadpētniecības un mākslas muzeja filiālē Katrīnas baznīcā (“Literatūra un Māksla” Nr.45 (11.11.1983)). 1984. gadā laikrakstā “Literatūra un Māksla” (Nr.49 (07.12.1984)) mākslas zinātniece publicēja izstādes “Dizains LPSR rūpniecībā” (LTSSI, 1984) apskatu. Izstādes ekspozīciju veidoja dizainers Mintauts Lācis, tajā tika eksponēti Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas audzēkņu diplomdarbi, bij. ZRA “Gauja” darbs “Universāla saliekama mēbele dzīvojamām telpām” (autori – arhitekti un dizaineri Jānis Staško, Dzintra Vecumniece), arhitektu Jāņa Riekstiņa un J.Semohina koka rotaļlietu komplekts “Ziloņi”, bij. r/a VEF ražoto telefonu grupa vietējās rūpniecības ministrijas uzņēmumiem, bij. konstruktoru biroja (KB) “Orbīta” dizaineru darbi, bij. Līvānu stikla fabrikas glāžu komplekts “Rāzna” (autore Aīda Rotčenkova), Ādolfa Irbītes radioaparāta dizains, bij. RTA “Notsnab” projekts “Darba vieta administratīvā aparāta darbiniekam”.

Edīte Bērziņa sagatavojusi publikācijas: par dizaina standartu ieviešanas problemātiku kā darba ražības izaugsmes kritēriju (“Cīņa”, Nr.254 (03.11.1985)), par Ādolfa Irbītes piemiņas izstādi Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (“Literatūra un Māksla”, Nr.11 (11.03.1988)), par Aivara Krūkļa un Dzintara Kāves (1935-2019), Helgas Krūkles un Ģirta Kiršteina izstādi bij. Arhitektūras un celtniecības muzejā Pēterbaznīcā (tag. Rīgas Sv. Pētera baznīca; “Padomju Jaunatne”, Nr.5 (09.01.1981)) u.c.

Mākslas zinātniece sagatavojusi šķirkļus izdevumiem: “Latvijas dizains” (sast. M.Lācis, “Liesma”, 1984), “Latvijas Padomju enciklopēdija” (“Galvenā enciklopēdiju redakcija”, izdota: 1981-1988, 10+2 sējumi) u.c. Veidojusi publikācijas žurnāliem “Tehniskā estētika”, “PSRS Dekoratīvā māksla” (abi Krievija) un sastādījusi LZITZPI “Latvijas Dizaina centra” izdevumus (par 20.gs. 80. gadu norisēm dizainā, piemēram, “Dizains un ergonomika”).

Edīte Bērziņa bija kuratore izstādei “Provokācija” (Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM), LNMM, 2010), kas bija veltīta Latvijas dizainera Ādolfa Irbītes (1910-1983) simtgadei.

Mākslas zinātniece un metālmākslinieks Juris Gagainis (1944-2017) komentējuši Dānijas dizaina izstādi “Dzīvais dizains. Dialogs” LTV raidījumā “Kultūras stunda” (veidotāji: rež. Ivars Kokars (1954-2014), redaktori Lilita Eglīte, Verēna Bērziņa (1942-2019), Ārija Lauva; 1999). Edīte Bērziņa piedalījusies DMDM rīkotajā lekciju ciklā “Klasiskās vērtības” ar lekciju “Amatniecība, māksla un dizains – robežas un robežsituācijas Latvijas dizaina vēstures kontekstā” (2018). Lekciju ciklā piedalījās mākslas zinātnieces Rūta Rinka, Silvija Grosa, Kristīne Ducmane, vēsturnieks Māris Stinkulis u.c.

Edīte Bērziņa bija Tehniskās estētikas priekšmeta pedagoģe LMA Mākslinieciskās konstruēšanas vakara kursos, kuru direktore 20.gs. 80.-90.g. bija Dagmāra Villeruša, gleznošanas, zīmēšanas un kompozīcijas nodarbības vadīja gleznotāji Lija Būmane (1940-1990; LMA kursu pedagoģe 1970-1990), Arvīds Būmanis (1942-2000; LMA kursu pedagogs 1972-?), Daina Riņķe, Juris Jurjāns (LMA kursu pedagogs 1972-1988), Anita Meldere (LMA kursu pedagoģe 1975-?), Irēna Lūse (LMA kursu pedagoģe 1972-1992), Ivars Heinrihsons (LMA kursu pedagogs 1973-?), Helēna Heinrihsone (LMA kursu pedagoģe 1972-?), grafiķi Artūrs Ņikitins (1936-2022; LMA kursu pedagogs 1975-1992), Valdis Villerušs (LMA kursu pedagogs 1975-?), Ilze Krūmiņa-Karlsone (LMA kursu pedagoģe 1977-1992). Speciālos priekšmetus mākslinieciskās konstruēšanas kursos mācīja LMA profesors, tēlnieks, dizainers Tālivaldis Gaumigs (1930-2016; LMA kursu pedagogs 1961-?), arhitekts, LMA docents Oļģerts Ostenbergs (1925-2012; LMA kursu pedagogs 1976-?), LMA vecākais pasniedzējs, arhitekts Ivars Bumbiers (1932-2020; LMA kursu pedagogs 1970-1986) un dizainers Alnis Mitris (LMA kursu pedagogs 1975-?), lekcijas bionikā lasīja biologs Māris Kundziņš (1936-2018), Tehniskajā estētikā – Edīte Bērziņa. Stilu mācības pedagoģe bija arhitekte, gleznotāja Maija Elizabete Meņģele.

Mākslas zinātniece Edīte Bērziņa līdzās keramiķei Inesei Līnei, stikla māksliniecei Ievai Avotiņai, gleznotājai Birutai Stafeckai, stikla māksliniecei Agnesei Gedulei, metālmāksliniekam Guntim Jakubovskim, tēlniekam Oskaram Mikānam ir Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma (RMMT) pedagoģe un arī LMA docente – lasa lekcijas bakalaura programmā: ergonomika, dizaina vēsture un teorija.

Edīte Bērziņa (Poga) bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1977. gada, bija JMA biroja locekle. Edīte Bērziņa ir LMS biedre kopš 1986. gada, un tika uzņemta ar mākslas zinātnieka, dizaina teorētiķa Herberta Dubina (1919-1993), dizaineru Mintauta Lāča, Ģirta Kiršteina rekomendācijām, LZITPZPI direktora p.i. I.Verbicka raksturojumu, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas biroja ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. PSRS MS apstiprināja Edītes Bērziņas, kā arī arhitektes Daigas Dzedones, gleznotājas Tatjana Paļčukas, kino mākslinieces inscenētājas Ievas Romanovas biedru kandidatūras ar biroja vadītājas S. Ivanovas parakstu. LMS bij. Mākslas zinātnieku sekcijā 1985. gadā tika uzņemti: mākslas zinātņu kandidāti Elita Grosmane un Eduards Klaviņš, mākslas zinātniece, bij. LPSR Kultūras ministrijas Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniski pētnieciskās padomes vecākā zinātniskā līdzstrādniece Rūta Kaminska, bij. LPSR Valsts Mākslas muzeja darbiniece Ludmila Neimiševa, bij. VMA Rūpnieciskās mākslas katedras docents un arhitekts Oļģerts Ostenbergs,  bij. Latvijas dizaina centra darbiniece Edīte Poga un mākslas zinātnieces Inese Riņķe un Rita Šmagre. Latvijas Dizaineru savienības priekšsēdētāja pienākumus (1992-1994) kopsapulce uzticēja mākslas zinātniecei, Latvijas Dizaina centra direktorei Edītei Bērziņai.

Helga Krūkle “Elektroniskais pulkstenis” (makets), jaukta tehnika, 16x14x10 cm, 1981, LMS muzejs