Aivars Klindžāns mācījās Rīgas 16. pamatskolā (1950-1958), pēc tam iestājās Rīgas 17. amatniecības vidusskolā / Rīgas Galdniecības arodvidusskolā, kas pastāvēja no 1946.-2005. gadam. 17. amatniecības vidusskolai bija liela nozīme radošo personu audzināšanā, tajā kā pedagoģe darbojās, piemēram, tēlniece Betija Strautniece (1930-2022; zīmēšanas, mākslas vēstures un kompozīcijas pedagoģe 1955-1986). Jāatzīmē, ka šo vidusskolu beiguši tādi mākslinieki kā grafiķis Andris Abiļevs, koktēlnieks Aldis Gridjuško, tēlnieks Zigurds Galūns u.c. Mācību laikā iegūtās tehnoloģiskās prasmes un iemaņas darbam ar atšķirīgiem koka materiāliem noteica Aivara Klindžāna daiļradi, sākotnēji Rīgas tirdzniecības iekārtu fabrikā (1961-1963).
Aivars Klinžāns pēc obligātā dienesta PSRS bruņotajos spēkos (1963-1966) 1967. gadā iestājās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Koka mākslinieciskās apdares nodaļā (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, Koka izstrādājumu dizaina programma). Pedagogi RLMV tolaik bija: koktēlnieks Voldemārs Tiltiņš (1899-1985; RLMV pedagogs 1943-1981), virpošanu mākslinieks apguva pie Vīganta Bauera (RLMV pedagogs no 1960), kokapstrādi pie R. Jēkabsona, V. Puriņa. RLMV strādāja arī pedagogi: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), arhitekti – tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), Ivars Bumbiers (1932-2020; RLMV kompozīcijas pedagogs 1966-1977), keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; RLMV pedagogs 1962-1971), mākslinieks Jānis Borgs (RLMV kompozīcijas pedagogs 1966-1990), gleznotāji – Eduards Jurķeļis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-?), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), Eduards Grūbe (1935-2022; RLMV gleznošanas pedagogs 1960-1971), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV burtu mācības pedagogs 1961-1978) u.c.
Pēc RLMV beigšanas no 1971. gada Aivars Klindžāns turpināja iegūt izglītību Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas funkcionālā dizaina apakšnozare). LMA Interjera un iekārtas nodaļas pasniedzējs bija arhitekts, interjera dizainers Voldemārs Šusts (1929-2001; LMA Interjera un iekārtas nodaļas vadītājs 1964-1998; LAS valdes priekšsēdētājs (1965-1979), pieminekļu un interjeru autors). Kā pasniedzēji LMA nodaļā darbojās arī arhitekti, interjeristi Juris Pētersons (1931-2014; LMA Interjera un iekārtas nodaļas pedagogs 1967-1998), Ivars Bumbiers (1929-2020; LMA Interjera un iekārtas nodaļas pedagogs 1962-1986), gleznotāji, dizaina mākslinieki Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; LMA pedagogs 1962-1999), Jānis Krievs (1942-2016; LMA Interjera un iekārtas nodaļas pedagogs 1963-1986), koktēlnieks Vladimirs Bekmanis (LMA Interjera un iekārtas nodaļas pedagogs 1961-2021) u.c. Studiju laikā LMA Aivars Klindžāns uzsāka pedagoga darbu RLMV Koka mākslinieciskās apdares nodaļā, bija kompozīcijas, praktisko darbu pasniedzējs, vadīja diplomdarbu izstrādi, kā arī veica mācību kabinetu interjeru ierīkošanu.
Aivars Klindžāns absolvēja LMA Interjera un iekārtas nodaļu ar diplomdarbu “Bērns, vide/telpa, darbība”. Darbs tika veidots kā ansamblis vairākām telpām. Autors veidoja bērnu aktīvas atpūtas zonu, kas palīdz attīstīt domāšanu, prātu un fizisko sagatavotību. Līdzās Aivaram Klindžānam LMA Interjera un iekārtas nodaļu ar teicamu vērtējumu absolvēja Anna Priedīte, kura diplomdarbā izstrādāja kafejnīcas “Lauma” interjera projektu, ko plānoja realizēt Brestas pilsētā (bij. Baltkrievijas PSR), Zita Vilcāne absolvēja ar darbu “Interjera projekts Rēzeknes kultūras namam”, Larisa Semjonova ar darbu “Gaujas Nacionālā parka Āraišu ezera zonas vizuālā informācija”, Ludmila Leite-Plaude (1948-2023) ar darbu “Transformējamā iekārtas un dekorāciju sistēma ceļojošam teātrim”, Inese Riņķe ar diplomdarbu “Bērnu fiziskās attīstības veicināšanas komplekss – atrakcijas” u.c.
Aivars Klindžāns izstādēs piedalās kopš 1975. gada, pirmā izstāde – koktēlnieka Voldemāra Tiltiņa un RLMV Koktēlniecības nodaļas absolventu darbu izstāde (“Mākslinieku nams”, 1975, iekārtoja Jānis Pipurs (1939-2013), kopā ar J. Mūrnieku, Ģ. Podziņu, V. Bekmani, J. Kurtišu, I. Vesmani, A. Lapsiņu (1937-1995), A.Straustiņu, V. Burovu, L. Alksni u.c.). Aivars Klindžāns piedalījies Republikāniskajā Lietišķās mākslas izstādē (bij. LPSR Aizrobežu mākslas muzejs, LNMM, 1976), PSRS Mākslas augstskolu diplomdarbu izstādē (Maskava, Krievija, 1978) u.c. Mākslinieks piedalījies LMS rīkotajās “Mākslas dienas” izstādēs kopš 1975. gada.
Pēc studijām LMA no 1976. gada Aivars Klindžāns sadarbojās ar bij. LPSR Mākslas fonda (MF) Dekoratīvās mākslas kombinātu (DMK) un piedalījās pie Doles vēstures muzeja (tag. Daugavas muzejs) atjaunotās ekspozīcijas izveides (ar fotomākslinieku Gunāru Bindi, muzeja direktori Dainu Lasmani, 1976-1977). Aivars Klindžāns iekārtojis bij. LPSR Valsts profesionāli tehniskās izglītības komitejas skolu tehniskās jaunrades izstādes Rīgas Sporta manēžā (1978, 1979, 1983 – pēc Aivara Klindžāna meta stendus gatavoja Rīgas 22.profesionāli tehniskā skola, palīgtelpas montēja Rīgas 13. un 19. profesionāli tehniskās skolas, bet Rīgas 2. tehniskā skola izgatavoja paliktņus eksponātiem), LPSR Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsēju muzeja ekspozīciju (tag. Latvijas Ugunsdzēsības muzejs, 1978-1979, 2003) un LPSR ZA zāli LPSR TSSI (bij. Mežaparka Dziesmu svētku estrāde, 1979).
Aivars Klindžāns bija MF DMK darbinieks no 1979. gada un viņa izstāžu iekārtojuma meti tika augsti novērtēti DMK mākslas padomēs. Mākslinieks iekārtojis izstādes: “Ekspozīcija – Daugavas HES” (bij. Izstāžu zālē “Latvija”, 1982), koktēlnieka, autodidakta Valtera Hirtes (1913-1983) personālizstādi (bij. Republikāniskais Zinību nams, 1983), “Valteram Hirtem aizejot” (Valmiera, 1984). Aivara Klindžāna daiļradē iezīmējās tektoniskas stilistikas stendi, iekārtojot Daugmales pilskalna senlietu un Pētera Martinsona zīmējumu izstādes (bij. Doles vēstures muzejs, 1987).
Vēlāk autors izstrādājis un iekārtojis etnogrāfiska stila bāru un ziemas dārzu firmai “Lido” (tag. “Dzirnavas ”, Dzirnavu ielā 74/76, Rīgā, 1993). Mākslinieks ir veidojis ekspozīciju “Daugava – tirdzniecības ceļš” (ar Juri Kramiņu, Daugavas muzejs, 2007), izstādi “Dole. Salaspils. 1945-2012. Ģimenes stāsts” (Daugavas muzejs, 2012), Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā ekspozīciju “Pieci airi” (ar Juri Kramiņu, 2007) un ekspozīciju “Grāfa Plātera notāra kabinets” (2014).
Aivars Klindžāns ir LMS biedrs kopš 1979. gada un tika uzņemts ar gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019), mākslinieka, interjera dizainera Kurta Fridrihsona (1911-1991), interjera dizainera, arhitekta Jāņa Pipura rekomendācijām, MF DMK direktora Valfrīda Gustavsona parakstītu raksturojumu, RLMV direktora, scenogrāfa Imanta Žūriņa (1923-2014) parakstītu raksturojumu, LMS Monumentāli dekoratīvās mākslas sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Bruno Aides (1913-1994) ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 8/35. PSRS MS lēmumu apstiprināja ar vecākās instruktores L.Kozlovas parakstu 1980. gadā.
Aivars Klindžāns “Pilsētvides dekors “PTS”, bij. LPSR Valsts profesionāli tehniskās izglītības komitejas skolu 27. tehniskās jaunrades izstādei pie Rīgas Sporta manēžas”, 1978, analogā fotogrāfija uz papīra, 16×22 cm, LMS muzeja arhīvs