Anna Sondore no 1946.-1952. gadam mācījās Rīgas 73. septiņgadīgajā skolā, pēc tam turpināja iegūt izglītību Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļā/ Mākslinieciskās stikla apstrādāšanas nodaļā (tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas stikla izstrādājumu dizaina programma). RLMV pedagogi tolaik bija: gleznotājs Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959-?), tēlnieki – Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), viens no vecākajiem Latvijas stikla mākslinieciskās apstrādes meistariem Alfrēds Lilientāls (1886-1980; Daiļamatniecības vidusskolas / RLMV Mākslinieciskās stikla apstrādāšanas nodaļas dibinātājs, RLMV pedagogs 1946-1968), Kārlis Freimanis (1909-1987; RLMV Mākslinieciskās stikla apstrādāšanas nodaļas pedagogs 1945-1961), Valija Graudiņa (RLMV Mākslinieciskās stikla apstrādāšanas nodaļas pedagoģe), arhitekti – Marta Staņa (1913-1972; RLMV kompozīcijas pedagoģe 1953-1957), Bruno Artmanis (1915-2007; RLMV pedagogs 1953-1954), gleznotāji – Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Jūlijs Viļumainis (1909-1981; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1946, 1949-1953), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-197?), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV pedagogs 1961-1978). RLMV Mākslinieciskās stikla apstrādāšanas nodaļas diplomandi labi apguva vitrāžu, matēšanu, slīpēšanu, stikla mozaīku. Anna Sondore ar teicamu vērtējumu 1957. gadā beidza RLMV Mākslinieciskās stikla apstrādāšanas nodaļu pie Alfrēda Lilientāla un V. Dzenes. Līdzās Annai Sondorei RLMV Mākslinieciskās stikla apstrādāšanas nodaļu beidza J. Mednis, G. Grasis u.c.
Pēc RLMV beigšanas no 1957. gada Anna Sondore strādāja bij. LPSR Centrālajā mehanizētās uzskaites fabrikā (CMUF, 1957-1963). Tolaik tā bija tehnoloģiska novitāte, uzskaites un statistikas iestāde, kā CMUF tika apgādāta ar jaunu skaitļošanas tehniku, lai LPSR Centrālās statistikas pārvaldes vajadzībām apkopotu informāciju arī par lauksaimniecības nozari – kolhozu, sovhozu darbību. Līdzīgas fabrikas bija atvērtas Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē. Uzņēmums mēnesī apstrādāja 400000 perfokartes. Anna Sondore bija viena no 45 operatorēm, kas apkalpoja LPSR 20 rūpnīcas.
No 1963.-1966. gadam Anna Sondore darbojusies LPSR Mākslas fonda (MF) kombināta “Māksla” Tēlniecības cehā pie vadītājas Regīnas Ozeres, sākotnēji par uzskaitvedi, vēlāk formētāju. Formētāja pienākumos ietilpa ģipša negatīvo formu izstrāde un atlējumu izgatavošana pēc tēlnieku veidotiem metiem monumentālajiem darbiem un sīkplastikai, medaļām. Formētāji izgatavoja arī smilšu pernicas formas bronzas liešanai.
No 1966.-1977. gadam Anna Sondore strādāja bij. LPSR Vietējās rūpniecības ministrijas Speciālajā mākslinieciskās konstruēšanas un patentu nodaļā (SMKB). SMKB bija izvietota ēkā, kas uzbūvēta virs tēlnieka A.Folca bij. darbnīcas Valdemāra ielā 73, Rīgā, saglabājot darbnīcas vārtu elementus. Anna Sondore SMKB darbojās kā māksliniece, māksliniece-konstruktore, vadošā māksliniece-konstruktore. Autore veidoja darbus racionālā modernisma stilistikā. Līdzās Annai Sondorei SMKB darbojās – biroja galvenais konstruktors Jevgeņijs Švabs, projektu mākslinieks Bruno Artmanis, kas izstrādāja gāzētā ūdens automātiskā trauka modeli (1968), savukārt Maija Alksne izstrādāja “nesesera tipa” sieviešu rokas somiņu ar spoguli, masāžas suku, futrāļiem zobu sukai, pastai un ziepēm (1973). LPSR likumdošana tolaik uzņēmumos paredzēja autortiesības un patentus autoriem uz radīto produkciju. SMKB speciālisti radošā sadarbībā ar citu uzņēmumu dizaineriem, konstruktoriem un tehnologiem no 1966.-1973. gadam bija izsnieguši vairāk nekā 40 autora apliecību, piemēram, par Rīgas dīzeļvilciena prototipu (bij. Rīgas vagonu rūpnīca), bij. Rīgas mūzikas instrumentu fabrikas izgatavotām elektroērģelēm “Prelūdija” u.c. SMKB izstrādāja produkcijas etalonus ieviešanai Vieglās rūpniecības ministrijas pakļautības uzņēmumu ražošanā. Anna Sondore kopā ar Egonu Spuri radīja metu darbam “Dekoratīvie gaismas ķermeņi” (1976), sadarbībā ar bij. Līvānu stikla fabriku, tās Kokapstrādes cehu tapa meti karstvīna, alus, brokastu servīzēm uz koka pamatnes (iepakojuma risinājums kopā ar grafiķi Vitāliju Ruku, 1973), kopā ar bij. Rīgas Kartonāžas fabriku tapa galda spēle bērniem “Mūsu kvartāls” (1973). Māksliniece ir saņēmusi 13 autora apliecības par sadzīves priekšmetu ieviešanu sērijveida ražošanā.
SMKB izstāžu sektors veica LPSR rūpniecības produkcijas publicitātes izstāžu iekārtošanu Latvijā – bij. Mežaparka tautas saimniecības sasniegumu izstādē, Viļņā (Lietuva), Tallinā (Igaunija), Parīzē (Francija), Londonā (Lielbritānija), Helsinkos (Somija), kā arī veidoja izstāžu stendus, plakātus, nozīmītes u.c.
Strādājot SMKB, Anna Sondore 1971. gadā absolvēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslinieciskās konstruēšanas trīsgadīgos kursos. LMA kursu pedagogi tolaik bija: grafiķi – Valdis Villerušs (LMA kursu pedagogs kopš 1970), Aleksandrs Dembo (1931-1999; LMA kursu pedagogs 1962-1992), gleznotāji – Mihails Korņeckis (1926-2005; LMA Sagatavošanas kursu pasniedzējs, vadītājs 1964-1978), Aleksandrs Stankevičs (1932-2019; LMA pedagogs 1962-1999), arhitekti – Ivars Bumbiers (1932-2020; LMA vakara kursu pedagogs 1963-1986), tēlnieki – Tālivaldis Gaumigs (1930-2016; LMA pedagogs 1961-2015), Arvīds Drīzulis (1934-2019; LMA pedagogs 1965-2018), dizainers – Gunārs Glūdiņš (1938-2020; LMA pedagogs no 1964), lekcijas bionikā lasīja biologs Māris Kundziņš (1936-2018) u.c.
No 1978.-1979. gadam Anna Sondore bija galvenā māksliniece Līvānu stikla fabrikā (LSF). Māksliniece veica ieguldījumu LSF produkcijas stila izkopšanā skandināvu dizaina stilistikā, tomēr bija jārēķinās ar PSRS tirgus prasībām un Vissavienības stikla un kristāla izstrādājumu izskatīšanas māksliniecisko padomi. Anna Sondore veicināja sadarbību un stikla apstrādes tehnoloģijas pilnveidošanu ar kolēģiem no “Gushrustaļnijas” (tag. Gusevas rūpnīca, Krievija), rūpnīcas “Nemana” (tag. “Stikla rūpnīca “Nemana””, Baltkrievija), Čehijas stikla meistariem. LSF mākslinieki izgatavoja metus vāzēm, kausiem, kuri bija paredzēti arī “Olimpiādei-80” (PSRS, Maskava, 1980). Darbojoties LSF, Anna Sondore bij. Vissavienības stikla un kristāla izstrādājumu izskatīšanas mākslinieciskajā padomē (Maskava, Krievija) prezentēja četrdesmit LSF produkcijas izstrādājumus. Atzinību guva trauku komplekti “Medūza” (Antons Gusārs, 1979) un “Melodija” (Ludmila Safronova, Antons Gusārs), sevišķu interesi izraisīja lietā stikla grupa “Arktika” (autoru grupa – J.Kotļars, A.Gordikovs). LSF produkcijas klāstā pircēju pieprasīts bija Annas Sondores radītais caurspīdīgā stikla “Vīna/bolas trauku komplekts “Pīlādzis”” (1979).
LSF no 1970.-2003. gadam darbojās stikla mākslinieki: Ludmila Safronova, Aīda Rotčenkova, Ināra Lāce, Herberts Erbs, Anna Sondore, Dainis Gudovskis, Antons Gusārs, Fjodors Kļaviņš u.c. LSF galvenie mākslinieki bija Aīda Rotčenkova (no 1979-1982) un Herberts Erbs (no 1983-1987).
Anna Sondore no 1980. gada darbojās MF Dekoratīvās mākslas kombinātā un piedalījās interjeru izveidē un noformēšanā ar vitrāžām: Krāslavas dzimtsarakstu nodaļai (tag. Krāslavas novada dzimtsarakstu nodaļa, 1980), Ozolnieku ciema padomei (tag. Ozolnieku novada dome, 1988), bij. Rīgas 274. bērnudārzam (1989), bij. Rīgas 15. arodskolai (tag. Juglas amatniecības vidusskola, 1990).
Māksliniece izstādēs piedalās kopš 1964. gada, pirmā izstāde – MF kombināta “Māksla” darbu izstāde LPSR TSSI (bij. Mežaparka Dziesmu svētku estrādē, 1964). Annas Sondores darbi bijuši eksponēti izstādēs: “2. Republikāniskajā animālistu darbu izstādē” (tag. Latvijas Dabas muzejs, 1966, piedalījās Teodors Zaļkalns (1876-1972), Aleksandrs Junkers (1899-1976), Meijers Furmans, Silvija Šmidkena, Dainis Krastiņš (1925-2005)), 4. Republikāniskajā dizaina izstādē (bij. Latvijas republikāniskās zinātniski tehniskās informācijas un propagandas institūta izstāžu zālē, tag. LNMM, 1974), 5. Republikāniskajā dizaina izstādē (“Vide. Dizains. Kvalitāte”, bij. Latvijas republikāniskās zinātniski tehniskās informācijas un propagandas institūta izstāžu zālē, LNMM, 1977, Anna Sondore eksponēja trauku komplektus, Helga Krūkle ieguva balvu par labāko elektroakustiskās aparatūras dizainu – megafons “HAK-2”, balvas piešķīra Imantam Eglītim (1936-2014), Ārijai Rubenei un Kārlim Rubenim, savukārt Jānim Ancītim, Valdim Celmam un Mintautam Lācim par ekspozīcijas teorētiskās koncepcijas un izstādes kataloga izstrādi). Anna Sondore piedalījusies “Mākslas dienu” izstādē “Triennāle” (Līvāni, 1978), Dizaineru izstādēs (bij. Latvijas republikāniskās zinātniski tehniskās informācijas un propagandas institūta izstāžu zālē, LNMM, 1978, 1979), izstādē “Latvijas dizains” (koncepcija Mintauts Lācis, Tehniskās estētikas centrs, 1979, Maskava, Krievija; ekspozīcijā līdzās aktīviem autoriem tika akcentēts mākslinieku Romana Sutas (1896-1944), Jūlija Madernieka (1870-1955), Gustava Kluča (1895-1938), Ādolfa Irbītes (1910-1983) radošais devums) u.c.
Anna Sondore ir LMS biedre kopš 1979. gada un tika uzņemta ar dizainera Mintauta Lāča, mākslas zinātnieka Herberta Dubina (1919-1993), stikla mākslinieka Arnolda Vilberga (1934-2020) rekomendācijām, Līvānu stikla fabrikas direktora Jāņa Zosina parakstītu raksturojumu, LMS Dizaineru sekcijas priekšsēdētāja ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu.
Annas Sondores darbi atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
Anna Sondore “Karstvīna/bolas komplekts “Pīlādzis””, stikls, trauks – glāze – 16,5xØ18 cm, 6 glāzes ar osītēm – 8,5xØ8 cm, stikla smeļamais kauss – 28xØ6 cm, 1979, analogā fotogrāfija, LMS muzeja arhīvs